Pārdomas par LVĢMC un žurnālistu darbu

Pēdējo mēnešu laikā esmu novērojis dažas interesantas un arī skumjas lietas, kas citiem, kuri meteo padarīšanās nav ierakušies tik dziļi kā es, droši vien ir paslīdējušas garām, tādēļ pēc ilgāka laika vēlos dalīties ar savām pārdomām.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) ir tā valsts iestāde, kas veido oficiālās laika prognozes Latvijai, veic un apkopo hidrometeoroloģiskos novērojumus, brīdina sabiedrību un valsts institūcijas par gaidāmiem nelabvēlīgiem laikapstākļiem, kā arī dara virkni citu darbu. To veikšanai nepieciešamo naudu LVĢMC daļēji saņem no valsts jeb nodokļu maksātājiem, pārējo nopelna paši.

Acīmredzot tieši vēlme iegūt vairāk klientu un naudas meteoroloģijas centru pamudināja par nepilniem desmit tūkstošiem eiro noslēgt iepirkuma līgumu par sabiedrisko attiecību pakalpojumiem 2014.gadā no SIA “Tēls PR”. Pagaidām šie PR pasākumi manā skatījumā bijuši gaužām vāji – izsūtītas vairākas preses relīzes, kas sniedz garlaicīgu informāciju. Piemēram, janvāra aukstuma viļņa noslēgumā tika izplatīts raksts par kailsalu, kurā cita starpā bija doti daži padomi, kā rīkoties, – šī informācija nāca kādas divas nedēļas par vēlu.

2013.gada 2.decembrī SIA “Tēls PR” izsūtīja preses relīzi, kurā Andris Vīksna, LVĢMC Prognožu daļas vadītājs, slavēja savu darba kolēģu augsto profesionalitāti un atbildības sajūtu. Viņš uzsvēra, ka “dabas stihijas ir jāspēj prognozēt laicīgi un precīzi, lai izvairītos no nepamatotiem zaudējumiem nesagatavotības dēļ. LVĢMC sinoptiķi nepārtraukti analizē sinoptisko situāciju. Viņi gādā par to, lai, piemēram, gaidot vēja pastiprināšanos, sabiedrība un klienti tiktu brīdināti, kad tiešām gaidāmi draudi. Ir svarīgi maksimāli izvairīties no nepamatotas trauksmes celšanas vai vieglprātīgas situācijas bīstamības nenovērtēšanas. Nesagatavotība var maksāt ļoti dārgi”.

Komiski, ka dažās turpmākajās dienās pēc šīs preses relīzes izsūtīšanas LVĢMC lieliski nodemonstrēja, ko nozīmē nepamatota trauksmes celšana un situācijas nenovērtēšana. 2.-5.decembrī LVĢMC savā mājaslapā meteo.lv publicēja četrus rakstus par it kā gaidāmu vētru – tik plašu informāciju viņi iepriekš nebija snieguši ne par vienu citu dabas parādību, radot iespaidu, ka gaidāma patiešām postoša vētra. Realitātē vētras nebija vispār, – lai gan naktī no 5. uz 6.decembri Liepājā tika reģistrētas vēja brāzmas līdz 27 m/s un lai gan LVĢMC to nosauca par vētru, nebija nekādu būtisku postījumu un atbilstoši Boforta skalai vējš nesasniedza vētras spēku (Boforta skalā vējš tiek raksturots pēc tā vidējā ātruma, nevis pēc ātruma brāzmās).

Latvijas lielākajā daļā šīs vētras laikā vēja ātrums brāzmās nepārsniedza 12-17 m/s, tātad vējš bija mierīgāks un postījumu bija mazāk kā, piemēram, šā gada 31.janvārī, kad LVĢMC neizplatīja nekādu brīdinājumu par stipru vēju sauszemē. Dienu iepriekš meteo.lv tika publicēts raksts un brīdinājums par 31.janvārī un 1.februārī gaidāmu atkalu, bet vējš vispār nebija pieminēts. Nebija pieminēts arī sniegputenis, kas skāra valsts lielāko daļu.

Un tā LVĢMC vēlreiz nodemonstrēja, ko, izsakoties Andra Vīksnas vārdiem, nozīmē “nepamatota trauksmes celšana” un “vieglprātīga situācijas bīstamības nenovērtēšana”. Jau ceturtdien, 30.janvārī, vairākos interneta portālos kā galvenā ziņa tika pasniegta gaidāmā briesmīgā atkala. Tas pats atkārtojās piektdien, kad LVĢMC izplatīja jaunus brīdinājumus par gaidāmu sasalstošu lietu, bet nebija neviena brīdinājuma par gaidāmu sniegputeni.

Ziņu aģentūras BNS laika ziņas, cik man zināms, bija vienīgās, kas uzsvēra, ka gaidāms arī sniegputenis (skaidrības labad piebildīšu, ka es esmu tas, kurš raksta laika ziņas aģentūrai BNS). Visur citur, pamatojoties uz LVĢMC brīdinājumiem, tika celta trauksme par atkalu; elektroenerģijas sadales sistēmas operators “Sadales tīkls” steidzās ziņot par gatavību novērst bojājumus, ko radīs atkalas saliektie un lauztie koki.

Piektdien, 31.janvārī, LVĢMC Twitter kontā tika ierakstīts: “Liepājā līst ledus lietus, gaisa temperatūra ir -8,4 grādi. Sāks veidoties apledojums.” Realitātē Liepājā tobrīd bija sīki nokrišņi – ledus graudiņi, kas nav sasalstošs lietus un tādējādi nerada vairāk problēmu kā neliels sniegs. Tomēr daži žurnālisti arī no šī necilā fakta pamanījās uztaisīt sensāciju, atsevišķos interneta portālos informācija, ka Liepājā līst ledus lietus, tika pasniegta kā pēcpusdienas svarīgākā ziņa, citviet jau tika klāstīts, cik briesmīgi apledo ceļi, lai gan tobrīd Liepājas apkaimē situācija uz ceļiem nebija sliktāka kā parastā ziemas dienā ar nokrišņiem.

Šī nebija pirmā reize, kad es centos mazināt LVĢMC un atsevišķu žurnālistu bezatbildīgās rīcības dēļ radīto dezinformāciju plašsaziņas līdzekļos. Mans vienīgais ierocis – publicēt ziņas BNS. Protams, tādas ziņas, kurās netiek biedēts ar kataklizmām, daudziem nešķiet interesantas, un žurnālisti labprātāk izvēlas skaļākus un biedējošākus virsrakstus, jo tieši ar tiem var nopelnīt vairāk (saņemot vairāk klikšķu un līdz ar to vairāk naudas no reklāmām), un tas nekas, ka informācija ir maldinoša.

Kāds ziņu portāls izmantoja BNS publicēto informāciju par braukšanas apstākļiem, bet nepublicēja to ziņas daļu, kurā bija atspoguļota prognoze par gaidāmu sniegputeni, tā vietā tika atkārtota LVĢMC un citu avotu informācija par naktī gaidāmu sasalstošu lietu. Realitātē naktī uz sestdienu valsts lielākajā daļā sniga un putināja, atkalas nebija nemaz, neliels sasalstošs lietus parādījās vēlāk. Tikai tad, kad Kurzemē naktī jau bija uzsniguši vairāki centimetri sniega, LVĢMC publicēja brīdinājumu par sniegputeni. Līdz ar to vairumā plašsaziņas līdzekļu prognoze par sniegputeni parādījās tikai tad, kad daudzviet valstī tas jau bija mitējies.

Īsi sakot – nespried par vīru pēc cepures vai vārdiem, skaties uz darbiem. Lai gan LVĢMC ir valsts iestāde un lai gan viņi lielās ar savu profesionalitāti un atbildību, ne visu, ko meteoroloģijas centrs publicē savā mājas lapā, tvitera kontā, izsūtītajos brīdinājumos vai preses relīzēs, vajag uztvert nopietni.

Pats pēdējais piemērs ir šā gada 4.februārī LVĢMC tvitera kontā publicētā ziņa, ka gaisa temperatūra “šorīt no -1°…-3° piekrastes rajonos, līdz -6° Latvijas austrumos”. Realitātē gaisa temperatūra tajā brīdī saskaņā ar LVĢMC meteostaciju datiem valsts austrumos bija -3..-4 grādi, bet Dienvidkurzemes piekrastē -4..-6 grādi; acīmredzot ierakstu veikušais darbinieks bija ieskatījies citos – ne faktiskā laika – datos. Protams, kļūdīties ir cilvēcīgi un šis piemērs tāds sīkums vien ir, tomēr tas vēlreiz apliecina, ka žurnālistiem savā darbā nevajadzētu paļauties uz vienu vienīgu informācijas avotu pat gadījumā, ja informācija nāk no valsts iestādes.

LVĢMC atbildību par savām prognozēm lielā mērā izprot kā sekošanu dažādiem robežlielumiem. Piemēram, ja tiek prognozēts, ka vējš brāzmās pastiprināsies līdz 19 m/s, tad brīdinājums nav jāsūta; ja tiek prognozētas vēja brāzmas līdz 21 m/s – par to jau ir jābrīdina. Ja tiek prognozēts aukstums līdz -24 grādiem, tad nav jābrīdina; ja prognozē -25 grādus – tiek izsūtīts brīdinājums. Patiesībā tā ir nevis atbildības uzņemšanās, bet gan atbildības novelšana uz normatīviem, jo jautājums, vai sabiedrība ir īpaši jābrīdina vai ne, tiek atbildēts nevis balstoties uz pieredzi un veselo saprātu, izvērtējot potenciālās briesmas, bet gan skatoties uz cipariem un sen pieņemtām definīcijām.

Tāpēc joprojām saglabājas situācija, ka mēs tiekam brīdināti par 22 metrus sekundē lielām vēja brāzmām Ventspils ostā, kas nerada pilnīgi nekādu apdraudējumu (nav runa par jūrniekiem, kuriem ir specializētas prognozes), bet nesaņemam brīdinājumu par 19 metru sekundē lielām brāzmām no jūras attālākos novados, kur šāds vējš ir pietiekams, lai lūztu lapoti koki.

Noslēgumā gribu piebilst arī ko pozitīvu. Es jau vairāk nekā desmit gadu diendienā sekoju līdzi laikapstākļiem un prognozēm, tāpēc varu apliecināt, ka LVĢMC darbs šajā laikā ir uzlabojies. Īpaši priecājos par operatīvajiem datiem un vēsturisko laikapstākļu informāciju, kas tagad ir pieejama LVĢMC mājaslapā, un ceru, ka valsts finansējums hidrometeoroloģisko novērojumu veikšanai tiks palielināts. Es arī nesaku, ka BNS publicētās laika ziņas vienmēr ir labākās; nenoliedzami ir reizes, kad LVĢMC sagatavotās prognozes izrādās visprecīzākās.

Jānis Trallis

20 Atbildes to “Pārdomas par LVĢMC un žurnālistu darbu”

  1. saulcerite Says:

    Problēma veca kā pasaule,vai pareizāk sakot LVMĢC.un problēmas ir 3-visupirms LVMĢC nevēlas neko mainit savā darba stilā,jo viņiem ir labi tāpat ….un otrkārt…reti kurš viņus ņem nopietni,tautā jau sen smej-jo vairāk tie taurēts par vētru/negaisu,karstumu,puteni/ ja mazāka ir tā iespējamība,īpaši tāpēc ka tad jau tas parasti iet uz beigām.Jāskatās pašam ja gribi labu prognozi,jāsalīdzina meteo avoti,bet esc jau saprotu ka ne katrs to darīs.

  2. Patiesība Says:

    Par LVĢMC varu piekrist, lai gan tā ir tikai firma (pats Leitass to uzsvēra), nevis valsts iestāde. Bet kas attiecas uz Tralli, tad viņa rakstītās ziņas, jo īpaši iekš Twitter, ir tādā pašā līmenī, kā LVĢMC un masu mediju dezinformācija ar tendenci uz demagoģiju. Skumji, bet tāda nu ir tā skaudrā dzīves īstenība.

    • elbruss Says:

      Varu tikai piekrist. Viens nesens piemērs – Trallis raksta (ctiem skaidrojot), ka atkala ir tikai sasalstošs lietus. Tomēr pietiek atvērt wikipēdiju, kur rakstīts (un kas jau sen zināms): Atkala (arī ledus lietus, sasalstošs lietus) ir atmosfēras nokrišņu veids, kas izkrīt ledus gabaliņu vai lietus veidā. Pēc tam ūdens vai ledus piesalst pie zemes virsmas, koku zariem vai vadiem un veidojas apledojums

      • maikls Says:

        Atkala nav ledus lietus. Ledus lietus ir ledus graudiņi, nevis sasalstošs lietus. Ledus lietus vairs nepiesalst pie zemes vai priekšmetiem, jo tas jau ir sasalis gaisā pirms saskarsmes ar priekšmetiem. Par atkalu sauc sasalstošu lietu, kā arī ledus kārtu, kas veidojas no šāda lietus vai pēc atkušņa strauji uznākot aukstumam.

        Izteikt apvainojumus bez pamatojuma nav smuki. Savukārt to, kā BNS ziņas pasniedz interneta portāli, es īsti nevaru kontrolēt, viņi bieži vien uzliek kliedzošus virsrakstus un izrauj dažas frāzes no konteksta.

  3. Uldis Says:

    Bišku jau tendencioza konkurenta noliešana ar dubļiem. Vai tad naktī no 31.01 un 1.02 nelija lietus, un no rīta visas ielas un automašīnu virsbūves nebija noklātas ar skaistu ledus kārtiņu? Bija taču.
    Cik mums ir smagu avāriju un bojāgājušo uz ceļiem šajā naktī un 1.februāra rītā? Es par tādiem neesmu dzirdējis.
    Tātad tauta bija laicīgi iebaidīta, neviens bez ļoti spiedīgas vajadzības apkārt nebraukāja, un tie, kas brauca, darīja to ekstrēmi uzmanīgi.
    Par to varam pateikties tieši LVĢMC izplatītajai visai precīzajai atkalas prognozei un brīdinājumiem, un nevis Jāņa Traļļa rakstiem BNS.

    • maikls Says:

      Naktī no 31.janvāra uz 1.februāri bija sniegputenis un man nav ziņu, ka tajā naktī kaut kur būtu reģistrēta atkala jeb sasalstošs lietus (bez sniega 31.janvārī vietām bija arī ledus graudi). Vietām sāka nedaudz līt 1.februāra rītā, bet plašākā atkala bija svētdien, 2.februārī, bet arī tad tā nebija īpaši spēcīga.

      Un tieši BNS laika ziņas bija pirmās, kur tika pieminēta atkala, – jau pirmdien, 27.janvārī, prognozē bija norādīts, ka nedēļas nogalē iespējams sasalstošs lietus. Turpmāk jau visās prognozēs bija norādīts, ka gaidāms gan sniegs, gan ledus, gan lietus. meteo.lv 27.janvārī publicētājā prognozē atkala vispār nebija pieminēta, bet tad viņi aizgāja otrā galējībā un runāja tikai par sasalstošu lietu.

    • elbruss Says:

      Piekrītu Ulda teiktajam. Arī es, pateicoties tieši LVĢMC, uzzināju, ka būs tāda atkala, LVĢMC pat ļoti precīzi noprognozēja atkalu, jo konkrētajā dienā salstošs lietus bija, turklāt daļa ledus gabaliņu piesala pie horizanotālas virsmas.
      Starp citu, runājot par atkalu, nav tā kā tu saki, Jāni, jo ledus gabaliņu lietus arī skaitās atkala, jo to iekšpusē bieži vien daļa ūdens ir neaizsalusi, tāpēc, krītot uz zemes, daļa ledus gabalu lūst un izšķīst. Tā tad – kaut minimāls apledojums, bet tā skaitās atkala. Nav pamata te izdomāt savas teorijas.
      Tā ka der vietā teikt – nemeklē citu acī skabargu, ja pats savā baļķi neredzi

      • Daumants Says:

        Naktī no 31.01. uz 1.02. nebija sasalstošs lietus! Bija nokrišņi tikai sniega veidā. Rīgā uzsniga 5 centimetri sniega, kaut arī sākotnējās prognozēs bija jābūt tikai sasalstošam lietum, vai ledus graudiņiem.Nākamajā naktī uz 2.02. bija sasalstošs lietus. Atkala bija krietni vājāka, šādu apledojumu par stipru es nenosauktu. Par tiem ledus gabaliņiem, kuros iekšā ūdens, teorētiski Tev ir taisnība, taču šie gabaliņi bija ļoti maziņi un izsala cauri ļoti ātri.
        Eblruss par daudz mētājies ar vārdiem, gribu redzēt kā sastādīsi laika prognozi.

  4. Hemingway Says:

    02.01.sniga,vakaraa saaka ledus bumbinjas krist,saslums uz auto paraadiijaas 03.02.

  5. lightning Says:

    Pilnībā piekrītu raksta autoram. Protams, nav tā, ka LVĢMC nekam neder, bet uz viņu sniegto informāciju vien arī es nepaļaujos – pārāk bieži viņu prognozēs gadās kļūdas. Dažreiz ir nepamatoti saceltas trauksmes, dažreiz – tieši otrādi, par potenciālu bīstamību tiek paziņots vai nu pēdējā brīdī, vai kad process jau sācies. Turklāt nereti LVĢMC savas prognozes ļoti “vispārina”, neņemot (vai nepietiekami ņemot) vērā iespējamās atšķirības dažādos Latvijas reģionos. Pēdējā laikā gan ir manāmi uzlabojumi.
    Savukārt, runājot par ziņu portālu darbību, un īpaši kliedzošajiem virsrakstiem, neko daudz piebilst nevaru – tāda arī mūsu informācijas tirgus īpatnība, kas neattiecas tikai uz laika ziņām vien. Izraut informāciju no konteksta, apdarināt ar “skaļu” virsrakstu, par patiesību “aizmirstot” – manā uztverē tā ir ziņu (jebkādu) degradācija. Skumji, bet tādi laiki iestājušies… Tādēļ katram pašam jāmāk atsijāt graudus no pelavām, ja vien nevēlamies kļūt par cilvēkiem ar aizmālētām acīm.

  6. janis Says:

    Maikl,Ir vairaki vecie laudis ,kuri seko.Tam neatbildi.Veiksmi.

  7. Anonīms Says:

    es ar interesi veroju ka mainas zimites teksts.To sistemas burvju prieksa.Kadrez maceju lietot iekartas.Esmu smagais metinatajs,kurs mak uztaisit efektus

  8. PURVA VECIS Says:

    Ja godigi,tikai vakar saka tecet klava.Zeme ir atkususi.Orentali ir izturejushi ziemu.Tas ir ne pa temu.Paslaik ir manigs pavasaris.Ar interesi sekosu.

  9. PURVA VECIS Says:

    Uz
    traucos par liliju stadijumiem.taisiju kontrol rakumus.LA,OR ir labi.Vargakie ir LF grupas parstsavji.Parbaudisu .

  10. Anonīms Says:

    Nezinu ko teikt.smagi censos var vinneet.

  11. PURVA VECIS Says:

    bija pirmas odzes.4.kakenes izkera.Mana Mamma ir dusmiga,jo kakenes aped visas odzes.Man nes astes paradit.Pirmais strazsts jau bija.Dzerves klaiga. Turu suni lai netrauce.Veiksmi!

  12. Aizdevējs Says:

    es, piemēram vispār esmu pārstājis ticēt Latvijas žurnālistiem, pubilcē pēdējo fufeli, tādēļ esmu iegādājies barometru un pats prognozēju laikapstākļus!

  13. Juris Says:

    Māris Grigalis nokaunējās.

  14. Kristaps Says:

    Nezināju, ka LVĢMC ir tikai firma, biju domājis, ka tā ir valsts iestāde!


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: