Viedoklis: tuvojas mazais ledus laikmets

(Meteorologu organizācijas “Accuweather” vadošā speciālista Joe Bastardi komentārs auditorijai Lielbritānijā, saīsināts. Oriģinālais teksts pieejams viņa blogā.)

Saules aktivitātes cikla garums turpina augt. 20 gadu laikā Londonā sāks valdīt Skotijas klimats, bet Skotija laika apstākļu ziņā līdzināsies Skandināvijai. Kādēļ tā?

Solārais maksimums iestāsies pēc 5 gadiem, taču joprojām nav notikusi attālināšanās no minimuma. Jo garāks kļūst esošais Saules aktivitātes cikls, jo skaidrāks kļūst tas, ka Krievijas zinātniekiem ir taisnība. Viņi jau iepriekš prognozēja to, ko mēs redzam tagad, un viņi arī prognozēja, ka laikā līdz 2030. gadam mēs ieiesim miniatūrā ledus laikmetā – līdzīgi kā periodā ap 1700. gadu.

Problēma ir tā, ka samazināta solārā radiācija palielina kosmisko putekļu daudzumu, tas savukārt paātrina Zemes rotācijas ātrumu, izraisot negatīvu atmosfēras leņķisko momentu (angliski: negative global atmospheric angular momentum). Šajā grafikā var redzēt, cik negatīvs atmosfēras leņķiskais moments ir bijis šajā laikā, kad ir mazāka radiācija: http://www.cdc.noaa.gov/map/images/aam/glaam.gif

Ātrāka rotācija liek atdzist poliem, un pastāv iespēja, ka šī situācija arī izraisa lielāku vulkānu aktivitāti. Ir risks, ka atdzišanu izraisīs trīs lietas: 1) dabisko ciklu ieiešana aukstajā fāzē; 2) solārās radiācijas samazināšanās; 3) lielāka vulkānu aktivitāte.

Šīs lietas ir tās, kas izraisīja aukstuma periodus agrāk. Un te nu tās atkal klauvē pie mūsu durvīm.

Tikmēr turpinās auksta ziema Eiropā. Londonā šī ir aukstākā ziema kopš astoņdesmitajiem gadiem. Neviens no Lielbritānijas modeļiem, kuri tiek pielūgti kā dievi, kas jāklausa, to neparedzēja.

Iesaku izlasīt dāņu pētījumu par Saules aktivitāti un klimatu:  http://www.tmgnow.com/repository/solar/lassen1.html. Pētījumā secināts, ka globālās vidējās temperatūras 70 līdz 90 gadu svārstības ir saistītas ar attiecīgām Saules aktivitātes izmaiņām.

Advertisements

21 Atbildes to “Viedoklis: tuvojas mazais ledus laikmets”

  1. khmm Says:

    Tu te nebaidi tautu… tā jau krīze un Tu vel ar savu ledus laikmetu!

  2. raitis_sametis Says:

    Atgriezīsies manas vecāsmātes stāsti par labu sniegu ziemā, un salu- kad vārnas beigtas krīt no debesīm.

  3. Līmeņrādis Says:

    Maksāsim Ls 200 par apkuri 🙂

    Bet visādi citādi, man patiktu un es būtu priecīgs par tādu mazu mazītiņu ledus laikmetiņu.

  4. kika Says:

    nu nee,labaak nevajag… tad pie “pechkas” bus janakshnjo.. 😀
    Salacgrivaa pa ilgiem laikiem beidzot sak snigt.jacer tik ka kadi paris cm sasnigs.cik var skatities uz zalju zaali ziemas laikaa 😀

  5. raitis_sametis Says:

    Bet pēc tam… tiek solīts kāds ilgstošs anticiklons… ar saliņu līdz -12 naktīs… līdz pat kādam 24. februārim, bet…ko var zināt…

  6. Gubumakonis Says:

    Man jau ari patiktos,ja piepilditos seit aprakstitais viedoklis un mes atkal sagaiditu gan kartigas ziemas,gan interesantakus laikapstakli pareja laikaa 🙂 pie tam sis izmainas vel paspetu piedzivot savas dzives laikaa,man ka cilvekam,kas gruti panes karstumu tas butu tiri pa pratam 🙂 Ari ar modernam tehnologijam un iespejam tas noteikti neizraisitu ne tuvu tik fatalas sekas,ka ap piemineto 1700 gadu. Zinu,ka manai nostajai te bus daudz pretinieku 😉 bet laiksradis,ka notikumi attistisies…

  7. Juris A. Says:

    Ha! Ko es te visu laiku klārēju? Sāka jau apnikt. Visi tik saskatījušies Gora sen novecojušo filmu un tik taisās slīkt. Par karstumu piekrītu cien. Gubumākonim. Būs, būs arī mums vēl atkal kārtīgas ziemas arī Latvijā !!1

  8. lietusviirs Says:

    Runa iet nevis par zemes rotācijas ātrumu, bet gan par atmospēras leņķisko momentu. Tās ir divas ļoti dažādas lietas. Ja pirmais ir gandrīz kosntants, tad otrais var mainīties.

  9. mārtiņš Says:

    ko tas īsti nozīmē? garākas ziemas/īsākas vasaras? vai vienkārši bargākas ziemas ar lielākiem mīnusiem, taču nemainoties to garumam?

  10. lietusviirs Says:

    Sajūta tāda, ka tas varētu nozīmēt īsāku rudeni, īsāku pavasari un garāku un aukstaku ziemu. Vasaras garumam itkā navajadzētu mainīties.

  11. Juris A. Says:

    Lietusvīram.
    Savā laikā Baldones Radioastrofizikas Observatorijā, tolaik jaunie Saules pētnieki, cik atceros, uzsāka disertāciju izstrādi par Saules vēja ietekmi uz Zemes rotācijas ātruma izmaiņām. Tēmas vadītājs bija Latvijas Universitātes profesors Šteins, pie kura arī man bija gods mācīties (sevišķi cītīgs skolnieks gan nebiju). Tā kā šis lielums, izrādījās, nav konstants. Bet tālāk jau viss zinātnē pajuka. Arī es, materiālu apsvērumu dēļ biju spiests šo zinātnes iestādi atstāt, kā saka, palikušas tikai patīkamas atmiņas, kā nekā tur pabiju 25 gadus.

  12. Kamielis Says:

    Jūs te ir forši džeki, bet nu netaisiet gan laikmetu ekstrapolācijas no vienas ziemas mēneša!

  13. kika Says:

    Salacgrivaa vairs zalju zaali neredz 🙂
    joprojam nedaudz snieg.graadi ap 0….luuk taads laiks man patiik!!

  14. lietusviirs Says:

    Es ne velti uzsvēru, ka gandrīz konstants. Kaut vai tādēļ, ka mēnnes un saules paisumu/bēgumu ietekmē mainās zemes forma, kas maina leņķisko rotācijas ātrumu, jo impulsa moments noslēgtā sistemā ir konstants. Līdzīgi, kā daiļslidotāji maina rotācijas ātrumu.
    Piemērs.
    Ja pieņemam, ka paisums ir +10m bet bēgums -10m, tad relatīvais rotācijas ātruma izmaiņa ir aptuven (10m /12000000)=0.0000007. Uz ekvatora tas atbilst apmēram ātruma izmaiņai 0.0003 m/s . Ceru, ka ciparos nekļūdījos. Nedomāju, ka tas var atstāt kādu vēra ņemamu ietekmi uz atmosfēras procesiem.
    Vēl varētu domāt, ka var mainīties okeānu cirkulācija, kas var pavisam nedaudz ietekmēt zemes rotācijas ātrumu. Izmaiņu kārta nebūs lielāka kā tas ir pausumu un bēgumu ietekmē.
    Savukārt atmosfēra nevar tikt uzskatīta par noslēgtu sistēmu, jo savu ipulsa momentu ta var atdot zemei un tādēļ impulsa moments var mainīties.
    Šķiet paisumi un bēgumi, kuri ir atkarīgi gan no saules tuvuma, gan ,mēness atrašanās vietas u.t.t varētu mainīt zemes magnētiskā un elektriskā lauka perturbācijas, jo zemes garoza tiek deformēta. Šos lielumus nespēju tā uzreiz kvantitatīvi novertēt. Šo lauku izmaiņas varetu būtiski ietekmēt atmosfēras procesus.
    Ja runā par saules vēju, tad tas tiešām var nedaudz ietekmēt zemes rotācijas ātrumu. Bet, lai sajustu kārtu, tad piebildīšu, ka saules vēja blīvums pa ir zem 1e8 1/m^3. Kas ir aptuveni 1.7e-19 kg/m^3, jeb 3e+22 (3 ar 22 nullēm) reizes mazāka nekā zemes blīvums. Uzreiz redzu divus iespejamos mohanusmua kā zemai varētu mainīties rotācijas ātrums nepieciešama. 1. Daļu zemes impulsa momenta pārneša uz saules vēja impulsa momentu. 2. Zemes sagūstītās saules vēja daļiņas. Bet dēļ saules vēja niecīgā blīvuma ietekme šķiet ir tik niecīga, ka tai ir tikai zinātniskai interesei. Proti disertācijām der, zinātniskam publikācijām arī. Bet ja runā par atmosfēras procesiem, tad šķiet ka tomēr nav vēra ņemams efekts.
    Varbūt, tev Juri kāda papildus info, par ko es vienkārši neiedomajos, vai arī ko esmu palaidis garām. Ar interesi uzklausītu.

  15. lietusviirs Says:

    Ups kļūdījos. 10m/12000000m bija jākāpina kvadratā.
    Dēļ bēgumiem/paisumiem rotācijas ātrums virs ekvatora var izmainīties nevis par 0.0003 bet gan 0.3 m/s.
    Ja pieiet problēmai precīzāk, tad zemes izstiepums/saplacinājums rotē līd ar mēnesi. Tādēļ pašū efektu var radīt paisumu/bēgumu amplitūdas maiņa, kas mainās līdz ar mēnes orbītu ( 28 dienu periods) un zemes orbītu (1 gads).

  16. raitis_sametis Says:

    Pareizi- savos pratos netaisīsim “mazo ledus laikmetu” no drusku aukstākas ziemas…. precīzāk:ziema 07-08 aktīvas cikloniskas darbības rezultātā bija ekstrmali silta, tagadējā – mazāk ekstremāli silta…:)

  17. Juris A. Says:

    Lietusvīram. Zinātne – tas bij tik sen, tik sen…… Labprāt piedalos diskusijās par klimata izmaiņām, bet no tiem laikiem neko zinātnisku par šīm tēmām vairs neesmu pētījis. Palikusi tikai pārliecība un intuīcija par Saules ietekmi uz Zemi (pamatā gan tas, ko saklausījos Observatorijas laikā). Un zināms sašutums, tāpat kā Maiklam parādījās, kad izvērsās vienpusējas informācijas uzspiešana medijos par klimatiskajām katastrofām nākotnē, saistītām ar globālās sasilšanas turpināšanos un pastiprināšanos. Tad nu neizturēju un sāku runāt pretī. Bet šo baidīšanas tendenci grūti apturēt. Tajā slēpjas gan politika (amerikāņu politiķa Gora novecojusī filma, kas bija jāskatās arī Latvijā), gan kampaņās ieguldīta liela nauda, kas jāatpelna. Un tad nevienu vairs neinteresē, ko pabrīžam publicē zinātnieki. Labi, ka Maikls tam seko un pastāsta arī mums. Un viņa atrastie zinātniskie avoti ir ļoti nopietni. Bet tas nu tā. Arī es labāk salstu, nekā slīkstu (par to – nu galīgas muļķības). Pašlaik mani vairāk uztrauc ilgtermiņa prognozes par Itālijas Alpiem. Atkal sola ilgstošu depresiju Z- D virzienā virs Eiropas un tas saistās ar snigšanu katru dienu (paldies dievam, ilgtermiņa prognozes ticamība 30%). Par cik pēc nedēļas tur būšu atkal, negribu otro reizi piedzīvot sniegputeņus ar 4 m dziļu sniegu kā pirms Ziemassvētkiem. Gribu saulīti kalnos!

  18. akadēmiķis Says:

    Kas te minēja disertācijas? Tādas Latvijā nepastāv. Kāds ir aizgulējies Padomju varas gados.

  19. zerga Says:

    Autoram, lūdzu, lūdzu iztulkojiet šos rakstus. Nezinātājam no malas pat ar angļu valodas prasmēm tas nav vienkārši. Vai nav iespējams padziļinātāk patulkot un pakomentēt augstāk citētos rakstus?

  20. maikls Says:

    Tas komentārs lielos vilcienos ir iztulkots (izlaižot visādas politiskas piebildes u.tml.), bet to dāņu pētījumu man nu gan nav laika tulkot. Jāatzīstas,ka neesmu to izlasījis.


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: