Nedēļas otrajā pusē sniegs nokusīs

Ciklons, kas Latvijai atnesa sniegavētru, pamazām zaudē spēkus. Tā centrs joprojām atrodas tuvu Latvijai, bet līdz trešdienai tas pilnībā izzudīs.

Šodien, lai gan vējš joprojām būs stiprs, tas pamazām pierims. Turpinās snigt un puteņot, vietām stipri; Latgalē nokrišņu joprojām būs maz. Gaisa temperatūra joprojām būs tuvu nulles atzīmei.

Naktī uz otrdienu daudzviet vēl gaidāms sniegs, pūtīs mērens D vējš. Gaiss atdzisīs līdz -1..-5 grādiem. Otrdien vietām uzsnigs, pūtīs neliels vējš no dienvidu puses, gaisa temperatūra -2..+1 grāds.

Trešdien Latvija nonāks Atlantijas ciklona siltajā dienvidaustrumu malā, tādēļ, sākot no trešdienas pēcpusdienas, Latvijā ar DR vēju ieplūdīs siltākas gaisa masas. Ceturtdien gaidāms brāzmains R, DR vējš, un gaisa temperatūra jau varētu pakāpties līdz +4 grādiem austrumu rajonos, līdz +7 grādiem centrālajos rajonos un līdz +9 grādiem jūras piekrastē. Tātad sasnigušais sniegs strauji kusīs, un to veicinās arī gaidāmais lietus.

Saskaņā ar pašreizējām prognozēm arī turpmāk Latvija atradīsies plaša zema spiediena apgabala siltajā austrumu malā, tādēļ gaidāms silts un mitrs laiks, ziemas vietā atkal valdīs rudens.

58 Atbildes to “Nedēļas otrajā pusē sniegs nokusīs”

  1. allz Says:

    Tas nu gan ir ka ieprieksejos 2 gadus un tas ir debili. Ziemas vieta veess rudens, ak n uKAPEC? 😦

  2. Maija Says:

    Nu tā,papriecājāmies par sniedziņu un pietiek!Nepatīk jau gan tie dubļi un lietus visu ziemu!

  3. Gubumakonis Says:

    Tagad gan ir superigs laiks,neliels sniedzins un sals, t-2 puteno un kupenas vietam pari celiem 🙂 Jaizbauda un japriecajas kamer ir 🙂 Autovaditaji gan laikam nau diez ko priecigi atrokot sorit savus auto no dzilam kupenam 🙂 Interesanti,cik bieza sorit sniegasega dazadas vietas? Zolitude gruti saprast,jo ir saputinats iun loti nevienmerigi,videji kadi 15-20 cm bus 🙂 Un tagad par bedigo 😦 zel gan,ka tas viss driz beigsies,bet esu jau sen noverojis,ka liels sniegs ilgi neturas. Nu ari soreiz atgriezas jau tradicionala Latvijas ziema- peleciba,dubli un lietus-muzigais rudens :9

  4. raitis_sametis Says:

    http://klab.lv/users/meteo_lv/17085.html

    Smagi jāpapildina arī sava šim sniega “taifūnam” veltītā lapa:)

  5. raitis_sametis Says:

    http://foto.inbox.lv/maksaaju/vetra241108
    ——-
    Mana paša fotogalerija no vakarvakara un šā rīta, piedošana- brīžiem fotku kvalitāte ir sakaina, bet man nebija variantu…

  6. raitis_sametis Says:

    Plānoju būt atpakaļ onlainā 26.11. pēcpusdienā, pirms tam apskatīšos-un mēģināšu pafočēt, kā izskatās dziļos laukos šodien uz Kurzemes un Zemgales robežas…

  7. mārtiņš Says:

    Maikl, vai ir kāda nojauta, kādi šogad varētu būt ziemassvētki un ziema vispār?

  8. maikls Says:

    Šo jautājumu tikpat labi vari uzdot jebkuram pretimnācējam uz ielas, un viņa atbilde būs tikpat ticama kā manējā. 🙂

  9. mārtiņš Says:

    eh, es ar tiem meteo saitiem uz “Jūs”, varbūt kāds kaut kur staigājot jau uzgājis kādu minējumu. Protams, es saprotu, ka tik tāla prognoze ir baigā lotereja, vienkārši interesanti būtu zināt, ko tad “bukmeikeri” šogad liek 😀

  10. Cb Says:

    Neatceros, kad būtu piedzīvojis tādu sniega vētru, kāda vakar bija Jelgavā. Vētrainās brāzmas (interesanti, cik m/s sasniedza Jelgavā?) kopā ar stipru sniegu ir liels retums Jelgavai. Un tāds sniega segas biezums sen nav piedzīvots Jelgavā.
    Tā kā pašvaldība līdz šim tīrījusi tikai galvenās nozīmes ceļus (lai arī uz šī galvenā ceļa transporta kutība ir neliela, naktī – vispār minimāla vai gandrīz nav), tad pie blakus esošā mazā paralēlā celiņa (pagriezienā uz izbraukšanu), uz kura atrodas autobusu pietura (taisni mājas pagalmā), šodien vismaz 2 reizes sniegā “iesprūda” autobusi un vismaz 2 reizes arī privātautomašīnas – to pats novēroju. Bet interesanti ir tas, ka autobusiem bija arī iespējams neiebraukt šai paralēlajā ceļā, kas nebija tīrīts no sniega – vienkārši autobusu parks to ir noteicis drošībai un ērtībām cilvēkiem. Līdz ar to tika atcelti vairāki autobusu reisi.

  11. Maija Says:

    Paldies Gubumākonim un Raitam par foršajām bildēm!

  12. lietusviirs Says:

    Bildes labas.
    Vai kaads nezin kas bija 1962 gadaa, kad itkā reģistrēts rekords 932.7 mb vidzemes augstienē. Vai nav gadījumā ta, ka tur sajaukts izmērītais spiediens ar spiediena ekvivalentu jūras līmenī. Man patreiz nenāk prātā procesi kuri latvijā varētu dot 933 mb. Atlantijas okeaanaa jaa, bet Latvijā.

    Vai kāds atceras kāds spiediens bija Orkānā ervin (2005g) un kāds bija 1967 un 1969 gadā. Baigi interesē.

  13. snake Says:

    cik atceros Ervin zemākais spieidens bija ap 960 hPa

  14. Cumulus Says:

    http://www.wetterzentrale.de/topkarten/fsreaeur.html
    Šeit ir spiediena karšu arhīvs no 1948.gada! Tatad tajā ir gan 1967.gada,gan 1969.gada orkānu spiedieni.

  15. Romāns Says:

    Kaut kur pie Pskovas, tepat Krievijā no tā ciklona sasniga 37 cm sniega, Ogrē arī tā padaudz, no rīta no mājas vispār nevarēja tikt ārā jo sniegs sapūta tieši no tās puses, kur ir durvis. Sanāca metrīgs kalns. Un žēl ka tas viss kusīs. Nu vai tiešām būs atkal tie 10°C un lietus kā pagājušajā ziemā? Cik var?

  16. maikls Says:

    Nevajag meklēt Pskovu, kas ir Pleskava, kur šorīt no rīta meteostacijā izmērīti “tikai” 27 cm. Tepat Latvijā – Valkā (Valgas pusē) šorīt bija 32 cm, Igaunijā vietām ir pat virs 40 cm dziļš sniegs. Būtībā Igaunijai trāpīja visspēcīgākie nokrišņi, ko iepriekš GFS bija prognozējis Vidzemē un Latgalē. Latgalei lielā mērā sniegs pagāja garām, Daugavpilī ir vien pāris centimetri.

  17. maikls Says:

    Un LVĢMA mājas lapā tagad var izlasīt, ka Vidzemes augstienē sniega segas biezums šodien ir līdz 38 cm, Siguldā tāpat kā Valkā 32 cm.

  18. D1 Says:

    Vai varētu lūdzu nopublicēt galīgos vēja ātruma datus, jo daudzās vietās tie atšķirās!

  19. peljux Says:

    ŠONAKT VIDZEMĒ IR GAIDĀMS SNIEGS?

  20. maikls Says:

    Radarā var redzēt, kā pārvietojas ar ciklonu saistītās nokrišņu zonas (kuras gan ir mazāk intensīvas nekā iepriekš): http://www.meteo.lv/OPSIS/radars/radars.png

    Tas sniegs pārvietojas dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā, pēc radara datiem var izsecināt, kur varētu uzsnigt.

  21. peljux Says:

    Paldies, Maikl!

  22. peljux Says:

    uz kuru datumu aptuveni vāretu būt nākamais aukstuma vilnis, pēc šī atkušņa?

  23. maikls Says:

    Kas to lai zina, varbūt nākamgad! 😀 Gan jau agrāk vai vēlāk decembrī.

  24. peljux Says:

    Līča efekta nokrišņus tālākas prognožu kartē arī uzrāda vai nē?

  25. D1 Says:

    LŪGUMS!
    Es gribu latviešu valodas vikipēdijā sākt rakstu sēriju par vētrām un orkāniem Latvijā. Ja kādam ir kāda noderīga informācija, vētru saraksti, vēja ātruma arhīvs dažādām Latvijas pilsētām, sniega segas arhīvi, plūdu dati un cita noderīga informācija, tad lūgums padalīties ar šo informāciju.

    Labākajā variantā lūgums šo informāciju sūtīt uz manu e-pasta adresi: laurijs.svirskis@gmail.com

    Ļoti interesētu arī vēsturiskas vētru bildes.
    Gribās apkopot visu šo informāciju, lai tā būtu viegli pieejama un nevajadzētu meklēt kā izmeklētājam un nebūtu dažādas spekulācijas par to, cik tad īsti kurā gadā attiecīgajā pilsētā piem bija maksimālais vējš.

    Jau iepriekš liels paldies par atsauību.

  26. Romāns Says:

    http://klab.lv/users/meteo_lv/ – gan jau tur būs viss vajadzīgais + angļu wiki vētru portāls

  27. to D1 Says:

    Šaubos vai Latvijā mēdz būt orkāni (no angļu “hurricane”?), jo Amerikas viesuļvētras sākas, kad vidējais vēja ātrums pārsniedz to robežu ap 33 m/s, nevis kaut kādas brāzmas. Citādi var padomāt, ka arī dziļi sauszemē plosās viesuļvētras kādas parasti pat tropos izdziest, atstājot okeāna virsmu. Varbūt kļūdos, bet nedomāju, ka ir objektīvi pielīdzināt mūsu niecīgos vējus tropu monstriem. Kāpēc vispār lietot vārdu “orkāns”, ja latviski ir viesuļvētra?

  28. D1 Says:

    Nepiekrītu!
    http://www.meteo.lv/public/28105.html
    32,7 un vairāk ir orkāns un tas ir oficiāli!

  29. snake Says:

    Liepājā puteņo 🙂

  30. snake Says:

    bet vispār es arī domāju,ka īsta vētra sākas tad kad vidējāis pārsniedz 21,7 m/s. brāzmas ir brāzmas. un jāsaka tad ir vējš brāzmās sasniedza orkāna spēku. nevis,ka vējš brāzmās! manliekas,ka tā būtu pareizāk 😉

  31. snake Says:

    nevis,ka vējš brāzmās! – ar to es domāju vējš sasniedza orkāna spēku

  32. snake Says:

    ui un vētra sākas no 20,8 m/s 😉

  33. Cb Says:

    Nepareizi!
    Oficiāli vētra ir, kad vējš saniedz 20,8 m/s – neatkarīgi no tā, vai brāzmās. Brāzmas ir nozīmīgas klasifikācijā, jo no tām ir atkarīgs, vai nolūzīs kāds konkrēts koks, zars, jumts u.tml.

  34. snake Says:

    nu skaidrs 🙂

  35. snake Says:

    Liepāju tā vētra nesasniedza 😉 maksimālais vēja ātrum bija vien 24 m/s

  36. snake Says:

    un priekš Liepājas tā nav vētra

  37. maikls Says:

    Tie 20,8 m/s ir vētra pēc Boforta skalas, un tas attiecas uz vidējo vēja ātrumu, nevis ātrumu brāzmās. Skat., piemēram, šeit: http://www.meteo.lv/public/28105.html Runa ir par vidējo vēja ātrumu 10 minūtēs. Dīvaini, ka tie apraksti par vizuālo novērtējumu gan nesakrīt, pēc tā raksturojuma tiešām šķiet, ka runa ir par ātrumu brāzmās…

    Bet pēc šīs klasifikācijas sanāktu, ka Latvijā vētra ir varbūt reizi piecos-desmit gados. Es uzskatu, ka vējš par vētru jāsauc katru reizi, kad ir kaut pāris vēja lauztu koku un kad var just, ka vējš ir daudz stiprāks nekā ikdienā. Visas skalas ir relatīvas un katrs var sastādīt savējās, gluži kā Raitis to jau ir izdarījis, viņam vētra sākas no 15 m/s stiprām brāzmām. 🙂

  38. Cb Says:

    Man vētra ir no 21 m/s – kaut vai tas ir brāzmās. Dažkārt brāzmas var ielilgt pat 30 sekundes un vairāk – un tas ir pilnīgi pietiekami, lai rastos nopietni postījumi.

  39. lietusviirs Says:

    Paldies Cumulus.
    Par wetterzentrale arhiivu piemirsu. Izskataas ka http://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_klimats ir kļūda un spiediens nav rēķināts jūras līmenī.. Pēc wetterzentrale arhiiva todien 13 febr.00:00 bija ap 955 mb uz ziemeļiem no roņu salas. Savukārt 14 febr. 00:00 ciklona centrs jau ir virs Lenigrandas un ar 970 mb. (Tātad strauji aizpildījies). Tas nozīmē, ka tā centrs virzījās pār somu līcin un latviju neskāra. Ciklons nevarēja 24 stundās paspēt padziļināties zem 933 mb un pēc tam vēl paspēt aizpildīties.

    To ņemot vērā latvijā varēja būt ap 960 mb jūras līmenī.
    Un tākā uz katriem 100m ir ap 14mb, tad 960-933=27mb, kas atbilstu apmēram 190 metriem virs jūras līmeņa. Vidzemes augstienei šķiet tas ir reāli.

    Tātad 932.7 mb NAV LATVIJAS REKORDS
    Tādēļ, diez kads ir patiesais spiediena rekords jūras līmenī?

  40. maikls Says:

    Latvijas ģeogrāfijas atlantā ir rakstīts tas pats: viszemākais atmosfēras spiediens 699,7 mm Hg Vidzemes augstienē 1962. gada 13. februārī. Tā jau nav kļūda, spiedienu taču mēra arī stacijas līmenī, un tas ir pat loģiskāk – jo cilvēki jau izjūt tieši to, nevis teorētisku spiedienu jūras līmenī.

    Pie šī ciklona Alūksnē svētdien spiediens stacijas līmenī nokritās līdz 701 mm, kas ir ļoti tuvu augstāk nosauktajam absolūtajam rekordam.

  41. maikls Says:

    Vispārībā pastāv iespēja, ka svētdien Alūksnē tika uzstādīts jauns rekords, jo arhīvā internetā nav datu par minimālo spiedienu, ir tikai uz konkrēto laiku, un par spiedienu stacijas līmenī ziņo tikai reizi diennaktī. Alūksnes meteostacijas arhīvs: http://rp5.ru/archive.php?wmo_id=26346

  42. Gubumakonis Says:

    Luk par tadu ziemu es vienmer sapnoju,nevareju attureties,nofociju sis sniegavetras sekas 🙂 Japiebilst,ka tik bieza sniega sega kada ir tagad Riga pedejos gados ir tiesam retums tapec tiesam zel,ka driz tas viss kusis nost,es saubos,ka soziem velreiz uzsnigs tik daudz…
    http://foto.inbox.lv/andrejse2/24-11-2008-2Diena-pec-ritdienas

  43. maikls Says:

    Tās sašķūrētās sniega kaudzes, kas redzamas fotogrāfijās, jau nu gan vēl ilgi neizkusīs un stāvēs kā pieminekļi kādu laiciņu. 😀

  44. Gubumakonis Says:

    Kaudzes varbut ari neizkusis,bet baigais slapdrankjis un parpludusas ielas gan varetu but,ja tiesam ceturtdien uznaks tie +7+8 un vel lietus un vejs,ta sniega sega izkusis 2dienas pilniba,ta jau bija sogad marta beigas 🙂

  45. par tām vētrām Says:

    Tātad jums visiem nav iebildumu, ka tropu orkāns (latviski – viesuļvētra) rodas, kad vidējais vēja ātrums pārsniedz tos 32,7 m/s, bet Latvijā, kad tikai brāzmās? Nu jauki. Statistikai tas lieti noder, jo neatpaliksim no ASV gados, kad viesuļvētru tur maz.

  46. lietusviirs Says:

    Metoostacija VORU(Igaunija) 23.11.2008 19:00 reģistrēts 954.4 mb jūras līmenī.
    Ja 1962 gadā Alūksnē bija 699.7 mm/Hg un tākā meteostacija šķiet ir 193 m virs jūras līmeņa tad jūras līmenī būtu 957.8 mb.
    Voru ir kādi 40 km no Alūksnes.

    Tātad visticamāk, ka ir jauns rekords. (LVGMA iespējams paši to vēl nezin)
    Kad LVGMA nopublicēs datus no Alūksnes (pēc kādiem 4 mēn.) tad varēsim nočekot.

  47. lietusviirs Says:

    Navadzētu jaukt nosaukumus. Un nav tāda jēdziena “tropu orkaans”
    Tropu rajonos tādi cikloni kā pie mums nemaz nav. Tur ir :
    Tropiskā dpresijas vid. vējš zem <34 kt
    Tropiskā vētra vid. vējš zem =64 kt

    Tropiskie cikloni pēc struktūras atšķiras no mūsējiem vidējo platuma grādu cikloniem Piem tropiskajam ciklonam nav atmosfēras frontes. Vēlāk kad šis veidojums aiziet vairāk uz ziemeļiem tad tā struktūra mainās un frontes sāk parādīties.

    Tropiskos ciklonus dažādās vietās sauc dažādi:
    Ziemeļatlantijā – Hurricane
    Indijas ok un dienvidu puslodē – Tropical cyclone
    Klusā okeāna pie japānas par – typhoon

    Vārds orkāns nāk no boforta skalas kura ir balstīta uz vēja brāzmām. Pēc šīs skalas orkāns nozīmē vējš brāzmās pārsniedz 32.7

    Latviešiem nav speciāla vārda šiem tropiskajiem veidojumiem, un tādēļ (īpaši medijos) tropiskos ciklonus sauc par orkāniem (laikam lai efektīvāk skan :), jo termins tropiskais ciklons daudziem neko neizsaka.

  48. lietusviirs Says:

    Ne visus simbolus šķiet drīkst postēt.
    Tropiskā vētra vid. vējš virs 34 kt un zem 64 kt
    Tropiskais ciklons vid. vējš virs 64 kt.

  49. lietusvīram Says:

    tad jau sanāk, ka nekad līdz šim neviens nekur nav lietojis apzīmējumu “tropiskā viesuļvētra”? Vispār jau Amerikā ciklons vienmēr ir bijis visvājākais veidojums pēc depresijas, tad tr. vētra un visbeidzot tr. viesuļvētra. Tas, ka Indijas okeāna viesuļvētras sauc vienkārši par cikloniem, tikai liecina par to valstu mazattīstību meteo jomā. Ja jau Latvijā ik pa laikam parādās viesuļvētras, neviļus rodas sajūta, ka neatpaliekam no Karību reģiona, kaut gan nekā tamlīdzīga nav pat sapņos.
    Ne jau visi hurricane ir kompakti, dažiem tāpat ir klasiskā ciklona forma.

  50. D1 Says:

    Piekrītu lietusvīram. Tā tas ir !

  51. lietusviirs Says:

    Nevienam tropiskajam ciklonam(TP) nav klasiskā ciklona forma. Ja nu vienīgi tas ka abi var izskatīties apaļi. TP ir pavisam cits veidojums. Termins “Tropiskais ciklons” ir oficiāls apzīmējums, ko lieto akadēmiskās aprindas.

    Kad Tropiskais Ciklons pavājinās piem sasniedzot 30-40 paltuma grādus tas sāk pārveidojas par extratropical ciklonu kuram jau ir atmosfēras frontes.

    Tropiskos Ciklonus par Tropiskajiem cikloniem sauc arī Austrālijā (diez vai vinji ir mazattīstīti meteo jomā)

    Ieskaties te http://en.wikipedia.org/wiki/Hurricane.
    Pat meklējot terminu hurricane tiks redirektēts uz lapu par tropiskajiem cikloniem. Jēdzieni (hurricane,typhoon, viesuļvētra u.t.t) ir tikai vietvārdi, kuri zinātniskajos darbos pat netiek pieminēti..

  52. Romāns Says:

    Kas tie kt tādi ir? km/h ?

  53. lietusviirs Says:

    knots (mezgli).
    (kt) * 0.514444 = (m/s)

  54. Romānam Says:

    tie ir mistiskie mezgli sekundē

  55. par spiedienu Says:

    Vētras laikā Latvijā gandrīz atkārtots zemākā atmosfēras spiediena rekords
    16:58, 25 novembris 2008
    RĪGA, NOV 25, BNS – Svētdien vētras laikā Latvijā teju atkārtots zemākā atmosfēras spiediena rekords, un tas bijis zemākais spiediens pēdējos gadu desmitos, aģentūra BNS uzzināja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā.

    Alūksnes novērojumu stacijā spiediens svētdien pazeminājies līdz 700,8 milimetriem dzīvsudraba stabiņa, bet jebkad zemākais atmosfēras spiediens Latvijā novērots 1962.gadā, kad tas pazeminājās līdz 699,9 milimetriem dzīvsudraba stabiņa.

    Par normālu atmosfēras spiedienu uzskata 760 milimetrus dzīvsudraba stabiņa.

    Jau vēstīts, ka svētdien Latviju sasniedza spēcīgs un neparasts ciklons. Tas strauji pieņēmās spēkā virs sauszemes, kas ir netipiski cikloniem. Lielākoties Latviju sasniedz cikloni no Atlantijas okeāna un tiem raksturīgi zaudēt spēku, līdzko tie sasniedz Eiropas kontinentālo daļu.

  56. Romāns Says:

    Paldies. Tātad aptuveni noapaļojot tos knotus, 30 m/s būs apmēram 60 kt.

  57. D1 Says:

    Pasaules ģeogrāfijas atlantā ir minēts, ka rekords tika sasniegts 1962. gada 13. februāris un bija 699,7 mm Hg a rakstā minēts, ka 699,9 mm.

    Kā tad īsti ir?


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: