Šeit redzams satelītattēls, kas uzņemts pirmdienas rītā plkst 8:30. Debesis virs Latvijas ir skaisti (gludi) nomākušās, vienīgi valsts dienvidrietumos ir skaidrs laiks. Tie ir zemie mākoņi, kuri atrodas tikai 50-200 metru augstumā virs zemes, vietām mākoņi ir nosēdušies uz zemes, tātad tur ir vērojama migla.
Šķiet, ka valsts lielākajā daļā mākoņu sega arī šodien varētu neizklīst, lai gan modeļi pārsvarā prognozē, ka debesis skaidrosies. Pēc GFS prognozes debesīm jau vajadzēja būt skaidrām, un gaisa temperatūrai Vidzemē no rīta vajadzēja būt līdz -17 grādiem, bet zem mākoņiem tā visā Latvijā pirmdienas rītā ir tikai -4..-8 grādi. Mākoņi nozīmē ne tikai siltāku nakti, bet arī vēsāku dienu, jo saule gaisu caur šādiem mākoņiem praktiski nespēj sasildīt, kā to varēja novērot arī svētdien, kad, piemēram, Rīgā maksimālā gaisa temperatūra bija tikai vienu grādu augstāka par minimālo gaisa temperatūru (-3 un -2 grādi).
Laika apstākļus Latvijā šobrīd nosaka augsta spiediena apgabals, kas atrodas starp cikloniem uz rietumiem un austrumiem no tā. Naktī uz otrdienu Latviju, sākot no rietumiem, sāks šķērsot atmosfēras fronte, kas nesīs nokrišņus (nelielus, vietām mērenus), otrdienas rītā šī nokrišņu zona sasniegs valsts centrālos rajonus. Gaisa temperatūra 1-2 kilometru augstumā būs tuvu nullei, tāpēc nokrišņi vietām var izkrist ne tikai kā sniegs, bet arī kā lietus, un tā kā piezemes slānī gaisa temperatūra būs negatīva, tad pastāv atkalas un apledojuma risks. Pūtīs mēreni stiprs DA vējš, kas pāries D vējā.
Ciklons, kas šobrīd atrodas pie Islandes, nedēļas vidū dosies uz Lielbritāniju, nākamajā dienā – uz Itāliju. Latvijā gaidāms mākoņains laiks, kas brīžiem skaidrosies, bez būtiskiem nokrišņiem, un gaisa temperatūra lielākoties tuvu nullei. GFS šobrīd prognozē, ka minētā ciklona ziemeļu malas ietekmē Latvijā gaidāms brāzmains austrumu vējš (kas negadās bieži), it īpaši piektdien. Nedēļas beigās šis ciklons varētu doties uz ziemeļiem, tad pie mums iespējams vairāk nokrišņu, gaisa temperatūra, visticamāk, joprojām turēsies tuvu nulles atzīmei.
Plkst. 23:35
Gaisa temperatūra Daugavpilī saskaņā ar LVĢMA meteostacijas datiem vēlā pirmdienas vakarā ir pazeminājusies līdz -14 grādiem, jo šeit ir skaidrs laiks un pūš lēns vējš. Netālajā Jēkabpilī ir tikai -7 grādi, bet Liepājā pat +1 grāds, lai gan vējš pūš no sauszemes.
Meteoziņas 
2 marts, 2009 10:09
pa radio SWH teica, ka marta beigās būšot +15°C 🙂
2 marts, 2009 10:29
to ari meteo.lv var izlasiit-sadaljaalaika prognoze menesim:)
2 marts, 2009 10:56
Var redzēt cik jūs saprotat no metralogijas, ja spriezat par to!!!
2 marts, 2009 13:04
Visumā negarlaicīgs laiks mums gaidāms… patreiz Zantē (Kurzemes austrumu robeža) ir skaidrojies, pie 5m/s (pie zemes) D vējā ir nelieli saraustīti cu mākoņi, bet R pusē ir augsto ci mākoņainība, kas norāda uz laika pasliktināšanos tuvā nākotnē…
2 marts, 2009 13:16
Aerolid, nevienā momentā neesmu sevi pozicionējis kā “metralogijas” (lai kas arī tas nebūtu) ekspertu. Vēl jo vairak, arī no meteoroloģijas neko diži nejēdzu, tāpēc apgrozos te, jo šeit var iegūt precīzu info un uzināt interesantas lietas.
raiti, laiks var pasliktināties dažādi – palikt auksts, vējains, lietains… kas, tavuprāt, mammai dabai azotē?
2 marts, 2009 13:59
ari es ne tuvu neesmu nekads specialists un neko daudz nesaprotu ne no tiem ateeliem ne ari terminiem 😀
bet interesanti palasit prognozes ,kuras protams ljoti interesee, un citu viedokljus.
2 marts, 2009 14:46
Es jau nedomāju terminus un teoriju, bet gan jēgu. Ja jau jūs šajā lapā apgrozaties, tad jums vajdzētu saprast, ka mēnesim uz priekšu nevar pateikt būs 15 vai 5 grādi, un tapēc, tas ir tāds tantiņu klaču līmens.
