Joprojām bez būtiskām izmaiņām

Pēc ilgiem laikiem trešdienas rīts daļā Latvijas ir atnācis ar skaidru laiku, arī Jēkabpilī šobrīd spīd saule un ir daudz gaišāks nekā visas iepriekšējās dienas, kad pat dienas vidū telpās lieti noderēja mākslīgais apgaismojums.

Bet visādi citādi laika apstākļos būtisku izmaiņu nav, mēs joprojām esam viena vai cita ciklona siltajā austrumu malā. Aizvadītajā naktī viens šāds ciklons pietuvojās Kurzemei, tā austrumu malā D, DR vējš pūta ar vētras spēku – vētra mazliet patrakoja jūrā un skāra arī Kurzemes rietumu piekrasti. Savukārt piektdien jauns ciklons varētu nonākt tieši virs Latvijas. Pēc tam kļūs nedaudz vēsāks, un var pastiprināties anticiklonu ietekme.

Šovakar Latvijas austrumu rajonos gaidāms stiprs slapjš sniegs un neliels lietus. Ceturtdien pārsvarā būs nelieli nokrišņi, bet piektdienas rītā daļā Latvijas atkal gaidāmi stiprāki nokrišņi. Naktī uz ceturtdienu temperatūra vietām noslīdēs līdz nullei, naktī uz piektdienu daudzviet gaidāms minimāls sals, bet kopumā gaisa temperatūra joprojām turēsies virs nulles, visaugstāko atzīmi sasniedzot piektdien Latgalē: +8 grādus.

Tuvākajā nākotnē ar nelieliem izņēmumiem turpināsies situācija, ka arktiskais aukstums aplaimo Āziju un Ziemeļameriku, bet Eiropa lielākoties paliek bešā. Tomēr lielā daļā Eiropas šajās dienās valda aukstāks laiks nekā ierasts, un siltāks par normu ir tikai Eiropas austrumu daļā, ir īpaši Krievijas rietumos. Gan Accuweather, gan Met Office sezonālajā prognozē Eiropai teikts, ka decembris būs relatīvi aukstākais ziemas mēnesis (runa ir par temperatūras novirzi no daudzu gadu vidējiem rādītājiem). Lai gan mēs Latvijā to nemaz neizjūtam, Eiropas rietumu daļā tā tik tiešām varētu būt.

27 Atbildes to “Joprojām bez būtiskām izmaiņām”

  1. Gubumakonis Says:

    Riga,Zolitude vakara un ipasi nakts pirmaja pusee bija verojams diezgan stiprs brazmains vejs,atklatas vietas nakti tas pec sajutam varetu but atseviskas brazmas lidz 15-16 m/s 🙂 Lietus bija minimali. Bet sodien ir saulains laiks,neliels makonainums temp +3,paliek vesak.

  2. Juris A. Says:

    Par citu tēmu. Vakar LTV1 deva vecu, amerikāņu politiķa Gora dokumentālo filmu par “globālo sasilšanu”. Neesmu dabas nīdējs un piekrītu 100%, ka dabu tā piecūkot, kā to dara industriālās lielvalstis, nedrīkst. Nu netīk dzīvot tik piecūkotā vidē. Bet problēma šajā filmā slēpjas tā visa izskaidrojumā un secinājumos. Pirmkārt tā balstīta uz veciem datiem – līdz 2005. gadam un visi procesi pārspīlēti ekstrapolēti uz nākamajiem gadiem. Nez kāpēc, pēkšņi, ar Norvēģijas vēstniecības atbalstu, šī filma tika demonstrēta tagad, uz 2008./2009. gada sliekšņa? Piekrītu, pret cūcībām ir jācīnās. Bet to nevajag pamatot ar novecojušiem un tendencioziem faktiem! Kā pārpublicēja Maikls, laiciņu atpakaļ, pēc zinātniskajiem datiem, šis “globālās sasilšanas” process ir strauji mainījies, varbūt ne gluži uz atdzišanu, bet nepilna gada laikā globālā temperatūra ir atkritusi par 0.7 grādiem C atpakaļ, par cik bija uzkāpusi 100 gadu laikā. Laikam tā bija, Maikl?. Arī ledāju kušanas straujums, pašlaik, cik atceros, ir samazinājies! Otrkārt. Te nu nonākam pie viena fakta, ko Gors bija aizmirsis vai tendenciozi neminējis. Visā viņa šausmu stāstā tika minēts Saules starojums, bet uzsvēršu – Saules starojuma līmenis tika pieņemts kā ļoti KONSTANTS LIELUMS !!! Ne jau velti, te mani sauc par Saules Juri ! Filmā ir aizmirsti Saules starojuma cikliskā daba. Ne tikai maksimumu, bet arī minimumu cikliskums un, atkārtošos, kā daudzos savos komentos par šo tēmu, arī šo procesu, ar ļoti dažādiem, ne tikai 11.5 gadu, superpozīcijas (uzklāšanās). Uz procesa izmaiņu sākumu norāda, domāju, arī pēdējā minimuma izstieptais raksturs. Process sāks iet uz otru pusi, neskatoties uz cilvēces cūkošanos. Treškārt, par briesmīgajiem plūdiem, kas sagaida cilvēci. Pareizi viņš rādīja no fizikas viedokļa, ka izkūstot peldošam ledum, traukam pāri līmenis neies (ledum izkūstot, tā aizņemtais tilpums atkal samazinās, sasalstot – otrādi. Aisbergam virs ūdens ir tikai viena desmitā daļa no tā tilpuma). Gors šausmināja par Dienvidpola ledāju izkušanu. Par Grenlandi nezinu, bet Antarktīdā, izrādās, ļoti lielas platības zem šā ledus, aizņem teritorijas, kas ir zem apkārtējo okeānu līmeņa! (“Ilustrētās Zinātnes” raksts). Ka tik nesanāk otrādi, ka tādā gadījumā ūdentiņš no okeāniem vēl satek izkusušās Antarktīdas iekšienē. Šīs ir tās trīs lietas, kuras Gors bija piemirsis vai tīšām neminēja. LTV1 gan vajadzēja painteresēties vai, filma, kas bija aktuāla ap 2005. gadu, der vairs šodien! Gan jau nāks, atkal, mazais Ledus laikmets (kad Kurzemes zemnieki ar ragavām brauca uz Zviedriju), neatkarīgi no cilvēka gribas. Un vēl, piezīmēšu vai jautāšu, varbūt kāds māk skaidrot, kāpēc – pēc fimas – ap Zemeslodi ir plāns, nepilnus 100 km biezs atmosfēras slānis, par ko stipri domājam, bet paši, patiesībā sēžam uz fantastiski milzīgas bumbas, kurā viss vārās ar tūkstošiem grādiem, bet mēs tik sēžam uz mazas atdzisušas garoziņas un uztraucamies par to tikai tad, kad mūs drusku papurina vai gaisā parādās kāds izvirdumiņš – tēma šausmu filmai?
    Neskatoties uz “globālo sasilšanu”, Itālijas ielejās ir 1m, bet kalnos jau 2m
    biezs dabīgā sniega slānis. Nākošajā ceturtdienā dodos uz kalniem slēpot. Kādi “globālās sasilšanas” laika apstākļi būs bijuši tur, pastāstīšu, ja sanāks, pirms Ziemassvētkiem!

  3. raitis_sametis Says:

    Ši filma jau pirms gadiem 4 tika pirmo reizi rādīta…

  4. raitis_sametis Says:

    Pa “lielajam” runājot- tikai gaisa plūsmas uz vairākiem (varbūt 10-15) gadiem pārkārtojas, tagad pie uz laiku ieplūdīs siltāks atzars. Laikam šādu parādību par “El Nino” sauc (laika trūkuma dēļ neesmu šai lietā sīkumos iedziļinājies…).

  5. lietusviirs Says:

    Raiti, El Nino un La Nina ir veidojumu kuri parasti ilgst apmēram 0.5 līdz 1 gadam. Pie tam pēc El Nino parasti ir La Nina. Tur runa ir par klusā okeāna gaisa plūsmām un okeāna temperatūru. Šīs parādības ir tik milzīgas, ka ietekmē klimatu visa pasaulē. Bet tās neilgst gadiem.

  6. raitis_sametis Says:

    kas ilgst vai neilgst gadiem- to neviens patiesībā nezina… Varbūt ir kādas gaisa plūsmas, kas ilgst gadiem. Nosauksim tās par – LatNINO!:)

  7. raitis_sametis Says:

    Un šodien atkal no meteo.lv

    04.12.2008.plkst.11.36

    Šodien, 04.12., priekšpusdienā jūras piekrastē dienvidrietumu vējš
    brāzmās pastiprināsies līdz 20-22 m/s.

  8. lietusviirs Says:

    Ir ir tādas plūsmas :).
    * – Piem. uz jupitera milzīgs virpulis ilgst jau vismaz 300 gadu.
    *- Eiropas valdošie vēji (R, DR) arī ilgst vismaz gadu simtus.
    *_ Jet stream kā par brīnumu arī nāķ no rietumiem.

    Bet ja nopietni, tad laikasptākļiem ir “paterni” (šabloni) kuri ilgums var būt pat simti gadu. Tos ietekmē arī Saules Jura nepārtraukti piesauktie saules cikli, kuriem ir dažādas frekvences un kuri tiešām pārklājas.

    Tagad vairāķ Saules Jurim (centīšos maksimāli vienkārši, bet Jurim šķiet varētu arī mazliet eksaktāk):
    To ka ir cikli un to superpozīcija neviens(vismaz es) neapstrīd. Diskusijas vairāk rodas par to cik strauji var notikt laika paternu maiņas. Proti cikls ir 80 gadi, bet paterns var nomainīties 10 gados un pat ātrāk. Tas ir tādēļ, ka ir dažādi laika paterni, kuri var būt stabili. Proti šie paterni mainās no viena stabila stāvokļa uz citu. Piemēram ūdens pile. Udens pile mākoņs var sansiegt pat -40 grādu pārdzesējumu. Protu pie -40 tā var būt vēl šķidra. Un tad, kad sākas kristalizācija tā notiek ļoti ļoti ātri. Tas pats notiek arī ar laikaapstākļu paterniem. Dēļ saules aktivitātes maiņām enerģētiski izdevīgāks var kļūt cits paterns. Bet lai notiktu paternu maiņa nepieciešama kāda sākotnējā “enerģija” . Piemēram ja bumbiņa atrodas kādā bļodā tad, lai to pārliktu blakus dziļākā nepieciešams vispirms to pacelt līdz bļodas malai un pēc tam tā pati nokritīs līdz blakus bļodas dibenam. Tieši tā pat ir ar laikapstākļiem.

    Piemēri. Lielie ledus laikmeti ir dēļ planētas orbītas cikliskas maiņas un to periods ir ap 100 000 gadu. Bet ledus laikmets parasti beidzas ļoti ļoti strauji. Arī iestājas tas strauji. Kāpēc notiek strauji patreiz škiet visi tā pat zin.

  9. Gubumakonis Says:

    Paldies Jurim un Lietusviram par interesantu informaciju 🙂 Ja sie procesi ir sarezgiti un interesanti un gribetos par to visu uzzinat vairak 🙂

  10. raitis_sametis Says:

    Tur vajadzigs vadošo zinātnieku pētījumi/ un visai milzīgi finansiālie ieguldījumi.

  11. Gubumakonis Says:

    Sini raksta,gan krievu valoda tiek daleji paskaidrots kapec pedejo gadu ziemas ir tik siltas
    http://news.gismeteo.ru/news.n2?item=63364078574
    bet interesanti tomer,kapec notiek tadas izmainas ciklonu uzvediba? 🙂

  12. raitis_sametis Says:

    http://www.wunderground.com/blog/RickyRood/archive.html

    atradu klimata izmaiņu speciālista blogu (gan angliski/Latvijā neviens vēl nav izaudzis- lai ar tādu vērienu spriestu…).

  13. raitis_sametis Says:

    http://www.meteo.lv/public/laika_zinas.html

    Plkst 11:00 Liepājā esot 15m/s, ap Ainažiem- 12m/s. Vizuāli aiz loga Rīgā 4-5-6 m/s.

  14. lietusviirs Says:

    Ciklonu uzvedību vistiešakā veidā ietekme Jet Stream. Savukārt to ietekmē horizontālais temperatūras gradients, kuru ietekmē arī zemes magnetiskais lauks. Ja magnētiskai lauks pavājinās vairāk kosmiskā starojuma nonak līdz zemei, kas rada vairak mākoņus (par gan zinātnieki vēl strīdas) kas savukārt ietekmā gan zemes izstaroto gan saņemto siltumu . Savukārt zemes magnētisko lauku ietekmē saules magnētiskais lauks (jo īpaši megnētisko vētru magnētiskais lauks un tā polaritāte).
    Pie tam NASA jau stāstīja, ka saules vējš pēdejā laikā samazinās u.t.t
    Šīs ir tikai viens no faktoriem, kas varetu ietekmēt cikonu trajektori. Lai varētu stingri apgalvot, tad jāanalizē mērējumi, (ātaisa korelācijas analīze, …), ja korelācija tiek novērota, tad jātaisa dator simulācija, kuram ir jāiegūst tie paši dati, jādot arī analītiski novērtējumu vismaz vienkāršotam modelim, u.t.t.

    Tā ka ciklonu trajektoriju maiņu var ietekmē ļoti komplicēti procesi.

  15. Gubumakonis Says:

    🙂

  16. Gubumakonis Says:

    Ja,tik daudz faktoru,nianses,cikli un t t. procesi,kas ietekme klimatu un lidz ar to laikapstaklus aiz loga 🙂 Un cilveks,zinatne vel laikam zin parak maz,lai izprastu pilniba un vel jo vairak paredzet vai prognozet,kas notiek,parak maz datu un petijumu procesiem un cikliem,kas ilgst tukstosiem gadu,parklajas,ietekme viens otru un mainas.. iespejams te ir ta ka kaleidoskopa princips,kad laikam ritot sie apstakli sakrit savadak un katru reizi rezultats ir tomer savadaks un tiesi ta,ka vienreiz ir bijis vairs nebus nekad… katra gadijuma cilveka muzs laikam ir par isu,lai izjust to globalo procesu cikliskumu,mes varam vien noverot kada isa posma izmainas 🙂 katra gadijuma ir interesanti par to visu uzzinat vairak.

  17. raitis_sametis Says:

    http://blogi.nozare.lv/gailans/2008/12/03/kalifornijas-postoso-ugunsgreku-sekas-ari-latvija/

    Te vienā blogā atradu komentāru par Kalifornijas ugunsgrēku ietekmi uz Latviju (vairāk gan ekonomiskā aspektā)…

  18. Juris A. Says:

    Lietusvīram. Jūs brīnišķīgi papildinājāt manu spriedelēšanu. Par to procesu sākotnējo enerģiju. Kādreiz, sen atpakaļ, izdevās kaut kur izlasīt par vienkāršotu, bet labi uzskatāmu ciklonu rašanās mehānismu. Arī tas bija saistībā ar Saules enerģijas plūsmu. Saule – uzliesmojums – enerģētisku daļiņu, no uzliesmojuma arkām virs Saules, izsviešana kosmosā, tā sauktais “Saules vējš” – trāpa Zemei – izsauc tās ārējā magnētiskā lauka perturbācijas – iedarbojoties uz Zemes iekšējo magnētisko lauku, izsauc niecīgu Zemes rotācijas izmaiņu – Zemes ass nutācijas kustību (iesitiet rotējošam vilciņam ar knipi – tā rotācijas ass gals aprakstīs nelielu aplīti) – no šīs nutācijas kustības veidojas Koriolisa spēks – tā ietekmē Zemeslodes augsti enerģētiskajos punktos (augsta temperatūra, mitrums – piem. Sargasu jūrā) sāk veidoties neliels ciklona centriņš, kas, tāpat, Zemes rotācijas ietekmē sāk savu ceļu, nepārtraukti palielinot savu eneģiju okeānā. Un beigās iegūst mežonīgu enerģiju. Speciem šis izklāsts varbūt liksies par triviālu, bet tas ir pietiekoši, lai kaut cik izprastu šo procesu. Tā nu mazs knipītis ar mazu eneģiju izraisa milzīgu procesu sākšanos. Atvainojos, varbūt ne pārāk profesionāli, jo esmu bijušais radiofiziķis, vēlāk enerģētiķis, bet, savulaik esmu sēdējis 25 gadus blakus īstiem Saules pētniekiem Baldones Radioastrofizikas Observatotijā un šo to no viņiem arī dzirdējis.

  19. raitis_sametis Says:

    Laimīgs cilvēks, varam skatīties Kosmosā un par to vēl algu saņemt:)

  20. lietusviirs Says:

    Nu nu Raiti, kosmosu tu redzi uz bildēm (optiskaam radara u.t.t), 10 min un tad puss gadu rēķini, rēķini vēl rēķini un tad pāris mēnēsus raskti publikācijas. Vēļ uzstājies konferencēs u.t.t. Šķiet tāds ir daudzu astronoma ikdienas darbs 🙂 Ir kam tas patīk.

    Principā pirmo reizi lasu, ka magnētiskā lauka perturbāciju izsauktais zemes rotācijas izmainja radītu koriolisa spēku 🙂

    Koriolisa spēks Fc=-2mOxV , kur O – zemes rotācijas leņķiskais ātrums(vektors), V – gaisa daļiņas kustības vektors. x – vektoriāļais reizinājums.
    Tātad diez vai magnētiskā lauka perturbācija var izmainīt O tik daudz, lai tas radītu manāmu koriolisa spēka izmaiņu.

    Zemes nutācijas kustību daudz vairāk ietekmē mēness un saules kustība. Internetā par to ir daudz datu.

    Ja ir interese par cikloniem iesaku papētīt “Rossby waves” .
    Praktiski nevienā atmosfēras modelī neesmu redzējis saules vēja ietekmi. Bet ciklonus tie tā pat lieliski sarēķina.

    Saules vējš var ietekmēt atmosfēru, bet nešķiet, ka caur koriolisa spēka izmaiņām.

    Starp citu arī uz neptūna ir cikloni, bet līdz turienei nonākšie saules vēji ir tik vāji … , bet planētas massa ir daudz lielāka par zemes masu, tādēļ nepieciešma dauz lielāka enerģija, lai pamainītu rotācijas assi. 🙂

    Teorētiski arī tauriņa spārnu vēziens ietekmē atmosfēras procesus, jo tie ir stohastiski un tādel neliela perturbācija var radīt milzīgas izmaiņas tālā nākotnē. Bet tās ir tikai spekulācijas.

  21. Romāns Says:

    Ogrē šonakt bija sniegs (ap 2 – 3 cm), bet jau no rīta tas nokusa.

  22. raitis_sametis Says:

    Vakar vakarā – Rīgā bija kādas stundiņas ar slapju sniegu

  23. kāda še garlaicība! Says:

    Neviens no jums nav dzirdējis par karstumu Krimas vidienē? Krimas galvaspilsētā šodien krietni uzlabots decembra maksimālās temp. rekords. Tagad tie ir 25,4 grādi! Tāpat Bulgārijā bija ļoti silts laiks (virs 20), kas vakarā valsts R-daļā noslēdzās ar vasarīgu negaisu – zibeņoja, krita krusa, dārdēja pērkons.

  24. raitis_sametis Says:

    Arī Krievijā ap Maskavu – fiksēti dažādi siltuma rekordi:)…
    ——
    Bet visādus meteo pasaules ekstrēmus fiksēju sekojošā saitē…
    -> http://klab.lv/users/meteo_lv/15309.html

  25. raitis_sametis Says:

    http://news.gismeteo.ru/news.n2?item=63364089392

    Te, piemēram, var lasīt-par to, ko iepriekš teicu…


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: