Ziema Eiropā

Zemāk redzama GFS modeļa sniega segas biezuma prognoze Eiropai. Pirmajā kartē ir atspoguļota situācija šodien, otrajā – pēc nedēļas. Šie dati, protams, ir ļoti aptuveni, pat šodienas kartē ir daudz kļūdu, bet kopējo ainu kartes parāda. Visinteresantākais man šķiet sniegs Eiropas rietumos un Vidusjūras salās, kur snieg reti un tādēļ tas rada daudz vairāk problēmu nekā citviet Eiropā, kur sniegs ziemās ir ierasta parādība.

5. janvāris12. janvāris

Arī temperatūras lielākā negatīvā novirze no normas tuvākajā laikā gaidāma tieši Rietumeiropā, sevišķi Francijā. Nedēļas nogalē pie Itālijas atradīsies ļoti plaša un spēcīga ciklona centrs, tas dosies uz ziemeļiem. Ciklons veicinās auksto gaisa masu aizplūšanu līdz pat Āfrikai, attiecīgi ciklona siltais sektors siltās gaisa masas no Āfrikas nesīs uz DA-Eiropu. Kartē zemāk, kas rāda GFS prognozi sestdienai, siltās gaisa masas redzamas dzeltenā krāsā, aukstās – gaiši zilā krāsā. Uz zemes temperatūra parasti atšķiras no kartē atspoguļotās 850hPa temperatūras (kas ir temperatūra 1100-1600 metru augstumā), jo gaisa temperatūru uz zemes ļoti ietekmē okeāns un jūras, sniega sega, mākoņi, vējš u.c.

Sestdiena

Dažos pasaules medijos izskan ziņas par aukstāko ziemu ne vien pēdējos pārdesmit, bet pat simts gados. Tas gan ir pārspīlēti teikts. Tomēr jau decembris, kad laiks vēl nebija tik auksts kā janvārī, izrādās, Īrijas lielākajā daļā bijis aukstākais pēdējos 28 gados, ziņo www.independent.ie. Un līdzīgi arī vietām Āzijā un Ziemeļamerikā; ASV šobrīd piedzīvo aukstāko laiku kopš 1985. gada, arī visa ziema varētu būt aukstākā pēdējos 25 gados, ziņo AccuWeather. Liela uzmanība pievērsta Floridai, kur šīs nedēļas sals apdraud apelsīnu, cukurniedru un citu kultūraugu ražu.

Turpretī Latvijai GFS tuvākajā laikā prognozē klimatiskajai normai atbilstošu janvāra temperatūru. Ceturtdien Latviju sasniegs dienvidu ciklona centrs, saistībā ar šo ciklonu modeļi prognozē visai ilgstošu nelielu līdz mērenu snigšanu, sākot no trešdienas vakara. Pēc tam tuvosies augstākminētais ciklons, bet anticiklons tam varētu liegt sasniegt Latviju, līdz ar to gaidāms vai nu siltāks un ar nokrišņiem bagātāks vai arī vai aukstāks un sausāks laiks. (Sinoptiskā situācija šajā ziemā, raugoties no prognozēšanas viedokļa, ir galīgi nepateicīga – modeļu prognozes ir svārstīgas, neprecīzas un bieži vien pretrunīgas.)

Plkst. 11:55
Neliels apkopojums par aukstumu un sniegu Zemes ziemeļu puslodē – www.timesonline.co.uk. Tur cita starpā rakstīts: “The head of the Beijing Meteorological Bureau linked this week’s conditions to unusual atmospheric patterns caused by global warming.” Interesanti, kāpēc neviens agrāk nebrīdināja, ka globālā sasilšana Eiropai, Āzijai un Ziemeļamerikai nesīs aukstumu un sniegu (runa taču ir par globālu “atmospheric pattern”, nevis lokālu un īslaicīgu aukstumu)? 😀 No otras puses, satelītu mērījumi vēsta, ka šī gada janvāra sākums, rēķinot vidējo gaisa temperatūru uz visas Zemeslodes virsmas, ir daudz siltāks nekā iepriekšējos gados, galvenokārt El Ninjo dēļ.

Globālās sasilšanas teorija, iespējams, balstīta uz safabricētiem datiem

Internetā ir parādījušies dokumenti un e-pasta vēstules, kas, iespējams, ir oriģināli dokumenti un vēstules no Hedlija centra Climate Research Unit. Hedlija centrs ir daļa no Lielbritānijas nacionālā meteodienesta Met Office, tas pazīstams kā viens no skaļākajiem cilvēka radītas globālas sasilšanas teorijas aizstāvjiem. Daudzi globālās sasilšanas pierādījumi un dramatiskākās prognozes nāk tieši no šīs iestādes.

Nopludinātajās e-pasta vēstulēs ir atrodamas, piemēram, sarunas par to, kā koriģēt datus, lai noslēptu faktu, ka pēdējos gados globālā temperatūra nepaaugstinās, un radītu iespaidu, ka tā paaugstinās. Cita starpā daži izsaka prieku par kāda skeptiķa nāvi. Atklājas, ka koriģēti tiek ļoti daudzi dati (kaut ko ignorējot vai izdzēšot, kaut ko piedomājot klāt u.tml.) atbilstoši mērķim pierādīt globālo sasilšanu, lai gan zinātnē tas, protams, nav pieļaujams.

Daži citāti un korekciju piemēri apskatāmi ŠEIT (angliski).

Nav izslēgta iespēja, ka izplatītie materiāli ir safabricējums – īpaši ņemot vērā to, ka strauji tuvojas Kopenhāgenas klimata konference un ne visiem ir izdevīga globālās sasilšanas histērija un sasilšanas apkarošana, kurai tiek tērēti daudzi miljardi latu. Bet, ja šie materiāli ir īsti, tad ir atmaskots viens no lielākajiem skandāliem un, iespējams, plašākā manipulācija ar sabiedrību visas pasaules mērogā.

Ja izplatīto materiālu autentiskums apstiprināsies, tad, jādomā, par to varēs dzirdēt ziņās. Lai gan lielākā daļa pasaules mediju cenšas ignorēt skeptiķu argumentus un dejo pēc globālās sasilšanas teorijas aizstāvju stabules, šī lieta šķiet pārāk liela, lai to varētu noklusēt.

Vēl no savas puses piebildīšu (laikam atkārtošos), ka par globāliem procesiem nevar spriest pēc laika apstākļiem vienā valstī vai pasaules daļā. Tas, ka Eiropā šobrīd ir ļoti silts, nozīmē tikai to, aukstums apciemo citus reģionus (Āzijas ziemeļaustrumu daļu, arī Aļasku). Ne aukstais laiks pie mums oktobrī un novembra sākumā, ne ļoti siltais laiks šobrīd neko nevēsta par globāliem procesiem. Kā nekā cilvēki apdzīvo tikai aptuveni 3% no Zemeslodes virsmas, tāpēc par globālām lietām vairums no mums neko daudz nenojauš, un nav brīnums, ka dažas zinātnieku grupas un organizācijas, manipulējot ar datiem, kas reizēm pieejami tikai un vienīgi viņiem, spēj radīt jebkādu (“vienīgo pareizo”) priekšstatu.

Īsi par turpmāko

Par gaidāmo laiku tuvākajās diennaktīs nav nekā interesanta, ko teikt. Tipisks Latvijas rudens – bieži apmācies, reizēm migla un vietām nokrišņi, lielākoties lēns vējš.

Brīvdienās virs Baltijas valstīm atradīsies neliels ciklons. Tādēļ vietām līs un snigs. Gaisa temperatūra kopumā nemainīsies.

Nākamnedēļ gaidāma lielāka anticiklona ietekme. Dažās dienās vietām nelieli nokrišņi, galvenokārt smidzinošs lietus. Gaisa temperatūra mazliet paaugstināsies, tomēr dienas laikā pārsvarā būs zem +10 grādiem. Naktīs virs nulles, bet, debesīm skaidrojoties, vietām atgriezīsies sals.

Vairāki modeļi prognozē, ka oktobra pēdējās 10 dienās virs Skandināvijas un Krievijas būs stabils un plašs anticiklons. Vairāk vai mazāk tas noteiks laika apstākļus arī Latvijā – nokrišņu maz, debesis varētu skaidroties. Temperatūra, visticamāk, būtiski nemainīsies, vien, ja mākoņi izklīdīs, naktis kļūs aukstākas.