Aprit 300 gadi kopš aukstākās ziemas cilvēku atmiņā

1709. gada sākumā visu Eiropu pārņēma ilgstošs aukstuma vilnis. Tajā ziemā aizsala visa Baltijas jūra, kuru pa ledu varēja šķērsot līdz aprīļa sākumam, un aukstās ziemas dēļ 1709. gada aprīlī Rīga piedzīvoja lielākos plūdus pilsētas pastāvēšanas vēsturē. 1709. gada ziemā nosala desmitiem tūkstoši eiropiešu, neskaitāmi dzīvnieki un, pēc dažām ziņām, lielākā daļa putnu; aizgāja bojā teju visi augļu koki un ziemāju lauki.

Aprēķināts, ka šīs ziemas vidējā temperatūra Eiropā bija 7 grādus zemāka par 20. gadsimta vidējo rādītāju, vēsta „New Scientist”. 1709. gada sākums bija kulminācija mazajam ledus laikmetam, kura laiks sakrīt ir dziļu un ilgstošu Saules minimumu. (Vērojot Saules neierasti mazo aktivitāti pēdējo divu gadu laikā, izskan bažas, ka tuvākajos 30 gados var atkārtoties līdzīgs minimums.)

1707. un 1708. gadā uz Zemes notika vairāki milzīgi vulkānu izvirdumi, kuru izmestie putekļu mākoņi, šķiet, bija galvenais iemesls bargajam aukstumam 1709. gada sākumā. (Saules mazaktīvajos periodos ierasti notiek vairāk vulkānu izvirdumu un tie ir spēcīgāki). 1709. gada janvāris Eiropā bija neierasti vētrains, turklāt lielā sala laikā pārsvarā pūta rietumu un dienvidu vēji, kas, kā zināms, parasti atnes siltu laiku, tādēļ joprojām nav skaidrs, kādi mehānismi izraisīja bargo salu Eiropā togad.

Rakstiskās liecības no tā laika vēsta, ka pat Vidusjūrā parādījies ledus, bet saldūdens ūdenstilpnes aizsalušas tik dziļi, ka daudzviet izsalušas visas zivis. Ledus biezums Daugavā togad sasniedzis 1,7 metrus. Cilvēki nav spējuši saglabāt siltumu savos mitekļos, sasalušo maizi nācies skaldīt ar cirvi, bet cilvēki, pamostoties no rītiem, konstatējuši, ka viņu naktscepures piesalušas gultas galvgalim.

Kādā Burgundijas kanonā rakstīts: „Ceļinieki mira ceļā, mājlopi staļļos, meža dzīvnieki mežos; mira gandrīz visi putni, vīns sasala mucās un cilvēki sildījās pie kopējiem ugunskuriem.” Aizsalušo upju un sniega bloķēto ceļu dēļ nebija iespējams pārvadāt pārtiku; piemēram, Parīzes iedzīvotājiem svaigu pārtiku nācās gaidīt trīs mēnešus. Ja no sala mira tūkstoši, tad sekojošajā badā – miljoni. Francijā cilvēki vasarā ēda zāli, taisīja „maizi” no maltām papardēm un nātrēm.

Rīgas Doma baznīcā joprojām var redzēt plāksni, kurā iecirsta 1709. gada plūdu līmeņa atzīme – 4,68 metri virs jūras līmeņa. Daugava togad vietām bija aizsalusi līdz dibenam, un aprīlī, kad sākās ledus iešana Daugavā, Rīgas jūras līci joprojām klāja biezs ledus. Veidojās milzīgi ledus sastrēgumi, vislielākais pie Daugavas ietekas līcī, un ūdens masas pārņēma Rīgu un citas apdzīvotas vietas. 1709. gadā arī Latvijā, tāpat kā citviet Eiropā, sākās bads, kam sekoja mēris. Bada, slimību un karadarbības dēļ divu gadu laikā aizgāja bojā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju.

Advertisements

21 Atbildes to “Aprit 300 gadi kopš aukstākās ziemas cilvēku atmiņā”

  1. raitis_sametis Says:

    Es pat varu iedomāties, ja tagad kaut kas tamlīdzīgs Vecrīgā notiktu…

  2. Gubumakonis Says:

    Ja,loti interesants raksts,vienmer patik uzzinat vairar par kadreizejiem laikapstaklu ekstremiem un klimata mainam 😉 Pagaidam viss,kas notiek musu laikos salidzinajuma ar to bargo periodu ir nieks 🙂

  3. Anonīmais Says:

    Raitim.

    Kopš ir sacelti HESi, nekas tamlīdzīgs Rīgā nevar notikt. Tāpēc Daugavas iegrožošana patiesībā ir nākusi par labu ne tikai Latvijas energoapgādei, bet arī galvaspilsētai.

  4. Digital1 Says:

    Bet kādas toziem Latvijā un Eiropā kopumā bija temperatūras???

  5. Anonīmais Says:

    Par rakstu.

    Pats dīvainākais, ka jaunā Pēterburga un mūsu reģiona ozoli pārdzīvoja to ziemu. Tāpat ārkārtīgi vecie kastaņkoki (runa ir par ēdamajiem, sala vārgajiem un zirgkastaņai neradniecīgajiem) nenosala ne Francijā, ne Britu salās. Vismaz par centrālo Angliju ir droši dati (senākie nepārtrauktie meteoroloģiskie novērojumi pasaulē), tur tikai janvāris bija ar vidējo temp. zem 0, taču ne par kādu ekstremālu salu i runas nav. Par Vidusjūru nav saprotams, kur tieši, jo pie Eiropas krastiem pārsvarā ir mazās jūriņas, nevis pati Vidusjūra. Adrijas jūra šad tad aizsalst un gan jau kādreiz ir aizsalusi visa, tas pats ar Ligūrijas, Egejas un Marmora jūrām. Bet lagūna pie Venēcijas visai bieži aizsalst, jo tur sekls ūdens un arī sals nereti pārsniedz -10 grādus.
    Pēc dažiem netiešiem datiem sanāk, ka 1709. ziema kopumā Z-puslodē bija 9,5 grādus zemāka par vidējo, tādējādi kļūstot par 5. aukstāko ziemu Z-puslodē kopš 1670. gada. Bet šaubos gan, ka tieši tā bija aukstākā visā Eiropā.

  6. Anonīmais Says:

    to Digital1

    Šajā pusē tolaik vēl neviens nemērīja temperatūru. Taču Krievijas bagātā laikapstākļu hronika nav fiksējusi to ziemu, tātad nekas ārkārtējs tur nebija. Problēmas ar ledu upēs nav tieši saistītas ar aukstumu, bet gan ar sezonas ilgumu un citiem blakus apstākļiem.

  7. Juris A. Says:

    Re ko izdarīja manis allaž pieminētā Saulītes neaktivitāšu superpozīcija!

  8. Maija Says:

    Interesanti un reizē arī baisi!Dīvaini,ka nekur neesmu ne lasījusi,ne dzirdējusi par šo laiku.Jā,ko tikai neuzzini savā mūžā!

  9. Digital1 Says:

    raitis_sametis, Ja vēlies ieguldīt savu devumu par Austrālijas mežu ugunsgrēkiem, tad iesaku uzrakstīt par to rakstu latviešu valodas Vikipēdijā.

    Fakts pieminēts te: http://lv.wikipedia.org/wiki/2009
    Rakstu vari uzrakstīt ar šī linka nosaukumu: http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=2009._gada_Austr%C4%81lijas_me%C5%BEu_ugunsgr%C4%93ks&action=edit&redlink=1

    Ja patīk rakstīt, priecātos, ka biežāk iegrieztos Vikipēdijā.

  10. Digital1 Says:

    Par to ziemu būs jāpameklē informācija netā …

  11. Saksija Says:

    Aprit 300 gadi kopš aukstākās ziemas cilvēku atmiņā
    ———————————————
    Cilvēku atmiņa mēdz kļūdīties. 🙂

  12. raitis_sametis Says:

    Un ziema 1941.-1942. …? Kad patstāvīga sniega sega (pēc mana nu jau Aizsaulē esošā tēva nostāstiem) izveidojās 3. oktobrī un nenokusa līdz aprīlim. Un fričiem krietni patraucēja Maskavu dušīt…

  13. raitis_sametis Says:

    Digital1-> es speciāli palūdzu ātri savu profilu no Wiki izdzēst, daži sāka braukt virsū manam valodas stilam… blogā: man ir maksimāla brīvība…/ lai gan – varu uztaisīt atsauci blogā uz attiecīgā Wiki raksta (sorry, ka off topic)

  14. Digital1 Says:

    raitis_sametis >> ā, atceros gan tevi … pat pieminēju, ka esi pirmais, kas tā dara.
    Nu ko lai saka, valodu iemācīties nav grūti – lēnā garā jāizlasa pamācība kas aizņems 10 minūtes un tad jau daudz nesiesies klāt … pats varu palīdzēt.

    Doma jau ir tāda, ka tavā lapā ir ļoti daudz noderīgas informācijas, bet problēma ir tā, ka tava lapa nav populāra, savukārt Vikipēdijas apmeklētāju skaits nepārtraukti palielinās un rakstu par laikapstākļiem ļoti trūkst. Es cenšos, bet viens visu nevaru izdarīt.

    Ideja visu šo informāciju apkopot un sistematizēt, lai būtu viena vieta kur visa informācija sistematizēta un ticama būtu pieejama, jo tagad ir neskaitāmi blogi (neiet runa par šo, jo te ir ļoti laba operatīvā informācija un zinoši lietotāji) pa kuriem info ir izmētēta…

    Sorry Maikl par offtopic-u 😉

  15. Anonīmais Says:

    Tomēr atradu Krievijas laikapstākļu hronikā šo ziemu. Minēta ir, bet nekas īpašāks par citām iepriekšējos gadsimtos. Tādas anomālijas, kādas pieredzēja pirms 20. gs. līdz Senajiem Laikiem, vispār nav prātam aptveramas un nevaru vien nobrīnīties par mazohistiem, kas apdzīvoja Elli zemes virsū. Nudien mūsdienās Eiropā valda Paradīze. Kas attiecas uz ārkārtīgi aukstām ziemām, tad nepārspēta līdere Anglijā ir 1739./40. ziema. To apliecina ne tikai laikapstākļu novērotāju hronikas, bet arī oficiālie dati no Centrālās Anglijas. turklāt toreiz lielais sals bez pārtraukuma ilga 2 mēnešus no decembra otrās puses līdz februāra vidum.
    Vismaz 18. gs. šīs abas ziemas bija visaukstākās. Tomēr 18. gs. Adrijas jūra ne reizi neaizsala pilnībā, turpretī 13. gs. vienreiz aizsala gan.

    • maikls Says:

      Es lasīju, ka 1709. gadā Adrijas jūra bija aizsalusi, un 1709. gada ziema Eiropā bijusi aukstākā vismaz pēdējos 500 gados, bet, visticamāk, vēl ilgākā laika posmā, vienkārši datu par agrākiem gadiem ir pārāk maz.

  16. Kera Says:

    Pēdējā Ilustrētajā Vēsturē arī bija foršs rakstiņš par šo mazo leduslaikmetu, bet nav prātā, vai 1709.gads tika pieminēts. Katrā ziņā Grenlandes puiki ar kājām, ragavām bija ieradušies laikam Skotijā.

  17. lietusviirs Says:

    Krievijas hronikās varēja “nekas īpašs arī nebūt, jo tur tāpat pārsvarā ir kontinentāls klimats stabili mīnusi. Un -20 vai -29 principiālas atšķirības var arī neradīt . Pie tam krievijā novirze no vidējā varēja būt mazāka nekā eiropā dēļ kontinetalā klimata. Savukārt eiropā vidējā temperatūra +4 vai -5 jau ir būtiska izmaiņa, jo ūdens tilpnes aizsalst, augļu koki izsalts u.t.t .

    A kur var palūrēt krievijas meteo hronikas ? Interesētu ielūrēt.

  18. Anonīmais Says:

    lietusviiram

    Е.П. Борисенков, В.М. Пасецкий – “Тысячелетняя летопись необычайных явлений природы”

    Starp citu, diez vai pie -30 cilvēki un dzīvnieki var nosalt. Pēc hronikām iznāk, ka arī Krievijā cilvēki nu ļoti bieži mira no sala. Man ir radies priekšstats, ka Baltijas jūras A-krasts arī tajos drūmajos un cilvēkiem izteikti nelabvēlīgajos laikos bija sava veida miera osta, kur tuvējo Krievijas apgabalu iedzīvotāji meklēja glābiņu no neizsīkstoši ļaunās dabas. Un vienu lietu es tiešām nesaprotu. Kā Krievija uz 20. gs. sākumu spēja izaudzēt pāri 100 milj iedzīvotāju. Viņiem tak tur nepārtraukti sekoja bada gadi. Pat Ļeņinam brīžiem dūša apskrējās no vērojamā posta, ko nesa daba. Un kanibālisms… Šķiet, visa A-Eiropa ir izaugusi, ēdot cilvēku miesu, jo nekā cita jau nebija. Patika biežās piezīmes, ka gavēņa laikā gaļu ēda. Kur tad viņi gaļu varēja dabūt, ja ēda tikai koku mizas un zāli… Tak viens otru ēda.

  19. raitis_sametis Says:

    Nu jā- Krievijā ne tikai klimats vien pie bada ir “vainīgs”, arīdzan daži harizmatiski vadoņi “badu” izmantoja, lai lielās cilvēka masas pakļautu sev. Piem: “golodomors” Ukrainā – 30tajos gados. Bet par to jāraksta kādā vēsturiskā blogā (vai tāds ir-pasakiet man…) …

  20. Anonīmais Says:

    Raitim.

    Man nav bloga, jo nepatīk rakstīt. Un vispār neesmu rakstnieks, bet šad tad gribas izteikties. Tā ka iztiksim bez mājieniem, ka man nav, ko darīt!
    Krievijas klimatam nav ne vainas, runa bija par laikapstākļu anomālijām. Klimats un laikapstākļi nav viens un tas pats. Domāju, ka arī mūsdienu Krievijā nekas neizaugtu pie tādām laikapstākļu anomālijām, kādas bija vērojamas 2. gadu tūkstotī.
    Vēsturisku blogu noteikti ir vairāk kā meteo tēmai veltīto.


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: