Valsts austrumos turpināsies sniegputenis

Uz ziemeļaustrumiem no Latvijas atrodas ciklona centrs, kas sestdien gādā par brāzmainu ziemeļrietumu vēju daudzviet Latvijā un snigšanu valsts austrumu rajonos. Prognozes liecina, ka šeit snigšana un putināšana turpināsies visu dienu, galējos austrumu rajonos – arī naktī uz svētdienu.

Līdz ar to valsts austrumos gaidāms ievērojams sniega segas pieaugums, uz ceļiem veidosies sniega sanesumi, kas var ievērojami apgrūtināt transporta kustību. Valkā līdz pulksten 8:00 sestdienas rītā sniega sega bija pieaugusi par 10 centimetriem, salīdzinot ar piektdienas rītu, un tās biezums sasniedza 26 centimetrus.

Alūksnē sestdienas rītā bija 29 centimetrus dziļš sniegs, un, lai gan nokrišņu daudzums 24 stundu laikā sasniedza 6 milimetrus ūdens ekvivalenta, sniega sega kopš piektdienas rīta pagaidām pieaugusi tikai par 2 centimetriem, bet svētdienas rītā sniega sega šeit, visticamāk, būs krietni biezāka par 30 centimetriem.

Gar ciklona dienvidrietumu malu ieplūstošajam aukstajam gaisam dodoties pāri salīdzinoši siltajiem Baltijas jūras ūdeņiem, veidojas gubu mākoņi, kas atnesīs sniegu vietām Kurzemē un, iespējams, arī nelielu īslaicīgu sniegu dažviet valsts centrālajā daļā.

Stiprākais vējš sestdien vērojams valsts centrālajā daļā. Rīgas pilsētā ziemeļrietumu vēja ātrums brāzmās sasniedzis 15 m/s. Naktī līdz 17 m/s stipras vēja brāzmas reģistrētas Saldū. Tuvākajā diennaktī vējš pakāpeniski pierims, tomēr valsts austrumu rajonos arī svētdien gaidāmas brāzmas līdz 11 m/s, šeit arī joprojām iespējams neliels sniegs.

Naktī uz svētdienu un svētdienas rītā gaisa temperatūra Latvijā pazemināsies līdz -3..-8 grādiem, Kurzemes centrālajos un dienvidu rajonos zem skaidrām debesīm un pūšot lēnam vējam iespējams sals līdz -12 grādiem. Līdzīgs sals gaidāms arī naktī uz pirmdienu, kad virs Latvijas atradīsies augsta spiediena atzars, kas gādās par lēnu vēju vai bezvēju. Tur, kur debesis būs skaidras, gaisa temperatūra var noslīdēt krietni zem -10 grādiem. Vietām iespējama migla un sarma.

Pirmdiena varētu būt samērā saulaina diena, bez nokrišņiem, un gaiss sasils līdz -1..+4 grādiem.

1. martā plkst. 8:40
Marts iesācies ar ziemīgu rītu: gaisa temperatūra vietām Kurzemes centrālajos rajonos noslīdējusi līdz -11 grādiem, savukārt sniega segas biezums Alūksnē sasniedz 36 cm – šī, šķiet, ir biezākā sniega kārta šajā ziemā Latvijā.

Valsts lielākajā daļā ir apmācies laiks, un līdzīga situācija varētu saglabāties naktī uz pirmdienu, tādējādi gaisam neļaujot būtiski atdzist. GFS gan šobrīd prognozē, ka Vidzemē pirmdienas rītā gaisa temperatūra zem skaidrām debesīm pazemināsies līdz -16 grādiem. Lietuvas modelis pirmdienas rītā Vidzemē prognozē pārsvarā apmākušos laiku un tāpēc tikai -4..-7 grādus, bet vietām rietumu un centrālajos rajonos kādā brīdī skaidras debesis un temperatūras pazemināšanos līdz -11 grādiem. Liels sals iespējams arī naktī uz otrdienu austrumu rajonos.

Advertisements

32 Atbildes to “Valsts austrumos turpināsies sniegputenis”

  1. maikls Says:

    Jēkabpilī pagaidām nav snidzis tik daudz kā citviet, tomēr šobrīd viss ir balts jo balts un brīžiem pamatīgi putina.

  2. raitis_sametis Says:


    —–
    Šajā animācijā redzams, ap 4. martu varētu būt Rietumeiropā kaut kas līdzīgs nopietnai vētrai…varbūt arī mums “atliekas” atskries?

  3. Anonymous Says:

    Nezinu gan, kaut kā neesmu manījis, ka visas Z-puslodes vētras kaut kā atsaucas uz Latviju.
    Pēc GFS visu to laiku pie mums valdīs A-puses vēji, tad kāds mums sakars ar galējās R-Eiropas vētru? Domāju, nekāds, ja nu vienīgi putni atkal masveidīgi nokritīs no kokiem kā triekas ķerti. Varbūt nenāktu par ļaunu veikt kādus preventīvos pasākumus. Kaut gan tāda vētra marta sākumā… nu neticu, gan jau tur beigās nekas nenotiks un putni pie mums turpinās savus pavasara treļļus.

  4. Gubumakonis Says:

    Riga,Zolitude nakts vidu diazgan stipri sniga un putinaja,sorit skaidrs laiks brazmains vejs un piezemes putenis,sniega sega nav liela,bet tomer apkartne atkal viss zilbinosi balts un tirs jauka diena 🙂 t-2 Nu atkal laicinjs mana gaumee,par ko ari prieks 🙂

  5. maikls Says:

    Valkā naktī 10 mm nokrišņu un 10 cm sniega, pēdējo 3 stundu laikā vēl 4 mm nokrišņu.

  6. Anonymous Says:

    kikai

    Šodien varētu būt smuks skats Vidzemes piekrastē. Kā tur Salacgrīvā?

  7. kika Says:

    to Anonymous

    Pie mums shodien ljoti saulaina diena,udens no jumtiem tek straumeem.gaisa temperatura ap 0. vienigi tas aukstais veejsh visu prieku bojaa…
    ka ir pie pashas juurinjas nemaaceshu teikt,bet esmu parliecinata ka jabuut skaisti un delj veeja-auksti 🙂
    esmu kadu 3 -4 km attaluma no juras,ta ka DIEMZJEL pa logu neveras skats uz juru 🙂 nebutu meituks saslimis-butu varenjauka brivdienu pastaiga….

  8. gubumakonis Says:

    Labi redzamas juras efekta gubumakonu joslas virs Kurzemes,kas pecpusdiena nesa sniega brazmas 🙂 Tomer Riga un Jurmala bija smuki saulains laiks bet ar dzestru veju,t-2 bija,pie juras neliela vetra naktii un ieverojama vilnosanas 🙂 Ta sodien izskatijas Jurmalas pludmale :

    http://foto.inbox.lv/andrejseigims/28-02-2009-Juura-28-februari

  9. Anonymous Says:

    Sirds sažņaudzas no saltajiem skatiem, bet tai pat laikā līksmo, redzot vaļēju ūdeni līdz pašam krastam. Tomēr siltums uzvarēja šo ne visai maigo ziemu. Yes! Наша победа!

  10. maikls Says:

    Vakar vakarā (droši vien visas šīs naktis, kad vien ir skaidras debesis) varēja vērot skaistu Mēness un Venēras konjunkciju. http://spaceweather.com/

  11. Saksija Says:

    Vai kāds nevar man palīdzēt aizbraukt prom no šīs valsts un tās laikaapstākļiem ?

  12. Anonymous Says:

    Saksijai

    Pievienojos domai, taču nevienam neprasu, jo pats lēnām un pamatīgi gatavojos pavisam aizlaisties no šīs bedres.
    Tu man pilnīgi tāda kā dvēseles māsa. Bet ja nopietni, Tu saskumi, jo marts nerādās silts? Njā, siltums ir pametis mūsu jau tā drūmo zemi. Ko ko, bet tik garu ziemu es negaidīju un pat ļaunākajos murgos nepieļāvu tādu variantu. Pats esmu šokēts par tik ekspansīvu aukstumu. Subjektīvi šķiet, ka ir sācies tik daudzu ilgi gaidītais un pielūgtais Ledus laikmets. Nu vismaz es ceru, ka manis te nebūs, kad sāksies patiešām aukstas ziemas visā mūsu reģionā. Bez Ignalinas AES (nākošajā janvārī tā jau dusēs savu radioaktīvo miegu) un Krievijas elektroenerģijas (aukstās ziemās viņiem viena pati Maskava visu aprij) + bez Daugavas ūdens (aukstās ziemās ūdens caurplūde HESos jūtami samazinās) aukstumu mīlošie Latvijas mazohisti varēs sēdēt sveču gaismā un priecāties par dzīvībai tik draudzīgajiem -30…-40. Tikai visi ignorē faktu, ka pārciest tās aukstās ziemas savulaik palīdzēja lētā PSRS enerģija. Mūsdienās tas nebūtu ne tik romantiski, ne tik viegli.

