Tuvākajās dienās kļūs siltāks, bieži gaidāmi nokrišņi

Tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs siltākas gaisa masas no rietumiem, un gaisa temperatūra gan dienā, gan naktī būs tuvu nulles atzīmei, vietām pakāpjoties līdz +2..+4 grādiem. Bieži gaidāms sniegs, slapjš sniegs, arī neliels lietus un migla.

Laika apstākļus Eiropā šodien nosaka galvenokārt plašs augsta spiediena apgabals, kas stiepjas pāri visam Atlantijas okeānam, Eiropai un iestiepjas tālu Āzijā. Savukārt pie Skandināvijas ziemeļiem, Islandes un virs Vidusjūras atrodas cikloni.

Gar ziemeļu ciklonu silto dienvidaustrumu malu un anticiklona ziemeļu malu Latvijā ieplūdīs siltāks gaiss no rietumiem. Jau trešdien maksimālā gaisa temperatūra gaidāma no nulles austrumu rajonos līdz +2..+3 grādiem valsts rietumos. Naktī uz ceturtdienu gaisa temperatūra daudzviet saglabāsies virs nulles, ceturtdien dienas laikā gaidāmi 0..+4 grādi.

Latviju bieži šķērsos atmosfēras frontes, atnesot nokrišņus katrā no tuvākajām dienām. Pārsvarā snigs slapjš sniegs, iespējams arī lietus, it īpaši, izkrītot sīkiem nokrišņiem no zemajiem mākoņiem un gaisa temperatūrai turoties nedaudz virs nulles, vietām gaidāms smidzinošs lietus. Siltajam un mitrajam gaisam plūstot pāri sniegotiem laukiem, var veidoties migla, turklāt vējš brīžiem norims, kas palielina biezas miglas veidošanās iespēju.

Lai gan gaidāms svaigs sniegs, augstākas gaisa temperatūras dēļ sniega sega pamazām saplaks un sniegs kusīs, it īpaši valsts rietumu daļā.

Nedēļas nogalē, ciklonam dodoties tālāk uz austrumiem, Latvija nonāks tā dienvidrietumu malā, un no ziemeļrietumiem Latvijā uz pāris dienām ieplūdīs aukstākas gaisa masas.

60 Atbildes to “Tuvākajās dienās kļūs siltāks, bieži gaidāmi nokrišņi”

  1. raitis_sametis Says:

    Varbūt ceturtdien vai piektdien – kāda pavasara vētriņa…!?

  2. Gubumakonis Says:

    Negribu atkusni 😦

  3. Anonymous Says:

    Raitim

    Nu cik var pūst miglu acīs? Pavasarī pārsvarā nemēdz būt vētras. Varbūt gaidīsim arī sniegputeni vasaras vidū? Savulaik meteo.lv stāvēja šāds teksts: “Sinoptiskais pavasaris – mainās atmosfēras procesi, vairāk valda kontinentālas gaisa masas, anticikloni”. Nu kā vispār var rakstīt “pavasara vētriņa”? Cik bieži iekšzemē ir bijis vējš lielāks par 21 m/s? Es domāju pavasara mēnešus.

  4. lietusviirs Says:

    Šķiet ceturdien vai piektdien vētra ir ļoti mazvarbūtīga, jo:

    * Patreiz no grenlandes uz ziemeļiem ir vērojama augšējo troposfēras slāņu mērena diverģence, kas veicina zemo atmosvēras slāņu konverģenci un tadējādi arī ciklona rašanos.
    * Šis ciklons līdz ceturdienai un piekdienai būs nonācis līdz somijai un diezgan stipri okludējis un zaudējis spēku. Latviju itkā vajadzētu skart aukstajai frontei.

    Savukārt jauns ciklons(Piem uz aukstās frontes) diezvai veidosies jo
    * 26,27 feb it kā būs mazs temperatūras gradients visā troposfērā.4.
    * Aukstā fronte, kura skars latviju būs vāja dēļ mazā temperatūras gradienta.
    * Pēc prognozēta jet stream profila ceturdien un piekdien nav sagaidāma vērā ņemama augšējo troposfēras slāņu diverģence, kā rezultātā nav sagaidāma zemo troposfēras slāņu converģence. Savukārt bez vēra ņemamas konverģences un bez vēra ņemama temperatūras gradienta jauna aktīva ciklona attīstība ir mazvarbūtīga.

    Tātad vētru ceturdien un piekdien vismaz patreiz noteikti negaidu. Brāzmainu vēju varbūt arī var sagaidīt bet ne vairāk.

    Tiesa ievērojamu nokrišņu iespēamību neesmu pētījis. Vēl par agru lai tērētu laiku izpētei.

    Starp citu 25 un 26 feb netālu no grenlandes dienvidiem tiek prognozēta ciklona attīstība pēc Shapiro-Kayser scenārija, kad ciklona sākuma attīstības stadijā aukstā fronte iet perpendikulāri siltajai.

  5. lietusviirs Says:

    Principā februāra beigās ir iespējamas arī vētras. Tas ka statistiski vairāk valda kontinentāls kliemats neizslēdz vētru iespējamību. Piem ja no kontineta puses nāktu auksts arktiskais gaiss bet no eiropas puses silts un mitrs(vidusjūras vai atlantijas) gaiss tad var izveidoties arī spēcīgs ciklons, vai pat orkāns.

    Tiesa patreiz(šonedēļ) šādu laikapstākļu scenārija iespējamību nesaskatu.

