Prognozē zemu Saules aktivitāti tuvākajos 20 gados

Šajā PDF dokumentā 15 lappusēs apkopoti pētījumi par Saules aktivitāti; tajos secināts, ka periodi ar zemu solāro aktivitāti visciešāk saistīti ar Urāna un Neptūna ciklisko kustību. Tādējādi saskaņā ar šo teoriju ir iespējams prognozēt turpmāko Saules aktivitāti.

Pirmās prognozes, kas balstītas uz šo teoriju, tika publicētas laikā, kad vēl nekas neliecināja par zemo Saules aktivitāti, ko vērojam šobrīd. Vairums zinātnieku tobrīd prognozēja, ka pašreizējais – 24. – Saules aktivitātes cikls būs spēcīgāks par iepriekšējiem. Vien daži Krievijas un Vācijas zinātnieki jau labi sen sāka runāt par gaidāmu Saules aktivitātes samazināšanos un iespējamu mazo ledus laikmetu. Dr. Theodor Landscheidt 2003. gadā – neilgi pirms savas nāves – publicēja šo materiālu, kurā izteikta prognoze par mazo ledus laikmetu ar aukstuma kulmināciju aptuveni 2030. gadā.

Viņa darba turpinātāji ir veikuši tālāku pētniecību un, kā paši saka, novērsuši dažas kļūdas un neprecizitātes, kuru dēļ T. Landscheidt iepriekš nepareizi prognozēja Saules aktivitātes samazināšanos 1990. gadā un ļoti zemu Saules aktivitāti laikā ap 2030. gadu. Pašreizējās prognozes liecina, ka šis un nākamais Saules cikls būs vājš un var atnest globālo atdzišanu, bet, sākot ar 26. ciklu, Saules aktivitāte būtiski palielināsies un, kopumā ņemot, turpmāk gaidāma visai stabila un augsta Saules aktivitāte un attiecīgi siltāks klimats uz Zemeslodes.

24. un 25. Saules cikls varētu līdzināties 5. un 6. ciklam, ko dēvē par Daltona minimumu un kura laikā (1790.-1830. gadā) Zemes vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, tostarp dažviet Eiropā par diviem grādiem divdesmit gadu laikā. Tomēr, salīdzinājumā ar citiem periodiem ar zemu Saules aktivitāti, Daltona minimums un iespējamais minimums tuvākajos 20 gados uzskatāms par īsu un seklu. Ja šīs prognozes piepildīsies, tuvākajos gados var būt vairāk aukstu ziemu, bet kopumā laiks nebūs tik auksts, lai to varētu dēvēt par mazo ledus laikmetu.

Tiesa, periodos ar mazu solāro aktivitāti biežāk notiek lieli vulkānu izvirdumi, kas izraisa būtiskas laika apstākļu izmaiņas vairāku mēnešu un pat gadu garumā. 1815. gadā – Daltona minimuma laikā – notika milzīgs vulkāna Tambora izvirdums, un nākamais gads lielā daļā Eiropas un Ziemeļamerikas bija “gads bez vasaras“. Savu artavu deva arī citu vulkānu izvirdumi 1812.-1814. gadā.

Temats par neierasti zemo Saules aktivitāti šonedēļ aplūkots arī vairākos ziņu portālos, piemēram: Sun’s strange behavior baffles astronomers; What’s wrong with the sun? Līdz šim 24. cikls līdzinās 5. ciklam, kas bija pirms aptuveni 200 gadiem: šajā lapā ir salīdzinošs grafiks. Tātad pagaidām augstākminētās prognozes virzās uz piepildīšanos. Protams, pastāv arī daudz citu prognožu – sākot ar prognozēm par cilvēka izraisītu globālo pārkaršanu jau tuvākajos gados un beidzot ar prognozēm par zemas Saules aktivitātes turpināšanos pusgadsimtu un tās izraisītu ilgstošu vēsu klimatu jeb mazo ledus laikmetu uz Zemes.

47 Atbildes to “Prognozē zemu Saules aktivitāti tuvākajos 20 gados”

  1. filosofs Says:

    Un kur tad info par to, ka 2013.gadā uz Saules būšot viena no spēcīgākajām vētrām? Discovery kanāls par to jau labu laiku skandina….

    • maikls Says:

      2013. gadā prognozē esošā Saules aktivitātes cikla maksimumu. Bet kopumā cikls, visticamāk, būs vājš un Saule mums dos mazāk enerģijas. Atsevišķas lielas magnētiskās vētras ir iespējamas un droši vien kaut kas arī būs, bet kopējo tendenci atsevišķi notikumi nevar iespaidot.

      1859. gadā bija ārkārtīgi spēcīga magnētiskā vētra, lai gan Saules aktivitāte tajā laikā kopumā bija zema.

  2. cyxob Says:

    vakar redzēju ziņās, ka uz saules bijuši vairāki lieli sprādzieni. mož, ka pamostas?

    • b Says:

      Šāda informācija parastajās TV ziņās ir absolūti neuzticama. Žurnālisti no zinātnes saprot tieši neko un, godīgi sakot, neesmu redzējis nevienu Latvijas telekanālu sagatavotu ziņu vai raidījumu par Sauli, klimatu vai laika apstākļiem, kas būtu objektīva un ticama. īpaši sarūgtināja pirms aptuveni gada redzētais LTV raidījums par globālo sasilšanu, ko veidoja viens no labākajiem LV žurnālistiem – Gundars Rēders. Raidījums bija briesmīgs – subjektīvi apžļambāti, neuzticamos medijos klīstoši rakstiņi salikti kopā, pa vidam iespraucot dažus Latvijas zinātniekus, kas ar klimatu saistīti tikai pastarpināti.
      Par sauli ikdienā īsu un kodolīgu info var smelties te:
      http://www.spaceweather.com/
      Jaunākais virsraksts vēsta, ka saule ir klusa.

    • maikls Says:

      Jā, nesen bija daži uzliesmojumi uz Saules. Ja Saules aktivitāte būtu ierastā līmenī, tad mēs tiem nepievērstu nekādu uzmanību. Tie šķita lieli tikai tāpēc, ka pēdējos divos gados uzliesmojumu uz Saules gandrīz vispār nav, tādēļ pat kaut kas mazs šķiet relatīvi liels.😀

  3. Raitis_sametis/Zantē Says:

    Lai arī Saules aktivitāte zema, tomēr taifūni virs okeāniem mostas jūtami agrāk …

  4. slapjums Says:

    Manis pēc Saule var darīt, ko grib un arī Tamboras vulkānu analogi mani nebaida, jo http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/d/d8/1816_summer.png Latviju tas nekādi neietekmē. Kuram vajadzīgs globāli silts klimats, ja Latvijā ir vēss? Un otrādi… Globālu notikumu saistība ar mazo Latviju ir minimāla. Nu kaut vai globāli rekordsiltais maijs. Rīgā tas vispār knapi silts iznāca. Un gan jau visi atceras īpaši riebīgo 1998. gadu, kad globāli bija tik “silts”, ka novembrī piedzīvojām rekordaukstumu.
    Saules aktivitāte, ko mēra pēc plankumu skaita, man neizskatās saistoša, ja salīdzina ar laikapstākļiem Latvijā.
    Kāpēc jāatgremo citu raksteļi, pētījumi, tā vietā, lai paši tepat uz vietas salīdzinātu kā Saules plankumu skaits ietekmējis klimatu 20. gadsimtā. Jā parādīju, ka izslavētais Tamboras izvirdums neko sliktu mums nenodarīja.

    • Raitis_sametis/Zantē Says:

      …bet šādiem nopietniem pētījumiem tieši saistībā ar Latvijas klimatu vajadzīgi naudas ieguldījumi.

      • slapjums Says:

        Vispār, nevajag gan to naudu. Kaut ko visi mūsdienās tikai par naudu vien runā. Ņem meteo arhīvus (daļa to ir publiski pieejama) un salīdzina ar Saules plankumiem.

    • maikls Says:

      Lieli vulkānu izvirdumi izmaina atmosfēras cirkulāciju (jo notiek stipri atšķirīga dažādu gaisa slāņu sasilšana/atdzišana), kas var veicināt neierastu ciklonu veidošanos, vētras utt., plus putekļu daļiņas veicina stiprus nokrišņus, – tas viss var neatspoguļoties vidējā temperatūrā, turklāt tie grafiki ir ļoti aptuveni un, iespējams, ar lielām kļūdām, jo ticamu datu no tik seniem laikiem ir maz.

  5. Aigars Says:

    Tā karte par to 1816.gada vasaru bija labā. Izrādās Francijā par 3 grādiem bijis aukstāks kā parasti . Nu tāda pavisam normāla Baltijas vasara viņiem bijusi, varbūt Normandijā bišķiņ vēsāka…..

    • slapjums Says:

      Tieši tā, reāli jau nekas šausmīgs tur nav bijis. Latvijā bez nekādiem globāliem notikumiem ir bijuši gadi patiešām bez vasaras. Nu kaut vai 20. gs. visaukstākā vasara 1904. gadā (runa ir par Baltiju, nevis visu Eiropu). Tad jau šis jūnijs ir neizturama svelme pret to jūniju.

      • maikls Says:

        Tu esi pārliecināts, ka 1904. gada aukstā vasara nebija saistīta ar globāliem notikumiem? Piemēram, 1902. gadā bija viens no pieciem spēcīgākajiem pēdējo 200-300 gadu izvirdumiem – 1902. gada oktobrī Gvatemalā. Tā gada maijā bija arī izvirdums Francijai piederošā salā (Mazo Antiļu grupā), kur vulkāna izmestā karstā gāze nonāvēja vairākus desmitus tūkstošus cilvēku un tādēļ tas izvirdums tiek saukts par baisāko 20. gadsimtā. Un fakts, ka tajā laikā bija pēdējais lielais Saules minimums, droši vien nav sakritība.

  6. gubumakonis Says:

    Butu interesanti piedzivot un noverot kaut nelielas klimata izmaiņas un svārstibas savā mūža,lai tik ta prognōze piepildās🙂

    • slapjums Says:

      Cerams, ka tu sastapsi savā ceļā tos, kuru iztikas avots ir saistīts ar zemes apstrādi un attiecīgi siltumu. Un tad tā nejauši pateiksi šo tekstu.

    • @dolf Says:

      Tu neesi gudrs – tas jau sen saprotams. Tev vēl jāaug. Bet tavi lāsti depesīs nekāps.
      Novēlu tev kļūt par zemkopi!

      • @dolf Says:

        lai nerastos paarpratumi, tas domaats Andrejam. Bet vispar var dzest araa šo un manu iepriekshejo komentaaru. Kaut kaa man negribas shai sviestaa jaukties, taapat pietiek visa kaa daraama. Es tapat te vairs nedomaaju raxtit. Taa it kaa vareetu rakstit, ja buutu kas sakariigs, bet pilniigi neinetersantas teemas tiek diskuteetas. Kaut kaads bezsakars, laika teereshana..

      • gubumakonis Says:

        Pirms kādu apvainot un pārmest lastus vareji vismaz uzmanigak izlasit pašu rakstu augšā un padomāt, kas isti bija domāts tajā komentarā…😦

    • tomēr Says:

      Man jau atkal liekas, ka @dolf daļēji taisnību uzrakstīja. Varbūt ne gluži tie ir Andreja (ja viņu tā sauc) lāsti, tomēr to tā pat varētu interpretēt, ņemot vērā objektīvo realitāti – siltuma nepieciešamību. Bet te pēķšņi viens Andrejs ņem un kaut ko izšpļauj – redz viņam vajag atdzišanu – bet kāda velna pēc?

      • gubumakonis Says:

        Un vai tad globalas sasilšanas/parkarsanas variants,ja tada iespeja vispar vel pastāv ir labāks variants? Ja piepildas otra galejiba,ta nesis ne mazakus postus,nelaimes un zaudejumus un ciešanas,un t.t.,un tas viss vajadzigs,lai pie mums mazā Latvijā ķļutu par pāris grādiem siltāk un iespejams komfortablak taja treritorijā,kas nebus appludusi?
        Un kura vietā es augšejos komentaros esmu pieminejis,ka velos mazo ledus laikmetu un mūžigu ziemu?? Es tik gribeju teikt,ka butu labi,ka ta prognoze par saules mazako aktivitati piepildisies un ta izraisitas sekas aptures sasilsanu un neitralizes jau notikušas sekas,konkreti pie mums atgrieztos normalas ziemas un vasaras,ka pirms 20-30 gadiem,jo svarstibu uz siltako pusi uzskatu mes pedejos 20 gados jau esam piedzivojuši… Kaut ka es neesmu dzirdejis,ka pirms 20 gadiem pie mums te nebija normalas vasaras,bija apgrutinata zemkopiba del nederiga klimata vai ari cilvēki nosala uz ielām,vel jo vairāk no vecaka gadagāuma cilvēkiem bieži var dziret,ka agrak laikapstākli bijuši sakarigāki un vasaras labākas un ziemas ka ziemas,kapec tad lai es to neveletos atkal? …
        Ja,abas galejibas ir slikti un katastrofali,bet kurs tad te to vēlās??

    • lietusviirs Says:

      Piekrītu gubumakonim. Man ar patiktu šo to piedzīvot. Latvijas klimatam vēl ir rezerve, cik var palikt aukstaks, lai lauksaimniecība varētu normāli attīstīties.

    • @dolf Says:

      Tikai neapvainojies, bet tu vienkārši esi naivs cilvēks, jo tavos gados jau būtu jāsāk domāt par to, kas būtu pēc iespējas objektīvāk nepiciešams, bet nevis tas, lai tikai tu palutinātu savas acis ar to, ko sniedz dabas krāšņums. Es necentos kādu apvainot, tikai izteicu to, kā varēja interpretēt tavu izteikto komentāru, jo pēc tā nepārprotami var saprast, ka tu atbalsti atdzišanu. Zinu, ka tev patīk negaisi, bet atdzišanas variantā to būtu krietni mazāk – ziemās pat varbūt vispār nebūtu.
      Un globālā sasilšana nepāprotami ir labāka. Es atbalstu tikai klimata pasiltināšanos. Man tam ir ļoti daudz apsvērumu, bet ja runā no meteoroloģijas viedokļa, tad tas nes arī kopumā interesantākus laika apstākļus- vasarās var būt intensīvāki pērkona negaisi, bet ziemās, piemēram, konvektīvas snieggāzes vai pat lietusgāzes (ko pat piedzīvoju vienu gadu janvārī).
      Iepriekšējās bargās ziemas dēļ man nosala vairāki stādi, neizdzīvoja, taču siltās ziemas tādas problēmas nesagādāja.

  7. maikls Says:

    Visi globālie procesi – lieli izvirdumi, maza Saules aktivitāte u.c. – ietekmē arī laika apstākļus un klimatu Latvijā. Bet, protams, ietekme dažādos reģionos ir atšķirīga un kaut kāds enerģijas līdzsvars uz Zemeslodes saglabājas vienmēr, tāpēc gandrīz nekad nav tā, ka visā pasaulē vai pilnīgi visā kontinentā uzreiz iestājas liels aukstums vai karstums.

    Arī 1707.-1708. gadā bija lieli vulkānu izvirdumi, tad arī bija mazā ledus laikmeta kulminācija un zema Saules aktivitāte. 1708.-1709. gada ziemā Daugava aizsala līdz dibenam un pavasarī Rīga piedzīvoja lielākos plūdus vēsturē. Aukstais laiks veicināja badu, tam sekoja mēris, plus norisinājās karadarbība, un divu gadu laikā aizgāja bojā lielākā daļa iedzīvotāju tagadējās Latvijas teritorijā.

    1600. gadā izvirda vulkāns Peru. 1600.-1602. gadā Latvijā bijušas ļoti aukstas ziemas, tā vismaz rakstīts lapā http://en.wikipedia.org/wiki/Volcanic_winter Un gan jau var atrast lērumu citu piemēru, kā vulkānu izvirdumi ietekmējuši laiku mūsu zemē.

  8. Raitis_sametis/Zantē Says:

    Es visu laiku pieturos uz uzskata: mums darīšana Latvijā ir ar ikgadējām klimata novirzēm, globālas pārmaiņas vienas paaudzes laikā nav pamanāmas… Un visu klimatu mums “vāra” daudzu faktoru kopums, protams, tostarp arī vulkānu izvirdumu (šai aprīlī, kā rādās, iztaisīja pavisam taustāmu jakti aviosatiksmē…). ***Tpu tpu tpu – cerams, ka nekas tuvākā laikā mums negaida, kas filmās “2012” vai “Armgedons”…

  9. Purva Vecis Says:

    Ir iespeja pievienoties Ligotajiem.Teritorija ir gana liela.Nodrosinu dzearamo udeni un dusu.Ir telsu vietas.Fredis nebus.Bus cita muzika.Perimetru centisimies pieskatit.

  10. Raitis_sametis/Zantē Says:

    Labrīt, +14 un 8 balles augstie ci mākoņi, ceru uz kādu lokālu fotogēnisku cb mākoņi šodien (realitātē – visai neliela iespēja)…

    • slapjums Says:

      Sajauci tēmas. Šeit neraksta par aktuālo laiku!

      • buu Says:

        Un arī aizrādīt šeit nevajadzētu.

      • gubumakonis Says:

        Nu dažiem aizrādit un pārmest un dažreiz aizvainot seit ir patikama nodarbe🙂

      • slapjums Says:

        Es labi atceros, ka Maikls savulaik palūdza nerakstīt speciālajās tēmās. Vēl jo vairāk, ka ir taču tam paredzēta tēma – par jūniju. Kāpēc pie tēmas par Saules aktivitāti un klimatu jāraksta kaut kas, ko mierīgi varēja ierakstīt apakšējā tēmā?
        Patiešām domāju, ka Raitis nejauši sajauca tēmas, nevis speciāli izdomāja šeit sākt rakstīt, ko viņš redz un ko viņš vēlas redzēt. A nu ja speciāli un ja viņam no tā kļūst labāk, tad lai tik turpina…
        Andrej, neuztver personiski diskusijas! Un neredzu jēgu tevi pārliecināt par to, ka šobrīd klimats ir aukstāks par to, kas dominējis lielāko daļu laika, kopš dzīvība zeļ un plaukst uz Zemes. Savukārt auksto desmitgažu klimata idealizēšana arī nav diez ko draudzīga. Regulāri kaut kas izsala, vasaras bija reāli aukstākas, īsākas, varēja audzēt daudz mazāk kultūraugu, attiecīgi ēdienkarte no vietējiem augļiem, dārzeņiem bija nabadzīgāka. Latvija atrodas tik tuvu Z-polam, ka mazākā klimata atdzišana izraisa ļoti jūtamu paausktinājumu visās sezonās. Arī gada vidējā temepratūra ir ļoti zema. Vēlēties sasilšanu, globāli vai lokāli par 5 grādiem nav nekas slikts, jo tāds termālais režīms ir bijis un dzīvības uz Zemes bija vairāk. Savukārt vēlēties, lai atdziestam par 2 grādiem jau ir nopietni. Nu cilvēki nepārtiek no ledus, nedzīvo mīnusos bez apģērba.

      • gubumakonis Says:

        Ir jau labi,Slapjum,Tu vismaz iebild korekti un meģini ari pamatot savas domas un tas jau ir savadak. Man dusmas ir uz tiem daziem,kas šad tad te iegriezas,lai kadu aizvainotu vai ko parmest… ja viss notiek korekti-ir O.K
        Ja,savos spriedelejumos vadijos no apmeram vienas-divu paaudžu laika,nevis gadu simtiem,tukstošiem,ja zinu,ka kadreiz bija ari citadaki laiki…bet man personigi patik tas modelis,kad ir spilgti un izteikti visi 4 gadalaiki, citadaka vietā dzivot neveletos .
        Runajot par rakstišanu pa temu,ja,tur Tev taisniba,sis Raita koments nebija istaja sadaļā,bet gan jau Maikls pats to izlabos🙂

  11. Raitis_sametis/Zantē Says:

    Un tagad – lai ir traktāts par “pārsvarā bez nokrišņiem”

    Kas tāds par jēdzienu – ko reizēm, un arī šodien LRadio1 laika ziņās dzirdu: “pārsvarā bez nokrišņiem”. Tādi stiepjami vārdi, kas atgādina zemnieku vidē reiz apsmejamo anektdoti par Lielajiem Pareģoņiem. Dažos vārdos runājot – lauka vidū sanāk divi viedējoši cilvēciņi pelēkos lina praķeļos. Viens saka:”rīt būs lietus”, otrs – “nē, nebūs”. Un vienmēr vienam izrādās taisnība:)) * Un virsrakstā minētais atgādina (profesionalitātes ziņā) šīs anektdotes varoņus. Ar vāji slēptu domu: “ka neko nevaram zināt par rītdienu”. No vienas puses saprotu, 100% meteoprognozes neeksistē, eksistē tikai lielāka vai mazāka ticamība attiecīgajam notikumam. BET: vai nevarētu kādus precīzākos vārdus piemeklēt – ja jau reiz meteolietas pie debesīm ir nenoteiktas (reizēm tā gadās ārpus cilvēku varas) tad varbūt sacīt “nokrišņu iespējamība neliela/maza/vidēja/ liela/ …”. Vēlreiz saku: “pārsvarā bez nokrišņiem” vārdu cilāšana liecina par šo pašu verbālo cilātāju neprofesionalitāti… Ne?

    • gubumakonis Says:

      Mainīgs mākoņu daudzums,pārsvara bez ņokrišniem,mainigā virziena vējš,vietam brāzmains,gaisa temperatura +10+15,vietām +16+21,piekrastē vēsāk… tāda prognoze gandriz nekļudigi piepildisies…

    • Raitis_sametis/Zantē Says:

      Tā teikt, sava veida nodrošinājums… ja nu kas, daždien kā LV likumi- kurus varam brīvi interpretēt😉

    • maikls Says:

      Šodien Latvijā bija pārsvarā bez nokrišņiem. Es šo frāzi izmantoju visai bieži, jo tāda ir realitāte. Nemaz nav iespējams īsi aprakstīt nokrišņus, kas šodien Latvijā bija, un laika prognozei ir jābūt īsai un viegli uztveramai. Šodien diezgan daudzās vietās mazlietiņ uzlija, gan no vidējiem slāņu mākoņiem rīta pusē, gan no gubu mākoņiem pēcpusdienā, – bet šīs dažas lietus lāses prognozē speciāli izdalīt un vēl paskaidrot to raksturu – nu nē, nevienam to nevajag, tādēļ es par šādām dienām saku “pārsvarā bez nokrišņiem”. Ziemā biežāk saku “bez ievērojamiem nokrišņiem”, jo tad ir daudz zemo slāņu mākoņu, no kuriem var uzsmidzināt vai krist sīksīkas sniegpārslas, kuras arī nav vērts atsevišķi izdalīt. Savukārt vasarā laikā, kad reģionā pārsvarā ir bez nokrišņiem, kāds gubumākonis lokāli var atnest lietusgāzi.

      Un vēja virziens mainās bieži; kad Latviju šķērso ciklona centrs, tad taču praktiski nav iespējams īsi aprakstīt vēja virziena maiņu katrā vietā. Un arī temperatūras amplitūda bieži Latvijā ir ap 10 grādiem vai lielāka, ar ierasto 5 grādu amplitūdu bieži vien nepietiek, lai aptvertu visu Latviju. Precīzāki skaitļi ir jāskatās prognozēs, kas domātas konkrētai vietai.

      • gubumakonis Says:

        Ta jau ir,zinama mera mums ir paveicies dzivot viietā,kur samera neliela teritorija var tik krasi atškirties laikapstaki,ka ari biezi vien nomainās loti strauji nepilnas dienas laikā,tas laikam jūras tuvums visvairak ietekmē.
        Un tomer mēdiju prognozes bieži vien ir parak isas,visparejas un bezjedzigas,kaut gan pedeja laikā vismaz daži saka laboties…

      • lightning Says:

        Piekrītu. Cilvēkiem, kas meteo lietas uztver “pa ausu galam”, nekas sīki apstāstīts neinteresēs, viņiem interesē tikai aptuvena prognoze, īsos vārdos visai Latvijai savādāku nav iespējams sniegt (nepastāvīgos laikapstākļos). Ja noteikti gaidāms lietus, ja noteikti gaidāma saule, karstums, aukstums, sausums, negaisi – tā tas ir. Sīkus nokrišņus daudzi neņem vērā, lai arī patiešām vietām var uznākt pamatīga lietusgāze, bet tā jau iekļaujas vārdos “vietām īslaicīgs lietus”. Nu būs pie manis, būs, nu nebūs – nebūs. Daudzi uz tām lietām skatās filozofiski.
        Jā, laikapstākļi Latvijā bieži atšķiras ļoti būtiski, mēs dzīvojam tādā vietā, kur pat nelielā teritorijā iespējamas salīdzinoši radikālas atšķirības (protams, Latvija nav tāda vienīgā vieta uz Zemes, citur ir vēl trakāk!).
        Mēdiju prognozes dažbrīd tiešām šķiet visai kaitinošas, tomēr vismaz LNT un LTV1 (īpaši, kad strādā Arta Skuja!) skatos, man pārsvarā patīk.

      • Raitis_sametis/Zantē Says:

        Un nevis tad, kad Arnis Blodons iesprauž l-ziņās savas valodas pērles, hehe. Es TV neskatos kopš 1.6., man. nav dekoders, un ja ir inets+radio=TV nav vajadzīgs.

      • slapjums Says:

        to lightning
        Man arī vienmēr patikusi Arta Skuja. Ak tad viņa vēl joprojām tur rosās? Man TV jau gadiem nav, jo lieliski iztieku ar Internetu.

      • sportsman Says:

        Es te pamainīju niku.
        to slapjums
        Jā Arta Skuja joprojām ir laika ziņās, un man viņa arī patīk kā laika ziņu diktore. Man patīk arī Arnis Blodons, jo dažkārt viņam ir tādi jautri izteicieni.

  12. Raitis_sametis/Zantē Says:

    A bet ko lai sakām par šodienas Ķīnu, kur vienlaikus iespējami visi četri gadalaiki… un Pekinā ceļi/lidostas bloķētas aiz masīvām lietusgāzēm (kā mediji vēstī…), un citas valstis ar masīvām teritorijām??

  13. lightning Says:

    Dienvidāfrikā, kur notiek futbola čempionāts, traks aukstums – labi, tur ziema, bet tāpat stāsta, ka tik auksts pie viņiem tik bieži negadoties – piemēram, šodien Ganas izlasei bija jāatceļ rīta treniņš uz 2 stundām, jo paredzētajā laikā viss stadions bija apledojis… Savukārt uz kalnu pusi pasnidzis sniegs, kas tur arī visai reta parādība! Bet vairāki mači vakaros jau aizvadīti pie +3 un +5, bet šodien pat dienā saulainā laikā bijis tikai +7 grādi…

    • slapjums Says:

      Jā, iepriekšējās diennaktīs tur bijis sen neredzēts aukstums, kas aptvēris teju visu DĀR, vismaz es tādu neatceros, kopš sekoju līdzi.

  14. Raitis_sametis/Zantē Says:

    Labrīt, +14, un augstie ci mākoņi, kas ātri nāk no R puses, patreiz aizņem 4 balles no debesīm… *Pie Klusā okeāna austrumu krastiem piedzimusi tropiskā vētra Blas. Ja pagājušajā gadā pirmā depresija pie ASV D gala piedzima tikai ap 20 jūliju, tad šogad jau šis ir sestais veidojums tai reģionā – un pie Saules “mazās” aktivitātes…

    http://www.tropicalstormrisk.com/tracker/dynamic/201003E.html


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: