Pagaidām piepildās iepriekš izteiktās prognozes, ka 2008. gads uz Zemes būs vēsāks par iepriekšējiem gadiem. Šobrīd vismaz īstermiņā ir vērojama globālā atdzišana, kas aizsākās jau 2007. gadā.
2007. gads sākās ar salīdzinoši ļoti augstu temperatūru – globālā vidējā temperatūra, saskaņā ar mikroviļņu sensora datiem, kas mēra temperatūru atmosfēras zemākajā slānī, 2007. gada janvārī bija par 0,59 grādiem augstāka nekā 1979.-1998. gada vidējais rādītājs. Turpmākajos mēnešos šī pozitīvā novirze no normas samazinājās, 2007. gada decembrī tā bija vairs tikai 0,11 grādi.
Šogad šī tendence turpinās, janvārī, maijā un jūnijā globālā vidējā temperatūra bija līdz 0,18 grādiem zemāka par 1979.-1998. gada vidējo rādītāju. Visvēsāk ir Zemes dienvidu puslodē un tropos – maijā tropu apgabalos temperatūra bija pat 0,58 grādus zemāka par 20 gadu vidējo rādītāju. Kā vēstīts šajā pārskatā par 2008. gada jūniju, šīgada jūnijs pasaulē bijis vēsākais kopš 1999. gada, bet Antarktīdā ziemas pirmais mēnesis bijis trešais aukstākais pēdējo 30 gadu laikā.
Kopš 2007. gada janvāra, saskaņā ar šiem pašiem datiem, globālā temperatūra ir pazeminājusies par 0,7 grādiem – pazeminājusies par tik, cik globālās sasilšanas dēļ, kā tiek uzskatīts, tā ir paaugstinājusies gadsimta laikā (BBC min skaitli 0,74 grādi kopš 20. gadsimta sākuma).
Šie mikroviļņu sensora dati nav vienīgie. Arī citi dati par globālās temperatūras izmaiņām rāda līdzīgu ainu: saskaņā ar tiem, viena gada laikā – no 2007. gada janvāra līdz 2008. gada janvārim – globālā temperatūra pazeminājusies par 0,59-0,75 grādiem. Plašāka informācija angļu valodā pieejama šajā lapā.
Vērojamā globālā atdzišana tiek skaidrota ar ūdens temperatūras pazemināšanos Klusā okeāna centrālajā un austrumu daļā (La Ninja fenomens – pretējs El Ninjo). Izskanējušas ziņas, ka šogad varētu būt sākusies Klusā okeāna klimata aukstā fāze (pareizāk sakot, PDO jeb Pacific Decadal Oscillation aukstā fāze) – iepriekš tas notika 1946. gadā, un toreiz aukstā fāze turpinājās 30 gadus līdz 1977. gadam.
Meteoziņas 
1 augusta, 2008 7:08
Jā,diez kas nav.Aizmirstībā ir nonākušas siltās un miglainās naktis Latvijā,kad droši varēja staigāt basām kājām.Naktis paliek aizvien indīgākas,tāpēc daudzi augi dārzā vairs negrib augt.Dienā saule pilnīgi svilina ,kā varētu teikt,acis laukā,bet naktīs…Esmu dabas vērotāja jau ilgus gadus,ir ko salīdzināt.Dārzā saule kā ar lāzeru izēd augiem lapās caurumus.Kurš augs turās,tas turās.Tāpat ziemas periodā aizvien vairāk manas barotavas apciemo nekad neredzēti putni.Un tā varētu stāstīt bez gala.Izmaiņas dabā notiek,pēc manām domām,ļoti strauji.Laikam jau arī pie mums drīz būs kā Kazahijā,dienās svelme,bet naktīs gandrīz vai mīnusi…Paldies par rakstu,Maikl,šitās lietiņas mani ļoti interesē!
1 augusta, 2008 8:46
Oi, nebaidi:)
1 augusta, 2008 9:57
Šīs vasaras aukstās naktis tiešām šķiet kaut kas savdabīgs, bet, ja paskatās vēstures datus, tad nekas nebijis tas nav, agrāk ir bijis pat aukstāks.
Dīvaini ir arī tas, ka lielākā daļa modeļu tad, kad ir skaidra nakts ar lēnu vēju, prognozē ievērojami siltāku nekā ir realitātē, vienīgi GFS ir kaut cik precīzs.
1 augusta, 2008 15:20
Es savā mūžā neatceros NEVIENU vasaru,kad pilnīgi visas naktis būtu arktiski aukstas,citādi nemāku teikt.Jau sākot no paša pavasara.Esmu cīrulis,ļoti agri ceļos,jūtu,kā ds aukstums ir 4 no rīta,un kā mainās temperatūra vēlāk.Tāda sajūta,it kā būtu salnas vai katru nakti.
1 augusta, 2008 23:07
Ar ciklona tuvošanos naktis kļūs siltākas.
Vai aukstajai fāzei klusajā okeānā ir tiešs sakars ar klimatu Latvijā?
2 augusta, 2008 7:07
Tieša sakara nav.
26 augusta, 2008 15:40
vai tas noszīmē, ka šogad būs barga ziema?
26 augusta, 2008 16:04
Kaut kur pasaulē noteikti būs… 🙂
26 augusta, 2008 18:39
Nu nu 🙂
Nevar runāt par fizikālu procesu tendenci (Piem.) atdzišanu no 2 mērījumiem. Viens mērījums ir viens gads (dēļ sezonām). Ja tomēr to dara, tad lai secinājuma drošums būtu 98% ir jāņem 13 kārtīga kļūda. Ja būtu 5 gadi tad jāņem 1.1 kartīga kļūda. Ja būtu 16 gadu periods, tad jāņem 0.5 kārtīga kļūda.
Tā kā šīe mērījumi nav pilnīgi neatkarīgi tad korekti novērtējumu būtu komplicētaki.
Cik ļoti gribas tomēr domāt tendenciozi 😉
26 augusta, 2008 19:56
Ja skatās mēnešus, tad sanāk daudz vairāk nekā 2 rādītāji. 🙂 Vidējo globālo temperatūru visbiežāk rēķina mēnešiem; 2007. gada janvārī tā bija 0,6 grādus virs 20 gadu vidējā rādītāja, 2007. gada vidū +0,2 grādi, 2007. gada decembrī +0,1; 2008. gada janvārī -0,05; 2008. gada maijā jau 0,2 grādi zem 1979.-1998. gada vidējā rādītāja saskaņā ar UAH mikroviļņu sensora datiem (linki rakstā). Šos datus daudzi uzskata par objektīvākiem nekā meteostaciju mērījumi, jo ir visādas nebūšanas ar meteostaciju datu tendenciozu atlasi, daudzas meteostacijas ir ieaugušas apbūvē un atspoguļo pilsētvidi, nevis dabisko vidi, turklāt meteostacijas aptver mazu teritoriju, savukārt šie mikroviļņu sensora un citi līdzīgā veidā iegūti dati sniedz priekšstatu par pilnīgi visu Zemeslodi.
Tiesa, zemākajā troposfēras slānī arī tie laikam uzrāda sasilšanu (kaut kur to lasīju), atdzišana kopējā ainā ir galvenokārt augstāku troposfēras slāņu atdzišanas dēļ – un šī atdzišana ir pretrunā ar globālās sasilšanas teoriju, kas paredz sasilšanu arī augstākos troposfēras slāņos. (Tā esmu lasījis, pats neesmu pētījis. :))
26 augusta, 2008 20:14
Un galvenais, ko es gribēju pateikt ar rakstu – jau jau viena gada laikā globālā vidējā temperatūra var pazemināties par lielumu, kādā gadsimta laikā globālās sasilšanas dēļ, kā tiek uzskatīts, tā ir paaugstinājies, tad kāda vella pēc par to sasilšanu būtu jāuztraucas? 😀 Ja jau variācijas var būt tik lielas un krasas, tad kāpēc jāuztraucas par nelielu sasilšanas tendenci. Šobrīd sasilst, nākamajā brīdī atdzišana visu sasilumu ir noēdusi, ko tur uztraukties. Protams, pasaules gala gaidītājiem vajag kaut ko, par ko uztraukties, tam noder gan globālā sasilšana gan atdzišana, gan marsieši. 🙂
26 augusta, 2008 20:56
Nevaig, nevaig uztraukties. 🙂
Gan jau šitie 150 gadu dati tendenciozi,un kāds tos pielaboja lai smukāk:
Rekā sanāk, dažus mērījumus par dažu gadu nelielu atdzišanu mēs ļoti ļoti izceļam, bet pārējos gan tiešos(temperatūra) gan netiešos(ledus u.t.t) (150 gadi un vairāk) mēs paslēpjam tālā tālā stūrīti lai netraucē . 😉
Starp citu ņemot atsevišķu mēnēša datus tu rezultātu drošumu īpaši nepalielini, jo periodam pa kuru vidējo ir jābūt lielākam par notikumu korelācijas laiku. Savukārt gada laikā dēļ sezonām un tādām parādībām kā el nino/la nina korelācija ir liela.
Daži klimata modeļi tiešām prognozē, ka tuvāko 10 gadu laikā varētu būt sasilšanas piebremzēšanās vai pat neliela atdzišna. Bet pēc tam atkal silst.
Faktu, par klimata izmaiņām ir daudz. Jautājums tikai par to iemeslu.
26 augusta, 2008 21:08
Jā, es izceļu, jo man nepatīk, ka visur citur izceļ tikai datus par sasilšanu, bet neko neziņo par faktiem, kas varētu liecināt par pretējo. Man gribas atspoguļot arī mazākuma viedokli.
Un mana iekšējā pārliecība ir tāda, ka no tās globālās sasilšanas beigās čiks vien būs, un zinātnieki pēc dažiem gadiem vienotā korī sāks dziedāt citas dziesmiņas. Klimats dažādās pasaules malās ir ievērojami mainījies un var mainīties vēl vairāk, bet globāli līdzsvars nekur nezudīs, manuprāt.
26 augusta, 2008 22:38
Nu patīk man parakstīt.
Tāds jēdziens kā viedoklis eksaktajās zinātnēs šķiet nepastāv. Ir tikai fakti, teorijas, hipotēzes u.t.t Šķiet tu gribi runāt par hipotēzi 🙂
Man ir daudz sasilšanas faktu un nedaudz par faktu par pēdējo gadu atdzišanu, kā arī neviennozīmīgi dati par atarktiku u.c
Nezinu vai ir labi koncentrēties uz vienien faktiem tikai tāpēc kā vairums it kā darītu pretēji. (Protesta hipotēzes) 🙂 Es neesmu lasījis vai dzirdējis nevienu zinātnieku, kurš neņemtu vērā visus pieejaos faktus. Tendenciozi paziņojumi paliek, kad žurnālisti vai “pseido” zinātnieki pētījumus sāk tendenciozi atreferēt/pārfrāzēt , lai izklausītos iespaidīgāk u.t.t
Tādēl tikko izdzirdu tendenciozi atlasītu faktu apkopojumu nevaru mierīgi nosēdēt.
Iesaku aiziet uz zinātnisko bibliotēku un paskatīties kādi tad īsti ir akadēmiskie darbi/pētījumu (Piem matemātikā vai fizikā). Tur nav pilnēgi nekā subjektīva. Ar to jau Eksaktās zinātnes ir īpašas, ka tur subjektīvismam nav vietas 🙂
27 augusta, 2008 7:42
Nu labi, labi, es tā kā mazliet pārspīlēju. Maikla orģinālais raksts jau nemaz tik tendenciozs nav. 🙂 🙂 🙂 Un tur pārsvarā ir fakti.
Starp citu, reku ir tīri labi Globālās temperatūras dati:
http://www.cru.uea.ac.uk/cru/data/temperature/
27 augusta, 2008 7:48
Reku vēl linki par arktiku un antarktiku:
http://nsidc.org/arcticseaicenews/
http://www.ijis.iarc.uaf.edu/cgi-bin/seaice-monitor.cgi?lang=e
http://arctic.atmos.uiuc.edu/cryosphere/
http://www.arctic.noaa.gov/gallery_np.html
http://www.iup.uni-bremen.de:8084/amsr/amsre.html
Bojas arctika:
http://psc.apl.washington.edu/northpole/index.html
http://www.socc.ca/seaice/seaice_current_e.cfm
Te vēl dati par siltumnīcas efekta gāzēm. Ties tie iespējams nav pareizi, jo konfliktē ar citiem.
http://www.geocraft.com/WVFossils/greenhouse_data.html
27 augusta, 2008 8:36
Starp citu, 23 saules aktivitātes cikls ir ieildzis (jau 12 gadi un 4 mēneši), kaut arī oficiali jau ir sācies 24 cikls.
Jau patreiz cikls 23 ir piektajā vietā aiz cikliem 4,5,6,9. Proti tik garš cikls nav bijis vismaz 150 gadus.
varbūt tas saistīts ar ļoti īso iepriekšējo ciku 9.58 gadi. Proti varbūt kādu notikumu dēļ cikls 22 tika pabeigts ātrāk un tā beigas attdotas ciklam 23.