Komentārs

Sinoptiskā situācija, kas gada sākumā mums atnesa negaidīti aukstu un sniegotu laiku, tagad ir sagādājusi pārsteidzoši agru vasaru (Latvijas austrumpusē noteikti). Diennakts vidējā gaisa temperatūra uzkāpusi līdz pat +20 grādiem, kas ir teju 10 grādi virs normas.

Lielākais aukstums ziemā un lielākais karstums vasarā veidojas anticiklonos virs sauszemes. Pie mums laika apstākļus visbiežāk nosaka Atlantijas cikloni, kas no Atlantijas okeāna dodas garām Islandei uz Skandināvijas pusi. Šādā situācijā dominē DR vēji, kas nes salīdzinoši siltu laiku ziemā un mēreni siltu laiku vasarā.

Gan ziemas mēnešos, gan aizvadītajās dienās spēcīgs anticiklons nobloķēja Atlantijas ciklonu iestaigāto taciņu. Līdz ar to atlantisko gaisa masu vietā Eiropā varēja ieplūst gaisa masas no citām pusēm. Gar bloķējošā anticiklona austrumu malu no ziemeļiem ieplūda arktiskās gaisa masas, aizvadītajās dienās tās saldēja Eiropas rietumu un centrālo daļu, sākotnēji arī Skandināviju. Virs Eiropas izveidojās plaša ciklonu sistēma, gar kuras rietumu malu uz dienvidiem tātad plūda aukstums, bet gar austrumu malu uz ziemeļiem devās siltums.

Ļoti siltas gaisa masas nostiprinājās anticiklonā virs Krievijas, tās izpletās uz rietumiem, sasniedzot gan Baltijas valstis, gan Skandināviju. Vietām Krievijā temperatūra pat pakāpās virs +30 grādiem, +30 grādi reģistrēti Arhangeļskā pie Baltās jūras, tikpat augsta temperatūra fiksēta arī Somijā. Lieki piebilst, ka pārspēti daudzi karstuma rekordi.

Ūdens iesilst daudz lēnāk, Botnijas līča ziemeļos vēl nav izkusis ledus, bet Baltijas jūras centrālajā daļā ūdens virsmas temperatūra pārsvarā nav augstāka par +6 grādiem, Rīgas jūras līča centrālajā daļā tā varētu būt ap +8 grādiem. Tāpēc ir tikai loģiski, ka šajās dienās Latvijas piekrastē bieži vien ir daudz aukstāks nekā valsts austrumos, lai gan gaisa temperatūra 1-2 kilometru augstumā ir līdzīga.

Valdot lieliem temperatūras kontrastiem, ļoti izteikts ir brīzes efekts, kad piekrastē vējš iegriežas no ūdens puses. Piemēram, Rīgā 14. maijā modeļi vienprātīgi prognozēja vēju no austrumu puses, taču arī šādā situācijā vējš pamanījās iegriezties no līča (ZR). Turklāt siltās gaisa masas ir arī diezgan mitras, tādēļ, tām plūstot pāri aukstajam ūdenim, bieži veidojas migla, kas var ilgstoši neizklīst.

Arī tuvākajās dienās (aptuveni līdz 20. maijam), pie mums dominēs šīs pašas gaisa masas. Spēcīgi cikloni vai anticikloni tiešā Latvijas tuvumā netiek prognozēti, piekrastes rajonos vējš bieži pūtīs no jūras/līča puses, nesot vēsumu, tāpat bieži iespējama migla. Vismaz dažās dienās un dažviet gaidāmi arī negaisi un lietusgāzes. Tālākas prognozes pieļauj krietni aukstāku gaisa masu ieplūšanu no ziemeļiem. Agrāk vai vēlāk tas notiks, jo, kopumā ņemot, dabā viss ir līdzsvarā, gan laikā, gan telpā.

19. maijā plkst.8
Otrdien, 18. maijā, tika sasniegta siltuma viļņa kulminācija – daudzviet Latvijā temperatūra pakāpās līdz +27 grādiem, bet Vidzemes rietumos pat līdz +28..+29 grādiem. Šāda temperatūra pat jūlijā ir virs normas, nerunājot par maiju. Tomēr vēl netipiskāks šis siltums bija Skandināvijas ziemeļos – tur, temperatūrai vietām paaugstinoties līdz +25..+27 grādiem, iepriekšējie siltuma rekordi tika pārspēti uzreiz par 10 grādiem. Lai pie mums iepriekšējos maija rekordus pārsniegtu tik ievērojami, temperatūrai būtu jāpakāpjas vismaz līdz +40 grādiem.

Šķiet, ka līdz sestdienai vēl saglabāsies silts un saulains laiks. Gaisa mitrums būs mazāks, tāpēc lietusgāzes un negaisi maz iespējami. Naktis jau kļūs mazliet dzestrākas, bet dienā saulē un bezvējā laiks var šķist pat karstāks. Tad gar plaša augsta spiediena apgabala austrumu malu un zema spiediena apgabala rietumu malu no ziemeļrietumiem ieplūdīs aukstākas gaisa masas. GFS patlaban prognozē, ka aukstā atmosfēras fronte, kas lietu un negaisu nesīs galvenokārt valsts austrumpusē, Latviju šķērsos svētdien. Līdz ar to maija nogalē iespējamas salnas.

Advertisements

Piekrastes efekts

Trešdien augstākā gaisa temperatūra gaidāma vai nu jūras piekrastē (Liepāja, Pāvilosta, Ventspils) vai valsts centrālajos rajonos (Jelgavā, Rīgā) – tas būs atkarīgs no mākoņiem. Pie DR un DA vēja ierasti ir tā, ka gan augstākā, gan zemākā gaisa temperatūra ir piekrastē. Kad vējš pūš no sauszemes, tad piekrastē saulainā laikā parasti ir vissiltāk. Kad vējš pūš no jūras vai līča, tad pavasarī un vasarā piekrastē, protams, ir aukstāks nekā citviet. Tas tāpēc, ka virs sauszemes gaiss pavasarī-vasarā sasilst daudz vairāk nekā virs ūdeņiem un tad piekrastei vējš, kas pūš no sauszemes, atnes šo sasilušo gaisu. Nelielu lomu droši vien spēlē arī tas, ka piekraste parasti atrodas zemāk un, gaisam grimstot, tas kļūst sausāks un siltāks.

Tātad pie A puses vējiem (visizteiktāk tieši pie DA vēja), spīdot saulei, augstāko gaisa temperatūru var baudīt  jūras piekrastē (jeb Kurzemes rietumu piekrastē) un Vidzemes piekrastē, savukārt līča rietumu piekrastē A vējš nes aukstumu no līča. Pie DA vēja Kolkas meteostacija mēdz būt vienīgā, kas atspoguļo līča dzesējošo efektu. Bet pie R un DR vēja tieši līča rietumu piekraste saulainā laikā bauda augstāko gaisa temperatūru, savukārt jūras piekrastē un Vidzemes (īpaši Ziemeļvidzemes) piekrastē pavasarī un vasaras pirmajā pusē tad mēdz būt vēsākais laiks. Ar ūdens temperatūru ir pretēji, par to šajā rakstā.

LVĢMC sinoptiķiem ir grūtības to ielāgot, – arī šopavasar jau vairākas reizes viņi nav spējuši prognozēt siltumu Liepājā un Ventspilī situācijā, kad viņi paši gaida saulainu laiku un sauszemes vēju. Un tad nu viņi savu prognozi Liepājai un Ventspilij pēcpusdienā „palabo” par 5-6 grādiem uz augšu. Šī kļūda viņu prognozēs vērojama jau daudzus gadus, laikam ar atmiņu viņiem ir vēl sliktāk nekā man. 😀

Iespējams, šāda kļūda rodas tāpēc, ka temperatūras prognoze tiek veidota, balstoties uz mazas izšķirtspējas modeļiem, kas nespēj precīzi atspoguļot temperatūru katrā piekrastes zonā, un nemaz neskatoties uz vēja virzienu. Es jau reiz rakstīju par to, ka globālie modeļi šādus lokālus faktorus nespēj atspoguļot, tajā rakstā pieminēta arī brīze, par kuras veidošanās iespēju nedrīkst aizmirst. Ar augstākas izšķirtspējas modeļiem (piemēram, Lietuvas un Polijas UM modelis) šādas problēmas tikpat kā nav.

Piekrastes efekts ietekmē arī mākoņainību un nokrišņus. Piekrastes rajonos, kad pavasarī un vasaras pirmajā pusē vējš pūš no aukstajiem ūdeņiem, tikpat kā neveidojas konvektīvie mākoņi (gubu mākoņi) un nokrišņi – bet jāņem vērā vēja virziens ne tikai jūras līmenī, bet arī 1-2 kilometru augstumā. Ja valda vāja jūras brīze – vējš lēni pūš no jūras vai līča – tad konvektīvie nokrišņi visspēcīgākie var būt diezgan tuvu piekrastei, tur, kur sastopas no jūras vai līča nākošais aukstais gaiss un virs sauszemes sasilušais gaiss.

Runājot par Lieldienu brīvdienās gaidāmo laiku… Ļoti siltās gaisa masas Latviju atstās, tomēr izteikts aukstums to vietā nenāks. Mazkustīga atmosfēras fronte ceturtdien un piektdien Latvijai nesīs visai šauru lietus zonu, kas lēnām virzīsies no rietumiem uz austrumiem. Tuvākajās dienās laiku pie mums noteiks ne ta īsti anticikloni, ne cikloni, tad nu arī debesis reizēm var būt apmākušās, citā brīdī saulains un siltāks. Iespējams, ka nedēļas nogalē vējš uz brīdi iegriezīsies no ziemeļu puses, tad attiecīgi nāks aukstums no līča, kura lielāko daļu vēl klāj ledus. Kaut ko konkrētu šādā sinoptiskajā situācijā varēs pateikt tikai īstermiņa prognozes.

Anticiklons Bobs

Laika apstākļus Latvijā arī tuvākajās dienās noteiks anticiklons, kuram vācieši devuši vārdu “Bobs”, taču debesis bieži klās pelēki mākoņi. Kā jau minēju iepriekš, šajā anticiklonā dominē visai siltas un mitras gaisa masas. Zondes dati no Tallinas liecina, ka dažu simtu metru augstumā gaisa temperatūra svārstās ap nulli. Kalnos Zviedrijas ziemeļos gaisa temperatūra pirmdien sasniedza pat +5 grādus.

Paradoksāli, bet šis salīdzinoši siltais anticiklons Latvijai ir atnesis šajā sezonā zemāko temperatūru (ar to domājot temperatūru 1,5-2 metru augstumā, ko mēra meteostacijās). Zem skaidrām debesīm un bezvējā piezemes slānis naktīs strauji atdziest neatkarīgi no temperatūras vairāku simtu metru augstumā.

“Latvijas Valsts ceļu” dati liecina, ka Kārsavā (Latgalē) otrdienas rītā fiksēti pat -26,3 grādi. Arī saskaņā ar oficiālajiem Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem 12. janvāra rītā Latvijā ir reģistrēta zemākā gaisa temperatūra ne tikai šajā sezonā, bet arī pēdējo nepilnu trīs gadu laikā: -24,7 grādi Zosēnos (Vidzemes augstienē).

Tā kā šis lielais sals radies lokālu faktoru dēļ un aukstais gaisa slānis ir pavisam plāns, tad virs neaizsalušā Rīgas jūras līča no aukstuma nav ne vēsts. Tādēļ Kolkā, vējam visu laiku pūšot no līča, gaisa temperatūra otrdienas naktī un no rīta nenoslīdēja zemāk par -2,4 grādiem. Savukārt netālajā Mērsragā līča vēju nomainīja sauszemes brīze (neliels R,DR vējš), tādēļ tur gaiss atdzisa līdz -18 grādiem.

Arī Rīgas lidostā 12. janvāra rītā reģistrēta zemākā gaisa temperatūra kopš 2007. gada februāra: -21,4 grādi. Rīgas centrā sals bija krietni mazāks – kā jau vienmēr, kad naktī ir skaidrs laiks un lēns vējš. To nosaka cilvēka radītās “siltuma salas” efekts – apbūve, transports u.tml. faktori.

Bieži vien, kad vērojama inversija (zemāka gaisa temperatūra zemākos gaisa slāņos un augstāka temperatūra augstākos slāņos, kas ir pretēji normālai situācijai), veidojas blīva zemo mākoņu sega. Šajā anticiklonā ir plaši apgabali ar skaidrām debesīm, protams, netrūkst arī zonas ar zemajiem mākoņiem, tostarp miglu (migla ir nekas cits kā mākonis, kas sēž uz zemes).

Saskaņā ar modeļu prognozēm tuvākajās diennaktīs debesis virs Latvijas klās zemie mākoņi, kas gan atkal var izklīst. Līdz piektdienai atradīsimies anticiklona centrālajā daļā, tātad gaidāmi pavisam lēni vēji, bezvējš. Iespējama migla un līdz ar to liela sarma, šādos apstākļos arī var veidoties apledojums uz ceļiem. Zemie mākoņi var dot arī pavisam nelielus nokrišņus.

Pēc tam nonāksim anticiklona rietumu malā, iegriezīsies DA vējš. Joprojām gaidāms sals, atkarībā no mākoņiem tas būs mazāks vai lielāks.