Sen nebijis aukstums Eiropā

Pie Britu salām atrodas anticiklona centrs, un gar šī anticiklona dienvidaustrumu malu Eiropas centrālajā daļā ieplūst auksts gaiss no mūsu reģiona un Krievijas.

Naktī uz pirmdienu visaukstāk (ārpus Skandināvijas un Krievijas) bijis Baltkrievijā un Lietuvā, kur gaisa temperatūra vietām noslīdēja līdz -25 grādu atzīmei (tajā skaitā Lietuvas otrā lielākajā pilsētā Kauņa), bet Polijas ziemeļaustrumos – līdz -24 grādiem. Sals šajās dienās valda praktiski visā Eiropā, pat tradicionāli siltajā Lielbritānijā fiksēts sals līdz -10 grādiem, un līdzīga temperatūra reģistrēta pat Itālijā, galvenokārt Po ielejā.

Turpmākās četras naktis daudzviet Eiropā būs vēl aukstākas, ievērojami aukstāks kļūs Vācijā, arī Spānijā gaidāms sals līdz vismaz -10 grādiem. Iespējams, ka tiks uzstādīti jauni aukstuma rekordi.

Aukstums rada daudz problēmu, tas visvairāk apdraud bezpajumtniekus, kuru Eiropā ir vairāki miljoni, kā arī vecus un nabadzīgus cilvēkus, kuri nespēj nodrošināt pietiekami augstu temperatūru savā miteklī. Šī iemesla dēļ, piemēram, Lielbritānijas varas iestādes izsludinājušas brīdinājumus un pamācības, kā nosiltināt mājokli un pārlaist šo aukstuma vilni, kāds nav piedzīvots 10 gadus.

Tāpat auksts laiks var saasināt veselības problēmas veciem un slimiem cilvēkiem. Pat siltās ziemās Eiropā aukstuma izraisītu veselības problēmu dēļ mirst tūkstošiem cilvēku, un no aukstuma mirušo skaits arī pēdējos siltajos gados daudzkārt pārsniedz no karstuma mirušo skaitu. Tajās pasaules daļās, kur mēdz iestāties ziema ar salu un sniegu, sals tradicionāli paņem vairāk dzīvību nekā jebkura cita dabas parādība vai stihija, tādēļ, pieaugot bažām par globālo atdzišanu, pēdējā laikā izskan arvien skaļāki aicinājumi pasaules valdībām gatavoties iespējamam aukstākam laikam nākotnē, nevis tērēt naudu globālās sasilšanas apkarošanai.

6. janvārī plkst. 9:35
Naktī uz otrdienu daudzviet Vācijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz -18..-24 grādiem, un šāds aukstums šajā valstī ir ļoti reta parādība. Interesanti, ka Skandināvijā šobrīd ir daudz siltāks, gaisa temperatūra Norvēģijā, Zviedrijā un Somijā otrdienas rītā ir vidēji -1..-9 grādi, ziemeļdaļā dažviet aukstāks, bet vietām centrālajā daļā un daudzviet piekrastes rajonos pat virs nulles.

7. janvārī plkst. 12:15
Naktī uz trešdienu vietām Vācijā reģistrēts -26 grādu sals, bet Polijas dienvidrietumos – pat -28 grādi. Šim aukstuma vilnim ir raksturīgs, ka zemākā temperatūra vērojama ielejās, nevis kalnu apgabalos, kalnos lielākoties ir siltāks. Pat Nīderlandē fiksēts -20 grādu sals, bet BBC ziņo, ka Britu salas šobrīd piedzīvo lielāko un garāko aukstuma vilni pēdējo 15 gadu laikā.

6 Atbildes to “Sen nebijis aukstums Eiropā”

  1. maiklam Says:

    Cik gan cilvēki var būt tendenciozi. Kad ir karsts, tad kliedz par GS, kad ir nedaudz aukstāks – par GA. Kopumā uz planētas nekas neliecina par GA ,tāpat kā par GS. Tās ir tikai fluktuācijas, kas izpaužas pa vairākiem gadiem, desmitgadēm, gadsimtiem, gadu tūkstošiem.
    Un kas gan tāds anomāls briest? Spānijas centrālajā daļā katru ziemu ir solīds sals, tāpat Lielbritānijas teritorijā katru ziemu kaut kur ir pie -20 ,arī Vācijas augstienēs un kalnos -30 nav nekāda apokalipse. Tāpat Itālijā daudzviet -10 nav nekas ārkārtējs, arī Venēcija šad tad aizsalst.
    Nemaz ne tik sen londonieši un parīzieši slidoja pa aizsalušām Temzu un Sēnu.
    Nez ko tu teiksi, kad šā gada vasara Eiropā var izrādīsies visai karsta ar garu un siltu rudeni. Lai nākošgad nebūtu ziemas Eiropā, šogad vajag kaut ko aukstāku kā parasti. Būsim godīgi, pēdējās desmitgadēs + anomālijas ir iespaidīgākas kā -. Varbūt šī ziema ir tikai solis atpakaļ, lai nākotnē tiktu veikti divi soļi uz priekšu – siltuma virzienā.
    GA neapdraud planētas iemītnieku eksistenci, bet GS sevī slēpj dzīvības pilnīgas bojāejas draudus. Jūti atšķirību?

    • maikls Says:

      Aukstums dzīvībai līdz šim vienmēr bijis nedraudzīgāks nekā karstums. Un ir zinātnieki, kuri apgalvo, ka kopš 1998. gada uz Zemes kopumā ir kļuvis nedaudz vēsāks (ja izslēdz to meteostaciju datus, kuras ir no visām pusēm ieskautas apbūvē, un ņem vērā arī satelītu mērījumus par temperatūru augstākos atmosfēras slāņos), bet tuvāko 30 gadu periodā ne viens vien zinātnieks prognozē Zemeslodes nelielu atdzišanu par 0,5 grādiem. Šīs prognozes izteiktas, gan ņemot vērā Klusā okeāna aukstās fāzes sākumu, gan Saules neaktivitāti.

      Uz planētas visu laiku notiek vai nu atdzišana vai sasilšana, protams, ka tās ir dabīgas un cikliskas izmaiņas ar garākiem un īsākiem cikliem. Viens aukstuma vai karstuma periods Eiropā neko neizsaka, bet par globālo atdzišanu tagad sāk runāt tādēļ, ka tādu tendenci pēc dažiem datiem var sazīmēt visā pasaulē, it īpaši Antarktīdā un Zemes dienvidu puslodē kopumā.

  2. maiklam Says:

    Ja tu domā, ka +200 ir draudzīgāki kā -50, tad jā, aukstums ir nedraudzīgs. Taču Zeme tikai vienreiz ir bijusi pilnībā iekalta ledū, visi pārējie ledus laikmeti nav skāruši ekvatoriālo joslu. Un, ņemot vērā šodienas Saules siltumu, absolūts sasalums planētai vienkārši nedraud. Taču atgriezenisko saišu rezultātā atbrīvotais oglekļa dioksīds gan teorētiski varētu “sadedzināt” planētas biomasu. Tāpēc risks ir tikai viens – atbrīvot miljardiem gadu laikā uzkrāto oglekli, vienlaicīgi pazudinot dzīvību uz Zemes. Visi pārējie scenāriji nedraud ar absolūtu dzīvības bojāeju.
    1998. g. bija izņēmums, kuru nodrošināja El-Ninjo izmestais siltums troposfērā visa 1997. gada gaitā, turpinoties pirmajā pusē 1998. Tāpēc atsaukties uz izņēmumu nav korekti. Varbūt pagaidīsim līdz nākošajam lielajam El-Ninjo? Tad arī salīdzināsim tā iespaidu uz globālo temperatūru.
    Atdzišana D-puslodē nav lielāka par fluktuāciju robežām, turklāt nevajadzētu ignorēt La-Ninjas prevalēšanu pēdējos gados. Antarktīda parasti atsaucas uz El-Ninjo piegādāto siltumu un La-Ninjas nodrošināto aukstumu. Tāpēc gan jau mēs visai drīz ieraudzīsim Antarktīdu brīvu no piekrastes ledus.
    Lēna sasilšana turpinās jau vairāk kā 100 gadus. Kāpēc lai tā pēkšņi nomainītos ar vispārēju atdzišanu? Ja nu vienīgi cilvēki atsāks kodolsprādzienu izmēģinājumus, tādējādi piesārņojot stratosfēru.

  3. Ģirts Nr1 Says:

    Saulkrastos no rīta piesniga vēl kādi 10cm. Tagad kopā pamērīju sanāk 28cm. Protams sniegs ir irdens, gan jau ar laiku noplaks. Bet vienalga, burvīga diena. Siltāks ar -9C.

  4. lietusviirs Says:

    Vispirms mazliet japasmaida.
    1. Jebkuras straujas klimata izmaiņas ir “bīstamas”, gan atdzišana, gan sasilšana utt, jo vesalām nācijām var nākties mainīt ierasto dzīves stilu, kā rezultātā:
    a) bads, jo pārorientēt lauksaimniecību var nebūt tik vienkārši (tehnika zināšanas utt).
    b) militāri konflikti (dēļ resursiem – pārtika utt)
    c) daba var nespēt tik ātri pielāgoties, kā rezultāta daudzu sugu izmiršana.
    utt

    2. Piekrītu, ka El-ninjo un La-ninja ir būtiska loma globā klimatā (arī temperatūra.

    3. Piekrītu, ka 1998 gadu nevajadzētu ņemt par stskaites punktu jo rekord spēcīgs el-nino tomēr.

    4. Pēdējos 5 milj. gadu vidējā temperatūra (vismaz antarktikā) samazinās.


    Pie tam ledus laikmentu aplitūdai arī tendence palielināties. Tādēļ ja runā par lielu laika periodu tad škiet vairāk ir tendence uz atdzišanu. Tiesa šai laika skalā jāņem vērā arī sauzemes izvietojums. Arī pašas vietas, kur ņemti izvietojuma maiņas (plāšu pārvietošanās, u.t.t)

    5. Bildes kurās ir globālā temperatūra kopš 1850g ir tendenciozas, jo netiek attēlots “medieval warm period”. Ja runā par īsāku periodu, tad jārunā vismaz par 1000 gadiem. Bildes kas ir

    6. Pēdējā gadsimta temperatūra tiešam ir cēlusies. Iespējams tā sākusi kristies, bet varbūt daži pedējie gadi ir tikai dabiskas fluktuācijas. Pagaidīsim vēl pāris gadus un tad bilde būs skaidrāka.

    7. Cilvēks apkārtējo vidi tiešam ir dramatiski izmainījis (mežu platības, CO2, piesārņojums u.t.t). Un šķiet tas var atstāt būtisku ietekmi uz klimatu.

  5. maiklam Says:

    2006./07. gada ziemā Vācijā katrā mēnesī bija stabili virs +10. Togad 2 mēnešus agrāk uzziedēja mandeļkoki R-Vācijā. Nevar taču visu laiku tikai sildīties un laiskoties saulītē. Lai šogad februārī būtu virs +20, janvārī vajag kaut ko aukstāku. Gan jau pavisam drīz šobrīd salstošās valstis piedzīvos kārtējos karstuma rekordus. Vismaz dzīve nav garlaicīga, citādi Vecā Eiropa jau sāka iesūnot no laikapstākļiem ap normu.
    Nez kā šo pārbaudījumu būs izturējušas bambusu audzes un dekoratīvās palmas? Pērnziem Turkmenistānā un Irānā izsala tūkstošiem dateļpalmu, šogad cieš Vecā Eiropa.


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: