Par +15 grādu gaidīšanas histēriju un prognozēšanas iespējām

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras (LVĢMA) prognozē marta mēnesim, kas tika publicēta 1. martā, cita starpā bija teikts, ka “trešās dekādes otrajā pusē temperatūra strauji paaugstināsies: naktī līdz +1…+6, dienā līdz +10…+15 grādiem”. Jāpiebilst, ka trešās dekādes otrā puse atbilst 26.-31. datumam.

Šis marta mēneša prognozē iekļautais minējums līdzinās minējumam par -11 grādu salu 2008. gada oktobra trešajā dekādē, kas tika publicēts pagājušā gada 1. oktobrī. Toreiz mēneša trešajā dekādē nebija aukstāks par +1 grādu, mēneša pēdējās naktīs visā Latvijā bija siltāks par +6 grādiem, un mēneša pēdējās divas dienas bija rekordsiltas, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz pat +16 grādiem. Nekas tamlīdzīgs mēnesi iepriekš, protams, netika prognozēts.

Un tas tikai ir loģiski, jo tik tālus notikumus meteoroloģijā nav iespējams prognozēt, vien dažreiz kādam palaimējas uzminēt. Mūsu platuma grādos ir vērts nopietni ieklausīties tikai laika apstākļu prognozēs pāris tuvākajām dienām. Tālākām dienām var prognozēt tikai vispārīgas tendences, bet mēnesim uz priekšu nav iespējams prognozēt pat aptuvenas tendences, ja neskaita laika apstākļu izmaiņas, kas saistītas ar dienas garuma izmaiņām. Tā tas ir ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā, pat dāsni finansētā Lielbritānijas nacionālā meteoroloģijas dienesta “Met Office” ilgtermiņa prognozes parasti nepiepildās, un tās vietējiem iedzīvotājiem ir tāds pats izsmiekla/dusmu objekts kā pie mums Latvijā LVĢMA ilgtermiņa prognozes.

Bet šī komentāra mērķis nebija kritizēt ilgtermiņa prognozes. Es gribu pakritizēt cilvēkus, kas savas muļķības dēļ tās uztver nopietni, un pēc tam dusmojas nevis uz sevi par savu muļķību, bet gan uz sinoptiķiem par šīm prognozēm. Man tas nešķiet loģiski. Paši mēneša prognožu autori  šo prognožu nepiepildīšanos droši vien nepārdzīvo, jo kā gan tas būtu iespējams pēc tam, kad simt un vienu reizi tās nav piepildījušās. 😀 Bet kāpēc šādas detalizētas mēneša prognozes tomēr tiek veidotas? Naudiņa kaut kā ir jāpelna, un ja ir, kas pērk un lasa (un lasa kā vēl, mēneša prognoze tās publicēšanas dienā mēdz būt lasītākā ziņa ziņu portālos un aģentūrās), tad, protams, ir, kas piedāvā.

Šoreiz mēneša prognozē minēto +15 grādu gaidīšana izvērsusies teju masu histērijā. Pie katra laika ziņu raksta Latvijas lielākajos interneta portālos rindojas komentāri ar līdzīgu saturu – “kur ir solītie +15 grādi?”. Dažs labs nez kur bija saklausījis vai varbūt nosapņojis, ka tiek prognozēti +18 grādi. Turklāt nevis trešās dekādes otrajā pusē, kas ir mēneša pēdējās piecas dienas, bet gan mēneša otrajā pusē. Jau 16. datumā dažs labs dusmojās, ka termometrs aiz loga nerāda +15.

Marta beigās parasti kļūst siltāks, arī šī marta pēdējās dienās, uzspīdot saulei, gan jau vismaz dažviet Latvijā būs +10 grādi (Lietuvas modelis šobrīd prognozē, ka jau piektdien Latvijas dienvidrietumos būs +9 grādi, kopumā šīs nedēļas nogalē būs daudz mākoņu un gaidāms lietus, līdz ar to dienās nebūs diez ko silts). Līdz ar to 1. martā publicētā temperatūras prognoze marta beigām, visticamāk, būs tikai ar kādu 5 grādu kļūdu. Mēneša prognozei tā ir ļoti maza kļūda. Marta vidū 5 grādu kļūda bija vairākās LVĢMA prognozēs 12 stundām (atceros, ka vienu rītu tika prognozēts, ka Rīgā dienā būs +1 grāds, bet saule gaisu sasildīja līdz +6, laikam pat līdz +7 grādiem).

Arī šī nav LVĢMA kritika. Vienkārši tāda ir daba un tādas ir cilvēku un tehnikas iespējas to prognozēt. Reizēm modeļu prognozēs tuvākajai diennaktij ir pat 10 grādu kļūda. Par to es jau rakstīju šeit. Laika apstākļus ietekmē daudzi lokāli faktori. Šonakt (naktī uz ceturtdienu) Latvijā ir gaidāms pārsvarā skaidrs laiks ar lēnu vēju, virs mums atrodas aukstas gaisa masas. Līdz ar to daudzviet gaidāms -10 grādu sals, dažviet, iestājoties bezvējam, minimālā gaisa temperatūra teorētiski var sasniegt pat visus -15 grādus. Bet 1-2 kilometru augstumā pūtīs mērens ZR vējš, kas var atnest līča efekta veidotus gubu mākoņus no līča, un lokāli var snigt sniegs, teorētiski pat stiprs sniegs. Šie mākoņi var skart Latvijas centrālos rajonus un Vidzemi, no jūras nākošie mākoņi – arī Kurzemi. Līdz ar to pastāv iespēja, ka, piemēram, vietām Vidzemē nakts otrajā pusē būs skaidrs laiks un -10..-13 grādi, bet dažviet citviet Vidzemē var būt mākoņi, sniegs un ievērojami siltāks.

Sēžot zem mākoņa, skatoties krītošajās sniega pārslās un nezinot, kas notiek citur un kāda ir kopējā sinoptiskā situācija, var padomāt, ka prognoze par skaidro un ļoti auksto nakti ir izgāzusies. Kāds cits, lūkojoties zvaigznēs un sarukušajā termometra stabiņā, var padomāt, ka prognozē teiktais par sniegu ir meli. Un tā bieži vien arī notiek. Bet tur sinoptiķi un skaitliskie laika apstākļu prognozēšanas modeļi ir bezspēcīgi. Nav iespējams iepriekš prognozēt, kur tieši izveidosies un pārvietosies nokrišņus nesošs gubu mākonis, tāpat kā nav iespējams prognozēt laiku vairākām nedēļām uz priekšu (es nerunāju par prognozēm Sahāras tuksnesim vai tamlīdzīgi :)).

Atkārtošu paša iepriekš rakstīto: izprotot laika apstākļu un prognožu mainīgo raksturu, paveras plašākas iespējas prognozes izmantot savā labā un atkrīt vilšanās par greizām prognozēm. Un vēl pēdējā lieta šajā sakarā. Vairums cilvēku ir neapmierināti ar dzīvi šodienā un lūkojas pēc laimes nākotnē, cer, ka nākotne nesīs pestīšanu. Acīmredzot šis ir viens no iemesliem, kādēļ cilvēki tā pieķeras prognozēm par labu laiku. Taču šīs prognozes mēdz nepiepildīties tikpat bieži kā prognozes par sliktu laiku. Un te nu gan nevar būt nekādu šaubu par to, ka emocijas, kas cilvēkos rodas laika prognožu nepiepildīšanās dēļ, nav sinoptiķu atbildība. 🙂

Par prognozēšanas grūtībām un pašreizējām prognozēm

Mainoties gadalaikiem, laika prognozes mēdz būt visneprecīzākās: gan tādēļ, ka dabā norisinās straujas izmaiņas, it īpaši, kad pavasaris nomaina ziemu, gan tādēļ, ka laika apstākļu modeļi un sinoptiķi bieži vien nespēj adekvāti reaģēt uz šīm izmaiņām.

Sinoptiķis, ikdienā veidojot laika prognozes, pierod pie esošā gadalaika un tad, kad sinoptiskie procesi mainās līdz ar jauna gadalaika iestāšanos, viņš jau bieži vien ir aizmirsis, kā viss norisinājās pirms gada un tādēļ daudzas lietas ir „jāmācās no jauna”. Un kad sinoptiķis beidzot ir pieradis pie esošās sezonas, jau tuvojas nākamā, un viss sākas no gala. 😀

Arī pašreizējā pāreja no ziemas uz pavasari nav izņēmums, laika apstākļu modeļu prognozes ir nepastāvīgas un krasi mainīgas. Šajā pārejas posmā īpaši sarežģīti ir prognozēt ciklonu stiprumu un to pārvietošanos, kā arī anticiklonu noturību.

Reizēs, kad nepiepildās mākoņainības prognoze, gaisa temperatūras prognoze tuvākajai dienai var būt pat ar 6 grādu kļūdu, jo gaisa temperatūru dienā visvairāk ietekmē tas, vai un cik ilgi spīd saule, savukārt minimālās gaisa temperatūras prognoze tuvākajai naktij šādās reizēs var būt pat ar vēl lielāku kļūdu. Bet pamatā ir tikai viena kļūda, kuru, zinot laika apstākļu mainīgo raksturu, grūti nosaukt par lielu – debesis noskaidrojas tad, kad tas nebija prognozēts, vai arī mākoņi neizklīst tad, kad bija prognozēts skaidrs laiks.

Pašreizējās modeļu prognozes liecina, ka laiku Latvijā līdz svētdienai vai pirmdienai galvenokārt noteiks plašs augsta spiediena apgabals. Gar tā ziemeļu, ziemeļrietumu malu Latvijā no rietumiem ieplūdīs siltākas gaisa masas, tādēļ tie modeļi, kuri prognozē lielākoties saulainu laiku, paredz gaisa temperatūras paaugstināšanos svētdien līdz +8 vai pat +10 grādiem. „Global Forecast System” gan šobrīd prognozē, ka svētdien būs daudz mākoņu un nelieli nokrišņi, līdz ar to vēsāks.

Bet nākamās nedēļas sākumā viens vai vairāki cikloni no Norvēģu jūras un Skandināvijas pārvietosies uz austrumiem, savukārt virs Eiropas centrālās un ziemeļrietumu daļas var nostiprināties anticiklons, un šādā situācijā Latvijā tiek prognozēta īslaicīga aukstāku gaisa masu ieplūšana no ziemeļiem, ziemeļrietumiem. Aukstā atmosfēras fronte, šķērsojot Latviju, atnesīs vismaz nelielus nokrišņus – lietu, pēc tam sniegu, pastāv arī stiprāka sniegputeņa iespēja.

Ja anticiklons savu atrašanās vietu kādu laiku nemainīs, tad aukstums turpinās ielūst vairākas dienas, bet tas varētu pārvietoties uz dienvidaustrumiem, ļaujot Latvijā no jauna ieplūst siltākam gaisam. Pašreizējās ilgtermiņa prognozes rāda, ka vēlāk martā var atkārtoties līdzīga situācija un no ziemeļiem vēlreiz var ieplūst aukstākas gaisa masas.

Ko var atnest anticiklons

Virs Skandināvijas dienvidiem, Baltijas valstīm un Polijas šodien paaugstinās atmosfēras spiediens un veidojas anticiklons, kura centrs pirmdien tiek prognozēts virs Baltkrievijas, vēlāk tas dosies vēl tālāk uz austrumiem. Bet nedēļas vidū jauns anticiklons izveidosies virs Skandināvijas; saskaņā ar pašreizējām prognozēm, Latvija uz brīdi atradīsies tā dienvidaustrumu malā un ar ZA vēju pie mums ieplūdīs aukstākas gaisa masas, bet, anticiklonam dodoties uz dienvidaustrumiem, nedēļas nogalē Latvija jau varētu nonākt tā siltajā sektorā. (Runa ir par 850 hPa temperatūras izmaiņām, bet piezemes slānī šīs izmaiņas, visticamāk, nemaz nejutīsim.)

Neatkarīgi no anticiklonu pārbīdēm Latvijā gaidāms samērā vēss laiks un katrā skaidrā naktī gaisa temperatūra noslīdēs zem nulles. Jautājums ir, vai šādas skaidras naktis būs vai arī visu laiku dominēs zemie mākoņi, kas neļaus gaisam atdzist naktīs un sasilt dienās.

Lietuvas modelis šobrīd prognozē pat ievērojamu salu. Naktī uz pirmdienu dienvidu rajonos tas prognozē līdz -3..-5 grādiem, bet naktī uz otrdienu gandrīz visā valstī zem -3 grādiem, vietām pat līdz -7. GFS modelis naktī uz pirmdienu un otrdienu neprognozē aukstāku par -1,-2 grādiem. Šādas atšķirīgas prognozes ir tādēļ, ka Lietuvas modelis prognozē skaidru laiku un bezvēju, bet GFS – nelielu vēju un vairāk mākoņu.

Kā jau esmu rakstījis iepriekš, zem skaidrām debesīm un bezvējā siltums, kuru sevī tur zeme, ļoti strauji izstarojas un gaisa temperatūra strauji krīt. Pat daži mākoņi un niecīga vēja plūsma šo procesu ievērojami bremzē, līdz ar to nelielas atšķirības mākoņainības un vēja ātruma prognozē rada lielu prognozētās gaisa temperatūras starpību.

Iepriekš esmu “sūdzējies” par problēmām ar zemo mākoņu prognozēšanu. To rašanos un izzušanu ir grūti paredzēt, līdz ar to arī nav iespējams droši prognozēt, kāda būs gaisa temperatūra. Nakts uz pirmdienu varētu būt pārsvarā skaidra, viszemākā gaisa temperatūra gaidāma dienvidu rajonos, jo tur – tuvāk anticiklona centram – gaidāms vislēnākais vējš. Var veidoties migla, it īpaši dienvidu rajonos, kur līdz ar negatīvo gaisa temperatūru var izveidoties pat sarma.

Līdz ar to gaisa temperatūra piezemes slānī var kļūt zemāka par gaisa temperatūru 1-1,5 kilometru augstumā. Šādā situācijā (ko sauc par inversiju) zemo mākoņu rašanās ir ļoti ticama. Un, ja zemo mākoņu sega izveidosies un pirmdien dienas laikā neizklīdīs, tad zem tās gaisa temperatūra pirmdien var nepakāpties augstāk par +3,+4 grādiem. Saglabājoties šai mākoņu segai, nav iespējams vērā ņemams sals naktī uz otrdienu. Savukārt, ja tā neizveidosies vai ātri izklīdīs, tad pirmdiena būs siltāka, bet nakts uz otrdienu – aukstāka. 🙂

Sekošana šiem procesiem un cenšanās tos prognozēt var būt ne mazāk interesanta kā ciklonu, nokrišņu un stipru vēju prognozēšana. Lai gan stiprus vējus un stiprus nokrišņus no anticiklona nesagaidīt, biezu miglu, salīdzinoši lielu salu, sarmu un apledojumu gan var sagaidīt.