2 marts, 2009 14:59
Sveiciens visapkārt! Vakar atgriezos no Itālijas “laika prognožu testēšanas” Dienvidalpos, latviešu ciematā Livigno, visai nedēļai. Pirmās trīs dienas labi sakrita ar viņu prognozēm: saulīte caur pelēku dūmaku, sijājās smalks sniega pulverītis. Priekš slēpošanas kalnos, ne visai labs laiciņš, slikta redzamība no tā viedokļa, ka ka attālos objektus redzi labi, bet uz kalna gaisma tāda, ka nevari saprast, kas slēpju priekšā 1m attālumā – bedre vai pampaks, jāpucē tik uz slēpju izjūtu. Pēc itāļu prognozēm nākošajām 3 dienām bija jābūt saulei + mākonīšiem. Dabā – trešdien bija īsta itāļu saule pie zili melnām debesīm. Un tad izmaiņas. Itāļu pogainais uniformā meteorolodžists paziņoja, ka turpmāk būšot “džet strīm” no Lielbritānijas šķībi uz Balkāniem, kas skaršot arī itāļu Alpus. Saule atkal ietinās gan pelēkā plīvurā, gan atkal mākoņos. Sniegs gan nesijājās, bet kalnu virsotnēs parādījās spēcīgs ziemeļrietenis, tāds, ka šur tur augšējos pacēlājus izslēdza. Prombraucot sestdien agri no rīta Alpus atstājām mierīgus, atkal saulainus. Kaut kur vidēji jau prognozes, kā parasti : fifti – fifti. Tikai šogad, kopumā ņemot, sniega ir daudzkārt vairāk (augšā pat līdz 4m). Gadus 10 atpakaļ esmu tur slēpojis februārī pilnīgi melnos kalnos pa forši uzpūstām mākslīgā sniega trasēm. Globālās sasilšanas piekritēju draudi par sniega izzušanu Alpos galīgi nepiepildās. Jau otro gadu dabīgā sniega sega tur tikai palielinās. Lai dzīvo globālās atdzišanas sākums !!!!!!!!!!!!!!!
2 marts, 2009 15:13
Vai mums nav parādījies”atkal kāds “gaisa grābslis”, kas vienīgais, mūsu amatieru vidē, uzskata sevi par meteo ģēniju, ka citiem jātur mutes ciet, kad viņš – profiņš runā. Laikam tikko nokāpis no saviem meteoroloģijas augstumiem un nezina par mūsu virtuālo vienošanos citus neapsaukāt! Mūsu princips – stāstu ko izlasīju, ko novēroju, ko domāju vai izdomāju, nenonicinot citus par viņu niecīgajām zināšanām meteoroloģijā. Ja uzzini ko jaunu, stāsti citiem! Un stāstīsim šeit arī tantiņu klaču līmenī, jo, dažkārt arī tur ir taisnība!
2 marts, 2009 15:21
Augsti cienītais “gaisa līderi”‘. Jūsu tekstā minētais vārds “metralogija” ir laikam domāts latviešu valodā – metroloģija, mācība par precīziem mērījumiem ar kuriem lielāko mūža daļu esmu nodarbojies. Šeit gan mēs vairāk pļāpājam par meteoroloģiju – tā gan šķiet zinātne par laika (meteoroloģiskā) procesiem un tā noteikšanu.
2 marts, 2009 15:35
Ja kāds vēl nav redzējis, tad atgādināšu, ka reku mēģināju mazliet uzrakstīt par globāliem atmosfēras procesiem.
http://lietusviirs-atmosfera.blogspot.com
Savukārt te ir šis tas par lake effect. Tiem, kuri vēlas “Iekrist” tajā dziļāk, piedāvāju arī metodi kā to var analītiski rēķināt.
http://juraseffekts.blogspot.com
2 marts, 2009 16:39
Gribētu uzzināt sīkāku informāciju par sekojošiem meteoroloģiskajiem notikumiem Latvijā.
* 2001. gada 15-16. jūlija lielie negaisi, kad visu vakaru un nakti Rīgā plosījās vairāki negaisi!
* 2001. gada 1. novembra vērta
* 2001. gada 15. novembra orkāns
2 marts, 2009 16:58
Kas konkrēti tev interesē? Es principā varu dabūt spiedienus vējus, u.t.t. Šķiet man datubāzē vajadzētu būt. Pēc šiem datiem šķiet var rekosntruēt kas notika.
2 marts, 2009 18:09
http://www.smhi.se/cmp/jsp/polopoly.jsp?d=5499&l=sv seit var redzeet ka naak nokrisnu zona!
2 marts, 2009 18:23
rīt- škiet, varētu būt brāzmains vējš, sniegs – kam sekotu slapjš sniegs, varbūut lietus…
2 marts, 2009 23:12
lietusviirs.
Par abām vētrām interesē vēja ātrums galvenajās Latvijas pilsētās, savukārt par to negaisu sēriju gribētos palasīt kādas tā laika ziņas vai ideālā variantā zibeņu karti. Nedaudz esmu meklējis, bet nekas sakarīgs nav atrodams, jo tajā laikā internets vēl nebija tik izplatīts Latvijā…
2 marts, 2009 23:34
to Hepy(jelgava)
Šeit ir tas pats http://www.fmi.fi/weather/rain_8.html un kopā ar to poļu radaru, bilde sanāk visai laba.
2 marts, 2009 23:43
to Juris A.
Sveicināts, atgriežoties no skaistajiem kalniem! Pilnīgu piekrītu, ka nedrīkst aizliegt parunāšanos par laikapstākļu prognozēm pat mēnesi uz priekšu. Tas taču ir interesanti un ar to nodarbojas ne tikai meteo amatieri, bet arī profi.
Man ļoti nepatīk atzīt, ka esmu kļūdījies, taču šoreiz laikam tā tas ir. Runa ir par Saules aktivitātes cikliem. Es te nedaudz papētīju un nonācu pie secinājuma, ka ikgadējo laikapstākļu novirzes var izskaidrot tieši ar Saules cikliem. Tāpēc kaunīgi noliecu galvu Tavā priekšā. Un Lielā Atdzišana laikam jau ir sākusies… Par ko man ir ļoti skumji, jo pat nezinu, kurp doties, lai izbēgtu no tuvāko desmitgažu klimata atdzišanas.
3 marts, 2009 8:28
To digital
Reku es tev noliku datus.
http://spreadsheets.google.com/ccc?key=pQN-tyD6m8rDGIUfj2CSOUw
3 marts, 2009 9:40
Paldies, Fēniks! Tā nu ir iznācis, ka to 25 gadu laikā, kurus nostrādāju Baldones Radioastrofizikas Observatorijā blakus Saules pētniekiem, viņi paguva man iepotēt lielu pārliecību par Sauli, kā visu pamatprocesu noteicēju uz Zemes. Tāpēc dažkārt arī fanātiski metos diskusijās par klimata izmaiņām, kaut arī esmu ar meteoroloģiju saistīts tik vien kā bijušais jahtas “SPANIEL” kapteinis – navigātors un esmu piedalījies jauno kapteiņu apmācībā burāšanas teorijā un meteoroloģijā (cik nu biju pats izlasījis un sapratis + zināma pieredze uz jūras). Tagad šo lietu uz “SPANIEL” turpina mana meita un dēls, abi ļoti nopietni jūras jahtu kapteiņi. Dažkārt es sniedzu viņiem arī laika prognozes regašu laikā arī tālās jūrās, cik sniedz mobīlais – dažkārt okeāna piekrastēs, Biskajā, Baltijas jūrā. Reiz pat Karību baseinā, kad meita devās burāt turp pie saviem regašu draugiem. Tā nu es savas meteoroloģijas zināšanas, varbūt ne pārāk izcilas, vēl tagad pielietoju praksē. Bet mani tiešām tracina, ja redzu, ka klimata paredzējumi tiek saistīti ar lielo politiku – kā amerikāņu politiķa Gora filma – novecojusi, šķiet uzņemta vēl 2004. gadā. To rādīja nesen, ziemas sākumā, pasniedza kā absolūtu patiesību ar lielu procesa interpolāciju traģiskā virzienā. Redzams, ka šai kampaņā ieguldīta liela nauda, apturēt to nedrīkst! Izmantojot Maikla sniegtos datus, redzams, ka sasilšanas process, ja ne apgriezies otrādi, tad vismaz spēcīgi nobremzējies, kas zīmīgi sakrīt ar Saules aktivitātes Lielā minimuma parādīšanos. Bet katostrofu kārajiem medijiem vajag šausmas, slīkšanu un citas briesmas. Un, Fēniks, neuztraucaties, jo šie procesi ir ļoti lēni. Kad vēl sagaidījim t.s. Mazo ledus laikmetu – sen jau būsim pieraduši pie arī šīm klimata izmaiņām. Un atkal jaunā paaudze varēs teikt – re cik forši, ka šad tad nav jāiet uz skolu.
3 marts, 2009 10:08
Protams, ka nopietnas klimata izmaiņas jau nevar ieraudzīt vienas paaudzes laikā. Nedaudz varam samanīt, ka mazmazbērni kaut kādā veidā ierauga vecvecāku piefiksētās (pierakstītās) izmaiņas….
3 marts, 2009 10:12
Kā atceros – 2001. gads bija ārkārtīgi negaisains, bez tiem 15.-17. jūlija negaisiem (kurus arī pēc pilnas klapes piedzīvoju…) tai gadā vispār tiešā veidā negaisus piedzīvoju 73 reizes, tas tikai – uzsveru- tiešā veidā. Kopš brīža, kad sāku šos negaisus uzskaitīt katru atsevišķi ņemot / no 1996. gada novembra beigām/ tas minētais gads bija 2x negaisaināks nekā vidējais, kas man sanāk caur novērojumu periodu (35 negaisi ik gadus). *** 2001. gadā veselu laika periodu (visa jūlija pirmā puse…) bija vispār teju kā Filipīnu subtropos- negaisi gandrīz katru dienu, visu laiku mitrs un sutīgs…
3 marts, 2009 11:57
Raitim
Bet viss tas jaukums bija pateicoties vissiltākajam jūlijam, kāds dokumentāli fiksēts mūsu reģionā. Personīgi pats redzēju gandrīz katru jūlija nakti, turklāt 2x naktī – pirmoreiz ap pusnakti līdz 1, otrreiz ap 4 no rīta. Turpmāk vasaras būs vēsākas un arī negaisu būs mazāk.
Nezinu, cik negaisus pērn saskaitīji, bet es personīgi piedzīvoju tikai dažus. Tāpat 1996. g. vasarā reāli bija tikai 2 negaisi – auksts jūnijs, taču viendien +29 tomēr rezultējās spēcīgā negaisā, auksts jūlijs, taču atkal bija 1 ļoti spēcīgs negaiss (biju uz klaja lauka, paslēpties nebija kur), tālāk visu augustu ne piles un septembrī atnāca lielas salnas. Bet vismierīgāk bija vēsajā 2000. g. vasarā – neviena negaisa. Pat aukstajā 1993. g. vasarā bija vairāki vidēji stipri negaisi. Un arī pirms tam katru vasaru bija pa kādam negaisam.
3 marts, 2009 12:01
Raitim
Vēl kas. Ja jau Japānas dienvidu salās ir tropu klimats, tad Filipīnās nu nekādi nevar būt subtropi. Turklāt ļoti siltās ziemas, vispār liek domāt par subekvatoriālo klimatu.
3 marts, 2009 13:12
http://klab.lv/users/meteo_lv/11002.html
Piemēram, reku ir mana negaisu novērojumu hronika par 2008. gadu…
33x redzēts negaiss
========
http://klab.lv/users/meteo_lv/21366.html
Kopumā mani arhīvi vēl par vēl dažiem negaisu gadiem un ne tikai:)
3 marts, 2009 13:17
jau kūst tepat Zantē (Kurzemes austrumu robeža)+2 grādi pie durvīm…
3 marts, 2009 13:26
———
Virs Atlantijas okeāna ir dziļš ciklons/ gaidu to ar nepacietību “ciemos pie mums”!
3 marts, 2009 13:53
Neesmu nekāds specs, bet tomēr būtu jautājums par Gora filmu, kas tur ir nepareizs, vai CO2 koncentrācijas lielums vai korelācija ar temperatūru vai kas vēl? Jā un kas tur ir novecojis?
Tikai atliekam malā emocionālo sniegumu, jo tas, manuprāt, ir perfekts un var tikai pamācīties kā prezentēt savu ideju. Bet tas ir cits stāsts. Runājam par filmā pasniegtajiem faktiem, jo reizēm man nākas tos izmantot un nebūtu labi ja nezinu jaunākus datus.
3 marts, 2009 14:01
Tas bija Alana Gora viedoklis – toreiz, 2004. gadā…
3 marts, 2009 14:43
Par Gora Filmu.
1. Tur tika rādīt korelācija starp CO2 un Globālo Temperatūru(GT). Korelācijas iemesli var būt vismaz divi:
a) Lielāka GT rada lielāku CO2.
b) Lielāks CO2 rada lielāku GT.
Gors pieņēma variantu b), nepaskaidrojot kāpēc.
2. Filmā kartēs, kur tika rādīta GT korelācija ar CO2 bija slikta izšķirtspēja, kas liedz izvelēties start 1.a, , 1.b vai vēl ko citu.
3. Citi detalizētāki pētījumi it kā rāda, ka parasti vispirms palielinās GT un tikai pēc CO2. Tas vedina domāt, ka CO2 varētu nebūt tik liela loma globālās temperatūras izmaiņā, ka tika pasniegts filmā un daudz kur citur.
4. Detaļas filmai neatceros, bet tas kas bija par sekām kādas būtu ja GT paceltos, man izskatījās ticamas.
3 marts, 2009 14:53
Patiesībā sakot- neviens vēl līdz galam nezina to parādību kopojumu, ko dažreiz dēvējam par “globālo sasilšanu”… Ir arī viedoklis, ka Zeme vienkārši turpina sasilt pēc pēdējā Ledus Laikmeta…
3 marts, 2009 15:51
Nu bet tur ir viena fīča – proti nekad vēl vēsturē (tajā, ko var mērīt) CO2 divi līmenis nav bijis tik augsts – 370ppm, maksimums ir bijis 280ppm.
Tomēr to CO2 mēra, bet GT tikai aprēķina un tā korelācijā jau ir tikai korelācija un tai var būt gan inerce, gan nobīde.
Cik sapratu no Jura, tad ir jauni dati nevis tikai interpretācija
3 marts, 2009 17:15
ASV Senāta komitejai februāra beigās tika ziņots, ka CO2 līmenis nekad vēsturē nav bijis tik zems kā šobrīd (skatoties ļoti lielos laika periodos).
“Many people don’t realize that over geological time, we’re really in a CO2 famine now. Almost never has CO2 levels been as low as it has been in the Holocene (geologic epoch) – 280 (parts per million – ppm) – that’s unheard of. Most of the time [CO2 levels] have been at least 1000 (ppm) and it’s been quite higher than that,” Happer told the Senate Committee.
“At least 90% of greenhouse warming is due to water vapor and clouds. Carbon dioxide is a bit player,” he added. “But the climate is warming and CO2 is increasing. Doesn’t this prove that CO2 is causing global warming through the greenhouse effect? No, the current warming period began about 1800 at the end of the little ice age, long before there was an appreciable increase of CO2. There have been similar and even larger warmings several times in the 10,000 years since the end of the last ice age. These earlier warmings clearly had nothing to do with the combustion of fossil fuels. The current warming also seems to be due mostly to natural causes, not to increasing levels of carbon dioxide. Over the past ten years there has been no global warming, and in fact a slight cooling. This is not at all what was predicted by the IPCC models,” Happer testified.
http://epw.senate.gov/public/index.cfm?FuseAction=Minority.Blogs&ContentRecord_id=af8f5b20-802a-23ad-49fb-8a2d53f00437
3 marts, 2009 17:24
Lietusvīram – kolosāli laba filmā pasniegto datu analīze!
Kamielim – Teikto ņēmu no Maikla sniegtajām adresēm, kopš rudens, šīs adreses jāpaskatās atpakaļ “Sadaļās” – Laiks pasaulē. Atceros, bija interesanti dati par ledāju kušanas ātruma samazināšnos vai pat apstāšanos, salīdzinot ar iepriekšējiem, arī filmā minēto 2004. gadu. Interesanti raksti ir arī trāpījušies gismeteo.ru, Tur gan laikam bija vairāk prātojumi, sākot no svilšanas līdz sasalšanai, kā saka, pa pilnu programmu.
3 marts, 2009 17:41
Arī “meinstrīma” mediji pamazām atkāpjas no tūlītējas globālās sasilšanas izraisītas kataklizmas prognozēšanas, nu jau ziņo par globālās sasilšanas apstāšanos un to, ka sasilšanas iemesli varētu būt bijuši dabiskas izcelsmes: http://www.msnbc.msn.com/id/29469287/
3 marts, 2009 17:56
Kamer esmu apslimis un ara atkal sak veidoties tads pelecigs atkusnjains laiks,izdomaju ar es izveidot tadu ka blogu vai vietni,kur liksu savus laikapstaklu un paradibu fotografijas(Vetras,negaisi,sniegagazes,juras skati un t.t) kas tapusas man pedejo paris gadu laikaa. Neiet jau tik viegli,bet so to jau var apskatit :
http://weatherfoto.wordpress.com/about/
Pamazam ievietosu tur ari citas savas bildes,ari tas,kas vel taps nakotne 🙂
3 marts, 2009 18:10
Skaistas fotogrāfijas. 🙂
3 marts, 2009 18:19
Nu jo tālāk, jo neskaidrāk. Būs jāatrod kādreiz laiks un jāpaskatās, kas ar to CO2 tur ir, jo viena lieta ir spriedumi – otra mērījumi un pēdējie balstās tikai uz Antarktīdas ledāju pētījumiem ar kuriem var iebraukt tikai līdz -400 000 gadiem un līdz tam nekādu 1000 ppm nav bijis.
3 marts, 2009 19:13
Kāpēc neviens no klātesošajiem neaizrāda Jurim, ka Gora filmā izmantoti skati no Ņūorleānas pēc Katrīnas? Tātad filma nu nekādi nevarēja būt izlaista 2004. gadā, bet patiesībā tikai 2006 gada maijā un satraucošie dati izmantoti par 2005., kas pats par sevi bija iespaidīgs gads.
Kādā konservatīvā avotā, vēl no Padomju gadiem, esmu sastapies ar mūsdienās ne visai plaši tiražētām lietām. Vēl pirms Kristus šķīstās ieņemšanas un tikpat brīnumainās piedzimšanas uz planētas bija krietni siltāks klimats un ledus pat Grenlandē pārsvarā jau bija izkusis. Bet vai kāds zināja, ka Grenlandes ledus vairoga biezums maksimālā apledojuma laikā sasniedza pat 9 km? Varam tikai fantazēt, kas darījies uz Antarktīdas. Kāpēc to visu rakstu? Jo šodien mēs redzam, cik negribīgi kūst polārais ledus vairāku km augstumā. Tāpēc iedomājieties, cik gan visaptverošam siltumam bija jābūt, lai izkausētu ledājus virs Eirāzijas un Z-Amerikas, un vēl tiktu galā ar Grenlandi! Taču tas viss beidzās vēl pirms Kristus atnākšanas. Kā vienmēr, viss labais bijis pirms Kristus…
3 marts, 2009 19:16
Paldies Gubumakonim par bildem-kamer esmu apslimusi labprāt baudu dabu sev pieejamā veidā.Ko lai dara-šis”mīkstais” laiks ir īsta vīrusu audzētava.
3 marts, 2009 19:19
Patiesībā biju domājis Raiti, bet tur arī Juris minēja 2004. gadu.
3 marts, 2009 19:25
saulceritei
Davai iztiksim bez bioloģijas, a to man neviļus gribas plašāk izteikties par to! Es šogad praktiski bez pārtraukuma slimoju, kopš janvāra sākuma sala. Jau ir marts, bet nekādi netieku uz pekām, jo visu laiku ir mīnusi, ar nenozīmīgiem pārtraukumiem. Savukārt pērnajā dievīgi jaukajā ziemā ne es, ne mani radi un draugi vispār neslimoja, jo pastāvīgi bija ļoti silts laiks. Bet šogad daudzi slimo, tāpat gripa nāvīgi plosījās ledainajā 2007. g. februārī.
3 marts, 2009 20:09
Nav sliktu laika apstakļu ir nepiemerots apģerbs un bakteriala vai vīrusu infekcija kura izplatās gaisa pilienu ceļā ,taču pietiekošā aukstumā vīrusi un baktērijas pusceļā sasalst un ar troksni nokrīt zemē/esmu dzirdējusi/
3 marts, 2009 20:28
Diemžēl cilvēks elpo pa tiešo, nevis caur kaut kādu aparātu un aukstais gaiss apsaldē augšējos elpceļus. Kad kāds min par apģērbu… gribas atbildēt, ka arī starpplanētu telpā var tīri komfortabli uzturēties un baudīt Zemes atmosfēras nebojāto skatu uz Kosmosa spīdekļiem, tikai vajag zināmu apģērbu.
“pietiekošā aukstumā vīrusi un baktērijas pusceļā sasalst un ar troksni nokrīt zemē/esmu dzirdējusi/”
Neuzdrīkstos komentēt šo citātu, jo šeit nav pieņemts argumentēti izteikties. Katrs raksta, ko grib un atbilstoši savai saprašanai. Tikai kā Tu domā, kāpēc arī pie -60 grādiem plosās gripas epidēmija?
3 marts, 2009 20:32
droši zinu ,ka viņa neplosās ārā uz ielas
3 marts, 2009 20:33
joks-piedod
3 marts, 2009 20:52
Ziņa no Kosmosa- aizvadītajā naktī ap 70 000 kilometru attālumā no Zemes garām palidojis ~30 metru diametrā asteroīds. ja tas būtu ietriecies Zemē, tad būtu kas līdzīgs kārtīgam kodolsprādzienam!
3 marts, 2009 21:11
Vispirms paldies par labam atsauksmem,pec ieapejas turpinasu iesakto talak,vel daudz bildes jaievieto 🙂
Izskatas,ka Feniksam(Ex anonimajam) visas pasaules nelaimes,kibeles un sliktas lietas saistas tikai ar ta briesmiga aukstuma/minusu pastavesanu uz zemes virsmas tapec tiek piemekleti visi iespejamie argumenti lai aizstavetu siltumu 🙂 ,skiet palasot vina komentus-nebutu ziemas un sala un visas problemas izsiktu un atrisinatos pasas par sevi 🙂 Nenem ljaunaa,tas ieprieksejais teikums nav domats,lai tevi kaut ka apvainotu,vai aizskartu 😉 Es gan uzskatu,ka apgerbam un attiecigai sagatavosanai ir nozime un ja draud -20,var silti jo silti sagerbties,vai vispar bez vajadzibas ara neradities,bet ko piemeram darit cilvekam pie +30+35 gradu karstuma,kad nav kondicionera majas un pa dienu jauzturas sakarseta pilsetas centra un vins slikti,pat loti panes karstumu(tada veida paris reizes dabuju nopietnu karstuma durienu,sajutas nav no patikamakiem) ? Labi vien ir,ka pedejos 2 gados sada parbaude nav piemeklejusi Rigu. Nu tas ta 🙂 Gan aukstumam,gan karstumam ir savas labas un sliktas puses. Ari slimibam,es 1-2 reizes izslimojos katru gadu,neatkrigi no laikapstakliem,gadijies ari vasaraa,kaut protams ziema-pavasarii tas gadas biezak 🙂 Ir vajadzigs viss,gan normala ziema ar minusiem un sniegu,gan stabula vasara ar karstumiem un negaisiem,gan smukas parejas no viena uz otru-pavasaris un rudens,neviens mani neparliecinas ka jabut savadak 🙂
3 marts, 2009 21:17
to lietusviirs. Paldies par datiem.
Palīdzi lūdzu iztulkot, ko nozīmē katrs no parametriem.
dd
ff
h
N
P
P0
RH
T
Td
VV
3 marts, 2009 21:50
Te būs parametru skaidrojums.
http://spreadsheets.google.com/ccc?key=pQN-tyD6m8rBCc9F46zVCOg
4 marts, 2009 0:26
Gubumakonim
Varu tikai apsveikt Tevi, ka dzīvo vietā, kuras klimats Tevi vairāk vai mazāk apmierina. Mani arī apmierināja, līdz kādai 3.-4. klasei, kad vairāk uzzināju par šo vietām tik silto planētu.
Šo niku izvēlējos, jo brīnumainā kārtā izdevās atkal šeit rakstīt. Un tā mītiskā būtne man uzreiz iešāvās prātā.
Esmu ļoti rūpīgi analizējis siltuma un tā trūkuma iespaidu uz tautsaimniecību. Dzīve viennozīmīgi būtu daudz labāka bez sala. Taču gadalaiku maiņa nav uz visas Zemes, turklāt ne vienmēr ir bijusi pat augstajos platuma grādos. Zemes ass slīpums mainās diezgan būtiski, tāpat mainās Zemes attālums no Saules. Ja šobrīd Zeme vistuvāk ir janvārī un vistālāk jūlijā, tad pienāks brīdi, kad viss būs otrādi. Tātad ziemas mūsu puslodē kļūs bargākas un vasaras vēl karstākas, savukārt D-puslodē ziemas kļūs maigākas, bet vasaras vēsākas. Tā tas ir bijis un būs. Īsti nesaprotu, par ko man būtu jāpriecājas, zinot, ka pašreizējais klimats nepavisam nav tas siltākais kāds bijis mūsu reģionā, kopš cilvēki te tusē. Es neko neteiktu, ja tāds tas arī paliktu, bet nupat jāsāk gatavoties vispārējai atdzišanai. Kā potenciālā mītnes vieta Eiropa atkrīt, Floridā un Kalifornijā regulāri lielas salnas. Paliek vājprātā nesakārtotā C-Amerika un pārapdzīvotā DA-Āzija, un vispār tropu zemes ir ļoti apdzīvotas, laikam jau cilvēkiem patīk siltums. Kur lai glābjas tāds siltummīlis kā es?
Nezinu gan, kāpēc cilvēkam tik grūti izturēt +30. Es, piemēram, ēdu tikai aukstu ēdienu pat ziemā, kur nu vasarā – man ir slinkums to sildīt. Vasarā nekad neēdu un nedzeru karstu, nevajag lieku siltumu uzņemt. Un svīšana nav nekas apkaunojošs. Starp citu, nekad neesmu sastapies ar gaisa kondicionieriem. Arī baigo caurvēju ne visur var dabūt gatavu. Nu normāli 5 dienas gadā pakarst. Nav jau mums tādas vasaras kā Volgas un Donas pusē, kur mēnešiem ir pāri +30, jo īpaši D-Krievijas stepēs. Un pieļaujot, ka turpmāk vairs nekad Latvijā nebūs ilgstoši siltuma viļņi, neviļus nomācas saprāta pamale.
4 marts, 2009 0:46
Katram sava meteo-gaume:)
4 marts, 2009 1:52
—–
Ciklonu sistēma virs Atlantijas uzņem apgriezienus, dod cerības arī mums…
4 marts, 2009 8:12
Protams, dod cerību, ka iegriezīs siltumu mums. Kaut gan Ēģiptē marts ir sācies nu ļoti auksts, pēc visai siltās ziemas, salīdzinot ar iepriekšējām 2.
4 marts, 2009 8:27
TIkko biju Honkongā – PRIEKS, ka mums nav tā kā pie viņiem – februāra beigās piedzīboju +31 grādu… Protams, ļoti jau patīkami no mūsu ziemas uz dažām dienām izrauties uz vasaru, bet, KAS pie viņiem notiek vasarā?? – pāri par +40 grādiem un nenormāls smogs… Labi vien ir, ka dzīvoju Latvijā, kur var redzētzilas debesis un ir tik liela dažādība laikapstākļos…
4 marts, 2009 8:47
Pēc jet stream progonzēm var secināt, ka tam ciklonam šķiet nav cerību, ko vērā ņemamu atnest līdz latvijai, jo:
*) tam ir ļoti maz vietas kur attīstīties. Siltā fronte praktiski nevar šķērsot Jet streak.
*) Tur kur Jet streak iet uz D vai DA augšējos troposfēras slāņos ir converģence, un tas nozīmē, ka apakšējos ir diverģence. Tādēļ tur var būt aktīva aukstā fronte. Iespējams arī atkārtots aukstas frontes. No šī apgabala ciklonas saņem enerģiju.
*) Savukārt tur kur jet stream pagriežas uz Z tā jau ir ļoti vāja. Tādējādi tā apakšējos troposfērras slāņos nerada konverģenci, kā rezultātā tai apgabalā ciklons nesaņem enerģiju.
*) Tur kur ir izeja no jetstreak, augšējos troposfēras slāņos ir diverģence, kas nozīmē, ka apakšējos ir konverģence. Tas savukārt nozīmē, ka pirms aukstās frontes gais ceļas augšup kas vēl pastiprina šo auksto fronti.
Tātad vienīgais ciklona enerģijas avots ir aukstā fronte, kura visticamāk “aizmuks/norausies” no ciklona, jo tai ir autonoms ar ciklonu diezgan nesaistīts energījas avots.
4 marts, 2009 9:04
Nu šausmīgi sarežģīti, mana vecmāmiņa nudien nesaprastu.
Bet visumā piekrītu, jo jau visu ziemu dziļie cikloni netika līdz mums, kur nu tagad. Tā arī turpināsim salt šajā inertajā gaisā.
4 marts, 2009 10:01
Labrīt, dāmas un kungi!
Šai lapā esmu novērojis vienu ļoti interesantu parādību. Laikā, kad apkārt viss vienmuļš un kluss, pat Maiklam aiz meteogarlaicības vairs nav ko komentēt, parādās tiešām kolosāla meteolaika un procesu apspriešana, pēc manām domām, ļoti augstā līmenī. Pārlasīju visus šā aizkavējušos datuma komentārus – godīgi sakot – tā ir kā vesela mācību grāmata, vismaz man. Paldies!
4 marts, 2009 13:00
Feniksam: Nu ne jau viss man klimata zinja tapatiik,kajau cilveka dabai ir raksturigi,vinam nekad nav labi ar to,kas vinam ir un vienmer citur liekas labak un interesantak 🙂 varbut tas ta ir tikai no malas,kamer pats neesi to izbaudijis 😉 Ne,nu protams es gribetu ziemu vel negaudz bargaku par sigada un galvenais lai vairak,daudz vairak sniega un mazak atkusnu 😉 vasaras lai jau ir karstas,bet tad lai ir ari biezi negaisi ,kaut katru dienu 😉 Ja,dazas dienas var ari pakarseties pie+30 un vairak,bet lai tas neparversas par ilgstosiem sausuma periodiem,kad Riga zale izdeg sausa un julija lapas kokiem dzelte un kriit 😦 nez vai tadi garie sausuma periodi var labveligi ietekmet lauksaimniecibu,lai cik silti vini nebutu . Un vispar,vairak vetru,negaisu,lietusgazu un t.t,,nu tas ta,ko gribetu es 🙂 Jautajums- kapec tu tik peksni paliki parliecinats,ka sakusies globala atdzisana,kadas domas par to jaunas? Vai tad tev kads te aizliedz rakstit vai dzes komentus?
Vispar jau paskatot dazas ilglaicigas prognozes radas,kanekas interesants un ekstrems mus tuvakas 2 nedeljas negaida-tapat mierigs laiks briziem nelieli nokrisni un temperatura svarstisies starp+2-2 gradiem,tas Riga,austrumu rajoni vel nemaz nejutis ipasi pavasara tuvosanos,rietumos jau nedaudz jutis. Esam tada peleka zona ar neizteiksmigiem laikappstakliem un pie tam jau diezgan ilgstosus periodus sogad,nu dikti mierigi gads sakas…
4 marts, 2009 14:23
sveiciens visiem, kas apgrozas shaja bloga.
velejos pajautāt Maiklam par tām prognozem Marta beigas , kas massu mediji zinoja, ka buus lidz +15 gradiem.
kadas tagad ir tuvākās prognozes, kad iestasies tāds riktiigs pavasaris/?:))
veiksmi visiem!!
4 marts, 2009 14:32
Maikl,ludzu uzraksti ko jaunu. Varbut ka mums tomer kaut kas”spid”
4 marts, 2009 15:31
Gubumakonim
Es jau kaut kad nesen rakstīju par lauksaimniecību, diez vai kāds grib, lai atkārtojos. Ūdens resursu mums ir tik daudz, ka vairākus gadus bez nokrišņiem varētu pārciest, lai gan priežu meži smiltājos aizietu bojā pavisam. Man kā pietuvinātam zemkopībai, tikai siltuma trūkums ir sagādājis un sagādās problēmas. Bet zemnieki, kas paļaujas un regulāriem nokrišņiem vasarā vai pavasara beigās, īsti nedraudzējas ar galvu. Pat nenormāli sausajā 1996. g. vasaras noslēgumā (5. nedēļas nebija ne piles un temperatūra dienās sasniedza +25…+27) man pilnīgi nekas neizkalta un sezona kopumā izrādījās laba, ja neskaita septembra šausmīgās salnas, kas man šo to nosaldēja gan, jo es taču nevarēju iedomāties, ka var būt -8.
Vai nu Tu izliecies, vai kā… Rīgā zāle izdeg, jo to nopļauj pārāk zemu, tāpat koki ielu malās nokalst, jo augsne pilna ar vārāmo sāli un vispār cauri plašajiem asfalta segumiem zeme nedabū ūdeni. Rīgā ir zaļa zāle tikai pastāvīgi mitrās un vēsās vasarās, kad pat 2 nedēļas nav bez lietus.
Es vienkārši parakājos un paanalizēju vēsturi, un konstatēju, ka tieši Saules aktivitāte ir bijusi pie vainas praktiski visos gadījumos, kas mani likās ключевыми. Tomēr vēl joprojām ceru uz nākošo aktivitātes pacēlumu un Lielo El-Ninjo. Ja tie sakritīs, tad svētki būs manā ielā. Un ir vēl kāda lieta, ko atskārtu. Nākošajā desmitgadē vairs negaidu nevienu ļoti aukstu ziemu Latvijā, tikai 1 līdz 3 vienkārši aukstas un varbūt pat dikti garas (vienu ziemu līdz 5 mēnešiem, kā nenormālajā 1954./55. ziemā), bet kopumā noskaņojums ir sabojājies, jo saskatīju, ka pēdējos 20 gados nav bijusi pilnīgi nekāda GS vai vietējā sasilšana, bet tikai Saules aktivitātes izraisīta laikapstākļu šarāde. Esmu pievīlies… kur tagad audzēšu arbūzus, melones, kukurūzu, īsto cidoniju, īsto riekstkoku, nemaz jau nerunājot par Vidusjūras reģiona daudzgadīgajiem garšaugiem. Un arī dažu palmu (Trachycarpus ģints sugas, Butia capitata, Trithrinax campestris, Sabal minor, Rhapidophyllum hystrix un Nannorrhops ritchiana) un bambusu (Phyllostachys nigra, Phyllostachys vivax, Phyllostachys aureosulcata, Phyllostachys bissetii, Fargesia murielae) sugu introducēšana laikam nenotiks.
4 marts, 2009 15:42
Un nedomājiet, ka esmu jucis! Lūk te viens mans dvēseles brālis http://www2.la.lv/lat/praktiskais_latvietis/jaunakaja_numura/lauku.darbi/?doc=30899
to liepājas veeji
Laikam nepamanīji, ka Maikls principiāli neatzīst mēneša un sezonu prognozes.
Es varu pačukstēt, ka pavasaris būs manāmi vēsāks kā pērngad. Diemžēl… Vēl es gaidu aukstāko maiju, kopš ekstremāli aukstā 1980. g. maija. Būtībā veselai paaudzei tas būs nepieredzēti auksts maijs. Tā, kur ir mani antidepresanti…
4 marts, 2009 15:44
Lieki piebilst, ka vainīga ir Saule…
4 marts, 2009 16:01
Njaa,arbuzus un palmas/bambusus diez vai mes tuvakajos pardesmit gadus Latvija audzes,lai kas te butu. Un ari par GA vel neesmu parliecinats,tapat ka ari vairs par GS,par kuras nenoversamibu biju gandriz pilniba parliecinats lidz sai ziemai 🙂 Ta man tomer deva ceribu,ka ne viss vel zaudets ;)Bet ilgstosi sausuma periodi vienkarsi nepatik,tracina 😦 Pats budams dzimis pilsetnieks varbut ne ipasi piedomaju par mazdarzinju ipasniekiem kuri censas kaut ko izaudzet savam priekam/partikai,pats barojos no lielpilsetas lielveikalu labumiem 😉 bet jums saprotams tas laikapstaklu nianses un kaprizes ir svarigas,saprotu. Runajot par zemniekiem un lauksaimniecibu ka tadu Latvija skiet musu vadonu politika nes viniem daudz lielaku skadi un postu,neka visi laikapstaklu raditie zaudejumi… Arvienvardsakot mes te varam diskutet vai ne,klimatu tas nemainis un viss norites ta ka ir lemts un laikam tikai lielaks laika periods paradis,kas isti tagad notiek,un kas mus sagaida.
4 marts, 2009 16:06
Jā,vairums ilgtermiņa prognožu uzrāda lielu aukstuma iespēju uz marta vidus pusi, no ziemeļiem pavasarī bieži var ieplūst aukstas gaisa masas. Gaisa temperatūra martā atsevišķās naktīs vēl var nokristies līdz -15,-20 grādiem.
4 marts, 2009 16:14
Feniksam: vot tas jau man atkal paliek interesanti,ka tu konstateji,ka gaidams loti auksts majs un kas tad mus var sagaidit/bija taja 1980 gada maija? No sevis varu pateikt,ka maija vairs aukstumu negaidu,bet gribas jau vasarigu laicinju 😉
4 marts, 2009 16:24
Seit ir V.Bukša jaunaka prognoze martam un zemak ari pavasarim kopumaa :
http://meiravietis.typepad.com/mans/laiks/
4 marts, 2009 17:53
starpcitu man 2007 gada vasaraa. aizdevas sava daarza izaudzeet 3 kilo arbuuzu no Medzes zemniekiem dabuju seeklas, kuri katru vasaru pardot augļus Liepaajas tirguu.
pagajusha vasara bija parak mitra un auksta :((
prieksh deinvidniekiem.
iesaku izmeiginat. vislabaka metode ir seet arbuzuus klaja lauka maija beigas un junija sakuma. apklat ar agro pleevi. noslegt plevi ar karkla vicaam. sava veida siltumniica.
4 marts, 2009 18:22
Salnas gaidāmas- iespējams- visu maiju
4 marts, 2009 19:34
“Salnas gaidāmas- iespējams- visu maiju”
Nu tas tā kā būtu normāli, jo citādi nemaz nav bijis. Jautājums ir par to lielumu, jo uz zāles maijā var būt pat pāri -10 grādiem un arī dienās maijā šad tad ir tuvu 0. Un ja vēl jūnija pirmā puse būs ap +10, tad vasarai “čau”!
Pat iedomājoties neražas gadu valstī, kurai jau tā nav finanšu līdzekļu, par ko importēt pārtiku, drebuļi pārskrien pār muguru.
5 marts, 2009 7:58
Galvenais- lai lietus periodi pareizajā laikā mītos ar sausām dienām. Aizvadītajā gadā bija otrādi: maijs sauss-kad visam bija jāaug, bet lietus lija-kad labība bija jāvāc…aizsenajos laikos tādus sauca par “bada gadiem”, šogad pēc tāda gads neizskatās…
5 marts, 2009 14:39
Nu nebija gan tas bada gads, kaut gan sezonas nogale tiešām bija reti slikta. Turklāt Latgales dienvidos vasara vispār bija ļoti sausa.
Maija sausumus atceros vai pusē gadu. Bija viens riktīgi slapjš maijs – 2005. Mēs visi atceramies, ar ko tas beidzās – ar knišļu uzbrukumiem nabaga lopiņiem. Savukārt pērn aprīlī tā salija (pēc slapjā februāra un marta beigu sniega), ka vēl maijā vietām līdzenumi gulēja ūdenī. Patiesībā tikai smilšainās augsnes izkalta. Ļoti vēsais laiks, pat neraugoties uz pastāvīgi jūtamajiem vējiem, nespēja izkaltēt mālainas augsnes. Un kā jūnija otrajā pusē sākās lietavas, tā visu jūliju un augustu gāza (manā pusē). Reti riebīga vasara bija. Pirmoreiz dzīvē sajutu dziļu riebumu pret lietu un ūdeni no augšas, kaut gan arī 2000 g. vasarā kaut kas līdzīgs bija.