  13. kika Says:

    to maikls

    pie mums vakar vakara bija skaidras debesis un to skaisto menessirpi redzeju.bet velu vakaraa tie pazuda. saradas makonji.un varbut taa ari labaak-nebija tik auksti 😀

    shodien apmacies ,neliels tas pats aukstais vejelis.garlaicigs laiks.izejot te pie majas araa -taads klusums…shkjiet daba domaa ko taalaak dariit .. 😀

  14. Romāns Kolduns Says:

    Ogrē vispār ļoti labs laiks -3°C, sniegs, superīgi. Nezinu kā var nepatikt ziema. Vai tiešām mums par maz to lietaino, pelēko dienu kad ir dubļi, lietus, vējš u.c. Vai arī cilvēki vairs neprot priecāties par labiem, patiesi ziemīgiem laikapstākļiem?

  15. kika Says:

    man ziema kaa taada nekad nav patikusi.esmu izteikts siltummiilis.
    Ziemaa par laikapstakljiem priecajos caur siltas istabas logu 🙂

  16. Anonymous Says:

    Kad es biju mazs un šad tad gadījās ļoti bargas ziemas, es gaidīju, kad būs pēc iespējas lielāks sals un vienmēr saskumu, kad pēkšņi nakts vidū no -30 kļuva siltāks. Tā teikt, esot siltā vai vismaz vēsā istabā, gaidīju, lai temperatūra kristos bezgalīgi. Aizrautīgi vēroju, cik ļoti saīsināsies tas sarkanais stabiņš termometrā. Tolaik mani taču neinteresēja, ka kādam augļukoki izsalst vai ūdens trubas pārplīst.
    Ziema ar salu ir liels izaicinājums cilvēkiem un diez vai ir humāni to vēlēt Latvijas iedzīvotājiem, kad valsts teju izjuks. Un par kādiem līdzekļiem vasaras un siltuma nīdēji domā importēt pārtiku, kad Latvijā neko nevarēs izaudzēt, sakarā ar jūnija un augusta salnām, atgriežoties klimatam, kāds valdīja pirms PSRS sabrukuma?

  17. scAvenger Says:

    Paga, paga, vai tad pirms PSRS sabrukuma Latvijā neko neaudzēja? 🙂

  18. raitis_sametis Says:

    Mēģināja ieaudzināt kukurūzu, bet – sanāca (saprata), tas klimats mūsu šim augam ir par aukstu…:)

  19. lietusviirs Says:

    Kāda jēga strīdēties par to vai labāk ir silts, vai auksts. Vai tiešām nav nekā svarīgāka par ko kreņķi ķert 🙂 Laikapstākļus tā pat neizmainīsi. Priecājies par to kas ir un mēģini pielāgoties. Ja vari atļauties tādu ekstru kā dators un internets, tad nemaz tik slikti tev neiet;) Starp citu šogad ziena ir ap normu, vai pat nedaudz virs tās. Ekstrēmus salus, kad izsalst augļu koki šogad arī neatceros. Nu jā, ja kāds mēģina audzēt dienvidu šķirnes tad tām gan vidēja ziema var skādēt.
    Vēl varu pieminēt, ka dēļ aukstu ziemu iztrūkuma savairojas kaitēkļi (Piem. Korolado vaboles u.t.t).
    Un ja jau iesāku, tad vēl pieminēšu, ka Kanādā klimats ir daudz bargāks, un kā tur ir ar pārtiku ? Vajag audzēt klimatam atbilstošas kultūras un viss būs kārtībā. Laukus vajag meliorēt, lai pārlieku lieti netraucē, u.t.t
    Pārtikas deficīts mums gaida tikai totāla slinkuma gadījumā.
    Un ja kādam caur logu “auksts” vējš pūš, nu tad nosiltini.
    Nāk prāta A. Upīša darbs lieliskais darbs “Sūnu ciema zēni”.

  20. Anonymous Says:

    to scAvenger

    audzēt jau audzēja, bet ar kādiem panākumiem… Ir vairākas sakņaugu kultūras, kas labi panes salnas vai vienkārši vēsu vasaru. Tomēr forsētā kolhozu lauksaimniecība tāpat šad tad cieta neveiksmes, bet neviens jau par tām tik skaļi neklaigāja, kā tagad mūsdienās par -10 ziemas vidū.
    Padomju laikā raksturīgi bija slēpt sociālisma neveiksmes.

    to raitis_sametis

    Labāk paskaties, kuros gados viņi mēģināja to darīt! Viņi pat Arhangeļskā to mēģināja. Lieta tāda, ka Hrušķovs labi atcerējās vājprātīgi karstās vasaras 30-jos gados. Tā teikt, romantiskas atmiņas, kā dažiem labiem vēl šodien par 60-to gadu otrās puses auksto ziemu piecgadi.
    Ne jau aukstumā ir vaina, bet ļoti garajā dienā piepolārajos apgabalos, kas neļauj kukurūzai sākt nobriešanu. Un kopumā no pēdējām 20 vasarām lielākajā daļā kukurūzas graudi spēja nobriest laicīgi.

  21. Anonymous Says:

    to lietusviirs

    Es jau nojautu, ka Tu esi demagogs.
    Atradis ar ko salīdzināt, ar Kanādu, kuras lielas platības atrodas vairāk uz D, kā Latvija, turklāt tās ir stepes. Vasaras R-Kanādā ir fantastiski karstas, kas to reģionu padara par ideālu labības audzēšanas vietu. Viengadīgām kultūrām vienalga, cik aukstas ir ziemas, galvenais, lai vasaras labas. Bet ar augļukokiem ir problēmas Kanādā (izņemot Klusā okeāna maigo piekrasti), jo regulāri atkārtojas ekstremāla sala epizodes. Tu vispār zini atšķirību starp šķirnēm un sugām?
    Aizvadītā ziema meteoroloģiski bija pārliecinoši silta, augu kultūrām ļoti saudzīga – laba, taču man personīgi bija auksti, lai gan tā arī ne reizi neuzvilku ne ziemas apģērbu, ne apavus, kas jau par kaut ko liecina. Man jau nepatīk pat nelieli mīnusi, tāpēc apmierina tikai tādas ziemas kā pērn.
    Latvijā iespējamās un esošās ziemas nav spējīgas nogalināt kukaiņus, kāpēc to neviens nesaprot. Kolorādo vaboles un n-tās lapgraužu, kokgraužu sugas rada problēmas arī Volgas upes rajonā, kur ziemas praktiski vienmēr ir ar lielu salu. Ja stepēs neizsalst pie -30…-38, tad kāpēc Latvijā izsalt pie tādas temperatūras? Nu mums vajadzētu pie -50, lai varētu sākt domāt par kukaiņu izsalšanu. Kukaiņu skaitu ietekmē to vairošanās siltajā gada pusē, nevis ziemas. Daudz kaitēkļu, ir sekas iepriekšējai vasarai, nevis pēdējai ziemai.
    Savu mitekli esmu nosiltinājis atbilstoši iespējām un situācijai. Arī ūdeni tērēju ar prātu, lai gan man nav skaitītāja. Kaut nu visi būtu tik saudzīgi pret vidi kā es, taupot energoresursus un nedarot pāri dabai.
    Tur jau tas āķis, ka es ticu cilvēku spējai, ietekmēt laikapstākļus, tāpat kā notikumus valstī. Kurš tad no mums ir Sūnu ciema iedzīvotājs? Tieši Latvijas iedzīvotāji ir visīstākie “sūnuciemieši”, pasīvi vērojot valsts sabrukumu un pieļaujot nesakarīgus laikapstākļus.

  22. Anonymous Says:

    turpinot

    Meliorācija ir nenormāli dārgs pasākums, kuru Latvijas valsts nevar atļauties, savukārt zemnieki vispār nav spējīgi to pavilkt. Protams, irigācijas un meliorācijas sistēmas ir jāsaved kārtībā, taču viss atduras pret rentabilitāti. Mums pietrūkst galvenā resursa – siltuma vasarās. Nav siltuma – nav veģetācijas. Jo skarbāki apstākļi, jo mazāk kultūraugu sugu var audzēt kādā teritorijā. Pilnvērtīgam uzturam nepieciešama pārtikas daudzveidība.

  23. lietusviirs Says:

    To Anonymous.
    * Kanāda tika pieminēta kā piemērs ar domu, ka nav ko sūkstīties par laikapstakļiem. Mums ir ļoti pateicīgs mērens klimats, ko var efektīvi izmantot.
    * Tas ka Kanāda ir uz dienvidiem neko nenozīmē. Klimatu ietekmē ne tikai ģeogrāfiskais platums.
    * Ja nekļūdos tad temperatūras ziņā rietumu Kanādā vasaras ir līdzīgas mūsējām. Tās nav karstākas. Nezinu kur tu smelies datus. Varbūt vari padalīties ar datiem, lai mēs pārējie tumsoņi arī varam iepazīties.
    * Tev par nožēlu škiet, ka tomēr zinu atšķirību starp sugām un šķirnēm. Tā ir sanācis, ka gāju skolā 🙂
    * Neviens nenoliedz, ka iepriekšējā vasara ietekmē kaitēkļu daudzumu nakošajā.
    * Temperatūra nav vienīgais faktors, kas ietekmē kautēkļu pārziemošanu. ļoti svarīgs ir arī sniega daudzums u.t.t. Bez papildu faktiem neredzu iemeslu neticēt tam ko kādreiz mācīja, proti ka aukst laiks( īpaši pliksals) ietekmē atsevišķu kaitēkļu, starp kuriem ir arī kolorādo vabole, izplatību. Ja ir biezs sniegs, kā lielā daļā sibīrijass, tad pieļauju, ka tur vabole arī var dzīvot.
    * Man noteikti nav interese diskutēt par bioloģiju vai zooloģiju, u.t.t

  24. raitis_sametis Says:

    Zooloģijai- atsevišks blogs jāatver (pasaulē noteikti jau ir, Latvijā…?)…

  25. Gubumakonis Says:

    Ari nesaprotu,kapec ta japardzivo par aukstu laiku,nekas tacu briesmigs nav noticis,nu ir kadi -3-4 gradi un sniedzins,un kas? vai tad kas briesmigs un anomals tas ir marta pirmajas dienas 😉 Manis pec loti labi laikapstakli,man tiesam patik lai ziemaa ir ziema,nevis muzigais rudens,iepriekseja ziema bija briesmiga,to par ziemu pat nosaukt nevar.. Ledus laikmets-bet si ziema pat nebija normas robezas,bet tuvu tam un pat siltaka par normu,manuprat loti mieriga un pat maiga,tacu nebija ne tie pieminetie -30,ne kadas citas nelabveligas paradibas,tapat merens sals,kas mijas ar atkusniem,vismaz sniedzinu vareja nobaudit briziem 🙂 Pieradusi pie pedejo gadu anomali siltajam ziemam tagad ziemu,kas ir tuvu normai uzskata par kaut ko briesmigu un nenormalu 😦 Vai tad tiesam agrakos gados,kad ziemas bija ka ziemas te neko neaudzeja,neseja,te nebija auglu darzi vai tad cilveki sala nost vai mira no bada totali? Nevajag jau parspilet. Un ari pavasaris atnaks,un domaju,ka marta beigas-aprila sakuma jau nobaudisim patiesam siltu laiku,varbut pat +15+17 dazas dienas 🙂 Vel kas,es vel saprastu,ka mes parasti cilveki varetu ietekmet procesus,kas notiek valstii,bet kada veida tad mes varetu ietekmet laikapstaklus?

  26. Anoņimnij Says:

    to lietusviirs
    “Man noteikti nav interese diskutēt par bioloģiju vai zooloģiju”

    Nu tad nav ko līst lauciņā, par kuru nav interese. Man interese par laikapstākļiem izriet no intereses par visu dzīvo.
    Ne jau visā Sibīrijā ir sniegotas ziemas. It īpaši D-Sibīrijā dažkārt visu ziemu ir kailsals vai pāris cm sniega, turklāt praktiski katru ziemu kaut dažas reizes sals pārsniedz -40. Lieki piebilst, ka tur pat ērces pārziemo, nemaz nerunājot par citiem posmkājiem. Un protams, tur ir piemēroti augi, kuriem tāds sals bijis nebijis.
    Par Kanādu Tu ne tikai kļūdies, bet pat necenties aizpildīt šo robu savās zināšanās par fantastisko Z-Ameriku. Palasi kaut vai klimata sadaļu par Kanādu vikipēdijā! Es gan bez visas lasīšanas zināju, ka tur valda kontinentāls klimats, tātad saulainas vasaras + krietni tuvāk ekvatoram kā Latvija – tātad karstas vasaras. Arī ziemas var būt tikpat maigas kā parasti R-Eiropā, ja visu ziemu aktīvi ienāk cikloni no Klusā okeāna. Pat nelasot par klimatu dažādās pasaules vietās, es to aptuveni nojaušu pēc turienes dabiskās un ievazātās veģetācijas.
    Savukārt ikdienas temperatūras skatos pēc Maikla ieteikuma http://www.wetterzentrale.de/
    Te ir tāds necils avots http://www.climate.weatheroffice.ec.gc.ca/Welcome_e.html

    raitim

    Ne jau es šeit ievilku zooloģiju…

    to Gubumakonis

    Esi kādreiz dzirdējis par domas spēku?
    Un atkal jau Tu mini tās pēdējās ziemas. Tā kā oficiāli nekur Latvijā nebija aukstāks par -25, tad aizvadīto ziemu droši var saukt par maigu, lai arī dominēja sals, vismaz pusē Latvijas. Siltāka par šo bija tikai iepriekšējā un laikam arī 1999./2000. Tad pa kuru laiku es varēju pierast, ja visas pārējās ziemās bija spēcīgāka sala epizodes? Pēc rekordsiltā decembra un ļoti siltā janvāra 2007. g. februāris nosaldēja pat tos ogu krūmus, kas izturēja 2005./06. ziemu. Šai ziemai līdzīgas bija 2000./01. un 2003./04. g., tikai tad sals tomēr bija lielāks. Savukārt pirms 2002. g. lielā siltuma, 2001. g. decembrī bija liels sals. Nu un 2002./03. vispār bez komentāriem. Nez kur ir tās super siltās ziemas, pateicoties kurām esmu pieradis pie siltuma? Atšķirība tikai tāda, ka vasaras iepriekšējos gados bija vairāk vai mazāk ciešamas. Bet nu jau rādās, ka nebūs pat to ciešamo vasaru. Vai Saules dēļ, vai kā cita pēc, bet jūtu, ka siltums mūsu reģionu ir atstājis. Jā… viss labais kādreiz beidzas, laikam vairs nepieredzēšu tādu vasaru, kā 2002. gadā.
    Un starp citu, man antidepresanti ir beigušies, tāpēc tāds nedaudz uzvilcies.

  27. Saksija Says:

    Ja nekļūdos tad temperatūras ziņā rietumu Kanādā vasaras ir līdzīgas mūsējām. Tās nav karstākas.
    ————————————
    Lytton, British Columbia:
    In the summer, Lytton is often the hottest spot in Canada. Shade temperatures regularly reach the mid to high 30°C ‘s (upper 90’s to low 100°F’s) and occasionally exceed 40°C (104°F). Lytton, along with the nearby community of Lillooet, share the second-highest temperature ever recorded in Canada. On 16 July 1941, the temperature reached a record 44.4°C (111.9°F) in both communities.
    http://en.wikipedia.org/wiki/Lytton,_British_Columbia

  28. fēnikss Says:

    Saksijai

    Lai jau būtu tajās stepju provincēs tāds pats klimats kā Latvijā. Un arī Latvija atrodas stepē… Tikai kaut kāda iemesla dēļ, jau vismaz 2 vasaras tā arī neesmu piedzīvojis +30 grādus. Savukārt +34 esmu piedzīvojis tikai 2 reizes pa visu savu dzīvi, nu +33 nedaudz vairāk, bet Albertas un Britu Kolumbijas dienvidos +30 un vairāk ir parasta parādība, kas var ilgt nedēļām.
    Es skatījos šeit:
    http://www.climate.weatheroffice.ec.gc.ca/Welcome_e.html

  29. fēnikss Says:

    Nu kāpēc nevaru ievietot saiti? http://www.climate.weatheroffice.ec.gc.ca/

  30. fēnikss Says:

    Ārprāts, es izmēģinājos kaut kādos padsmit veidos, līdz beidzot izdevās. Nu labi ka tā, citādi es jau traukus sāku mest pret sienu, kaimiņiene nupat daudzīja pa manu sienu, tādējādi protestējot.

  31. maikls Says:

    Šeit darbojas automātiska spama filtrēšanas sistēma, tāpēc reizēm ir tā, ka kaut kādas saites neļauj ievietot. Parasti – jo vairāk saišu vienā komentārā vai komentāros no vienas un tās pašas IP adreses, jo mazāka iespēja, ka komentārs tiks uzreiz “palaists ēterā”. Turklāt tiek skaitīta klāt arī e-pasta adrese un mājas lapas adrese, ko norāda komentētājs. Ja komentāru dators identificē kā spamu, tad man tas ir manuāli jāapstiprina, bet bieži vien es nepamanu, ka šādi komentāri ir parādījušies.


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: