Pretrunīgas ziņas no Arktikas

Pasaules lielākajās ziņu aģentūrās 16.-17. oktobrī parādījās ziņa, ka “temperatūra Arktikā pieaugusi līdz rekordaugstam līmenim”. The Associated Press ziņa izlasāma šeit, Reuters ziņa – šeit. Sākotnējais informācijas avots – Arctic Report Card – ir pieejams šajā adresē.

LETA, atsaucoties uz Reuters, vēsta, ka temperatūra Arktikā rudens sezonā ir piecus grādus augstāka par normu, Arktika zaudē lielas ledus platības, samazinās ziemeļbriežu populācija un iet zudumā unikālas ekosistēmas.

Taču oriģinālajā ziņojumā var uzzināt ko vairāk. Pirmkārt, runa ir par 2007. gada rudeni, nevis šo gadu. Otrkārt, pārskatā ir teikts, ka šajā gadsimtā temperatūras paaugstināšanās tendence samazinās, salīdzinot ar pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, tas tiek skaidrots ar dabiskiem cikliem. Treškārt, daļa no ledus zudumiem tiek skaidrota ar vēja virziena un stipruma izmaiņām, nevis paaugstinātu temperatūru. Ceturtkārt, daļai no Arktikā dzīvojošajām dzīvnieku sugām ir vērojams populācijas pieaugums.

Līdz ar to LETAs virsraksta “Temperatūra Arktikā pieaugusi līdz rekordaugstam līmenim” vietā tikpat labi varētu būt, piemēram, šāds virsraksts: “Temperatūras pieaugums Arktikā samazinās”. Viss atkarīgs no tā, kādu iespaidu mēs vēlamies radīt. 🙂

Turklāt laikā, kad ziņu aģentūras vēsta par rekordaugstu temperatūru Arktikā, tur ir vērojams rekordstraujš ledus platības pieaugums. Ja šogad novērotā minimālā arktisko ledāju platība, saskaņā ar IARC-JAXA Information System datiem, bija par aptuveni 10 procentiem lielāka nekā 2007. gada minimums, tad šā gada 15. oktobrī arktisko ledāju platība bija jau par aptuveni 30 procentiem lielāka nekā šajā laikā pirms gada. Ja šā gada septembrī ledāju platība bija krietni mazāka par 2005. gada septembra rādītāju, tad šobrīd, 2008. gada oktobra vidū, tā jau ir lielāka nekā 2005. gada oktobra vidū. Arktisko ledāju platības izmaiņas pēdējos gados ir atspoguļotas šajā attēlā.

Kāpēc gan visas ziņu aģentūras vienbalsīgi publicē ziņu ar virsrakstu “Temperatūra Arktikā pieaugusi līdz rekordaugstam līmenim”, bet nevienā ziņu aģentūrā neparādās, piemēram, ziņa ar virsrakstu “Ledāju platība Arktikā pieaug rekordstraujā tempā”? Daži atbildi meklēs sazvērestības teorijās, bet man gan vienkārši šķiet, ka runa ir par pūļa efektu, sekošanu modei un vēlēšanos visu parādīt pēc iespējas tumšākās krāsās, lai piesaistītu lielāku lasītāju uzmanību.

Tikko ieskatījos Delfos, tur ir publicēta ziņa ar virsrakstu “Gaisa temperatūra Arktikā atkal pārsniedz rekordlīmeni”. Tekstā minēts, ka “jūras ledus kušanas dēļ rudens sezonas temperatūra Arktikā sasniegusi rekordaugstu līmeni” un “šogad Arktikas ledus platības samazināšanās par 9% pārsniedza 2007. gada rekordlīmeni”. Vai Jums, izlasot šo ziņu, ir saprotams, ka runa ir par 2007. gada rudens rekordaugsto temperatūru, nevis par šī gada situāciju, un ka šogad minimālā ledus platība Arktikā bija par 9% lielāka nekā 2007. gadā? Vēl viens lielisks piemērs, kāpēc nedrīkst paļauties uz masu medijos publicētajām ziņām.

Advertisements

40 Atbildes to “Pretrunīgas ziņas no Arktikas”

  1. Rumpis Says:

    Vaimanoloģija, un klimatiskā vaimanoloģija tai skaitā ir visai ienesīgs bizness. Ar ko gan nodarbojas Gors un viņam līdzīgie? Nekādu sazvērestību, tikai bizness 🙂

  2. Boms Says:

    njā, tas tiešām ir skaidrs, ka mediji par meteoroloģiju raksta puspatiesības un melus. Vairāk ne jau tāpēc ka grib kādam ieriebt vai uzspiest viedokli, bet tāpēc, ka nesaprot. Turklāt ierasta prakse ir tā, ka ziņas par laiku taisa jauniņie, tie, kas tikko sākuši strādāt un jāpārbauda, ko un kā viņi to dara. Nesenā arhīvā atradu šādu 🙂

    Šovasar ledus Arktikā kusis mazāk nekā pērn
    13:23, 18 septembris 2008
    RĪGA, SEP 18, BNS – Šovasar ledus Arktikā kusis mazāk nekā iepriekšējos gados, tā savā ziņojumā vēsta ASV Nacionālais sniega un ledus datu centrs.

    Līdz ar to nav piepildījušās iepriekš izteiktās prognozes, ka šogad Arktikas ledāji klās vismazāko jebkad novēroto platību. Šonedēļ beidzās Arktikas ledus kušanas sezona, jo aiz Polārā loka iestājas ziema. Šovasar ledāju platības samazinājās līdz 4,52 miljoniem kvadrātkilometru, lai gan pērn vasaras beigās ledāji klāja tikai nedaudz vairāk par četriem miljoniem kvadrātmetru lielu teritoriju.

    Zinātnieki norāda, ka tas varētu būt saistīts ar vājo Saules aktivitāti. Pēdējā gada laikā uz Saules parādījušies krietni mazāk plankumu nekā parasti, tādēļ Zeme varētu saņemt mazāk siltuma. Uz to norāda arī globālie temperatūras mērījumi, kas liecina, ka uz Zemes pēdējā gada laikā ir mazinājusies globālā sasilšana un notiek pat atdzišana.

  3. raitis_sametis Says:

    PRIEKŠLIKUMS: var mums visiem nevajadzētu saskrieties uz klātienes tusiņu, tā teikt – iepazīties klātienē? (vienreiz jau ideju izvirzīju, bet bez atsauksmes)

  4. maikls Says:

    Un? Sanākot kopā, spēsim precīzāk prognozēt laiku? 🙂

  5. Anonīms Says:

    Varētu, kāpēc gan ne. Tikai jāsarunā vieta un laiks caur e-pastiem.

  6. raitis_sametis Says:

    varētu arī pie kādas alus glāzes pareģot laiku kādā vakarā:)))))

  7. Gubumakonis Says:

    Hmm.. varetu jau 🙂 Sorit pa lv 1 radio ar stastija par rekordsiltumiem un leduskusanas rekordiem un biedeja ar it ka vel straujaku atistibas scenariju,neka bija domats lidz sim :)Vienigi beigas gan piemineja,ka pec amerikanu zinatnieku datiem soruden ledus platiba palielinajas. Nezinu,ka citi,bet es jau saku gaidit sniegu pie mums,latvija 🙂 kaut gan ceribas ,ka kadreiz piedzivos vel normalu ziemu ka agrakos laikos man paliek arvien mazakas 😦 LVGMA it ka oktobra beigas jau naktis sola slapju sniegu austrumu rajonos(radio zinas)

  8. raitis_sametis Says:

    būs vēl arī tādas ziemas, kad mēs ilgosimies- lai tas apnikušais sals beigtos. Patreiz tās ir tikai parastas klimata svārstības. Arī veci manuskripti vēl no 17-tā gadsimta ziņo: februārī vizbulītes ziedējušas…

  9. lietusviirs Says:

    Cb, es ar gaidu gan sniegu, gan lietu, gan vēju. Citādi garlaicīgi.

  10. Anonīms Says:

    sorry, bet es neesmu no tiem, kas sēž pie alus glāzes 😀

  11. raitis_sametis Says:

    Par Kosmosā nav miera/ no Letas…

    Maskava, 17.okt., LETA–NEWSRU. Ap Zemi riņķo desmitiem miljonu mākslīgu objektu, no kuriem 13 000 ir lieli, apdraudot kosmiskos lidojumus nākotnē, teikts ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) Zemei tuvās telpas kontroles nodaļas ceturkšņa ziņojumā.

    Saskaņā ar ziņojumu orbītā atrodas 12 841 liels mākslīgas izcelsmes objekts – 3190 ir strādājoši vai sabojājušies pavadoņi un 9661 raķešu pakāpes un citi atkritumi. No viena līdz desmit centimetriem lielu kosmisko atkritumu daļiņu skaits pārsniedz 200 000.

    Bet par vienu centimetru mazāku daļiņu skaits pārsniedz desmitiem miljonus, uzskata speciālisti. Atkritumi galvenokārt atrodas 850 līdz 1500 kilometru augstumā, tomēr liels daudzums arī atrodas kosmosa kuģu lidojuma un Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) augstumā.

    Augustā lidojumu kontroles centrs veica SKS izvairīšanās manevru, lai novērstu sadursmi ar kosmosa atkritumu fragmentu, bet oktobrī jaunas sadursmes bīstamības dēļ atlika SKS orbītas koriģēšanu.

    Iepriekš NASA bija paziņojusi, ka kosmosa kuģa “Atlantis” lidojums Habla teleskopa remontēšanai var radīt briesmas ekipāžai. Habla teleskops riņķo ap Zemi 563 kilometrus augstā orbītā, bet SKS – 354 kilometrus augstā orbītā. Habla teleskopa orbītā riņķo divreiz vairāk kosmisko atkritumu nekā SKS orbītā.

    Atkritumi, kas atrodas zemāk par 600 kilometriem, dažu gadu laikā nonāk atmosfērā un sadeg, 800 kilometru augstumā esošajiem atkritumiem tam nepieciešamas desmitgades, bet virs 1000 kilometriem – simtgades.

  12. raitis_sametis Says:

    Pēc kāda laika Kosmosa atkritumi sāks ietekmēt klimatu! (jox…)

  13. raitis_sametis Says:

    Tikai tagad – pēc zemajiem st mākoņiem, kas saraustītiem vāliem klājas zem augstāko stācu ns, ci un cc mākoņiem-> redzams, ka vējš pamazām kārtojas no Z-ZA puses. Laikam tas vējš uz vakaru pastiprināsies.

  14. Gubumakonis Says:

    Cerams,ka sava muza vel piedzivosu tadas ziemas 🙂 Lai nu ka,bet man sodienas laiks patik! 🙂 beidzot kartigs lietus. Riga sodien list visu dienu bez partraukuma,vejs pagaidam nau.

  15. lietusviirs Says:

    Raiti tu varbūt domāji zemo st vietā vienkāršī ns, bet “augstāko stācu” vietā varbūt domāji “Allto Stratus” (as)? 🙂

    Un, kā tev izdodas caur nimbo stratusiem(ns) redzeet cirrus(ci) un cirrus cumulus(cc)? 🙂

  16. raitis_sametis Says:

    Vismaz patreiz virs Rīgas st vai ns ir saraustīti… un uz augšu var redzēt. Tas skatiens man uz mākoņiem vairāk kā 30 gadus ir trenēts:) Visus mākoņus klasificēju kā: “zemo stāvu” – st, ns; “vidējo stāvu” – cu, sc, ac; “augšējo stāvu” – ci, cc, cs … cb/negaisa mākoņi ir visos stāvos vienlaicīgi…pārsvarā. Tas tā: atbildot…

  17. Anonīms Says:

    visu dienu līst neliels Ns lietus, bet tagad no Z tuvojas arī negaisam līdzīgi Cb mākoņi, pēc radara arī var redzēt stiprus nokrišņus tuvojamies no līča puses

  18. raitis_sametis Says:



    Kamēr pie mums (pagaidām- redzēsim, kas būs vakarā…?) mierīgs laiks, tikmēr uz varam šajā linkā (attēls gan lēni velkas šurp) varam novērot vētru uz Marsa, kur attēlos nelieli virpulīši redzami (uzņemts no virsmas caur mākslīgo nosēšanās aparātu)…

  19. lietusviirs Says:

    Vispār jau sc (Strato Cumulus) ir zemie mākoņi 🙂

  20. raitis_sametis Says:



    Šajā animācijā redzams, ka patiesi karametālisks cikloms mūsu krastiem pietuvosies ap 20. oktobri/ vai tik tas nebūs … “atlikums” no patreizējās tropu vētras Omārs, kura prognozētais ceļš aizdomīgi sakrīt ar dziļo gaidāmo ciklonu!!

  21. raitis_sametis Says:

    http://foto.inbox.lv/maksaaju/makoni171008

    Galerija, kur uzņemti mākoņi aizejoša ciklona aizmugurē… tie gan vēlāk (pagaidām) neattīstās par cb …

  22. Anonīms Says:

    Radara attēlā arī var redzēt, ka tagad tieši Zemgales rietumus skar diezgan stipru nokrišņu josla.

  23. bize Says:

    nu ko?- pamazītēm jāsāk meklēt kažoki,varbūt pēc dažiem gadiņiem būs pašā laikā?

  24. Gubumakonis Says:

    Riga turpina lit lietus,bet tas mainijis savu raksturu- briziem nedaudz smidzina,briziem pamatidgas lietusbrazmsas :)Pamatigas pelkes. Sak paradities ari neliels ZR vejs,kas pamazam pastiprinas 🙂

  25. Gubumakonis Says:

    Riga lietus beidzas,ari vejs speka vairs nenemas,lietus ar dazadu intensitati lija 10 stundas no vietas,nolija 10 mm,kas oktobrim laikam ir diezgan daudz 🙂

  26. Maija Says:

    Piebalgas pusē arī stipri lija visu dienu.Pat dīķis gandrīz jau sāka iet pāri,rāvām dēļus laukā.Trakāk vēl kā pa Jāņiem.Lija bez pārtraukuma!Es nekad nepiekritīšu tam,ka nav klimata izmaiņu!Vai nu dziest,vai silst,bet mainās pamatīgi.

  27. raitis_sametis Says:

    http://foto.inbox.lv/maksaaju/makonis181008a

    Galerijā – šā rīta cu+sc mākoņi virs Rīgas, pareizāk sakot, virs pilsētas austrumdaļas. Redzams, ka DR un R pusē debesis ir krietni skaidrākas, bet uz austrumiem vēl vērojamas nelielas lietus brāzmas. Gaidītā vētra-izpalika, lai gan 17.10.08. vakarā un dažbrīd arī nakts vidū brāzmās R, pēc tam ZR vējš sasnidza 6-7 m/s. Arī patreiz ZR vējš uzpūš ap 3-4-5m/s…

  28. raitis_sametis Says:

    Par klimatu-protams, tas mainās, taču vienas paaudzes ietvaros šīs pārmaiņas nepamanāmas un “slēpjas” zem parastajā laika svārstībām. Un arī t.s. “siltās ziemas” jau vairākus gadsimtus nav nekas tur neparasts. Vecās hronokās jau vēstīts, ka dažbrīd februārī vizbulītes ziedējušas un marta vidū ābeles uzziedējušas. Nu jā, neviens toreizējais zemnieks laika pierakstus neveica, varbūt veica… tikai tie pieraksti uz bērzu tāsīm un pirmajās burtnīciņās – nav saglabājušies. Ja nu vienīgi mutvārdu daiļradē – paaudžu paaudžu pieredzes uzkrājumos vēlāk tiek apkopoti.

  29. Gubumakonis Says:

    Nu nezin, vai tad musu paaudze tiesi pedejos gados neizjut realas un ieverojamas klimata parmainas,kuras man liekas nu nevaretu norakstit uz vienkarsam laikapstaklu svarstibam ?Ja,siltakas ziemas bija,bet vai bija verojama tik pastaviga tendence ka pedejos 10 gadus? Lai ar ko tas butu saistits,vai cikliskam klimata svarstibam,vai ari ar sasilsanu 🙂 Un Latvija mes to manuprat visuzskatamak sajutam un redzam tiesi ziemas periodos 😦

  30. raitis_sametis Says:

    Piem., viena silta ziema (ko no bērnības tieši atceros…) bija arī 1968-1969. gados. Un arī ’72 vai ’73 ap Jauno gadu bija ilgstoši bez sniega… (pieraksti nav…bet atceros…)

  31. Gubumakonis Says:

    Ja,bet ar nelieliem iznemumiem tagat ir visas ziemas pec kartas 😦 Atceros vien pirms paris gadiem vien tadu aukstaku,kad vairak ka menesi pieturejas sniegs un sals.Un sakas tas silto ziemu periods ap 1990 gadu.

  32. Maija Says:

    Ne jau tikai pēc ziemām spriežu par pārmaiņām.Visu mūžu mans sirds darbs ir dārzā,tāpēc ļoti labi redzu,kurš augs,kura puķe nu jau pāris gadus negrib augt.Putnu barotavās ziemā nāk mūžā neredzēti putni.Kaut kā jocīgi brīžiem paliek.Bija arī siltākas ziemas agrāk,bet tā,ka lietus līst visu ziemu,un var staigāt basenēs,tādas ziemas,liekas,nebija vis.

  33. raitis_sametis Says:

    TOTALIZATORS: un jautājiens! Cik dienas būs ar sniega kārtu uz zemes šajā 2008-2009. gada ziemā?

  34. Anonīms Says:

    Klimats viennozīmīgi mainās, un tur nav ko diskutēt. Tagad gubumākoņi kā vasarā un pat +12 grādus silts.

  35. Gubumakonis Says:

    Nu,Ar tam ziemam man ka pilsetniekam tas parmainas skiet visuskritosak pamanamas :)Kaut ari protams netrukst ari citu parmainu. Ja,ari man sis nedelas sakuma izdevas nofocet isto vasarigu lietusgazi un tadus vasarigus negaisa-gubu makonus 🙂 Gribetos ceret,ka ja so ziemu tiesam sola aukstaku,tad kopuma vismaz kadas 15-20 dienas ar sniegu bus :)Interesanti ari tas,ka tagad gandriz katru ziemu noveroju Riga ari kadu negaisu( 1-2-3) zibeni)

  36. Anonīms Says:

    Jā, negaisi ziemās arī ir pierādījums klimata pārmaiņām. Piem., viena gada janvāra vētrā bija vērojams negaiss pat aukstas atmosfēras frontes ietekmē, bet nevis jūras efekta ietekmē. Tik ārkārtīgi reto pērkona sniegu līdz šim nekad neesmu novērojis, dažādus video par pērkona sniegu gan var atrast.

  37. raitis_sametis Says:

    http://klab.lv/users/meteo_lv/11113.html

    Te es rakstīju par mazo sniegu aizvadītajā ziemā. Bet kopumā manā mūžā redzētu 8 ziemas negaisi, ko pavadīja sniegs un putenis…

  38. boms Says:

    Re ku interesants norvēģu ziņojums. Baltijas valstīs sola 1-1,5 grādiem siltāku par normu laikā no novembra līdz janvārim. Ja atceramies, ka pērnās ziemas trīs mēneši bija vidēji par 5 grādiem siltāki par normu, tad šī ziema būs jūtami aukstāka par pagāušo.

    http://met.no/?module=Articles;action=Article.publicShow;ID=1107

  39. Anonīms Says:

    Kā jau iepriekš prognozēts, šodien vietām Krzemē jau bijis pat pērkona negaiss.

  40. Anonīms Says:

    Kurzemē


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: