Par +15 grādu gaidīšanas histēriju un prognozēšanas iespējām

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras (LVĢMA) prognozē marta mēnesim, kas tika publicēta 1. martā, cita starpā bija teikts, ka “trešās dekādes otrajā pusē temperatūra strauji paaugstināsies: naktī līdz +1…+6, dienā līdz +10…+15 grādiem”. Jāpiebilst, ka trešās dekādes otrā puse atbilst 26.-31. datumam.

Šis marta mēneša prognozē iekļautais minējums līdzinās minējumam par -11 grādu salu 2008. gada oktobra trešajā dekādē, kas tika publicēts pagājušā gada 1. oktobrī. Toreiz mēneša trešajā dekādē nebija aukstāks par +1 grādu, mēneša pēdējās naktīs visā Latvijā bija siltāks par +6 grādiem, un mēneša pēdējās divas dienas bija rekordsiltas, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz pat +16 grādiem. Nekas tamlīdzīgs mēnesi iepriekš, protams, netika prognozēts.

Un tas tikai ir loģiski, jo tik tālus notikumus meteoroloģijā nav iespējams prognozēt, vien dažreiz kādam palaimējas uzminēt. Mūsu platuma grādos ir vērts nopietni ieklausīties tikai laika apstākļu prognozēs pāris tuvākajām dienām. Tālākām dienām var prognozēt tikai vispārīgas tendences, bet mēnesim uz priekšu nav iespējams prognozēt pat aptuvenas tendences, ja neskaita laika apstākļu izmaiņas, kas saistītas ar dienas garuma izmaiņām. Tā tas ir ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā, pat dāsni finansētā Lielbritānijas nacionālā meteoroloģijas dienesta “Met Office” ilgtermiņa prognozes parasti nepiepildās, un tās vietējiem iedzīvotājiem ir tāds pats izsmiekla/dusmu objekts kā pie mums Latvijā LVĢMA ilgtermiņa prognozes.

Bet šī komentāra mērķis nebija kritizēt ilgtermiņa prognozes. Es gribu pakritizēt cilvēkus, kas savas muļķības dēļ tās uztver nopietni, un pēc tam dusmojas nevis uz sevi par savu muļķību, bet gan uz sinoptiķiem par šīm prognozēm. Man tas nešķiet loģiski. Paši mēneša prognožu autori  šo prognožu nepiepildīšanos droši vien nepārdzīvo, jo kā gan tas būtu iespējams pēc tam, kad simt un vienu reizi tās nav piepildījušās. 😀 Bet kāpēc šādas detalizētas mēneša prognozes tomēr tiek veidotas? Naudiņa kaut kā ir jāpelna, un ja ir, kas pērk un lasa (un lasa kā vēl, mēneša prognoze tās publicēšanas dienā mēdz būt lasītākā ziņa ziņu portālos un aģentūrās), tad, protams, ir, kas piedāvā.

Šoreiz mēneša prognozē minēto +15 grādu gaidīšana izvērsusies teju masu histērijā. Pie katra laika ziņu raksta Latvijas lielākajos interneta portālos rindojas komentāri ar līdzīgu saturu – “kur ir solītie +15 grādi?”. Dažs labs nez kur bija saklausījis vai varbūt nosapņojis, ka tiek prognozēti +18 grādi. Turklāt nevis trešās dekādes otrajā pusē, kas ir mēneša pēdējās piecas dienas, bet gan mēneša otrajā pusē. Jau 16. datumā dažs labs dusmojās, ka termometrs aiz loga nerāda +15.

Marta beigās parasti kļūst siltāks, arī šī marta pēdējās dienās, uzspīdot saulei, gan jau vismaz dažviet Latvijā būs +10 grādi (Lietuvas modelis šobrīd prognozē, ka jau piektdien Latvijas dienvidrietumos būs +9 grādi, kopumā šīs nedēļas nogalē būs daudz mākoņu un gaidāms lietus, līdz ar to dienās nebūs diez ko silts). Līdz ar to 1. martā publicētā temperatūras prognoze marta beigām, visticamāk, būs tikai ar kādu 5 grādu kļūdu. Mēneša prognozei tā ir ļoti maza kļūda. Marta vidū 5 grādu kļūda bija vairākās LVĢMA prognozēs 12 stundām (atceros, ka vienu rītu tika prognozēts, ka Rīgā dienā būs +1 grāds, bet saule gaisu sasildīja līdz +6, laikam pat līdz +7 grādiem).

Arī šī nav LVĢMA kritika. Vienkārši tāda ir daba un tādas ir cilvēku un tehnikas iespējas to prognozēt. Reizēm modeļu prognozēs tuvākajai diennaktij ir pat 10 grādu kļūda. Par to es jau rakstīju šeit. Laika apstākļus ietekmē daudzi lokāli faktori. Šonakt (naktī uz ceturtdienu) Latvijā ir gaidāms pārsvarā skaidrs laiks ar lēnu vēju, virs mums atrodas aukstas gaisa masas. Līdz ar to daudzviet gaidāms -10 grādu sals, dažviet, iestājoties bezvējam, minimālā gaisa temperatūra teorētiski var sasniegt pat visus -15 grādus. Bet 1-2 kilometru augstumā pūtīs mērens ZR vējš, kas var atnest līča efekta veidotus gubu mākoņus no līča, un lokāli var snigt sniegs, teorētiski pat stiprs sniegs. Šie mākoņi var skart Latvijas centrālos rajonus un Vidzemi, no jūras nākošie mākoņi – arī Kurzemi. Līdz ar to pastāv iespēja, ka, piemēram, vietām Vidzemē nakts otrajā pusē būs skaidrs laiks un -10..-13 grādi, bet dažviet citviet Vidzemē var būt mākoņi, sniegs un ievērojami siltāks.

Sēžot zem mākoņa, skatoties krītošajās sniega pārslās un nezinot, kas notiek citur un kāda ir kopējā sinoptiskā situācija, var padomāt, ka prognoze par skaidro un ļoti auksto nakti ir izgāzusies. Kāds cits, lūkojoties zvaigznēs un sarukušajā termometra stabiņā, var padomāt, ka prognozē teiktais par sniegu ir meli. Un tā bieži vien arī notiek. Bet tur sinoptiķi un skaitliskie laika apstākļu prognozēšanas modeļi ir bezspēcīgi. Nav iespējams iepriekš prognozēt, kur tieši izveidosies un pārvietosies nokrišņus nesošs gubu mākonis, tāpat kā nav iespējams prognozēt laiku vairākām nedēļām uz priekšu (es nerunāju par prognozēm Sahāras tuksnesim vai tamlīdzīgi :)).

Atkārtošu paša iepriekš rakstīto: izprotot laika apstākļu un prognožu mainīgo raksturu, paveras plašākas iespējas prognozes izmantot savā labā un atkrīt vilšanās par greizām prognozēm. Un vēl pēdējā lieta šajā sakarā. Vairums cilvēku ir neapmierināti ar dzīvi šodienā un lūkojas pēc laimes nākotnē, cer, ka nākotne nesīs pestīšanu. Acīmredzot šis ir viens no iemesliem, kādēļ cilvēki tā pieķeras prognozēm par labu laiku. Taču šīs prognozes mēdz nepiepildīties tikpat bieži kā prognozes par sliktu laiku. Un te nu gan nevar būt nekādu šaubu par to, ka emocijas, kas cilvēkos rodas laika prognožu nepiepildīšanās dēļ, nav sinoptiķu atbildība. 🙂

25 Atbildes to “Par +15 grādu gaidīšanas histēriju un prognozēšanas iespējām”

  1. Līmeņrādis Says:

    Bet nav jau runa par to. Slikti ir tas, ka, nespējot prognozēt, tomēr to dara.

  2. maikls Says:

    Es uzrakstīju, kāpēc, manuprāt, to tomēr dara: “Bet kāpēc šādas detalizētas mēneša prognozes tomēr tiek veidotas? Naudiņa kaut kā ir jāpelna, un ja ir, kas pērk un lasa (…), tad, protams, ir, kas piedāvā.”

    Pieprasījums rada piedāvājumu. Kapitālisms ir slikts? Varbūt. Lai gan LVĢMA ir valsts aģentūra, daļa naudas viņiem jānopelna pašiem.

  3. maikls Says:

    Tikai tagad pamanīju, ka Kārlis Streips savā blogā arī par šo ir rakstījis: http://karlisstreips.blogspot.com/2009/03/laika-prognozesana-citur-nav-labak.html

  4. raitis_sametis Says:

    WOOOW! Kas par rakstu!:) Es atceros ap 1970. gadu, kad attiecīgajās (“šajās”) dienās bija +14…

  5. Saksija Says:

    Maikl, tev patīk filosofija ? 🙂

    Ir jāatzīst, ka LVĢMA marta prognozi tomēr kopumā var uzskatīt par veiksmīgu, jo vidējā temperatūra sakrīt. Citēju “Kopumā mēneša vidējā gaisa temperatūra gaidāma ap normu vai 1 grādu augstāk”. 🙂 Turklāt marta beigās tik tiešām strauji kļūs siltāks. Nu jā, 15 grādi drīzāk nebūs, bet tendence ir pareiza.

  6. raitis_sametis Says:

    Patreiz gan uz Kurzemes robežas (Zantē) man ir -7 pie ārdurvīm…

  7. kika Says:

    Salacgrivaa shobrid bishkucit pari -4 gradiem.ja vel pirms 2 -3 stundaam puta auksts brazmains vejsh tad tagad ir praktiski bezvejsh.debesis skaidras…shkjiet bus auksti…

  8. liepājas veeji Says:

    paldies Maiklam par smalko izklāstu, laika prognozēs. 🙂

    man tagad ir skaidrs , kas ir kas šajā valstī. 😀

    un kā mēdiji pelna naudiņu un prognozēm “par + 15 grādiem, jeb massu psihozes fenoments”, kas figurē galvenajos portālos un katru vakaru Tv kastē!

    ar kādām metodēm spēlējās gudrie personāži mūsu valstī ar tautu erudīto 😦

    Liepājā šobriid ir ap – 4 grādiem.

  9. kika Says:

    es te kadreiz pratoju-no kurienes piemeram LNT laika zinjam vinji njem prognozes? shovakar pat meteo.lv Rigai nakti prognozee -3 gradus,bet pa tv dzirdeju visus -7

    • maikls Says:

      LNT laika ziņas pērk no LVĢMA, un meteo.lv Rīgai šai naktij prognozēja tieši -7, šī prognoze joprojām redzama viņu kartē.

      Nupat viņi gan izrīkojās nesmuki – faktisko gaisa temperatūru ielikuši aizvadītās nakts prognozē. Es atbalstu prognozes precizēšanu, bet ne jau tad, kad prognoze vairs nav aktuāla, jo nakts jau pagājusi. Tad sanāk vien tāda prognozēšanas imitēšana.

  10. dravnieks Says:

    Jā, kur gan solītie +15 grādi! 🙂 Man pietiktu ar +10, kaut dažas stundas, lai bites varētu veikt aplidošanos. No1996.gada, kopš nodarbojos ar biškopību, bites vienmēr ir aplidojušās martā, visbiežāk marta pirmajā pusē, reti divdesmitajos datumos. Šogad martā bites laukā netiks un arī aprīļa sākums ir neskaidrs.
    Piedāvāju darījumu! Jūs, gudrie meteorologi, pasakiet (prognozējiet) :), kad Ugāles mežos būs vismaz +10 ar bezvēju vai nelielu vēju, bet es pateikšu, kur palicis pavasaris.

    Mana atbilde ir šeit – Pavasaris ir nofenderēts! Sīkāks izklāsts – http://dravnieks.lv/2009/03/26/dzerves-un-kartupeli/
    Paldies Rimi par sadarbību šīs sazvērestības atklāšanā!
    🙂 🙂 🙂

  11. lietusviirs Says:

    Dravniekam. Pastāv iespēja aprīļa pašā sākumā 1-2 sagaidīt +10. Tiesa “weather pattern” ir tāds, ka tās prognozes ir diezgan nestabilas. Bet tas siltums būtu saistīts ar anticiklonona ZR malu vai pat ciklona silto sektoru. Proti būtu vējains. Tāka tuvakajās dienās +10 ar mazu vēju neprognozējās. Ja nu vienīgi, kādā atkusušā saules apspīdētā meža ielokā.

  12. kika Says:

    mu nezinu, maikl, es pirms komentara rakstishanas skatijos-Riga -3 gradi/tas gan biju tur kur -laika prognoze 3 dienam,attiecigajam datumam nakts temperatura./ faktiska temperatura uz to bridi Rigai bija -2,3 vai -2,5/

  13. kika Says:

    man ka ne ridziniecei tas neko daudz neizsaka vai tur 3 vai 7 gradi 🙂 tas ta tiri intereses pec- kapec tada atshkjiriba izskatijas.
    jauku dieninju visiem!

  14. dravnieks Says:

    Paldies, lietusvīr! Tad jau cerības ir! Vēji man mežu vidū nepūš tik vareni kā klajumā. Tikai sniega vēl padaudz- klajumā jau nokusis.

  15. fēnikss Says:

    dravniekam

    Manā pusē (ne tajā siltākajā) kaimiņam ir vairāki stropi. Pēdējās dienās tuvākajā apkaimē zeme nosēta ar beigtām bitēm. Kas par vainu? Sniega tur vēl daudz. Vai tiešām kādā saulainā dienā bites izlidoja un…?

  16. fēnikss Says:

    dravniekam

    Vēl kas. Tavs foto ar āboliem RIMI ir vienkārši saprotams. Latvijā fasēti āboli no Polijas.

  17. Maija Says:

    Tā ir,no pavasara ne vēsts…Sniega daudz,nekūst nemaz.No rīta Piebalgas pusē bija -15,3gr.Mēs dzīvojam pie Gaujas,netālu purvs.Pat Piebalgā ir temperatūras atšķirības,pat par 2-3 grādiem.Tā gribās siltu saulīti,bet…Pūš tikai asais ziemelis.

  18. Kaspars Says:

    Un ko lai iesāk ar nepareizi rādošiem termometriem? 🙂
    Menējais aiz loga konstanti rāda 4 grādus mazāk kā ir realitētē 😉

  19. dravnieks Says:

    Fēniksam
    Piesaulē var būt siltāks. Ja saimes sliktāk ziemojušas (bijuši kādi traucējumi vai slikta barība) vai arī tām ir dienvidzemju (itāliešu, kaukāziešu) gēni, tās cenšas tik laukā ātrāk. Ja ir sniegs, tās var zaudēt orientāciju, nosēžas sniegā un sastingst. Lai to novērstu var darīt dažādi (ja vien ir laiks) -apēnot skrejas, kaisīt dravā pelnus, lai ātrāk nokūst, vai pirms stropiem izlikt salnus, sienu, vai egļu zarus.

    Par āboliem. Var saprast arī tā. Nav jau svarīgi, kur tie audzēti, galvenais kur fasēti:) Īsts Latvijas fasējums! 🙂

  20. fēnikss Says:

    Kasparam

    Var vai nu atteikties no tāda brāķa, vai nu to nokalibrēt. Tālāk jāskatās, vai nav kaut kāda ietekme uz termometru. Piemēram, metāls veicina pārlieku atdzišanu, jo īpaši plakanas, horizontālas virsmas.

  21. lietusviirs Says:

    Neuztvēru domu. Kēpēc metāls veicina pārlieku atdzišanu?!
    Es vēl saprastu, ja metāls ir gana biezs un daļa ierakta vēsākā zemē. Tad tas daļu siltuma novadītu uz zemi. Bet ja metāla gabals ir gaisa, tad šķiet tas neko neietekmē.

    Tas ka pieliekot pirkstu vai mēli pie metāla liekas vēsāks ir tikai sajūtas, jo tas labi vada siltumu. Proti ja metāls ir vēsāks par tavu mēli vai pirklsti tas aivada siltumu no mēles/pirksta virsmas un ir sajūta ka ir vēsāks. Sliktu siltuma vadītāju virsma tai pieskaroties ātri sasilst līdz pirksta/mēles temperatūrai un tādēļ tie šķiet siltaki.

  22. kika Says:

    Kasparam sakara ar termometru:

    man te majas shadas un lidzigaas sitacijas viens saka-nokraso un izmet 😀
    /tas ta humorm/

  23. fēnikss Says:

    Man taču vienalga, ko Tu tur domā. Tas ir fakts, kuram daži pat raduši izskaidrojumu fizikas valodā. Ļoti bieži uz zāles vai gaisā turpat blakus mašīnai nav salnas, bet mašīnas jumts ir apledojis. Esmu pat redzējis -8, uzliekot parastu nebrāķētu termometru uz jumta, bet uz zāles knapi pāris grādi zem 0. Izskaidrojums, ko ir rakstījuši krievi, mani apmierina. Tā kā es daudz darbojos ar zemkopību, esmu pietiekoši daudz ko novērojis, turklāt lieliski zinu, pie kādas temperatūras tas vai cits augs nosalst.
    Un es taču minēju plakanas, horizontālas virsmas. Šim apstāklim ir izšķiroša nozīme.

  24. lietusviirs Says:

    🙂 Tas effects ko tu Fēnikss esi novērojis droši vien ir “mitrā termomentra” effekts. Proti ja virsma ir mitra, tad iztvaikojot tiek patērets siltums un temperatūra pazeminās. Lai efekts būtu jūtams gaisam jābūt diezgan sausam. Bet tai virsmai jābūt mitrai. Piemēram, ja gaisā ir +4 un mitrums ir 50% tad mitrais temometrs ir -0.5.

    Nejau metāls dzesē. Dzesē konkrēta paradība, kam ar metālu nav nekāda sakara. Tas pats notiek arī uz assfalta utt.

    Starp citu pat pie +8 grādiem var snigt sniegs(arī lēni). Tiesa gaisa mitruma jābūt ļoti mazam (zem 33%). Sniegs pie +8 šķiet ir “oficiāls” reģistrēts rekords.


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: