Prognozes par iespējamo aukstuma vilni joprojām dažādas

Ja vēl vakar GFS modelis prognozēja, ka janvāra pēdējās dienās un februāra sākumā gaisa temperatūra Latvijas austrumu rajonos noslīdēs līdz -20 grādiem un pat dienas laikā visā valstī valdīs padsmit grādu sals, tad šodien GFS prognozē, ka gaisa temperatūra februāra sākumā būs ap nulli.

Tomēr starp programmu izskaitļotajiem iespējamajiem scenārijiem joprojām ir vairāki tādi, kas prognozē 850 hPa temperatūras pazemināšanos virs Latvijas zem -20 grādiem februāra sākumā. Vairums prognožu liecina, ka lielais aukstums paliks uz ziemeļaustrumiem no mums. Daži modeļi prognozē ekstrēmu aukstumu Krievijas Eiropas daļā un pat Skandināvijā: 850 hPa temperatūra līdz -35, uz zemes naktīs līdz kādiem -45 grādiem. Bet citi modeļi prognozē, ka lielais aukstums paliks Arktikā un Āzijā.

Tas viss, protams, atkarīgs no anticiklonu un ciklonu virzības un izvietojuma. Uz ziemeļaustrumiem, austrumiem no Somijas nākamnedēļ gaidāms anticiklons, gar kura austrumu malu Eiropas ziemeļaustrumos varētu ieplūst arktiskās gaisa masas. Tomēr vairums modeļu šobrīd prognozē, ka anticiklona izvietojums tam neļaus notikt. GFS šobrīd prognozē, ka anticiklona atzars janvāra beigās mums atnesīs tikai nedaudz aukstākas gaisa masas.

Tuvākajās dienās gaidāms lielākoties mākoņains laiks, vietām nelieli vai īslaicīgi nokrišņi, gaisa temperatūra aizvien turēsies tuvu nullei. Pūtīs lēni vēji, kuri daudzviet ļaus veidoties miglai.

46 Atbildes to “Prognozes par iespējamo aukstuma vilni joprojām dažādas”

  1. raitis_sametis Says:

    Patreiz sēžu uz lēnu interneta- bet nedēļas otrajā pusē jātaisa būs speciāla lapa tam orkānam, kas plosās Eiropas dienvidos…

  2. Gubumakonis Says:

    Pilnigi apnicis sis neizteiksmigais pelekais laiks ap +1 kas it ka uzkaries pedejas nedelas laika,ceru,ka tomer tas aukstums lielaka vai mazaka mera atnaks lidz mums atnesot lidzi ari kadu sniega makoni 😉

  3. raitis_sametis Says:

    http://klab.lv/users/meteo_lv/20879.html

    Jau pieminētā orkāna lapa tapusi, to meģināšu regulāri atjaunot.

  4. Maija Says:

    Jā,šodien gan smidzina lietus,gan kada slapja sniega pārsla nokrīt…Piekrītu Gubumākonim,skumji un garlaicīgi!Bet,tādi jau ziemas mēneši tagad pie mums ir.

  5. Anonīmais Says:

    Maijiņai
    Tādi ziemas mēneši ir bijuši gan 40-to beigās, gan vienmēr, kopš te Baltijas jūra un aktīva Ziemeļatlantijas straume. Nepārtraukts aukstums no novembra līdz aprīlim ir anomāla ziema Latvijai, te taču nav kontinentālais klimats.

  6. raitis_sametis Says:

    Pareizi!! Siltas ziemas mijušās ar ne tik siltām, 32 gadu laikā kopš novēroju- tas ir bijis regulāri…

  7. Gubumakonis Says:

    Pedejos vismaz 15 gadus domine siltas ziemas 😦

  8. raitis_sametis Says:

    http://www.meteoclub.ru/

    Šeit savākušies Krievijas meteo-fani

  9. Anonīmais Says:

    to “raitis_sametis”
    Cienītais, Tu jau vismaz otro reizi atgādini par viņiem. Lai viņi tur arī paliek, kur salasījušies! Un vispār, to klubiņu korektāk būtu saukt par krievvalodīgo ziemmīļu tusiņu.

    to “Gubumakonis”
    Cik neparasti, izlaist ekstremāli silto ziemu periodu no 1989. līdz 1993. g. Patiesāk būtu minēt pēdējos 20-21 gadus. Bet Maijiņa (šis vārds asociējas ar to “Bumeranga” dziesmiņu) taču minēja ziemas mēnešus, vismaz es sapratu, ka bija domāti atsevišķi mēneši, nevis sezonas kopumā. Nenoliedzami, KOPUMĀ siltas ziemas prevalējušas kopš 1987. gada. Taču atsevišķi auksti vai ļoti auksti mēneši gan ir bijuši biežāk. Nu kaut vai pēdējais neparasti (priekš mūsdienām) aukstais februāris 2007., ko gan nekādi nevar salīdzināt ar 1994. g., jo toreiz domāju, мне хана – līdz pavasarim neizvilkšu. Un kā tad ar neaptverami aukstajiem novembriem 1998. un 1993. gados? Ja nezinātu, ka 1908. un 1919. bija tikpat auksti, tad vēl padomātu, ka pasaules gals klāt. Vēl jau arī decembri pēdējos 20 gados nereti bijuši riktīgi ziemīgi. Un 2005. g. marts vispār lika padomāt, vai ziema necenšas virzīties uz priekšu. Rezumējot, ja tā ir siltuma dominance, tad manis pēc tā var nebūt, tāpat nav lielas atšķirības.

  10. Maija Says:

    Jā,viss jau tā ir,bet no bērnu dienām man atmiņā ir ziemas mēneši,kuri,protams,mijās ar atkušņiem,lielās kupenas un sērsnas martā…Es neatceros ,kad pedējo reizi esmu gājusi pa sērsnu.Tas bija dievīgi,zem tevis liela sniega kārta,bet vari iet,kur acis rāda.Piekrītu Anonīmajam,ir bijis tā,ka acis sprāgst laukā,kad tiešām liekas,ka pēdējā stundiņa klāt!Katram no Jums ir sava taisnība,un es ar interesi lasu visu,ko Jūs rakstāt.Paldies Jums!

  11. Romāns Kolduns Says:

    Ogrē vispār šodien laiks galīgi garām. Tik smidzināja, bija arī migla, daudz mākoņu, silts, visi ceļi slapji, tāds slapjdraņķis. Kaut ātrāk jau to salu sagaidīt. Vienīgais tas ka sniegs izkusīs un tad virsū sals un bez sniega tas arī nebūtu labi.

  12. nu,ko, Says:

    Gaidīsim,redzēsim,kuram tad būs taisnība,krievvalodīgajiem vai tepat augušajiem :)!

  13. Gubumakonis Says:

    Maijai : Ja,es ari atceros tas dziljas sniega kupenas,ari es staigaju pa sersnu kajam,bridis lidz jostasvietas sniega,staigajis pa aizsalusa juras lica ledu piekraste un daudz ko vel… Tas bija mana berniba un pusaudzu gados.. un neviens mani neparliecinas,ka tadas ziemas,ka tagad ir norma Latvijai,un tadas bijusas parsvara. Ja,bija atseviskas siltas ziemas,ari es vienu jauno gadu berniba piedzivoju bez sniega un tas bija ka anomalija,tagad mes ka brinumu gaidam un uztveram,ja sniegs uzsnieg ap ziemsvetkiem vai jauno gadu..Ja,tiesi ta,to silto ziemu periods sacies ar 1987 gada un arvien ar nelielam atkapem tas process progrese 😦 Pagajusa gada ziemu piemeram pat par ziemu vairs nosaukt nevar,sogad paradijas kaut kadas ceribas,bet nu atkal risinas vecais scenarijs.. Tika piemineta juras un silto straumju ietekme,ja,ta ir un laiks Latvija vienmer bija nepastavigs un protams atkusni bija vienmer,bet kadi!? kadreiz ziemas menesos parzvara bija stabila sniega sega (Iznemot tos dazus pieminetos extremi siltos gadus varbut) sniega sega krajas lidz pavadsarim,ari aukstuma vilni vareja atnest -25-35 gradu salu un nekas ekstrems tas neskaitijas,tagad pie -10-20 mes dazi jau sausminamies,tagad jau ziemas sastav no nemitigiem atkusniem,ar retam un islaicigam atkapem,10-15 cm uzsnigusais sniegs tiek pasniegts ka baiga stihija,kas paralize satiksmi un dienesti netiek galaa.. Ta jau laikam ir,ka tie,kas ir jaunaki par 25 gadiem nemas nezin un neatceras ,kadas ziemas kadreiz bija un uzskata ka tadas bijusas vienmer. Vai kads vel atceras ka licis un dala Juras aizsala pa ziemu,gandriz metru biezu sniega segu,salu -35,Pavasara sersnu,ledus iesanu upes,pludus un strautus,garas lastekas jumtyu dzegam,ka sleposana bija skolas ziemas sporta stundas un tt? tas viss zud un klimats mainas,vai nu ciklisku izmainu,vai globalas sasilsanas iespaida 😦 Jautajums Raitim: Ja tu novero un piefikse laikapstaklus jau 32 gadu garuma,tad jau vajadzetu redzet salidzinosi,ka mainijas ziemas laikapstakli un kadas ziemas parsvara bija verojamas lidz 1987 gadam un kadas pec tam. Viss te rakstitais balstas uz manis pasa noverojumiem un atminam un emocijam… Vel nesaprotu,kadu tad taisnibu grib saskatit Nu,ko, 😉

  14. Gubumakonis Says:

    Ja,tiesi ta,sitads laiks ir pilnigi garam 😦 Jau kuru dienu ir apmacies,dumakains un briziem smidzina lietus reizem kopa ar slapjo sniegu,ara slaps,dublains un slidens un temperatura spitigi turas ap +1 gradu . Brrr 😦 ja tiesam tada ir musu laikapstaklu jauna norma gadiem uz prieksu,tad paliek skumiigi un bedigi. VAi tagad ara ir pavasaris? rudens kas rudens 😦 Interesanti,bet pec dabas pazimem jorprojam nekas neliecina,ka gaidams siltums.

  15. Gubumakonis Says:

    Starp citu,piemineti aukstuma periodi,kas tomer dazas reizes tomer piemekleja mus ari pedejos gados,kaut ari uz isu bridi nemaz tik traki nebija,ka pirms 1987 gada,ar to es domaju,ka pirms tam bija vel aukstaki laikapstakli nakusi,bet uz kopeja ziemas aukstaka fona tie nebija tik izteikti pamanami un varbut ari kontrasti bija mazaki,jo diez vai toreizejo atkusnu laikaa janvari bija piedzivoti +9+10 siltums un vini bija tik ilgstosi. Ja ziemas ari agrak butu tik siltas,tad no kurienes tad radas tas mistiskas T. normas ziemas menesos,ar ko tagad sinoptiki salidzina videjo t un pedejos gados vienmer ir vairak vai mazak virs normas,pagajusa ziema pat apm 5 gradi virs normas? Ari tos aukstuma vilnus var saistit ar klimata mainam un ta G.S. jo tas iespaida,neskatoties uz to,ka kopuma t. celjas,kopuma laikapstakli paliek exstremaki,Atseviski aukstuma/karstuma vilnji,vetras,stihijas un t.t. Lidz sim manuprat tos 20 gadus mes verojam virzibu uz silto pusi,kas pedejos apmera1,5 gados ir ta ka sabremzejusies un varbut pat pakapas atpakalj jo ne vasaras pedejas 2 nebija pie mums tik karstas,ari si ziema tomer kopuma vesaka par ieprieksejam dazam un kopuma ar dazam prognozem un ceribam uz atdzisanu tas vies kaut kadas ceribas 🙂 Ir tacu skaidri redzams,ka klimats mainas pedejos apm 20 gados un musu regiona visvairak tas pamanams tiesi ziemas perioda.

    • maikls Says:

      Gribētos piebilst, ka teorētiski par klimata izmaiņām var runāt tikai tad, ja izmaiņas (tendences) vērojamas vismaz 30 gadus. Ja kaut kādas izmaiņas ir vērojamas īsāku laika periodu, tad teorētiski tās ir tikai laika apstākļu svārstības, nevis klimata izmaiņas. Cilvēks savā dzīvē klimata izmaiņas būtībā nespēj objektīvi novērot, runa gandrīz vienmēr ir par laika apstākļu svārstībām. Lai gan, protams, neviens neliedz katram cilvēkam klimatu definēt citādāk. 🙂

  16. Anonīmais Says:

    Gubumakonim

    Paldies par izsmeļošu tekstu! Tā ir vieglāk saprast otru cilvēku. Es te arī atļaušos nedaudz izplūst. Jau iepriekš atvainojos, ja kādu aizskars vai nomāks manis rakstītais – tas nav apzināti vai ar nodomu.
    Pirmkārt, es dietu no laimes, ja man būtu tikai 25 gadi. Otrkārt, pirmos savas dzīves 20 gadus esmu pavadījis Vidzemes augstienē, kur gandrīz katru ziemu kaut reizi bija -30 vai vismaz zem -25. Lai kādas būtu bijušas 1984./85. un 1986./87. gadu ziemas (pēdējā varēja vienkārši kājas atstiept), tomēr 1995./96. ziema tās viegli pārsita. Sākot ar novembra vidu līdz marta vidum nebija neviena atkušņa. Dažreiz bija tuvu 0 vai ap, taču nekas nekusa un sērsna neveidojās. Februāra beigās sniegs manā pusē bija tuvu 1 m un pa sniega virsu nevarēja pabrist, jo pārāk dziļi iestigu. Aukstuma viļņos un tādi bija vairāki temperatūra rīta pusē vairākkārt noslīdēja zem -30. Zemākajā vietās veidojās nevis dūmaka, bet tāda kā mākoņu sega (patiesībā dūmi no privātajām mājām), kuru vēroju no augšas, jo dzīvoju 3. stāvā un māja bija savus 50-60 m augstāk par ieleju. Tika gara ziema mani totāli piebeidza. Tolaik pa TV redzēju pirmo raidījumu par GS, kur rādīja teritorijas, kuras applūdīs, un teica, ka veģetācijas dabas zonas pavirzīsies uz Z par saviem 800 km. Toreiz cerēju, ka tādu salu (pāris rītus bija -36 pie 3. stāva loga!) vairs nekad nepiedzīvošu. Ha… Gandrīz katru turpmāko ziemu sals tāpat tuvojās -30, kaut gan tik ilgu un mokošu ziemu vairs neesmu pieredzējis. Sniega starp ietvi un braucamo daļu bija tik daudz, ka mašīnas nemaz nevarēja saredzēt, tikai dzirdēt. Tāpat iešana pārsvarā notika pa taciņām. Pats trakākais, ka pēc šausmīgās ziemas sekoja jūtami vēsa vasara ar dzestrām naktīm. Tāpat kā 1987. gada vasara bija manāmi vēsa. Taču 1996. g. septembris mani vispār satrieca pīšļos. Nekad nebiju domājis, ka var būt -8 grādi nebūt ne pēdējos septembra datumos. Rakstu to, jo man vienalga, ko par šo visu saka meteo novērojumu arhīvs – es pats to visu esmu pieredzējis un man tā ir patiesība.
    Ja Tu raksti, ka -25…-35 nav nekas ekstremāls, tad jau laikam neesi dzimis rīdzinieks. Gribētos zināt, vai maz Rīgā kādreiz ir novērots lielāks sals par tiem leģendārajiem -34,9. Kuri te zinošie par Latvijas ekstrēmumiem?
    Bet ja par tēmu, tad tās superaukstās ziemas patiesībā bija vēl nenormālākas kā pērnā vai tās Atmodas gadu ziemas. Pat nekorektā 60-to, 70-to un 80-to gadu norma ir pat ļoti mērena. Ja tādas ziemas būtu visu laiku, es ne pušplēsta vārda nebilstu. Bet ik pa laikam taču gadās kaut kas prātam neaptverams. Savukārt par to Tavu piezīmi, kāpēc tad tā norma ir aukstāka kā mūsdienās. Tur savu un ne mazu artavu ir devušas ziemas no 1965./66. līdz 1969./70. – tās visas bija nenormāli aukstas. Savukārt pēc tam sekojošās ziemas no 1970./71. līdz 1977./78. pat mani apmierinātu, jo tās nebija aukstas. Līdz ar to nesaprotu, kurās tad desmitgadēs Tu uzaugi? Ja mēs paskatāmies pirms 1966. gada, tad ziemas visu laiku mainījušās praktiski vienādās attiecībās starp siltām un aukstām. Principā, tikai cilvēkiem, kas labi atceras to nepārtraukto auksto ziemu piecgadi, varētu likties, ka Latvijā ir normāla drīzāk Urāliem atbilstoša ziema. Visiem pārējiem nevajadzētu būt pretenzijām par Latvijas normāli maigajām, nepastāvīgajām ziemām. Atkušņi vienmēr ir bijuši pat mēnešiem ilgi. Turklāt jāatceras, ka Latvijā visi gadalaiki sāka sasilt vēl pirms 100 gadiem. Tā mazā atkāpe Padomju gados nemaina lietas būtību. Cik no klātesošajiem ir lasījuši n-tos pirmās Latvijas laika romānus, stāstus? Tur visur figurē nenormāli karstas vasaras. Par tādām varēja tikai sapņot Padomju gados. Vai tāpēc jāapgalvo, ka Latvijā nemēdz būt karstas vasaras? Domāju, ka klimatam sevī būtu jāietver viss, kas agrāk pieredzēts, novērots. Kas tur tik nenormāls, ja maigajā Baltijā ir ziemas ap 0? Nav taču +20 un saule!
    Nobeidzot šo visai garo verbālo caur..u, gribu piebilst, ka ārā ir pavasarīgas noskaņas, jo putniņi jau kuro dienu rada sajūtu, ka kalendārā ir marts, nevis janvāris. Un par pavasari vēstī manāmi garākā diena, kas strauji progresē. Dod Dievs, lai tik gaišas, cerīgas noskaņas mājotu novembrī!

  17. Gubumakonis Says:

    Ja,interesanti 🙂 Par sevi varu teikt,ka esmu ridzinieks un vienmer esmu dzivojis Riga,tiesa gan nemaz tik vecs neesu,lai butu piedzivojis to auksto ziemu piecgadi 1965-1970 gados. Ja,un laukos vai maza pilsetina pie dabas dzivojot daudz vairak izjut dabas paradibu un stihiju speku un iedarbibu neka dzivojot liela pilseta,pie tam Vidzemes augstiene varetu but viena no aukstakam(temperaturas zinja) vietam Latvija,ipasi ziemas skaidrajas naktis. Turklat tajos laikos laikam bija pienemts slept un neafiset tos datus par exstremiem laikapstakliem un stihijam,ja pat liela 69 postosa rudens vetra palika novarta… Par par tam loti aukstam ziemam zinu no vecmammas atminam,turklat vina toreiz un un ari rakstija dienasgramatu,kur atzimeja gan laikapstaklus,gan dsavas dzives svarigus notikumus un tur jau ari pieminets kaut kas lidzigs par briesmigu ilgstosu aukstumu. Pats labi atceros paris ziemas,kad ari Riga bija tie -30 un vairak,kadlogiem iekspuse dzivokli sala ledus un lastekas un sniega kupenas krietni pari celiem 🙂 Turklat regulari ziema braucam uz vasarnicu Saulkrastos laI noskureyu sniegu no jumta un veikt kadus citus nepieciesamus darbus,un tur jau tie ziemas skati un sniega segas biezums vienmer bijusi vel daudz iespaidigaki neka Riga. Es jau nesaku,ka tie -30-35 nav exstremi,vai ir norma Latvijai,(tevis pieminetas ziemas ir ta teikt otra galejiba,novirze no normas aukstuma virziena)es ar to domaju,ka tas bija piedzivots ne vienu vien reizi un lidz ar to piemeram si gada sals -18-25 nekas ipass nav,man liekas,kaut kur lasits,vai dzirdets,ka lielakais sals kas registrets Latvija kaut kad ir -42,bet tam man nav oficiala apstiprinajuma. Un tomer,pedejo 15-20 gadus manuprat ir loti stabila tendence uz siltam ziemam ar nelieliem islaicigiem iznemumiem,vai kadreiz pagajusa simtsgade vel bija tik daudz siltas ziemas pec kartas,pie tam ar tendenci palikt arvien siltakam? Ne,sitadas ziemas ap 0+5 un bez sniega man nepatik un es personigi labak izveletos otru galejibu 🙂 Nu vienigi sigada ziema vismaz briziem atgadina par agrako laiku ziemam,un ja uznaks vel februari paris nedelu aukstais laiks ar sniegu,tad vis ok,tad jau ar gaigisu pavasari 🙂

  18. Gubumakonis Says:

    Neesmu jau specialists saja joma,varu vadities tik no pasa piedzivota,noverota un kaut kur lasita vai dzirdeta,varbut ta teoretiski ari ir,bet man jau liekas,ka tiesi to mes pedejas paris desmitgades ari piedzivojam (ipasi pedejos 10 gadus apmeram),un mes varam gan to sajust,gan piedzivot,lai nu kas tas butu,kas tagad notiek-GS,cikliskas izmainas vai svarstibas 🙂

  19. lietusviirs Says:

    No savas puses arī varu pateikt, ka bērnībā skolas laikā (80-desmitie) fizkultūrās slēpojām (tas bija oficiālajā programmā). Pie tam tika gaidīts kārtīgs sniegs, kad arumi nerēgojās. Tiesa bērnībā drošī vien sniega biezums likās liekāks, jo pats biju mazāks 🙂 Kas toreiz bija līdz jostai tagad drošī vien līdz celim :).
    Tagad jāpagaida nākamais el-nino (ceru šī gada beigās) un tad varēs ko vairāk spriest par globālo sasilšanu/atdzišanu.
    Starp citu saule joprojām pārsteidz. Itkā aktivitāte (plankumu, 10.7cm starojums) maza. Tiesa pedējā laikā palielinās protonu plūsmas blīvums. Par ko tas var liecināt nezinu. Varbūt Juris zin ko vairāk.
    Ja kāds nepamannīja, tad nesen bija plankums, kurš iespējams piederēja 23 ciklam. Uzsvars uz iespējams.

  20. Juris A. Says:

    Šoreiz īsi. Tik globālus procesus, kā GS un GA, spēj ietekmēt enerģijas, kas ir jaudīgākas par zemeslodes enerģiju. Un tāda ir tikai Saulei. Tās cikliskās, summārās enerģijas plūsmas heliosfērā, kurā par laimi atrodas arī zemeslode, nosaka arī galvenos, lielmēroga klimatiskos procesus uz Zemes. Cik atceros, Saulei ir aktivitātes (arī attiecīgi neaktivitātes) periodi arī daudz garāki par 11.5 gadiem. Šo aktivitāšu (neaktivitāšu) superpozīcijas arī nosaka mūsu GS vai GA. Ar savu nešpetno dabas piesārņošanu mēs varam radīt tikai nelielas fluktuācijas ap vidējo līkni un pagandēt sev dzīvi. Tāda ir mana visciešākā pārliecība. Ne velti mani jau šeit sāka dēvēt par Saules Juri. Pārāk īsi neiznāca.

  21. Juris A. Says:

    Lietusvīram. Atvainojos, laikā, kad strādāju Baldones observatorijā, es, būdams pēc izglītības radiofiziķis, nodarbojos ar elektroniku, zinātnisko pētījumu automatizāciju tā laika (70., 90. gadu) līmenī. Bet, atrados turpat, blakus Saules pētniekiem. Kā obligāta, bija piedalīšanās arī Zinātniskās Padomes sēdēs, kurās saklausījos tiešām interesantas lietas. Bet diemžēl, pārāk dziļi visās šais lietās, būdams elektronoķis, aiz slinkuma nelīdu, ko tagad var tikai nožēlot. Bet, jaunība bija jaunība. Bet, pārliecība par Saules milzu ietekmi kopš tiem laikiem palika. Kad Zinātņu Akadēmijā daudz kas pajuka, aizgāju enerģētikas sfērā.

  22. Anonīmais Says:

    Bet Juri!
    Vai tad uz Mēness un Zemes ir līdzīgi apstākļi (tikpat labi var salīdzināt Venēru un Merkūru – par spīti garajai naktij, uz Venēras tāpat ir stabila gaisa temp, bet Merkūrs ne ar ko neatšķiras no Mēness)? Domāju, tas ir spilgts piemērs tam, ka Zemes atmosfēra spēj Saules ietekmi krietni reducēt. Vai tiešām Zemes pirmsākumos Saule bija tik karsta, lai uz Zemes būtu krietni karstāks kā pēdējos miljards gados? Cilvēki nevar tieši ietekmēt Zemes atmosfēru, taču iznīcināt biosfēru gan var. Tātad Tu noliedz biosfēras lomu Zemes atmosfēras un klimata izveidošanā, uzturēšanā? Es savukārt ticu, ka biosfēras loma šajos procesos ir lielāka kā Saules svārstības. Nu nav taču tā, ka Saule viendien silda par 30% vairāk un pēc pārsimts gadiem par 30% mazāk. Bet dinamiskā biosfēra gan var vienā dienā pazust no Zemes virsas. Protams, ūdens plašumi un pietiekoši dziļie okeāni stabilizē jebkuras izmaiņas uz Zemes, bet ne jau mūžīgi.

  23. Juris A. Says:

    Kā piedienas Saules Jurim, esmu pārliecināts, ka arī biosfēra izveidojās pamazām, ar cikliskām, bet augošām attīstības fāzēm. Neesmu specs, bet domāju, ka bija apstākļi, ar ko Zeme tais laikos atšķīrās no citām Saules sistēmas planētām, bija šis, varbūt mazais klikšķis, ar ko sākās dzīvības attīstība uz Zemes, tās pirmatnējās formās. Kas to īsti ziņa, kas tais laikos notika uz Venēras, jo sevišķi uz Marsa? Lai kaut kas rastos, vispār notiktu – no kaut kurienes ir jāsaņem enerģija, kaut vai starojuma veidā. Joprojām uzskatu, ka šo enerģiju mēs uz Zemes varam saņemt tikai no Saules. Jā, Zemes iekšpusē notiek visvisādi kodolprocesi, kas arī uztur Zināmu enerģijas līmeni mūsu planētai. Bet visam pāri klājas Saules starojums ar saviem, diemžēl, cikliem. Enerģija nerodas no nekā, mums tā nāk no Saules, kas arī pamazām zaudē savu enerģiju. Bet tas ir no zvaigžņu attīstības zinātnes, kur dziļāk nelienu. Gan jau Cilvēce tad būs aizšmaukusi uz citu vietu bezgalīgajā Kosmosā un varēs taisīt vidējā klimata fluktuācijas uz citas planētas, citā Galaktikā.

  24. raitis_sametis Says:

    Pietiek Saules enerģijai nomainīties, piem. palielināties par 0,001%, kad uz Zemes jau sākas visādi “el nino” un jūtami pastiprinās tropisko vētru aktivitāte.. Pazīme: ja redzam intensīvas ziemeļblāzmas (kas gan nenotiek Latvijas platumos katru gadu…), tad pēc desmit dienām gaidi masīvus ciklonus ar vētrām…

  25. Maija Says:

    Lūk,tā ir diskutēšana!Forši!Kaut gan dzīvē viss ir piedzīvots,ļoti interesanti atkal visu atcerēties!

  26. raitis_sametis Says:

    Varētu vēl vienu garo diskusija par “jet stream” jeb patstāvīgajām gaisa strāvām ap poliem, kas laiku pa laikam mainās pretējos virzienos/un tām līdzi mainās arī siltie un aukstie ilgtermiņa periodi. Bet – par šīm strāvām mēs vēl daudz ko nezinām…parādība ļoti nesen atklāta…

  27. Anonīmais Says:

    Jurim.
    Tu te visu sagriezi kājā gaisā. Protams, bez Saules te būtu auksts un nosacīti apaļš debess ķermenis. Runa ir pavisam par ko citu. Vai tiešām astronomi uzskata, ka Saule atdziest, vai tomēr tai ir tendence sakarst, tuvojoties tās eksistences galam? Padomā kārtīgi, vai tiešām Zeme ir tik atvērta Saules mikroskopiskajām svārstībām? Jau tas vien, ka nakts temperatūra īpaši neatšķiras no dienas, liecina par Zemes atmosfēras autonomiju nevis no Saules, bet no tās klepus, šķaudīšanas, migrēnas un vēl visādām izvirtībām, kas raksturīgas zvaigznēm. Es tikai pieļauju, ka kādā universālā formulā, saliekot kopā visus faktorus, Saules mini svārstības tur nonivelētos. Tas taču ir acīmredzams, ka dzīvība uz Zemes ir veiksmīgi attīstījusies, pateicoties šejienes stabilitātei, neatkarīgi no Saules kaprīzēm. Bet Saules lielās svārstības notiek tik reti, ka man nepietiek lepnības iedomāties – tām atkal jānotiek tieši manas dzīves laikā.
    Un kas tas par pesimismu? Kāpēc gan, lai mūsu pašu patiešām lielajā Galaktikā neatrastos cilvēkiem piemērota planēta? Uzreiz vajag domāt par citām galaktikām.

  28. Anonīmais Says:

    “raitis_sametis”

    Parasti El-Ninjo neizsauc tropisko vētru aktivizēšanos, vismaz Atlantijas okeānā un Klusā okeāna R-daļā. Un El-Ninjo visticamāk nav nekāda tieša sakara ar Saules aktivitātes pacēlumiem un kritumiem. Un tagad pavisam mierīgi paanalizēsim polārblāzmu korelāciju ar aktīviem, dziļiem cikloniem.
    Ziemas mēnešos Atlantijas okeāna Z-daļā aktīvi noris cikloģenēze, kur praktiski katru ziemas sezonu dzimst, dzīvo un mirst ļoti spēcīgi cikloni ar vētrām okeānā un pa retam arī uz sauszemes. Šī ziema nav izņēmums, kaut gan Saule dus saldā un dziļā miegā. Polārblāzmu vērotāji polārajos apgabalos var sūkāt lāstekas un uzēst sniegu ar dzērveņu ievārījumu, tā arī nesagaidījuši debess laistīšanos dažādās krāsās.
    Ar šo gribu uzsvērt, ka vētru neesamība Latvijā vēl nenozīmē, ka Atlantijā viss ir mierīgi. Un otrādi. Tad kāds tam visam sakars ar polārblāzmām? Ja cilvēki Jakutijā ilgstoši vēros šīs blāzmas, vai viņiem gaidīt vētras? Latvijā gandrīz nereāli vērot šo parādību, jo te taču regulāri ir nomākušās debesis.
    Starp citu, es regulāri sekoju līdzi Saules izpausmēm, jo mani radinieki ir ļoti jutīgi uz Zemes magnetosfēras uzbudinājumu. Nekādu korelāciju ar laikapstākļiem neesmu pamanījis vismaz pēdējos 8-10 gadus. Protams, Saule ir ārkārtīgi masīvs objekts un jau iztēlojoties to, tirpas pār muguru pārskrien. Bet ir viens BET – tā taču ir pietiekoši tālu, vismaz pagaidām.
    Ak jā, ar astronomiju aizrāvos agrāk kā ar meteoroloģiju. Tas taču ir tik neparasti, ka mēs te tā tusējam uz mazas planētiņas, visapkārt ir stindzinošs aukstums un tāda neaptverama vientulība tā bezgalīgā plašuma dēļ. Un tomēr mums te uz Zemes viss notiekās, ir visādas kaislības, nopietni kari un varas pārdale. Tāds baigais kontrasts šeit un tur – Augšā.

  29. Juris A. Says:

    Taisnība, Raiti, par tām ziemeļblāzmām. Te gan šo sakarību apstrīdēja, bet es atkārtošos, ko sen atpakaļ lasīju. Saules vējš (augsti enerģētisku daļiņu plūsma – rodas Saules izvirdumu laikā no t.s. arkām – pazeminātas temp. apgabaliem uz Saules), kas atduras Zemes atmosfēras augstākajos slāņos, izsauc šīs polārblāzmas. Bet ne tikai, šīs augsti enerģētiskās daļiņas mijiedarbojas arī ar Zemes magnētisko lauku. Šī mijiedarbība izsauc ļoti nelielu Zemes rotācijas ass gala aprakstītu aplīti – t. s. nutācijas kustību (atcerieties, es aprakstīju piemēru – jāuzsit pa rotējošu vilciņu arknipi – kas notiek?). Tad nu šo nelielo kūlenīti tikai gaida fizikāli augsti enerģētiski punkti uz Zemes (milzīgs mitrums, augsta temperatūra) okeānos. Un parādās ciklonu rašanās punkti, kas attiecīgā virzienā sākot rotēt un dodas pa savām trajektorijām (šeit mani dažs gribēja apstrīdēt par Koriolisa spēka piesaukšanu – atcerieties, kurus krastus ilgā laika periodā izskalo upes, kas tek polu virzienā – šie spēki arī piedalās ciklonu trajektoriju veidošanā). Pa ceļam šie ciklonu pirmsākumi uzņem milzu enerģiju no apkārtējā okeāna un tad tie plosās ne tikai okeānā, bet klūp iekšā arī sauszemē. Re kā nonācu arī līdz atbildei “anonīmajam” . Un Jakutijā cilvēki skatās ziemeļblāzmu, bet viņiem nav vētras (šķiet, ka kādreiz arī viņiem šis tas uznāk, bet no otras puses – Klusā okeāna). Un arī polārblāzmas tagad viņi skatās retāk, Saules neaktivitātes perioda iestāšanās dēļ. Starp citu, par to Saules vēja iedarbi uz Zemi. Manā Observatorijas darba laikā, zinātnieki strādāja ne tikai pie Saules radīto radioviiļņu īpatnībām – piemēram, šā starojuma īpatnējo kvaziperiodisko svārstību decimetru viļņu diapazonā sakarību ar tām sekojošajiem uzliesmojumiem – izmantošanai uzliesmojumu prognozēšanai (gandrīz pati galvenā Radioastrofizikas Observatorijas tēma – tas saistībā ar kosmonautu apdraudējumu šāda uzliesmojuma laikā – jau tad Latvijas zinātnieki strādāja pie Kosmosa problēmām), bet pat pie disertācijām, saistītām arī ar šā Saules vēja ietekmi uz Zemes rotācijas ātruma izmaiņām.

  30. Juris A. Says:

    Aizmirsu piebilst – Jakutija atrodas Eirāzijas kontinentā, visgarākais kontinentsplatuma grādu virzienā, ļoti tālu no Pasaules okeāniem, tādēļ tur vairāk valda dziļi anticikloni, ar retiem ciklonu izrāvieniem, bet tiešām, ne no mūsu puses.

  31. Anonīmais Says:

    Jurim.

    Man domāt, visi klātesošie zina, kur tā Jakutija atrodas. Taču tās republikas DA mala nav nemaz tik tālu no okeāna. Diemžēl Z puslodes mērenajos platumos gaisa masas kustas R-A virzienā, tāpēc tur tā okeāna ietekme visai vāja.
    Es tikai nesaprotu, kāpēc gan, Latvijā ieraugot ziemeļblāzmu, pēkšņi dziļie Atlantijas cikloni metīsies konkrēti uz Latviju, nevis kā ierasts uz Britu salām, pāri Skandināvijas Z-daļai vai kur citur. Godīgi, es neredzu to spēku no Kosmosa, kas tiem cikloniem liktu pievērsties tieši Latvijai. Nu cilvēki Farēru salās vai Islandē redz vai gadiem neredz tās ziemeļblāzmas, bet grandiozas vētras kā bija tā būs. Kur te ir tā acīmredzamā saikne?
    Lai jau būtu, ka cikloni paši nespēj rasties, tos noteikti pamudina Saule. Bet kas gan veicināja tik dziļa ciklona izveidošanos virs sauszemes novembra beigās? Tas jau tāds bezprecedenta gadījums bija, vai arī esmu kaut ko nogulējis. Es savā trulajā saprašanā vairāk sliecos uz temperatūru un gaisa mitruma kontrastiem. Viena lieta ir rasties, bet vēl svarīgāks moments varētu būt, kas tos veidojumus (C un AC) baro ar enerģiju.

  32. b Says:

    Visu cieņu Anonīmajam. lai arī dažās lietās es viņam īpaši nepiekrītu, man ļoti patīk viņa diskutēšanas stils, humors un ironija. Tā turēt, tas šitai vietai piedod dzīvību.
    Turpretī raitis_samietis gan vairāk izceļās ar savu tumsonību, piemēram, apgalvojums, ka jet stream ir galīgi neizpētītas un atklātas nesen un laiku pa laikam mistiski maina savus plūšanas virzienus. Lai nu kā, bet jet stream ir niens no svarīgākajiem ciklonu attīstības un virzības iemesliem un jet stream diez gan labi prognozē tas pats GFS. Tāpat tas teksts par el-ninjo…. mēs jau te visi saprotam pamaz, bet raitim laikam vispār tumša bilde 🙂

  33. lietusviirs Says:

    Par kādām kodolreakcijām zemes iekšienē iet runa?
    Vai tiek domāts par ” Herndon Thesis” ?
    Ja nekļūdos tad tās vairs nav aktuālas. Tās kādu laiku bija aktuālas, kad mēģināja izskaidrot zemes magnētisko lauku. Bet mūsdienās magnētiskais lauks tiek skaidrots pavisam citādi. Pie tam tā ģenerēšanās mehānisms ir arī pierādīts eksperimentāli. Pie tam, gan teorijai gan eksperimetiem milzīga loma ir mūsu pašu Agrim Gailītim. Ja nekļūdosm viņš pirmais pierādīja mehānisma iespējamību teorētiski un pirmais arī uztaisīja eksperimetu te pat Salaspilī Fizikas Institūtā.

    Man šķiet. ka tur nekādas kodolreakcijas nav.

  34. Juris A. Says:

    Stop, kungi!
    1. Šoreiz “B” said. Mēs jau iepriekš, bet B kungs, varbūt, nav to nav lasījis, virtuāli nolēmām, par cik neesam profesionāļi, katrs cenšamies dalīties, uzsveru, dalīties ar savām zināšanām un pieredzi. Un necentīsimies viens otram piedēvēt kādu “tumsonību”. Un ja nu gadās, ka B kungs nav, varbūt, izlasījis to, ko ir izlasījis Raitis? Arī es cenšos atcerēties to, ko kādreiz esmu lasījis, jo patlaban vairs nav īstas gribēšanas ārpus šīs lapas līst kādā biezā zinātniskā grāmatā. Tādā ziņā ši lapa, pateicoties Maiklam, ir kaut kas vienreizējs! Saglabāsim cieņu pret otra domām un, ja nepiekrītam kāda teiktajam – sāksim zolīdi: “Bet manas domas ir ………”. Tā mēs saglabāsim visiem patiku un gribēšanu piedalīties šai Maikla lapā.
    2. Anonīmais, Jūs varbūt nesapratāt manis gari vāvuļoto. Arī es teicu, ka Jakutijā ielaužas pa ciklonam. Un polārblāzmas, pamatā, ir redzamas augstākos platuma grādos, laikam, kā tur bija, saistībā ar gredzenveida magnētiskā lauka esamību ap polu. Priekš tiem, kas tajos grādos dzīvo, tas var kalpot kā indikātors, ka Saules uzliesmojuma radītais, uzsveru, Saules vējš, ir trāpījis Zemi. Viņi to redz katru reizi pie klārām debesīm, un tā tur ir ilgi un bieži. Jā mēs Latvijā ziemeļblāzmas redzam reti un arī tikai spēcīgākās (skat. magn. prognozes). Un taisnība Jums Anonīmais – šis ciklona sākuma centriņš sāk savu ceļu enerģētiskajos punktos ar lielām temperatūras starpībām, ar mitrumu, kur burājot, vakaros no burām, šķiet, tek lejā kārtīgs lietus – mežonīgs kondensāts, mūsu lielajiem cikloniem no to ķēķa – Sargasu jūras Karībos. Un šo punktu ir iekustinājis tas pats Saules vēja belziens, ko viņi neredz, bet Ziemeļos tas indicējas kā polārblāzma un ,gadās, pa retam rudeņos redzam arī mēs. Un cikloni (kārtīgi), šķiet, iet pa vienu un to pašu trajektoriju, kā Jūs pieminējāt, no Sargasu jūras uz Farēru salām, tad Britu salām un tad metas pa labi Eropā iekšā, kamēr jau, lielākoties un paldies Dievam samērā izpumpējušies nonāk līdz Latvijai. Un ne visi Saules vēja trāpījumi izsauc ciklonus, ir jābūt arī šiem Jūsu pieminētajiem apstākļiem – ir jābūt pavērstiem pret Saules silto, pat karsto vaidzņu, kā tas ir jaukajā tur vasariņā.Ir jābūt šiem temperatūras kontrastiem. Tas skaitoties klasiskais ciklonu izcelšanās veids. Ir arī citi cikloni, mūsu apstākļiem tā sauktie ziemas cikloni, kuru trajektorijas nāk no dienvidu apgabaliem – Melnās jūras rajoniem. Tu tiešām šķiet viņu mehānisms būs saistīts ar temp. kontrastiem, varbūt, kāds zina ko vairāk? Šie cikloni parasti atnāk pie mums ar sniegputeni. Kādreiz mēģināšu atrast ar visādām dzīves vietas maiņām noklīdušu, tagad jau samērā senu grāmatu mīkstā brošējumā, krievu valodā “Cikloni”. Škiet bija kāda Krievijas Gosmeteo institūta izdevums, tiešām forša, kas daudzas šajā lauciņā zināmās sarežģītās lietas izskaidroja saprotamā veidā. Daudzas lietas arī esmu atstāstījis no šīs grāmatas šajā mājaslapā. Atceros, ka izmantoju šo to no tās, kad gatavojos lekcijām jahtu kapteiņiem “Burāšanas teorijā” un arī meteoroloģijā.

  35. Juris A. Says:

    Lietusvīram. Par cik senos laikos, pirms Baldones Observatorijas strādāju Fizikas Institūta Atomreaktorā, Jūsu teiktais mani ļoti ieinteresēja, patiešām. Atzīšos, patīk runāt par Saulīti, bet par daudz tuvāko – zemeslodes iekšpusīti tādas īstas saprašanas nav. Varbūt, kā saka “uz pirkstiem” vienkāršotā veidā varētu dalīties savās zināšanās ne tikai tik īsā veidā, bet bišķiņ vairāk. Līdz šim domāju, ka tā putra tur maisās kodolprocesu dēļ. Kādi procesi tur notur temp., varbūt mežonīgās masas dēļ? Ja tas saistīts tikai ar magn. lauku – kaut kā pietrūkst, kur ņem ilgstoši enerģiju?

  36. b Says:

    nu es jau neko daudz nepārmetu, vienkārši raitis dažkārt izceļas ar pērlēm.
    Un, kas attiecas uz ziemeļblāzmām, tām pie mums nav īpaši sezonāls raksturs. Viena no pēdējo laiku spēcīgākajām ziemeļblāzmām bija vērojama, ja precīzi atceros gadu, tad 2002. un tas bija aprīlis, kad pa visu debes jumu bija baltas un zaļas svītras, bet ziemeļu pusē bija arī sarkanas un violetas.

  37. raitis_sametis Says:

    Protams, nevaru būt vienā līmenī ar zinātniskiem prātiem, pēc profesijas esmu jau ilgstošs mūzikas korespondents, laika lietas- tas tikai hobijs…*** Bet zinu joprojām, ja ziemeļblāzmas parādās TIEŠI VIRS LATVIJAS (kur nav tāds raksturīgs šīs parādības biežums), tas liecina par īslaicīgu saules aktivitātes palielininājumu jeb “saules vēju”, ziemeļblāzmas parādīšanās ir tikai sekas palielinātas elementārdaļiņu saskarsmei ar Zemes magnētisko lauku, sekas – viļņu ģenerēšana redzamajā diapazonā. Bet citas sekas šo elementārdaļiņu plūsmai ir tas, ka Zeme un tās okeāni (kas ir ciklonu “kalve”) saņem lielāku enerģiju (mūsu acij nepamanāmo pirmajā piegājienā…) daudzumu, kas akumulējas okeāna ūdeņos, tie to savukārt atdod atmosfērai ciklonu veidā. => paiet apmēram 10 – 12 dienas, kad norit “viss cikls” no saules vēja “brāzmas” līdz tam, kad šās iedarbības rezultātā radušies cikloni/ kas nes līdzi sev vētras, nokrišņus…/ nonāk līdz Latvijai. * tas lasīts populārajā literatūrā, bet 10-12 dienu periods ne reizi vien ir novērots.***Zinātniekiem vēl daaaaaaaaudz jādara, lai šīs parādības un kopsakarības izpētītu līdz galam… (bet šis “gals” vēl ir stipri tālu)…

  38. raitis_sametis Says:

    Tāpatās populārajā literatūrā lasīju par “jet stream”, ne zinātniskajā līmenī (ko droši vien darīšu pensijas vecumā, kad brīvā laika būs pār-pārēm…), taču arī tagad lasīju – ka tās neizpētītas būtībā. Nav pat izsecināts, kādās sakarībā tās mainās virzienos. Taču izpētīts, ka tieši no tām atkarīgas, vai ziemas (vairākas pēc kārtas…) ir siltas, vai aukstas. Tāpatās, kā “il nino”, kas mainās un parādās pēc vēl neizzinātiem cikliem… * Bet vienmēr priecājos, ja kāds par šīm lietām zin’ vairāk…

  39. lietusviirs Says:

    Dēļ milzīgā tilpuma zemes iekšienē ir tik milzīgs enerģījas daudzums, ka tas vienkārši atdziest miljardu gadu garumā. Arī zemes garoza(desmiti kilometri) darbojas kā izolators. Var parēķināt cik liels temperatūras gradients zemes garozā un cik daudz dēļ siltumvadīšanas siltums tiek atdots. Pie tam zeme kosmosā siltumu atdot gandrīz kā absolūtu melns ķermenis. Lai sajustu lielumu kārtas var rupji parēķināt :
    1. Paviršī parēķinot siltuma izstarošana sanāķ ap 350 W/m2. Tākā atmosfēras augšējie slāņi ir daudz aukstāki tad reālā kosmosam atdotā siltuma starojuma enerģija ir mazāka.
    Tātad kārta ir ļoti līdzīga tai kāda tiek saņemta no saules.
    2. Ļoti Rupji pieņemot, ka zeme visu zemi klāj ūdens, un ta biezums ir 3km, tad siltuma enerģijas plūsma sanāk ap 0.6*7/3000 W=0.0014W. Un lai atdzesētu 3000km stabu ar šķērsgriezumu 1m2 sanāk 125 milj gadu.
    Tas tā lai sajustu lielumu kārtas.

    Tiesa zeme saņem siltuma enerģīju arī no rotācijas enerģījas. Gan saules gan mēnes pausumu ietekmē zeme tiek saspiesta un izstiepta un dēļ iekšējās berzes tā uzsilts. Dēļ šī fakta dienakts garums palēnām palielinās. Šo enerģījas daudzumu gan tā vienkārši un ātri nemāku parēķināt.

    Starp citu arī marsam kādreiz bija škidra iekšīene. Ne velti tur ir olimpa vulkāns (27 km , ja pareizi atceros). Bet tagad tam vai nu ir pārak bieza sacietējusi garoza vai arī tas ir pilnībā ciets.

    Mēnes rotāciju zeme, jau ir nobremzējusi un pret zemi ir tikai viena meness puse. Savukārt Jupiters savu pavadoni io tik ļoti staipa, ka tas ir ģeoloģiski daudz aktīvāķs par zemi.

  40. lietusviirs Says:

    Ja ir interese par vidējo platuma ciklonu rašanos un ne tikai, kādu vakaru varbūt varu mēģīnāt ko uzrakstīt tā pupulārzinātniski.

  41. Gubumakonis Says:

    Protams,interese :)Sobrid beidzot te atkal sakas interesantas diskusijas pec ilgstosa klusuma un miera perioda,interesanti palasit 🙂

  42. Juris A. Says:

    Paldies Lietusvīram! Īsi runājot, sapratu, ka Zemeslode, kopš tās rašanās brīža, ar tā brīža sākotnējo temperatūru ļoti lēni dziest , ar savu garozas un atmosfēras izolāciju cenšas šo temperatūru saglabāt, bet papildus saņem kompensējošu enerģiju no Saules. Tas man patīk! Kā redzams, mūziku pasūta atkal SAULE!

  43. Anonīmais Says:

    Beidzot GFS опомнилась un jau atkal rāda normālu laiku februārī. Bet varbūt jau 2. pusē sāksies pavasaris, nu tā ap +10…+15. Martā gan vajadzētu tā kā vairāk – kādus +15…+20.

  44. raitis_sametis Says:

    Vispār- tiešu prognozi virs 50% ticamības var pavēstīt maksimums tikai 4 dienas iepriekš, bet ne tālāk…

  45. Maija Says:

    Gribēju palūgt palīdzību sakarā ar vienu no lielākajām anomālijām pasaulē- El Nino

    Vai jums ir zināma kāda adrese internetā, kurā varētu atrast tādu kā dienasgrāmatu par El Nino attīstību un norisi?

    ja varat palīdzēt rakstiet – maijakuz@inbox.lv


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: