Pasaulē vienmēr vietām ir siltāks, citviet – aukstāks par normu

Neliela zema spiediena ieplaka daļā Latvijas šorīt atnesa stipru lietu, bet citādi pie mums turpina valdīt vienmuļi laika apstākļi – nomācies, silts un mitrs. Šonedēļ kādā brīdī tomēr varētu parādīties saule, brīžiem uzpūtīs stiprāks dienvidu vējš, protams, vēl būs arī lietus un, iespējams, slapjš sniegs. Gaisa temperatūra joprojām būs virs nulles atzīmes.

Šāds silts laiks valda visā Austrumeiropā. Rietumeiropā un Centrāleiropā kopumā ir nedaudz vēsāks, un tur gaisa temperatūra lielākoties ir zemāka par normu. Aukstuma pols šobrīd atrodas virs Krievijas Āzijā, kur novembra beigās gaisa temperatūra noslīdēja pat zem -50 grādiem. Turpretī Krievijas rietumos, tāpat kā Austrumeiropā, ir netipiski silts laiks. Ļoti siltas gaisa masas, salīdzinot ar ilggadējiem vidējiem rādītājiem, atrodas arī virs Grenlandes un Kanādas ziemeļaustrumiem, turpretī virs Aļaskas atrodas netipisks aukstums. Tas viss redzams kartē zemāk, kurā atspoguļota prognozētā 850 hPa temperatūras (jeb gaisa temperatūras aptuveni pusotra kilometra augstumā) atšķirība no daudzu gadu vidējā rādītāja otrdien.

2. decembris 2008

Tātad ar zilo krāsu iekrāsoti tie apgabali, virs kuriem gaisa temperatūra ir zemāka par normu (tumši violetā krāsa apzīmē novirzi no normas par vairāk nekā 12 grādiem). Dabā viss ir līdzsvarā: ja kaut kur ir siltāks, citviet ir aukstāks nekā ierasts. Uz Zemes nepārtraukti notiek silto un auksto gaisa masu apmaiņa, un pēdējo gadu ziemās ir iegadījies tā, ka virs Austrumeiropas šī gaisa masu apmaiņa notiek dienvidu-ziemeļu virzienā, tas ir, siltums no dienvidiem plūst uz ziemeļiem pāri mūsu reģionam.

Arī šobrīd atkārtojas šis pats scenārijs, kad Austrumeiropa gandrīz visu laiku atrodas ciklonu un/vai anticiklonu siltajā sektorā, un arī visu decembra pirmo nedēļu Latvija un citas Austrumeiropas valstis būs ciklonu siltajā austrumu malā. Vēlāk šī situācija, šķiet, mainīsies, bet ievērojamu aukstumu skaitliskie laika modeļi pārskatāmā nākotnē (kas ir kādas 2 nedēļas) šobrīd neprognozē.

8 Atbildes to “Pasaulē vienmēr vietām ir siltāks, citviet – aukstāks par normu”

  1. Maikl! Says:

    “Tas viss redzams kartē zemāk, kurā atspoguļota prognozētā 850 hPa temperatūras (jeb gaisa temperatūras aptuveni pusotra kilometra augstumā)”

    Lūdzu izstāsti, kāpēc šīs kartes neuzrāda teritorijas virs 1,5 km augstuma? Ir taču skaidrs, ka 5 km augstumā spiediens ir krietni zemāks un arī T ir cita. Piemēram, vasarās Himalajos uzrāda +30, kaut gan reāli tur nav tik silts. Sanāk, ka daudzviet tiek izfantazēta T, jo tur ne tikai nav tādu temperatūru, bet pat gaisa vietā ir Zemes garoza.
    Mani jau sen moka šī pretruna, tikai nezināju kam pajautāt.
    Ceru uz atbildi, ja ne no Tevis, tad no kāda cita.

  2. GatisBB Says:

    Labāk kāds varētu pastāstīt, kad beidzot sagaidīsim ziemu?

  3. Girts Says:

    Gruodžio mėnesio vidutinė oro temperatūra Lietuvoje bus nežymiai aukštesnė už vidutinę daugiametę (vidutinė daugiametė -2,4°C). Mėnesio kritulių kiekis numatomas šiek tiek didesnis už vidutinį daugiametį (vidutinis daugiametis 56 mm).
    Vidutinė žiemos (gruodžio-vasario) temperatūra Lietuvoje numatoma iki 1°C aukštesnė už vidutinę daugiametę (vidutinė daugiametė -4°C); sezono kritulių kiekis prognozuojamas artimas vidutiniam daugiamečiam (vidutinis daugiametis 128 mm).

    Tātad, Lietuvas meteorologi prognozē decembra vidējo temperatūru nedaudz augstāku par normu, ziemas (decembris-februāris) vidējā temperatūra +1 grāds augstāka par normu.

  4. maikls Says:

    Ja kartēs uzrādītu visus kalnu apgabalus, tad tur būtu grūti ko saprast, tāpēc laika apstākļus kalnos prognozē augstas izšķirtspējas modeļi, kas paredzēti konkrētajam reģionam.

    Un 850 hPa temperatūra nemainās atkarībā no augstuma, jo tā ir temperatūra aptuveni pusotra kilometra augstumā, un šis augstums nedaudz mainās tikai atkarībā no atmosfēras spiediena jūras līmenī. Ja konkrētā vieta atrodas augstāk, tad, no šīs temperatūras atskaitot vienu grādu par katriem 100 metriem (vai pusgrādu par katriem 100 metriem pie gaisa mitruma 99-100%), var iegūt reālo temperatūru konkrētajai vietai. Inversijas gadījumā gan var būt pretēji: tad temperatūra virs mākoņiem ir augstāka nekā zem.

  5. maikls Says:

    Tātad augstums, kurā atmosfēras spiediens ir 850 hPa, būs vienāds gan ielejā, gan kalnā, jo šo augstumu mēra, skaitot no jūras līmeņa, nevis no zemes virsmas.

    Lai prognozētu gaisa temperatūru augstos kalnos, bieži vien izmanto 500 hPa temperatūru, jo 500 hPa tiek sasniegti aptuveni 5 kilometru augstumā.

  6. Maiklam Says:

    Paldies par atbildi!
    Diemžēl uz planētas ir visai daudz miljonu kv. km, kas augstāki par 1,5 km virs jūras līmeņa. Tāpēc uzskatu, ka pats apzīmējums “temp. 1,5 km augstumā” ir maldinošs. Piezemes gaisa temp. var viegli aprēķināt arī inversijas situācijās, taču izzīlēt kāda tad ir tā temp. 850 hPa. Kalnos ir mazāks atmosfēras spiediens – tur nav nekādu 850 hPa. to tak var redzēt mērījumos, kurus veic zondes. Paceļot zondi kaut kur Himalajos, jau pašā sākumā spiediens ir mazāks par 600 hPa. Man tas ir svarīgi, jo temp. 850 hPa līmenī ir vērtīgāka par piezemes temp. prognozi – tā ir stabilāka, turklāt praktiski nav saistīta ar mākoņu daudzumu un citu faktoru ietekmi. Konkrēti ir problēmas prognozēt temp. Turcijā, Alpos un Kaukāzā (praktiska vajadzība). Tāpat teorētiski nespēju saprast, cik tad īsti auksts būs Antarktīdā un Grenlandē, jo tur atkal uz ledāju virsmas ir krietni mazāks spiediens. Žēl, ka nekur literatūrā nav apskatīta šī problēma.
    Vari papētīt augstkalnu meteostaciju zonžu aktuālos rezultātus, dažas pilsētas var pat arhīvā pa dienām apskatīt. Ļoti labs avots!
    http://weather.uwyo.edu/upperair/sounding.html

  7. Anonīms Says:

    GatisBB said
    “Labāk kāds varētu pastāstīt, kad beidzot sagaidīsim ziemu?”

    Kas tas par zvēru? Aizmirsti! Es to negaidu un nemaz negribu sagaidīt. Bet vispār… Kad izsīks AC virs Kazahstānas un atdzims kaut kur tuvāk ziemeļiem vai Ziemeļjūrai (nedod Dievs virs Skandināvijas-Grenlandes), tad arī ziema atnāks.

  8. lietusviirs Says:

    🙂 Tāpēc jau, ka 850 hPa var būt vairakus kilemetrus zem kājām arii temperatūra var būt pat +20 un vairak.

    Pētot anomālijas (novirzes no normas) patreizējo atmosfēras stāvokli u.t.t 850 hPa ir ļoti ļoti ērti, jo:
    1. Tiek izslēgta reljefa ietekme uz temperatūru (apm 1C uz 100m). Lai izslēgtu reljefa ietekmi 850 hPa Temperatūras vietā var dot “Potenciālo Temperatūru”. Bet šķiet tas vēl vairāk jauktu galvu. Starp citu meteoroloģijā lietotajās meteogrammās tiek lietota virtuālā temperatūra.
    2. Samazīnāta saulē sakarsušas zemes ietekme, kas ir ļoti atkarīga no albedo, kurš savukār ir atkarīgs no seguma (lauks, mežs, sniegs, grnats, …)
    3. Virs Okeāna situācija augstāk par 850hPa jau var būtiski atšķirties no meteoroloģiskās situācijas virs okeāna virsmas. Tādēļ augstāķ ņemt nav lērti.
    4. Vietās < 600 m no 850 hPa temp, var tikt rēķināts:
    * cik dienā var iesilt gais. Jo kad tiek pārsniegta noteikta temperatūra sākas konvekcija, un iesilšana būtiski palēlinās, jo no ta brīža ir jāsilda biezs atmosfēras slānis.
    * Varam rēķināt lake effect nokrišnu iespējamību.
    * Vētrās vēja brāzamas var tikt rēķinātas pēc vēja 850 hPa auhstumā.
    5. Piezemes efekti 850 hPa augstumā ir būtiski samazinājošies, un tad var labi redzēt siltos un aukstos ciklonu sektorus, u.t.t


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: