Piekrastes efekts

Trešdien augstākā gaisa temperatūra gaidāma vai nu jūras piekrastē (Liepāja, Pāvilosta, Ventspils) vai valsts centrālajos rajonos (Jelgavā, Rīgā) – tas būs atkarīgs no mākoņiem. Pie DR un DA vēja ierasti ir tā, ka gan augstākā, gan zemākā gaisa temperatūra ir piekrastē. Kad vējš pūš no sauszemes, tad piekrastē saulainā laikā parasti ir vissiltāk. Kad vējš pūš no jūras vai līča, tad pavasarī un vasarā piekrastē, protams, ir aukstāks nekā citviet. Tas tāpēc, ka virs sauszemes gaiss pavasarī-vasarā sasilst daudz vairāk nekā virs ūdeņiem un tad piekrastei vējš, kas pūš no sauszemes, atnes šo sasilušo gaisu. Nelielu lomu droši vien spēlē arī tas, ka piekraste parasti atrodas zemāk un, gaisam grimstot, tas kļūst sausāks un siltāks.

Tātad pie A puses vējiem (visizteiktāk tieši pie DA vēja), spīdot saulei, augstāko gaisa temperatūru var baudīt  jūras piekrastē (jeb Kurzemes rietumu piekrastē) un Vidzemes piekrastē, savukārt līča rietumu piekrastē A vējš nes aukstumu no līča. Pie DA vēja Kolkas meteostacija mēdz būt vienīgā, kas atspoguļo līča dzesējošo efektu. Bet pie R un DR vēja tieši līča rietumu piekraste saulainā laikā bauda augstāko gaisa temperatūru, savukārt jūras piekrastē un Vidzemes (īpaši Ziemeļvidzemes) piekrastē pavasarī un vasaras pirmajā pusē tad mēdz būt vēsākais laiks. Ar ūdens temperatūru ir pretēji, par to šajā rakstā.

LVĢMC sinoptiķiem ir grūtības to ielāgot, – arī šopavasar jau vairākas reizes viņi nav spējuši prognozēt siltumu Liepājā un Ventspilī situācijā, kad viņi paši gaida saulainu laiku un sauszemes vēju. Un tad nu viņi savu prognozi Liepājai un Ventspilij pēcpusdienā „palabo” par 5-6 grādiem uz augšu. Šī kļūda viņu prognozēs vērojama jau daudzus gadus, laikam ar atmiņu viņiem ir vēl sliktāk nekā man. 😀

Iespējams, šāda kļūda rodas tāpēc, ka temperatūras prognoze tiek veidota, balstoties uz mazas izšķirtspējas modeļiem, kas nespēj precīzi atspoguļot temperatūru katrā piekrastes zonā, un nemaz neskatoties uz vēja virzienu. Es jau reiz rakstīju par to, ka globālie modeļi šādus lokālus faktorus nespēj atspoguļot, tajā rakstā pieminēta arī brīze, par kuras veidošanās iespēju nedrīkst aizmirst. Ar augstākas izšķirtspējas modeļiem (piemēram, Lietuvas un Polijas UM modelis) šādas problēmas tikpat kā nav.

Piekrastes efekts ietekmē arī mākoņainību un nokrišņus. Piekrastes rajonos, kad pavasarī un vasaras pirmajā pusē vējš pūš no aukstajiem ūdeņiem, tikpat kā neveidojas konvektīvie mākoņi (gubu mākoņi) un nokrišņi – bet jāņem vērā vēja virziens ne tikai jūras līmenī, bet arī 1-2 kilometru augstumā. Ja valda vāja jūras brīze – vējš lēni pūš no jūras vai līča – tad konvektīvie nokrišņi visspēcīgākie var būt diezgan tuvu piekrastei, tur, kur sastopas no jūras vai līča nākošais aukstais gaiss un virs sauszemes sasilušais gaiss.

Runājot par Lieldienu brīvdienās gaidāmo laiku… Ļoti siltās gaisa masas Latviju atstās, tomēr izteikts aukstums to vietā nenāks. Mazkustīga atmosfēras fronte ceturtdien un piektdien Latvijai nesīs visai šauru lietus zonu, kas lēnām virzīsies no rietumiem uz austrumiem. Tuvākajās dienās laiku pie mums noteiks ne ta īsti anticikloni, ne cikloni, tad nu arī debesis reizēm var būt apmākušās, citā brīdī saulains un siltāks. Iespējams, ka nedēļas nogalē vējš uz brīdi iegriezīsies no ziemeļu puses, tad attiecīgi nāks aukstums no līča, kura lielāko daļu vēl klāj ledus. Kaut ko konkrētu šādā sinoptiskajā situācijā varēs pateikt tikai īstermiņa prognozes.