  6. Anonymous Says:

    Vētras ir iespējamas jebkurā mēnesī, bet pavasaris jau nu nebūtu tas laiks, kad īpaši gaidīt vētras. Un atkal jau tie orkāni… Varētu padomāt, ka mums katra vētra ir orkāns. Latvijas iekšējos rajonos pat parastas vētras ir retums, kur nu vēl orkāni. Personīgi es nekad dzīvē neesmu piedzīvojis ne orkānu, pat ne vētru ar brāzmām vairāk par 25-27 m/s un arī virpuļviesuļus neesmu redzējis. Vienīgais, no kā Latvijā baidos – liels sals, kas šad tad atvelkas, bet Rīgā arī tas ir liels retums. Visādi citādi te ir visīstākā miera osta.

  7. raitis_sametis Says:

    Miglu pūtīs acīs pavisam drīz Pētertēvs no debesīm… bet vētras esmu piedzīvojis arī pavasarī, pati pēdējā foršākā – 2001. gada lieldienās aprīļa vidū, kad pēc +15 grādiem vienu vakaru sākās gāzties sniegs un nākamajā rītā ar spēcīgu puteni bija 12cm sniega:) Maksimālais vējš, ko esmu piedzīvojis uz savas ādas- 40m/s 1969. gada 2. novembra slavenā vētra…

  8. saulcerite Says:

    atceros to aprila sniega-visi gravji gar vidzemes soseju pilni ar masinam,lai izbrauktu bija atkal jamaina riepas, pus nakti nebija elektribas

  9. Anonymous Says:

    Nu vispār ļoti vējains bija 2003. g. marts, taču marta vētras nereti var attiecināt uz sinoptisko ziemu, tāpēc tās grūti nosaukt par pavasara vētrām. Tevis minētais aprīļa sniegputenis bija iespaidīgs, jo sekoja visai siltam laikam, bet vējš gan nebija vētras stipruma. Nu labi ja 20 m/s bija brāzmās.

  10. lietusviirs Says:

    Tiko ielūrēju datubāzē.

    2001 gada 15 apr.
    Rīgā bija 19 m/s,
    Zīlānos un Rūjienā 18 m/s,
    Ainažos 17 m/s.

    2003 gada 31 martā Saldū 24 m/s
    2003 gada 20 martā Rīgā 20 m/s
    2003 gada 13 martā Rīgā 20 m/s

    2003 gada 6 apr Venspils 27 m/s
    2007 gada 21 apr. Venspils 27 m/s
    2007 gada 21 apr. Saldus 23 m/s

    Tā ka vētras martā un aprīlī ir diezgan reālas.

  11. Anonymous Says:

    Es laikam rakstu kaut ko ne tā. Kurā vietā es apgalvoju, ka nekad nav bijušas vētras martā, aprīlī un maijā? Varat nemaz nepierādīt, ka vētras mēdz būt pavasara mēnešos, jo to ikviens var redzēt ikmēneša apskatos iekš meteo.lv. Tur pašā apakšā ir mēneša absolūtās max vēja brāzmas pa novadiem.

    lietusviiram

    Man šķiet, es jau pats minēju 2003. g. martu. Vienmēr esmu uzsvēris iekšzemes rajonus, nevis jūras piekrasti un vēl jo mazāk molus: Ventspils un Rīgas. Un 20 m/s nav vētra, vismaz ne oficiāli, tāpat kā embriju nesauc par zīdaini. Pat pēc Taviem piemēriem redzams, cik retas ir vētras Latvijā. Nojaušu, ka tajās reizēs vētras spēku vējš sasniedza tikai mazā daļā valsts. Tātad šeit vēl neviens nav minējis kārtīgu vētru, kas aptvertu kaut pusi Latvijas. Bet uzskatāmības labad būtu jāmin vairāki gadījumi. Ka vēl neiznāk, ka tādas vētras pavasarī mēdz būt reizi 10-20 gados. Tas ir ļoti reti un būtībā uzskatāms par izņēmumu.

  12. lietusviirs Says:

    Anonīmajam.
    Tavs citāts.
    >Nu cik var pūst miglu acīs? Pavasarī pārsvarā nemēdz būt vētras. Varbūt >gaidīsim arī sniegputeni vasaras vidū?

    Nu tas izskatījās nu tā ne pārprotami un ar tendenci būtiski samazināt vētru iespējamību martā/aprīlī.

    Saldu nu galīgi par piekrasti nevar uzskatīt un 24 m/s šķiet pat oficiāli skaitās vētra 🙂

  13. Gubumakonis Says:

    Sodien Riga un apkartne kartejo reizi putni bija aktivi ,skali un nemierigi,piemeram uz Daugavas ledus milzigi kaiju un kadu citu putnu bari,kas briziem lidinajas gaisa-skats bija iespaidigs,sen kas tads nav redzets,ari zilites man pie loga barojas gandriz lidz pilnigai tumsai,ari meza tada lielaka aktivitate bija 😉 Jautajums,ko tas atkal isti varetu nozimet. Raitis jau drosi vien secinatu,ka vetra naks,mana versija,ka putni jut butiskas laikapstaklu izmainas,ari viniem nelabveligo laikapstaklu tuvosanos-soreiz tas varetu but ilgstosi nokrisni,spiediena maina,vejains laiks/vilni juraa.Vai vienkarsi pirmspavasara aktivitates? Varbut CUMULUS ka putnu pazinejs ko vairak zin teikt par tadu putnu uzvedibu un to iespejamo saistibu ar laikapstakliem ?

  14. Anonymous Says:

    lietusviiram

    Es tai pilsētai pat tuvumā neesmu bijis, tā kā manis pēc tur varētu būt kaut 100 m/s. Bet pašam nešķiet dīvaini, ka Saldus ir vienīgā vieta iekšzemē, kur vispār bijusi vētra pēdējos (cik?) gados? Tā kā Rīgā reāli dzīvo puse Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju, tad paliksim pie tās. Cik bieži pēdējos 30 gados Rīgā (Daugavgrīva neskaitās) ir bijušas pavasara vētras? Ja tikai dažas reizes, tad skaidrs, ka nav diez cik gudri tās gaidīt katru pavasari.

    “Nu tas izskatījās nu tā ne pārprotami un ar tendenci būtiski samazināt vētru iespējamību martā/aprīlī.”

    Kaut kā nemanīju pretargumentus ar konkrētiem faktiem. Ja es ticētu, ka pavasarī bieži atkārtojas vētras, vai vismaz tuvākajā piecgadē tādas būs, varbūt iegādātos digitālo videokameru ar ko iemūžināt tādu anomāliju. Kameru nepērku, jo Rīgā vispār vētras ir ļoti reti – visa gada garumā.

    Gubumakonim

    Putni vienkārši jūt, ka pavasaris gāž ārā durvis, lai ielauztos ziemas miteklī. Un sakarā ar globālo materiālo vērtību krīzi, durvis visticamāk netiks salabotas (aizdarītas), tāpēc nākošajā kalendārajā ziemā valdīs rudens, kas nodos stafeti pavasarim. Bet neķer kreņķi, ziema braukās pa Arktikas un Antarktīdas kūrortiem, smelties spēku un atjaunot veselību.

  15. lietusviirs Says:

    Anonymous
    1. Nē nešķiet, jo:
    a) Saldus ir kurzemē, un tā ir vienīgā kurzemes iekšzemes vieta kurai man ir pieejami meteodati.
    b). Iekšzemē tieši kurzemē parasti ir lielākās vētras (Protams ir izņēmumi).

    2. Man un šķiet daudziem citiem laikapstākļi interesē kā tādi, un nevis tikai tie kas ir “virs galvas”.
    3. Kaut arī Rīgā it kā dzīvo 1/2 Latvijas iedzīvotāju, tā aizņem tikai nelielu Latvijas daļu. Interesantākais nereti notiek ārpus Rīgas 🙂
    5. Nesaprotu vārda “bieži” nozīmi. Bet izskatās, ka vismaz reizi 5 gados Rīgā martā/aprīlī ir kāda vētra, vai vismaz tuvu tam. Kurzemē biežāk.

    Man gan nav tā paveicies kā Raitim redzēt 40 m/s darbībā. Esmu redzējis tikai 1969 gada vētras sekas pēc vairākiem gadiem. Bet ap 36 m/s esmu redzējis un izbaudījis. Interesanti arī ir vērot kā vējš mežā gāž kokus ārā (Īpaši lielas egles).

    Arī plūdus vērot ir interesanti. Ir paveicies redzēt virs 100 mm/24h. Vismaz tik tika samērīts Saldū. Vietām varēja būt arī vairāk. Tiesa tas bija vēl padomju laikā un masu mēdijos to neatspoguļoja. Pirms pāris gadiem biju aizgājis uz LVGMA arhīvu papētīt, kas tad īsti notika.
    Diemžēl fotogrāfijas ar plūdu sekām man kaut kur noklīdušas, bet ir naiva cerība kaut kad atrast.

    Ja pareizi atceros tad toreiz seku novēršana intensīvi gāja veirākus mēnešus, kad kravas mašīnas rindām brauca atjaunojot ceļus, dambjus u.t.t. Nezinu, kas notiktu, ja tādi plūdi būtu mūsdienās. Diez vai būtu iespēja ieguldīt tik grandiozus līdzekļus seku likvidēšanā.

    Starp citu toreiz tika pārrauti ļoti daudz plūdināto dīķu un zivis aizgāja uz ventu. Maksķerniekiem 2-3 gadus bija paradīze. Zivis ķērās kā zivjaudzētavās 🙂

  16. Maija Says:

    Arī 2005.gada 8.janvārī sākās baisa vētra.Visu dienu bija tumšs un kluss,neviena putna barotavās/barību tā arī neviens putns neaiztika/,nu tad vakarā sākās…Piebalgas pusē bija pāri par 30 m sek.Kaut ko tādu gan negribētu piedzīvot…Pie tam vēl gāza lietus kā ar spaiņiem.par cik katru ziemu pie manis barojas lērums putnu,tad esmu ievērojusi,ka pirms kaut kādām kataklizmām,viņi nolien kaut kur,katrā ziņā nekādas aktivitātes un nemierus neizrāda.

  17. raitis_sametis Says:

    2005. gada vētrā 8.1. vēlā vakarā un jo sevišķi naktī uz 9.1. bija 35m/s, kas bija “Ervīns” vētras apogejs. Zantē, kur tad biju, mājas apkārtnē daudzi koki izgāzti, elektrība nebija 20 dienas, mēs paši ņēmām kaimiņu ar motorzāģi, lai pusdienu ceļu tīrītu…

  18. raitis_sametis Says:

    Pirms kataklizām (vētrām) jūras piekrastes putni dodas uz iekšzemes dīķiem, ezeriem un ir nemierīgi….

  19. lietusviirs Says:

    A varbūt paliekot siltākam arī dzīva daba aktivizējas ? Mērens aukstums tomēr pieturējās labu laiciņu.

