Atskats uz laika apstākļiem

Pārdomas par LVĢMC un žurnālistu darbu

4 februāris, 2014 — maikls

Pēdējo mēnešu laikā esmu novērojis dažas interesantas un arī skumjas lietas, kas citiem, kuri meteo padarīšanās nav ierakušies tik dziļi kā es, droši vien ir paslīdējušas garām, tādēļ pēc ilgāka laika vēlos dalīties ar savām pārdomām.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) ir tā valsts iestāde, kas veido oficiālās laika prognozes Latvijai, veic un apkopo hidrometeoroloģiskos novērojumus, brīdina sabiedrību un valsts institūcijas par gaidāmiem nelabvēlīgiem laikapstākļiem, kā arī dara virkni citu darbu. To veikšanai nepieciešamo naudu LVĢMC daļēji saņem no valsts jeb nodokļu maksātājiem, pārējo nopelna paši.

Acīmredzot tieši vēlme iegūt vairāk klientu un naudas meteoroloģijas centru pamudināja par nepilniem desmit tūkstošiem eiro noslēgt iepirkuma līgumu par sabiedrisko attiecību pakalpojumiem 2014.gadā no SIA “Tēls PR”. Pagaidām šie PR pasākumi manā skatījumā bijuši gaužām vāji – izsūtītas vairākas preses relīzes, kas sniedz garlaicīgu informāciju. Piemēram, janvāra aukstuma viļņa noslēgumā tika izplatīts raksts par kailsalu, kurā cita starpā bija doti daži padomi, kā rīkoties, – šī informācija nāca kādas divas nedēļas par vēlu.

2013.gada 2.decembrī SIA “Tēls PR” izsūtīja preses relīzi, kurā Andris Vīksna, LVĢMC Prognožu daļas vadītājs, slavēja savu darba kolēģu augsto profesionalitāti un atbildības sajūtu. Viņš uzsvēra, ka “dabas stihijas ir jāspēj prognozēt laicīgi un precīzi, lai izvairītos no nepamatotiem zaudējumiem nesagatavotības dēļ. LVĢMC sinoptiķi nepārtraukti analizē sinoptisko situāciju. Viņi gādā par to, lai, piemēram, gaidot vēja pastiprināšanos, sabiedrība un klienti tiktu brīdināti, kad tiešām gaidāmi draudi. Ir svarīgi maksimāli izvairīties no nepamatotas trauksmes celšanas vai vieglprātīgas situācijas bīstamības nenovērtēšanas. Nesagatavotība var maksāt ļoti dārgi”.

Komiski, ka dažās turpmākajās dienās pēc šīs preses relīzes izsūtīšanas LVĢMC lieliski nodemonstrēja, ko nozīmē nepamatota trauksmes celšana un situācijas nenovērtēšana. 2.-5.decembrī LVĢMC savā mājaslapā meteo.lv publicēja četrus rakstus par it kā gaidāmu vētru – tik plašu informāciju viņi iepriekš nebija snieguši ne par vienu citu dabas parādību, radot iespaidu, ka gaidāma patiešām postoša vētra. Realitātē vētras nebija vispār, – lai gan naktī no 5. uz 6.decembri Liepājā tika reģistrētas vēja brāzmas līdz 27 m/s un lai gan LVĢMC to nosauca par vētru, nebija nekādu būtisku postījumu un atbilstoši Boforta skalai vējš nesasniedza vētras spēku (Boforta skalā vējš tiek raksturots pēc tā vidējā ātruma, nevis pēc ātruma brāzmās).

Latvijas lielākajā daļā šīs vētras laikā vēja ātrums brāzmās nepārsniedza 12-17 m/s, tātad vējš bija mierīgāks un postījumu bija mazāk kā, piemēram, šā gada 31.janvārī, kad LVĢMC neizplatīja nekādu brīdinājumu par stipru vēju sauszemē. Dienu iepriekš meteo.lv tika publicēts raksts un brīdinājums par 31.janvārī un 1.februārī gaidāmu atkalu, bet vējš vispār nebija pieminēts. Nebija pieminēts arī sniegputenis, kas skāra valsts lielāko daļu.

Un tā LVĢMC vēlreiz nodemonstrēja, ko, izsakoties Andra Vīksnas vārdiem, nozīmē “nepamatota trauksmes celšana” un “vieglprātīga situācijas bīstamības nenovērtēšana”. Jau ceturtdien, 30.janvārī, vairākos interneta portālos kā galvenā ziņa tika pasniegta gaidāmā briesmīgā atkala. Tas pats atkārtojās piektdien, kad LVĢMC izplatīja jaunus brīdinājumus par gaidāmu sasalstošu lietu, bet nebija neviena brīdinājuma par gaidāmu sniegputeni.

Ziņu aģentūras BNS laika ziņas, cik man zināms, bija vienīgās, kas uzsvēra, ka gaidāms arī sniegputenis (skaidrības labad piebildīšu, ka es esmu tas, kurš raksta laika ziņas aģentūrai BNS). Visur citur, pamatojoties uz LVĢMC brīdinājumiem, tika celta trauksme par atkalu; elektroenerģijas sadales sistēmas operators “Sadales tīkls” steidzās ziņot par gatavību novērst bojājumus, ko radīs atkalas saliektie un lauztie koki.

Piektdien, 31.janvārī, LVĢMC Twitter kontā tika ierakstīts: “Liepājā līst ledus lietus, gaisa temperatūra ir -8,4 grādi. Sāks veidoties apledojums.” Realitātē Liepājā tobrīd bija sīki nokrišņi – ledus graudiņi, kas nav sasalstošs lietus un tādējādi nerada vairāk problēmu kā neliels sniegs. Tomēr daži žurnālisti arī no šī necilā fakta pamanījās uztaisīt sensāciju, atsevišķos interneta portālos informācija, ka Liepājā līst ledus lietus, tika pasniegta kā pēcpusdienas svarīgākā ziņa, citviet jau tika klāstīts, cik briesmīgi apledo ceļi, lai gan tobrīd Liepājas apkaimē situācija uz ceļiem nebija sliktāka kā parastā ziemas dienā ar nokrišņiem.

Šī nebija pirmā reize, kad es centos mazināt LVĢMC un atsevišķu žurnālistu bezatbildīgās rīcības dēļ radīto dezinformāciju plašsaziņas līdzekļos. Mans vienīgais ierocis – publicēt ziņas BNS. Protams, tādas ziņas, kurās netiek biedēts ar kataklizmām, daudziem nešķiet interesantas, un žurnālisti labprātāk izvēlas skaļākus un biedējošākus virsrakstus, jo tieši ar tiem var nopelnīt vairāk (saņemot vairāk klikšķu un līdz ar to vairāk naudas no reklāmām), un tas nekas, ka informācija ir maldinoša.

Kāds ziņu portāls izmantoja BNS publicēto informāciju par braukšanas apstākļiem, bet nepublicēja to ziņas daļu, kurā bija atspoguļota prognoze par gaidāmu sniegputeni, tā vietā tika atkārtota LVĢMC un citu avotu informācija par naktī gaidāmu sasalstošu lietu. Realitātē naktī uz sestdienu valsts lielākajā daļā sniga un putināja, atkalas nebija nemaz, neliels sasalstošs lietus parādījās vēlāk. Tikai tad, kad Kurzemē naktī jau bija uzsniguši vairāki centimetri sniega, LVĢMC publicēja brīdinājumu par sniegputeni. Līdz ar to vairumā plašsaziņas līdzekļu prognoze par sniegputeni parādījās tikai tad, kad daudzviet valstī tas jau bija mitējies.

Īsi sakot – nespried par vīru pēc cepures vai vārdiem, skaties uz darbiem. Lai gan LVĢMC ir valsts iestāde un lai gan viņi lielās ar savu profesionalitāti un atbildību, ne visu, ko meteoroloģijas centrs publicē savā mājas lapā, tvitera kontā, izsūtītajos brīdinājumos vai preses relīzēs, vajag uztvert nopietni.

Pats pēdējais piemērs ir šā gada 4.februārī LVĢMC tvitera kontā publicētā ziņa, ka gaisa temperatūra “šorīt no -1°…-3° piekrastes rajonos, līdz -6° Latvijas austrumos”. Realitātē gaisa temperatūra tajā brīdī saskaņā ar LVĢMC meteostaciju datiem valsts austrumos bija -3..-4 grādi, bet Dienvidkurzemes piekrastē -4..-6 grādi; acīmredzot ierakstu veikušais darbinieks bija ieskatījies citos – ne faktiskā laika – datos. Protams, kļūdīties ir cilvēcīgi un šis piemērs tāds sīkums vien ir, tomēr tas vēlreiz apliecina, ka žurnālistiem savā darbā nevajadzētu paļauties uz vienu vienīgu informācijas avotu pat gadījumā, ja informācija nāk no valsts iestādes.

LVĢMC atbildību par savām prognozēm lielā mērā izprot kā sekošanu dažādiem robežlielumiem. Piemēram, ja tiek prognozēts, ka vējš brāzmās pastiprināsies līdz 19 m/s, tad brīdinājums nav jāsūta; ja tiek prognozētas vēja brāzmas līdz 21 m/s – par to jau ir jābrīdina. Ja tiek prognozēts aukstums līdz -24 grādiem, tad nav jābrīdina; ja prognozē -25 grādus – tiek izsūtīts brīdinājums. Patiesībā tā ir nevis atbildības uzņemšanās, bet gan atbildības novelšana uz normatīviem, jo jautājums, vai sabiedrība ir īpaši jābrīdina vai ne, tiek atbildēts nevis balstoties uz pieredzi un veselo saprātu, izvērtējot potenciālās briesmas, bet gan skatoties uz cipariem un sen pieņemtām definīcijām.

Tāpēc joprojām saglabājas situācija, ka mēs tiekam brīdināti par 22 metrus sekundē lielām vēja brāzmām Ventspils ostā, kas nerada pilnīgi nekādu apdraudējumu (nav runa par jūrniekiem, kuriem ir specializētas prognozes), bet nesaņemam brīdinājumu par 19 metru sekundē lielām brāzmām no jūras attālākos novados, kur šāds vējš ir pietiekams, lai lūztu lapoti koki.

Noslēgumā gribu piebilst arī ko pozitīvu. Es jau vairāk nekā desmit gadu diendienā sekoju līdzi laikapstākļiem un prognozēm, tāpēc varu apliecināt, ka LVĢMC darbs šajā laikā ir uzlabojies. Īpaši priecājos par operatīvajiem datiem un vēsturisko laikapstākļu informāciju, kas tagad ir pieejama LVĢMC mājaslapā, un ceru, ka valsts finansējums hidrometeoroloģisko novērojumu veikšanai tiks palielināts. Es arī nesaku, ka BNS publicētās laika ziņas vienmēr ir labākās; nenoliedzami ir reizes, kad LVĢMC sagatavotās prognozes izrādās visprecīzākās.

Jānis Trallis