Komentārs

Sinoptiskā situācija, kas gada sākumā mums atnesa negaidīti aukstu un sniegotu laiku, tagad ir sagādājusi pārsteidzoši agru vasaru (Latvijas austrumpusē noteikti). Diennakts vidējā gaisa temperatūra uzkāpusi līdz pat +20 grādiem, kas ir teju 10 grādi virs normas.

Lielākais aukstums ziemā un lielākais karstums vasarā veidojas anticiklonos virs sauszemes. Pie mums laika apstākļus visbiežāk nosaka Atlantijas cikloni, kas no Atlantijas okeāna dodas garām Islandei uz Skandināvijas pusi. Šādā situācijā dominē DR vēji, kas nes salīdzinoši siltu laiku ziemā un mēreni siltu laiku vasarā.

Gan ziemas mēnešos, gan aizvadītajās dienās spēcīgs anticiklons nobloķēja Atlantijas ciklonu iestaigāto taciņu. Līdz ar to atlantisko gaisa masu vietā Eiropā varēja ieplūst gaisa masas no citām pusēm. Gar bloķējošā anticiklona austrumu malu no ziemeļiem ieplūda arktiskās gaisa masas, aizvadītajās dienās tās saldēja Eiropas rietumu un centrālo daļu, sākotnēji arī Skandināviju. Virs Eiropas izveidojās plaša ciklonu sistēma, gar kuras rietumu malu uz dienvidiem tātad plūda aukstums, bet gar austrumu malu uz ziemeļiem devās siltums.

Ļoti siltas gaisa masas nostiprinājās anticiklonā virs Krievijas, tās izpletās uz rietumiem, sasniedzot gan Baltijas valstis, gan Skandināviju. Vietām Krievijā temperatūra pat pakāpās virs +30 grādiem, +30 grādi reģistrēti Arhangeļskā pie Baltās jūras, tikpat augsta temperatūra fiksēta arī Somijā. Lieki piebilst, ka pārspēti daudzi karstuma rekordi.

Ūdens iesilst daudz lēnāk, Botnijas līča ziemeļos vēl nav izkusis ledus, bet Baltijas jūras centrālajā daļā ūdens virsmas temperatūra pārsvarā nav augstāka par +6 grādiem, Rīgas jūras līča centrālajā daļā tā varētu būt ap +8 grādiem. Tāpēc ir tikai loģiski, ka šajās dienās Latvijas piekrastē bieži vien ir daudz aukstāks nekā valsts austrumos, lai gan gaisa temperatūra 1-2 kilometru augstumā ir līdzīga.

Valdot lieliem temperatūras kontrastiem, ļoti izteikts ir brīzes efekts, kad piekrastē vējš iegriežas no ūdens puses. Piemēram, Rīgā 14. maijā modeļi vienprātīgi prognozēja vēju no austrumu puses, taču arī šādā situācijā vējš pamanījās iegriezties no līča (ZR). Turklāt siltās gaisa masas ir arī diezgan mitras, tādēļ, tām plūstot pāri aukstajam ūdenim, bieži veidojas migla, kas var ilgstoši neizklīst.

Arī tuvākajās dienās (aptuveni līdz 20. maijam), pie mums dominēs šīs pašas gaisa masas. Spēcīgi cikloni vai anticikloni tiešā Latvijas tuvumā netiek prognozēti, piekrastes rajonos vējš bieži pūtīs no jūras/līča puses, nesot vēsumu, tāpat bieži iespējama migla. Vismaz dažās dienās un dažviet gaidāmi arī negaisi un lietusgāzes. Tālākas prognozes pieļauj krietni aukstāku gaisa masu ieplūšanu no ziemeļiem. Agrāk vai vēlāk tas notiks, jo, kopumā ņemot, dabā viss ir līdzsvarā, gan laikā, gan telpā.

19. maijā plkst.8
Otrdien, 18. maijā, tika sasniegta siltuma viļņa kulminācija – daudzviet Latvijā temperatūra pakāpās līdz +27 grādiem, bet Vidzemes rietumos pat līdz +28..+29 grādiem. Šāda temperatūra pat jūlijā ir virs normas, nerunājot par maiju. Tomēr vēl netipiskāks šis siltums bija Skandināvijas ziemeļos – tur, temperatūrai vietām paaugstinoties līdz +25..+27 grādiem, iepriekšējie siltuma rekordi tika pārspēti uzreiz par 10 grādiem. Lai pie mums iepriekšējos maija rekordus pārsniegtu tik ievērojami, temperatūrai būtu jāpakāpjas vismaz līdz +40 grādiem.

Šķiet, ka līdz sestdienai vēl saglabāsies silts un saulains laiks. Gaisa mitrums būs mazāks, tāpēc lietusgāzes un negaisi maz iespējami. Naktis jau kļūs mazliet dzestrākas, bet dienā saulē un bezvējā laiks var šķist pat karstāks. Tad gar plaša augsta spiediena apgabala austrumu malu un zema spiediena apgabala rietumu malu no ziemeļrietumiem ieplūdīs aukstākas gaisa masas. GFS patlaban prognozē, ka aukstā atmosfēras fronte, kas lietu un negaisu nesīs galvenokārt valsts austrumpusē, Latviju šķērsos svētdien. Līdz ar to maija nogalē iespējamas salnas.