  20. Anonymous Says:

    lietusviiram

    Es atkal saputrojos apzīmējumos, jo biju domājis, ka par vētru nesauc “tuvu tam”. Ja jau mēs visas brāzmas tā saucam, tad skaidrs. Nu ko, laikam esmu viens riktīgi nejutīgs radījums, jo nejūtu kaut ko ievērības cienīgu tādā vējā. 2005. g. janvāra vētrā Rīgā pastaigāju tās kulminācijas brīdī (kā vēlāk noskaidroju), taču neko vairāk par atsevišķām pastiprām brāzmām nesajutu. Vienīgi Daugava bija tā augstāk pakāpusies. Un viss. Savukārt 2007. g. janvāra un oktobra vētras Rīgā vispār nemanīju. Kaut ko gaidīju no tā dziļā ciklona pērnajā novembrī, bet nekā taču nebija. Un mani arī interesē, kas notiek ārpus Rīgas un Latvijas, tāpēc jau es visu dzīvi stenu un vaidu, ka Latvijā nekas nenotiek, salīdzinot ar ASV, Kanādu un Skandināviju, vai pat Beniluksa valstīm. Bet patiesībā apdzīvotās vietās Norvēģijā nemēdz būt orkāna stipruma vējš, lai gan vētrains gan ir bieži. Tas viss tiek reģistrēts vai nu pašā piekrastē, vai kalnos, tāpat kā Skotijā un Islandē. Manuprāt, cilvēki pārspīlē laikapstākļu anomālijas. Tā teikt, ja dzīvē nav nekā cita, tad visu uzmanību vērš uz laikapstākļiem.

  21. cumulus Says:

    gubumakonim

    Diemžēl neko daudz es par putnu uzvedību, kas saistīta ar laikapstākļiem nevaru pastāstīt, jo neesmu tajā iedziļinājies un pētijs. Teikā gan vakar putni nekādu īpašo aktivitāti neizrādija, beidza baroties laicīgi, pirms krēslas iestāšanās. Lielās zīlītes un melnie meža strazdi gan jau ir sākuši dziedāt.
    Par tiem kaiju bariem-es uzskatu ka tas arī neko neliecina par vētras tuvošanos-putni visticamāk tur atpūšas pēc barošanās un arī nakšņo uz ledus.(turklāt kaijām un citiem putniem pilsētā ir labākas barošanās iespējas,tapēc tie te lasās baros) Pats esmu ievērojis, ka Daugavā uz ledus kaijas pa dienu ir maz, bet pēcpusdienā tās jau sāk salidot uz nakšņošanu.

    Raitim
    Tā gluži nav, ka visi jūras putni pirms vētrām lido uz iekšzemi. Nekad neesmu redzējis masveidīgu putnu lidošanu uz iekšzemes ūdeņiem. Varbūt vienīgi kādas pīles pašas aizlido. Kaijas parasti to nedara-tās kad vētra jau ir sākusies vējš mēdz iepūst piejūras ūdeņos. Tas ka piem., kaijas ir vērojamas iekšzemē uz laukiem, liecina par to ka tās tur vienkārši barojas.
    Man pašam ir veicies piedzīvot vēju ar ātrumu 30 m/s- Papē-populārākajā Latvijas putnu vietā. Un kaijas lidoja arī pie 30 m/s, citi jūras putni,piemēram, alki Latvijā parasti ir redzami tikai stiprā vējā un jūrā. Dažas Latvijā retas putnu sugas,piem., trīspirkstu kaija,šķeltastes ķīris, pelēkais vētrasputns un vētras burātājs kopā ar ciklona R vējiem tiek atpūstas uz Latviju.
    Tākā arī jūras putnu došanos uz iekšzemes ūdeņiem es neuzskatu par drošu vētras tuvošanās pazīmi.

  22. Anonymous Says:

    cumulusam

    Paldies par sakarīgo stāstījumu!

    Mēs taču dzīvojam 21. gs., tāpēc it kā nevajadzētu būt māņticīgam priekšstatam par norisēm dabā.

  23. Gubumakonis Says:

    Paldies par informaciju 🙂

  24. b Says:

    Anoniimais
    nu tu gan pārspīlē par 2005. gada vētru. Valstī izsludināja enerģētikas krīzi, jo bez elektrības bija puse valsts, tepat Rīgā neskaitāmiem namiem norāva jumtus. Laikam tu par vētru sauc tikai tādas kā katrīna, kas noposta pilsētu līdz ar pamatiem.

  25. b Says:

    turklāt, kā jau Maikls rakstīja. Par vētru klasificēšanu un gradāciju mēs katrs varam noteiks savus mērus. Jo vētra pēc vārda būtības ir tik stiprs vējš, kas nes postu. Kādam liela postaža liekas nolauzts koks, citam puse valsts bez elektrības ir tikai neliela vētriņa. var jau būt, ka dzīvojot visu laiku Rīgā, ērtā miteklī, kur patiešām vēja dēļ nekad nepazūd elektrība, sajūtas par vēja spēku ir citas. Tādēl arī tu par vētru sauc to, kas citiem ir postošs orkāns.

  26. ... Says:

    :)) strīdos dzimstot patiesība! Tātad pavasaris rādīs,kā var būt

  27. Gubumakonis Says:

    Par putniem-nu parejie putni varu piekrist vakar nekadu anomali lielu aktivitati neizradija,bet tomer aktivaki un skalaki bija gan ka parasti 🙂 Bet visvairak jau parsteidza tiesi tie milzigi kaiju bari uz Daugavas ledus,turklat sanaca ka skersojot tiltu,liela dala peksni pacelas gaisaa,jasaka,ka skats bija visai iespaidigs,neatceros,kad ko tadu redzeju-putnu makoni,zel fotoaparats pa rokai nebija :(,tas bija vakar ap 17-30 ap vansu tiltu. Ja ari es centra parka noveroju smuki dziedosu strazdu,kaut todien auksts bija 🙂 Man tomer liekas,ka pilseta kaijas masveida paradas tomer vairak nelabveligos laikapstaklos,es nedomaju,ka tiesi vetras gaidas.
    Tostarp sodien Riga visai pariebigs laiks,neliels atkusnis un peleciba 😦 Ari solitie nokrisni Riga vel nav noveroti,leisu modelis soreiz izgazas 😉

  28. Gubumakonis Says:

    Ja,2005gada vetra bija laikam iespaidigaka ,ko pats uz savas adaspiedzivoju,gaju ari naktii ara,no rita braucu fotografet postijumus un pludus Rigas centra,bija visai iespaidigi 🙂 Diemzel bildes ievietot nesanaks,jo focets vel ar parasto “ziepiti” ,bet vismaz pasam atminai ir 🙂

  29. cumulus Says:

    gubumākonim

    nu jā 17:30 tad noteikti kaijas salasījās uz nakšņošanu… 🙂
    starp citu-kaijas Rīgā visvairāk pievilina Getliņu izgāztuve, tapēc tās te ir tik daudz. Kaijas no rītiem dažkārt lielos kāšos(tapēc dažreiz cilvēki kaijas mēdz jaukt ar gājputniem,kas arī lido kāšos) lido no Rīgas prom uz Getliņiem pieēsties un vakarā arī kāšos lido atpakaļ uz Rīgas centru, Daugavu, Daugavas salām un uz upes grīvas rajonu nakšņot. Esmu redzējis virākus simtus kaiju reizē lidojam uz getliņiem(skaidrā, mierīgā laikā kad valda anticiklons un no vētrām nav ne smakas…. 😀 )

  30. saulcerite Says:

    2005.gada vetra maniem kaiminiem pardaugava saskaidija visu stikla siltumnicu -pa vienai vien rutij visas nakts garuma Bet par putniem es zinu tikai to ka pie majas baroties meza putni nak vairak pirms sala vai lielakas snigsanas,varetu but ka periodiski paradas ari kads parlidotajs

  31. Maija Says:

    Putnus es baroju jau vairāk kā 10 gadus,viņi nāk ēst ir sals vai nav,izlaidušies galīgi.Nebaidās jau arī vairs no manis,ir reizes ,ka mieloties nāk vairāk par 13 sugām.Putnus vērot arī ir forši!

  32. raitis_sametis Says:

    Patreiz Rīgā ir tāds laiks- kāds man vismazāk patīk, nedaudz kūst- apmākušās debesis un pilnīgs miers (laika apstākļu ziņā). Vēl neesmu pazaudējis cerības uz tovojošos ciklonu… kas varētu kādu “krāsu” ienest meteo frontē:)

  33. Digital1 Says:

    Anonymous, ja sēž dzīvoklī aiz aizvērtiem aizkariem un katās TV, tad protams, ka Rīgā vētras var palaist garām, es gan gandrīz katra gada rudens/pavasara sezonu varu atzīmēt ar vienu vai divām vētrām – vējainām dienām ar krītošiem zariem un atzevišķiem nolauztiem kokiem … portams manā dzīvē (kopš 1983. gada) 2005. gada 8/9 janvāris bija visstiprākā vētra.

  34. raitis_sametis Says:

    http://www.meteo.lv/public/29461.html
    ——
    meteo.lv publicējis kopējo laika apstākļu pārskatu par 2008. gadu:)

  35. Anonymous Says:

    to b

    Nu mazums, ko Maikls var rakstīt. Es jau kuro reizi šeit sastopos ar stihiju mērauklu – postījumiem cilvēku infrastruktūrai un īpašumiem. Nez kāpēc Baltkrievijā 22 m/s nodara vairāk posta kā 32 m/s jūras piekrastes pilsētās. Tātad vaina ir cilvēkos, nevis dabā. Tāpat mežu ugunsgrēki notiek krietni biežāk cilvēku dēļ, nevis vienkārši sausuma dēļ.

    to b un Digital1

    Cik gan aši Jūs esat, spriežot par manu sadzīvi. Pirmkārt, man nav televizora un TV neskatos arī tīmeklī. Manā dzīvoklī šad tad pazūd elektrība un ūdens. Man ir tādi logi, kuri gatavi izgāzties pie stipra vēja, kas pūš no R puses, gandrīz vienmēr istabā jūtu caurvēju, bet aizkari šūpojas, kad ārā oficiāli ir vētra. Pērnajā maijā vai jūnijā (tiešām neatceros, bet toreiz bija ilgstošs sausums) viendien tā dzenāja smiltis, ka pārnākot mājās, viss dzīvoklis bija smilšu putekļiem piedzīts. Šobrīd man dzīvoklī ir tik auksts, ka ar plānu cepuri staigāju un mazgājos labi ja 1x nedēļā. Tāpēc mokos ar dilemmu, ko labāk – agru un siltu pavasari, bet pavēsu vasaru, vai tomēr tagad ciesties labas vasaras vārdā. Tas ir attieksmes jautājums. Galu galā vasara vajadzīga, lai izaudzētu, ko vēlāk ēst. Lai arī pērnā vasara bija patiešām vēsa priekš daudzām augu kultūrām, tomēr strādājot uz lauka, tupus vai pieliecoties tuvāk zemei, tāpat bija neizturami karsti. Un es ļoti bieži ciešu no laikapstākļiem (95% gadījumu no sala vai stipra vasaras lietus), kaut gan no vētrām gan neesmu cietis, neskaitot virpuļviesuli, kam siltumnīca nebija šķērslis, kultūraugi gan toreiz daudz necieta.

  36. Anonymous Says:

    Nez kam tas adresēts? Mani tā nesauc un diez vai Tev pasē ir rakstīts “Maikls”, jo Padomju gados tādus amerikāniskus vārdus nedeva, ja nu vienīgi Atmodas laikā.

  37. saulcerite Says:

    pesimistam glaze venmer pustuksa,optimistam vienmer puse pilna-esmu optimiste-pie mums vetras ir bijusas un bus

  38. Anonymous Says:

    saulceritei

    Es arī esmu optimists – manā mītnes zemē vētras ir ļoti reti, kas nozīmē mazāku apdraudējumu materiālajām vērtībām. Ne velti šejienieši Latviju sauca par Svētās Māras zemi, kuru dabas stihijas vienmēr apgājušas ar līkumu. Un tā tik tiešām ir. Pat pērkona negaisi ir liels retums šajā Dievzemītē. Ir pat bijuši gadi, kad neesmu novērojis nevienu zibeni un labi, ka tā, jo no tā nav nekāda praktiska labuma, drīzāk kaitējums.

  39. Gubumakonis Says:

    Anonimajam-izlasot par taviem dzivesvietas apstakliem man daudz saprotamaka paliek tava muziga velme pec siltuma 🙂

    Bet runajot par vetram,ja,skiet katru gadu Riga vismaz viena tiek noverota,kad veja brazmas sasniedz 21m/s vai vairak,citus gadus pat vairakas reizes gadaa,protams parsvara vela rudeni un ziemas pirmajos 2 menesos :),salidzinot ar tropiskam vetram un orkaniem,protams musu vetras ir visai vajas. Si rudens -ziemas sezona gan padevas reti mieriga vetru zinjaa un ja nebutu novembra sniegavetras,tad nebutu vispar ko pieminet 🙂 bet tomer soziem bija dazi citi interesanti notikumi 🙂

    Un vel,kadus 3 gadus atpakalj ,precizi gadu,datumu sobrid vairs neatceros vasara pec ilgstosa karstuma/sausuma perioda pievakare Zolitude bija uznacis lokalais negaiss,loti stiprs,ar pamatigu viesuli un kas skara visvairak Pardaugavu,kur uz dazam ielinam likas bija izgazts katrs 3 koks,milzum daudz zaru,dienesti stradajusi visu nakamo dienu,lai ielinas un maju jumtus atbrivot no luzusiem kokiem/zariem,postijumi loti lieli,bet saura joslaa,un nonakot lidz Rigas centram nolauza vien dazus zarus. Tas bija viens no iespaigakiem negaisiem mana muza,ko veroju stavot sava balkona,varbut kads no Pardaugavas to negaisu atceras 🙂 Ta ka lokalas un postosas paradibas ari vasara,vela pavasari tiri reala iespeja 🙂

    Runajot par sodienas laikapstakliem-man arii sitads laiks ka tagad aiz loga patiik vismazaak,bet patiesiba riebjas,nu neko ar sevi padarit nevaru ;)Atkusnis,smidzinoss lietus ,dumaka un sljura zem kajam- viss ziemas skaistums pagalam 😦

  40. Daniils Says:

    Es kā šodien atceros to negaisu. Tas bija 2006. gada 9. jūlija vakarā. Negaiss mani un vēl kādu personu pārsteidza pašā jūras krastā Bolderājā. Pirms tam nebiju domājis, ka piekrastē var būt tik spēcīgi negaisi.

  41. cumulus Says:

    Jā to negaisu es arī atceros…
    Es tad biju pie Engures ez. bija tāds labais skats, tādi zibeņi! Likās,ka trāpīs arī mums, bet lija tikai neliels lietus, bet varēja redzēt ka mazliet tālāk iet daudz trakāk… Tā arī negaiss netrāpija, bet nākošajā rītā braucot uz 2 km attālo Bērzciemu-tur pavērās īsta postaža, viss ceļš bija pilns ar nolauztiem zariem, bija izvazāti maisiņi…, bet visinteresantākais bija 2 pāri ceļam nogāztie koki…
    Pat vieglās mašīnas nevarēja pabraukt garām tiem kokiem, nemaz nerunājot par starppilsētu autobusu-kurš pēc daudziem mēģinājumiem tomēr tika tālāk… 😀

    Piekrastē(Papē) esmu vairākas reizes novērojis spēcīgus negaisus. Pagājušogad 15.vai 16. augustā ,kad ESTOFX arī Papei bija devis 2.kat. Es gaidīju ko ievērības cienīgu…un sagaidīju-fantastisku vairāk kā 6 h garu negaisu! zibeņoja nepārtraukti, bija ļoti skaļi pērkoni, bet katru reizi nozibsnija zibens noraustījās radio,kas tādā nomalē,kā Pape tā jau knapi strādā…. 😀
    Man ir pavecies redzēt,kā iesper zibens(20 m attālumā no manis)! 😀 bija apdullinošs troksnis un apžilbinoša gaisma.
    Zibens bija saspēris sētas betona stabu un blakus esošo bērzu. Betona staba dūres lieluma gabali bija aizmesti uz ielas pretējo pusi!
    Ja kādam interesē es varu ielikt dažas bildes no tās reizes!? 🙂

  42. raitis_sametis Says:

    Tas negaiss, par kuru augstāk runā – laikam bija 4. jūlijs 2002.gadā, kad pēc ļoti karstas dienas bija lietusgāze ar spečīgu vēju… // un pēc tam iestājās ilgstošs sausums līdz par 6. septembrim, kad atkal bija negaiss…

  43. Digital1 Says:

    Nepieciešama palīdzība interesantu un pārbaudāmu faktu ievietošanā! Paldies 🙂

    http://lv.wikipedia.org/wiki/2006._gada_laikapstākļi_Latvijā

  44. raitis_sametis Says:

    http://klab.lv/users/meteo_lv/3606.html
    ——-
    To Digita1–> te ir mans uzlukojums par 2006. gadu… bet/ uz vecaa kompja neriktiigais srifts/bet daudz no Latvijas ir fikseets… pašam jāpārraksta… (nav laikam man to darīt)…

  45. Digital1 Says:

    To raitis_sametis.

    Paldies, apskatīšos 🙂

  46. Gubumakonis Says:

    To Cumulus: Ja,protams interesetu apskatit tas bildes 🙂

  47. cumulus Says:

    http://foto.inbox.lv/orkaans9/14-07-2006-zibens-speeriens-Teikaa

    te ir 2006. gada 14. jūlija zibens spēriena sekas

  48. Gubumakonis Says:

    Ja,interesanti 🙂 Pasu to speriena bridi un to ka tas zibens iesper esi redzejis? Cik es veroju negaisus(bet daru to pie katras iespejas un izdevibas) pasam vel nav paveicies redzet,lai zibens iesper kaut kur mana tuvuma man redzot.

  49. cumulus Says:

    es jau teicu ka esmu redzējis, tā bija vienīgā reize. 🙂
    bija nakts pulkstens bija apm. 01:00 vai mazliet agrāk. Es visu laiku kopš negaisa sākšanās to vēroju, bet kad likās kad tas sāka beigties es nogāju lejā(es dzīvoju 2.stāvā), virtuvē un atvēru logu, skatījos kā līst ļoti stiprs lietus, tad pagriezu seju pret debesīm un tajā brīdī iespēra! Vienīgais ko varēja redzēt bija ļoti spoža gaisma un viss… troksnis bija drausmīgs. Es pamatīgi nobijos, aizcirtu virtuves logu ar drausmīgu spēku, un paspēju tikai iedomāties, ka ir pazudusi elektrība….un aizskreju uz istabu… 😀
    postījumi bija ļoti lieli, ne tikai sasperts stabs, bet arī televizori, internets negāja, elektrības nebija(ne mūsu ne tuvākajām ielas mājām), pretējās ielas puses mājām bija nosviluši vairāki datori(pilnīgi nekas nebija glābjams), arī vairāki nesen uzlikti “Junkers” apkures katli vairs nebija izmantojami.
    Postījumu apmērs varēja būt vairāk kā 1000-2000 ls!

  50. Gubumakonis Says:

    Jaa,visskaistaka un iespaidigaka varena stihija 🙂 Ta ka sper virs galvas ir piedzivots vairakas reizes-ta spoza apzilbinosa gaisma un troksnis vienlaicigi,bet kad redz ka kaut kur konkreti iesper vel nav redzets,tas man vel prieksaa 🙂 Atceros vel pusaudzu gados,kad dzivoju vel Purvciema ari dienas viduu uznaca kolosals negaiss,kad bija kadi 3 vai 4 sperieni pec kartas virs galvas,nekadi postijumi nebija,vienkarsi loti speciga lietusgaze,parpludusas ielas un Purvciema tirgus zem udens bija 🙂 Liela pilseta ka Riga gan to negaisu speku un postijumus izjut ta ka mazak,bet dzivojot Saulkrastos pa vasaru gan piedzivoti vairaki stipri negaisi,un tad vienmer zudusi elektriba,vienreiz visa liela transformatoru buda bija nodegusi 🙂 Bet tas agraak.

  51. cumulus Says:

    Negaisu ziņā vislabāk atceros 2007.gada maiju un augustu… Tad bija ko redzēt! Toreiz 29.maijā dabūju piedzīvot 1 cm lielus,bet plakanus krusas graudus…
    ja nemaldos 26. maijā biju ekskursijā uz Līgatnu un apkārtni, tajā dienā piedzīvoju 4 negaisus-tik daudz vienā dienā nebiju piedzīvojis.
    Bet vislabāk es atceros 2007.augusta negaisus- 1 ļoti spēcīgu piedzīvoju naktī Papē,tajā reizē 24:00 bija+25 grādi! Bija ļoti spoži zibeņi un lietus nemz nelija, tas bija tas labākais,ka varēja iet ārā un skatīties. Starp citu ūdens temperatūra tajā dienā bija +24 grādi!
    Tad augusta beigās trīs naktis ar negaisiem pēc kartas! Tos noteikti atceras daudzi… 🙂

    Man gan pašam vētras labāk patīk par negaisiem, bet šogad vēl nav nācies nevienu piedzīvot… 😦
    Pagājušogad piedzīvoju 7 vētras(neskaitot tās,kas ir ar negaisiem), 5 no tām bija Papē un no tām 5, divas bija bija stiprākas par 26 m/s, bet pārējās no 21-25 m/s.
    2008.gada novembra sniega vētras laikā biju aizbraucis uz Bolderāju-gāja jautri, paiet bija problēmas-knapi varēja… 😀
    tur bija arī vēl kādi 8 vai 9 cilvēki atbraukuši… 🙂

  52. Anonymous Says:

    to cumulus

    Neticamas lietas notikušas 2007. g. augustā. ?
    Tā augusta pēdējās dienas bija nenormāli aukstas un vismaz es nekādus negaisus nemanīju. Viens rīdzinieks pat esot redzējis sniegu uz zāles tajās dienās. Mani centieni viņu atgriezt pie veselā saprāta nevainagojās panākumiem. Dīvainā kārtā vismaz es nesaskatu anomālas parādības uz katra soļa. Un kas ir +25 pusnaktī un +24 ūdenī? Tas nav nekas īpašs, jo pirmajā gadījumā ne reizi vien esmu novērojis pat krietni vairāk grādu, bet par ūdeni – vai katru otro vasaru ezeros ūdens kaut reizi sasilst līdz +26, bet oficiāli it kā esot reģistrēti pat +29, nu tajās 30-to gadu karstajās vasarās.
    Nu labi, atvainojos par savu rakstīšanas manieri! Es arī tā māku.
    Šodien bija veseli +3 grādi!!! Februārī +3 – kaut kas vienreizējs un neatkārtojams!

  53. cumulus Says:

    to Anonymous

    Nu es domāju ap 20. augustu to laiku. Tad bija spēcīgi negaisi un karsts laiks.
    Un tie +24 grādi ūdenī bija domāti Baltijas jūrā! apm. 1,5 m dziļumā. Jo Pape kā,ne kā tomēr atrodas Baltijas jūras krastā. Ir protams arī Papes ezers, bet tas ir vairāk,ka 500 m attālumā. Es esmu peldējies +28 grādos Engures ezerā, jo tas var sasilt ļoti viegli jo ir sekls-vidējais dziļums ir 0,4 m.

  54. Gubumakonis Says:

    Anonimajam : Ja,stipri negaisi vasara jau nau nekada anomalija,par to jau neviens nestridas 😉 Bet iespaidigi un stipri negaisi,ko pats esi noverojis un piedzivojis ta teikt dzivaja paliek atminjaa ilgu laiku,man pat gadiem ilgi,jo esmu sajusma par so paradibu :)Bet +24 gradi Baltijas juura gan biezi negadas 😉 Bet tie +3 gradi Februari sodien gan nekas ipass nav,man liekas pat so februari bija kada diena vel siltaka. Tads ierindas atkusnis vien ir un kombinacija ar nelieliem nesaprotama veida nokrisniem un veju laiks ir diezgan nepatikams,pie tam ir tik slaps un pelkjains,ka nekur paiet nevar,man pagalma dandriz viss sniegs jau nokusa 😦
    Nu ko,ja jau ziema beidzas-jasak gaidit vasara ar cerams daudziem negaisiem :)Bet lidz tam vel tals celjs ejams…

  55. lietusviirs Says:

    Beidzot šo to uzcepu par atmosfēras procesiem.
    http://lietusviirs-atmosfera.blogspot.com

    Tiesa līdz perfektuman vēl tālu, bet varbūt kādam noder. Ja būs konkrēti jautājumi pacentīšos atbildēt.

    Uzreiz pasaku, ka tur laika prognozes nebūs. Tur būs par meteoroloģīju kā tādu.

  56. Anonymous Says:

    Gubumakonim

    Kā Tev ar humora izjūtu? Manis rakstīto mierīgi var uztvert kā joku, vismaz 50% gadījumu. Dzīve pie mums jau tā ir pelēcīga, tāpēc nevajag visu uztvert tik tieši. Tas par to februāra siltumu. Lai mani pārsteigtu siltums, februārī vajag stabili virs +10, martā virs +20, aprīlī virs +27 un maijā virs +32.
    Bet ja nopietni, tad jūra tik tiešām reti sasilst līdz +24, vismaz Latvijas krastos, taču runa panesās par līci, kurš visai bieži spēj uzraut līdz +25…+26 – pie veiksmīga vēja.
    Starp citu, vakar bija grūti ar slapjdraņķi, taču šodien ne reizi neiekāpu sniegā, jo viss jau ir nokusis, notecējis, ietves tīras.

    to cumulus

    Kāpēc jāmēra 1,5 m dziļumā? Kā var peldēt 40 cm dziļā ūdenī? Ar humoru man viss ir kārtībā, taču likās, ka Tu nopietni to domāji.

  57. cumulus Says:

    to Anonymous
    Nu šo “Šodien bija veseli +3 grādi!!! Februārī +3 – kaut kas vienreizējs un neatkārtojams!” es tiešām uztvēru ar smaidu, man likās smieklīgi. 😀

    Papē mēs mērijām dažādos dziļumos un dažādā attālumā no krasta,piemēram, tikai 20 cm no ūdens virsmas tad bija +25 grādi. Metra dziļumā bija tāpat-24 grādi, bet pie dibena(2 m dziļumā) tikai +19 grādi.
    Šogad Papē ūdens nav bijis siltāks ūdens par +20 grādiem. Jūnija vidū Papē ūdens bija tikai +10 grādi, kamēr ezeros un upēs bija pie 20 grādiem vai vairāk.
    Par to Engures ezeru:
    tur tiešām ir problēmas ar peldēšanu ir lielas problēmas-tur var tikai bradāt… 😀
    Lai normāli varētu peldēt ar laivu jāiebrauc vismaz pus kilometrs iekšā ezerā… 🙂
    Sausās, sausās vasarās Engurē ūdens līmenis pamatīgi krītas, un tad pat ar laivu pie krasta nevar pabraukt un peldošā ornitologu bāze uzsēžas uz grunts. 😀

  58. Anonymous Says:

    to cumulus

    Bet par kādu peldēšanu var būt runa tādā ezerā? Visi man zināmie ezeri ar vidējo dziļumu 1,5-2 m ir aizauguši ar kaut ko. Tad jau Engures ezeram arī vajadzētu būt līdzīgam vismaz Lubānas ezeram. Pērnā vasara neskaitās – tā bija neierasti auksta. Un būs liels smiekls, ja šī pārspēs to. Laikam Latvijai tuvojas okupācija, jo tikai neatkarības gados Latviju lutinājis siltums. Gan Livonijas, gan Zviedrijas un Polijas, gan Cariskās un Padomju Krievijas laikā Latvijā pārsvarā ir bijis samērā auksts klimats.
    Saskatām zīmes!

  59. cumulus Says:

    Nu ja,ka apmēram 45% ezera ir aizauguši ar virsūdens augāju.
    Augi nav tikai tur, kur dziļums pārsniedz 1,5 m(ezera vidū). Ezera max. dziļums ir 2,1 m, bet ir līdz 6 m biezs dūņu slānis. Būtībā tas ezers ir liela, sekla peļķe… 😀
    Tas ir līdzīgs Lubānas ezeram, tāpat ir aizaudzis un sekls.


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: