Iepriekšējā rakstā minēju, ka internetā ir nopludināti dokumenti un e-pasta vēstules, kuru saturs atklāj, ka daudzi globālās sasilšanas pierādījumi tikuši safabricēti. Šobrīd ir skaidrs, ka šie dokumenti ir īsti (lai gan, visticamāk, nekad nebūs pilnīgas pārliecības par to, vai starp oriģinālajiem dokumentiem un vēstulēm nav paslēpts kāds viltojums). Daži fakti vedina domāt, ka dokumentus izplatījis kāds cilvēks no iekšienes, kuram sirdsapziņa varbūt vairs nav ļāvusi klusēt par prātam grūti aptveramo zinātnieku un klimata organizāciju liekulību un manipulāciju ar sabiedrību.
Šie materiāli diskreditē gan Hadley Climate Research Unit (HCRU), gan Intergovernmental Panel on Climate Change (IPCC) – abas šīs organizācijas ir galvenie spēlētāji globālās sasilšanas jautājumos un ietekmē visas pasaules nostāju un rīcību. IPCC ziņojumi tiek citēti praktiski visās debatēs par globālo sasilšanu un uz tiem balstās valstu vadītāji, pieņemot lēmumus.
Nopludinātie materiāli pierāda, ka HCRU un IPCC visos veidos centušies apklusināt tos zinātniekus, kuri ir iebilduši pret cilvēka izraisītas globālas sasilšanas teoriju (šeit un citur galvenais uzsvars ir tieši uz cilvēka lomu, nevis pašu sasilšanu, jo arī tad, ja tiktu pierādīts, ka sasilšana notiek, bet tai galvenokārt ir dabiski cēloņi, atkristu vajadzība tirgot CO2 kvotas, mazinātos alternatīvās enerģijas pievilcība utt. – tātad daudzi zaudētu iespēju pelnīt miljardus). Pareizie zinātnieki šos zinātniekus-skeptiķus centušies padarīti par muļķiem un visos veidos ierobežot viņu iespējas publicēt savu pētījumu rezultātus.
Ne velti daudzi uzskata, ka ticība cilvēka izraisītai globālai sasilšanai / klimata izmaiņām atbilst visiem reliģijas principiem. Arī kāds britu tiesnesis savā spriedumā šogad atzina, ka ticība globālai sasilšanai ir reliģija. Nāk prātā arī fakts, ka pirms diviem gadiem britu tiesa konstatēja, ka Ala Gora slavenā filma „Neērtā patiesība” cita starpā satur melus, tādēļ tika nolemts, ka skolās filmu drīkst rādīt tikai tad, ja skolotājs atspēko attiecīgos nepatiesos argumentus.
IPCC jau no paša sākuma darbojas vairāk kā politiska, nevis zinātniska organizācija. IPCC sastāvā esošo zinātnieku skaits ir daudzkārt mazāks par autoritatīvu zinātnieku-skeptiķu skaitu. Nopludinātie materiāli apliecina, ka IPCC darbojās ačgārni – dati un pētījumi tika pielāgoti vajadzīgajam rezultātam, kas pat politikā nav ētiski, kur nu vēl zinātnē.
Tāpat atklātībā nonākuši dokumenti, kuros redzams, ka globālās sasilšanas aizstāvji saņēmuši miljonus no organizācijām un kompānijām, kas darbojas alternatīvās enerģijas nozarē. Ja privāto uzņēmēju ieinteresētība globālās sasilšanas histērijā ir savā ziņā loģiska un racionāla, tad grūti saprast to nekaunību, ar kādu dažādu valstu organizācijas par visām varītēm cenšas pierādīt draudošās globālās sasilšanas briesmas tikai tādēļ, lai attaisnotu savu eksistenci un arī turpmāk varētu lepni dzīvot uz nodokļu maksātāju rēķina.
Pārsteidz, ka gandrīz visa pasaule ir ļāvusi sevi apmuļķot… kārtējo riezi. Un runa pat nav par globālo sasilšanu – līdz zināmam punktam tā ir fakts un, iespējams, cilvēce patiešām spēlē nozīmīgu lomu globālā klimata izmaiņās, – bet gan par veidu, kā šis jautājums tiek atspoguļots medijos un ko par to māca skolās, par histēriju un neadekvātu rīcību, ar kuru tiek šķērdēta nauda un negūts nekāds labums vai pat tiek nodarīts ļaunums (nepareiza naudas pārdale un jauni trūkumcietēji, jauni dabas piesārņošanas veidi).
Plašāku informāciju par šo skandālu var atrast ārzemju medijos – vai nu meklējot caur Google News (http://news.google.com meklēšanas lodziņā ierakstot, piemēram, Climate Research Unit) vai lasot globālās sasilšanas skeptiķu portālus (piemēram, http://wattsupwiththat.com), paturot prātā, ka arī šajā nometnes pusē skatījums mēdz būt neobjektīvs.

