Ziema, visticamāk, būs aukstāka nekā iepriekšējā

Portālā diena.lv šodien publicēts raksts “Dabas vērotāji: ziema iestāsies vēlu”. Īsi sakot, divi dabas vērotāji prognozē, ka gaidāmā ziema būs līdzīga iepriekšējām – ar tikpat nepastāvīgiem laika apstākļiem, tomēr kopumā laiks varētu būt vēsāks un sniegotāks nekā 2007.-2008. gada ziemā (atgādināšu, ka pagājušajā ziemā sniega Latvijā tikpat kā nebija).

Savukārt International Research Institute for Climate and Society šodien ir atjaunojis savu sezonālo prognozi. Institūts prognozē, ka gan rudens, gan ziemas periods Eiropā būs siltāks par 1971.-2000. gada vidējo rādītāju vai arī temperatūra būs tuvu normai. Iespēja, ka periods no oktobra līdz decembrim Baltijas valstīs būs siltāks par normu, ir novērtēta uz 40 procentiem, bet iespēja, ka būs aukstāks par normu, ir novērtēta uz 25 procentiem. Savukārt iespēja, ka 2009. gada pirmie trīs mēneši būs siltāki vai aukstāki par vidējiem rādītājiem, esot vienādi liela.

Ļoti līdzīgas ir arī Lielbritānijas “Met Office” prognozes, un britu speciālisti norāda, ka gaidāmā ziema Ziemeļeiropā, visticamāk, būs aukstāka nekā iepriekšējā. Amerikāņu Climate Forecast System modelis joprojām sliecas par labu aukstam rudenim un ziemas sākumam, lai gan modeļa izstrādātās prognozes, kuras tiek atjaunotas katru dienu, ir mainīgas un tātad mazāk ticamas.

Kopumā ņemot, var diezgan droši apgalvot, ka gaidāmā ziema būs aukstāka par iepriekšējo – kaut vai tā vienkāršā iemesla dēļ, ka 2007.-2008. gada ziema bija rekordsilta (siltākā pēdējos 80 gados ar vidējo temperatūru 5 grādus virs normas), un varbūtība, ka vienam rekordam sekos otrs, ir maza. Bez tam sezonālās prognozes (kuras gan nevajag uztvert pārāk nopietni) uzrāda lielu iespēju, ka ziema būs atbilstoša normai, – ja patiešām gaisa temperatūras režīms gaidāmajā ziemā atbilstu vidējiem rādītājiem, tad mēs to sauktu par aukstu ziemu.

Un, visbeidzot, savu lomu var spēlēt neaktīvā Saule un zemās temperatūras augstu atmosfērā – šie faktori sezonālo prognožu izstrādē pārsvarā netiek ņemti vērā. Tie ir procesi, kas iepriekš netika prognozēti, un arī to tālāko attīstību cilvēki pagaidām neprot prognozēt. Ja tie ietekmēs laika apstākļus uz zemes, tad šī ietekme izpaudīsies kā vēsāks klimats, it īpaši Zemeslodes ziemeļu puslodē.

Advertisements

26 Atbildes to “Ziema, visticamāk, būs aukstāka nekā iepriekšējā”

  1. raitis_sametis Says:

    Es arīdzan kā dabas vērotājs – saku, rudens ievilksies- un ziemas pirmā daļa arī kavēsies…

  2. raitis_sametis Says:

    http://foto.inbox.lv/maksaaju/maakonji180908

    Fotogalerija ar garlaicīgiem anticiklona “lietus mākoņiem” 17. un 18.9.08. Rīgā un Zantē (100km uz R no galvaspilsētas…)..

  3. Gubumakonis Says:

    Ceresim,ka ta prognoze par aukstaku ziemu piepildisies un mes sagaidisim ziemu ar kaut cik garakiem sala un sniega periodiem,citadi jau apnicis sis muzigais rudens ziemas vieta :)Riga jau 3dienu debesis apmakusas ar tiem garlaicigiem zemiem makoniem,sodien priekspusdiena ari nedaudz smidzinaja,bet paliek jau nedaudz siltak,t sodien +10,vakara+8 Skatot Gismeteo prognozi oktobrim izskatas,ka laiks bus diezgan silts.

  4. stratus Says:

    Es gan esmu par siltu un vētrainu ziemu, būtu labi, ja būtu arī vairāk saules kopā ar siltu laiku. 2005.gada 11.janvārī Jelgavā bija saulains laiks un gaisa temperatūra +8 grādi – tāda sakritība ir reta ziemas mēnešos, jo parasti, pastāvot skaidram laikam, uznāk aukstums.
    Tikai kādu laiku varēs apskatīt šīs bildes, kas uzņemtas 2007. un 2008. janvārī un kurās redzams arī tas, kā smuki zaļo zāle – gluži kā aprīlī vai martā:



  5. raitis_sametis Says:

    Ziemā aizvadītajā – tika arī ziedošas vizbulītes novērotas/ ap 20-to janvāri…2008.

  6. raitis_sametis Says:

    http://www.postfactum.lv/1/3/?id_news=25004

    Bet te ir citi dabas vērotāji- kas runā kaut ko pretēju…Ziema vēlu būšot. Un varbūt bez aukstuma.

  7. maikls Says:

    Atvaino, Raiti, bet ja Tu būtu lasījis uzmanīgāk, tad saprastu, ka tie ir tie paši dabas vērotāji, kas runā to pašu.

  8. stratus Says:

    Neliela kritika no manas puses. “Ziema, visticamāk, būs aukstāka nekā iepriekšējā” – tāds virsraksts tomēr pēc latviešu valodas likumiem rakstam neder. Pareizāk būtu vārda “aukstāka” vietā ielkt vārdu “vēsāka”, jo:
    1) iepriekšējā ziema nebija ne auksta, ne vēsa, tā bija ļoti silta. Līdz ar to, pēc Tava ierakstītā, jāsaprot, ka ziema bijusi auksta un, lūk, nākošā būs vēl aukstāka.
    2) nākošā ziema nebūs pat vēsa, visticamāk tā būs silta (nedaudz vēsāka par iepriekšējo), līdz ar to vārds auksta te arī neder.

  9. maikls Says:

    Nu ja mēs ķeramies klāt pie latviešu valodas pareizrakstības likumiem, tad jāsaka, ka ziemai nav kāju un tā nevar būt “nākoša”, ir iespējama tikai “nākamā” ziema, nevis “nākošā”. 😀

  10. stratus Says:

    Nu nē 😀 . Vārdi “nākošais” un “nākamais” ir sinonīmi. “Nākošais” nav attiecināms tikai uz elementiem (dzīvneikiem un cilvēkiem), kas iet, virzās uz priekšu.

  11. stratus Says:

    Piemēram, par vilcienu arī saka: vilciens iet, vilciens nāk, vilciens atiet, un tml.
    Arī par dabas parādībām saka: negaiss iet garām (secen), nāk lietus, mākoņi aiziet, un tml.
    Tie ir kā izņēmumi.

  12. maikls Says:

    Izlasi, piemēram šeit: http://www.laka.lv/pipermail/term-discussions/2008-March/002319.html

    Nākošais ir tāds, kas pārvietojas (iet).
    Piem:
    * nākošais vilciens – runājam par konkrētu vilcienu, kas pašlaik brauc mūsu virzienā.
    * nākamais vilciens – nākamais sarakstā.

    Savukārt ar vārdu “auksts” var apzīmēt relatīvi zemu temperatūru. Un par atskaites punktu var ņemt ko nu katrs grib. Tas ir ļoti subjektīvs jēdziens; piemēram, salīdzinot ar vasaru, Latvijā visas ziemas ir ļoti aukstas. Salīdzinot ar 20. gadsimta ziemām, iepriekšējā ziema bija ļoti silta.

    Bet ne par to es gribu diskutēt. 😀

  13. stratus Says:

    Ar vārdu “nākošais” apzīmē arī kaut ko tādu, kas neizbēgami tuvojas un ir arī nākamais. Piemēram, ziema vienmēr neizbēgami tuvjas.
    Bet, piemēram, nākamais -20 grādu aukstums vēl netuvojas, nevar zināt, vai tāds vispār būs, līdz ar to tas nav nākošais.
    Pat ja Tu no subjektīvās puses ziemu apzīmē par aukstu, vienalga tas nav pareizi, jo ir saprotams, ka tāpēc arī Latvijā ir iedalīti 4 gadalaiki (katrs ar savu gaisa temperatūru). Ir taču tāpat skaidrs, ka ziema nekad nebūs siltāka par vasaru, līdz ar to arī no subjektīvās puses ziema pēc gaisa temp. ir jāvērtē savādāk.

  14. lietusvīrs Says:

    Ja runā par dabu (skudras, koku lapas u.t.t). Tad to uzvedību, nosaka patreizējie un pagatnes dabas procesi. Tas kas būs nākotnē tos neietekmē.
    Daudz pīlādžu 🙂 – bet kā lai nav pie tik labvēlīga gada, kad augļu raža ir maigi izsakoties nenormāla.

    Šķiet es ar varētu būt neslikts pareģis/šamanis/…
    Pareģojums 1:
    Ziemā būs vairāki aukstuma viļņi.
    Skaidrojums (Katru gadu ir bijušhi, tad ar lielu varbūtību būs arī šogad)
    Pareģojums 2:
    Zemgļē un Rigā rudenī gaidāmas sniega gāzes. Vietām iespējams pat sasnigs 15-20 cm sniega dienaktī.
    Skaidrojums: Lake effect sniegs ir gandrīz katru gadu. Tādēl droši varam pareģot.
    Pareģojums 3:
    Janvārī un februārī gaidāmas vētras.
    Skaidrojums: Gandrīz katru gadu ir. Ne velti februāri sauc par puteņu mēnesi. Tādēļ varam droši pareģot.
    Pareģojums 4:
    Patstāvīga sniega sega nav gaidāma.
    Skaoidrojums. Ņemot vēra to ka pēdējo gadu ziemas (izņemot 2005 gadu) bija bez patstāvīgas sniega segas, tad šogad ar diezgan lielu varbūtību varam pieņemt, ka būs līdzīgi.

    Tā varētu vēl turpināt.

    Ja kaut kas izpildīsies, tad skaļi bazūnēšu, es taču teicu, es taču teicu, un cik labs pareģis esu. Jo vajag lai mani pamana tieši tad, kad izdodas.
    To kas nepiepildīsies noklusēšu un centīšos aizmirst. Labāk ir atcerēties to kas sanāca, lai var sev iestāstīt ka ir pareģa spējas.

  15. maikls Says:

    😀

    Jā, un pirms pagājušās ziemas dzirdēju runājam, ka meža dzīvnieki ir uzbarojušies, daudz tauku – tātad būšot auksta ziema. Un tagad arī jau ir dzirdētas tādas pašas runas.

    Tomēr ir tādas lietas, kuras nevar izskaidrot ar apstākļiem pagātnē. Piemēram, tie paši skudru pūžņi – pats esmu novērojis, ka tad, kad skudras saceļ augstus toņus, drīz nāk liels lietus periods, ir slapjš. Vai daži ūdens putni pirms sausām vasarām ligzdas ceļ teju ūdenī, bet pirms slapjām vasarām krietni tālāk no krasta.

    Es nemaz nešaubos, ka dzīvnieki zina, kāds būs laiks, arī cilvēki zinātu, ja dzīvotu saskaņā ar dabu. Tas, ka dzīvnieki jūt zemestrīces un plūdus pirms to sākuma, laikam pat ir zinātniski apstiprināts. Tāpat dzīvnieki iziet ārā no mežiem pirms ļoti lielām vētrām, arī Latvijā tas ir novērots. Dzīvnieki zina, bet cilvēki pat ar visām datorprogrammām, satelītiem un radariem nezina. 😀

  16. lietusvīrs Says:

    Kad vēl biju mazs puika arī “vēroju” dabu pierakstīju vēroto (temperatūras vējus, u.t.t ) jau no otrās klasses, pētīju “ticējumus” . Tad dzīvoju laukos pie dabas. Jo vairāk vēroju jo vairāk sapratu, ka daba(dzīvnieki, kukaiņi, augi u.t.t) ilgāku laiku(nedēļas mēnešus u.t.t) uz priekšu neparedz. Piem. slapjā vasarā skudru pūžņj bija augstāki. Arī šogad augusts bija slapjš, bet skudru pūžņus intensīvi taisa tieši augustā.

    Dienu vai pāris dienas uz priekšu dzīvnieku jūt laiku Piemēram spiediena strauju maiņu pirms vētras. Tādēļ arī var paslētpies.
    Pirms lielām zemestrīcēm tizmainās elektromagnētiskais lauks, kuru daļa dzīvnieki jūt. Dzīvnieki neparedz. Viņi jūt to kas notiek tagad, in instinkti tiem liek just paniku un mukt/slēpties.

    Vai kāds ir sistemātiski pierakstījis savus vērojumus un tad pragmatiski saskaitījis cik gadījumos ticējums izpaudās un cik ne. Varu gandrīz saderēt ka nē.

    Pareģiem iesaku vienkārši ņem vēra visus pareģojumu rezultātus nevis selektīvi izdevīgākos. Tas nav viegli, bet tomēr …

  17. maikls Says:

    Un ja dzīvnieki spēj sajust pat tik daudz, ka prot atrast ceļu no Latvijas līdz Āfrikai (gājputni), vai no upju augštecēm līdz otrai Atlantijas okeāna malai (zivis), tad kāpēc gan lai viņi nejustu gaidāmos laika apstākļus mēnesi un gadu uz priekšu. Jo visi nākotnes laika apstākļi izaug no tagadnes; jau tagad norisinās procesi, kas noteiks laiku ziemā un nākamajā vasarā, tāpēc ir pilnīgi iespējams, ka to var sajust.

  18. lietusvīrs Says:

    Maikl, tavi salīdzinājumu ir tendenciozi un nevietā 🙂

    Ja dzīvnieki būtu apveltīti ar spēju just kāds būtu laiks tālākā nākotnē, tad tiem šķiet nevajadzētu kļūdīties.

    Pēc dažiem pētījumiem Zivis jūt udens temperatūru, tā ķīmisko sastāvu, un vēl šo to. Pie tam tās atceras šīs lietas. Respektīvi tās vadās pēc atmiņas (pagātnes).
    Pētījumi par putniem parāda(noteikti ir kāds kas var mani palabot, jo šai lauciņa esmu …) ka tie iespējams orientējas pēc ģeogrāfijas (upes, kalni, krasta līnijas u.t.t). Baloži it kā ļoti labi jūtot zemes magnētisko lauku un orientējas pēc tā.

    Atmosfēras procesi ir stohastiski. Lai precīzi pateiktu kas notiks pēc mēneša būtu jāņem vērā, katras molekulas stāvoklis šobrīd (un ne tikai).

    Tādēļ vienīgais, ko tālākām prognozēm var darīt ir izmantot statistiskās metodes. Tās savukārt var iedalīt divās daļās:
    a) Skaitliskie modeļi kuri izspēlē pēc iespējais vairāk scenāriju.
    b) Novērojumu dati. Proti Piemeklējam līdzīgas situācijas kādas ir bijušas pagātnē.
    Mūsdienās izmanto abas. Metode a) prasa lielas datorjaudas, tādēļ ir dārgas. Bet metede b) ir relatīvi lēta, un šķiet LVGMA izmanto tieši metodi b).

    Dabas vērotāji var izmantot metodi b). Piemēram, ja 60% gadījumu, kad skudrupūžņi bija augstu bija lietaināks, tad var prognozēt ar 60% varbūtību, ka būs lietaināks. Bet tas nenozīmētu, ka skudras jūt laiku nākotnē, jo iespējams, ka ja augusts ir lietains, tad arī rudens ir lietaināks. Skudras varbūt reaģēja uz slapjo vasaru.

    Diezvai ir pareizi piedēvēt pārdabiskas spējas dzīvajai dabai. Jāmēģina paskatīties pragmatiskāk, jo varbūt īstais iemesls parādībām ir cits un nevis tam kam mēs to pierakstam.

  19. maikls Says:

    Es jau saku tieši to pašu – nav nekā pārdabiska; dzīvnieki dzīvo saskaņā ar dabu un to jūt daudz labāk nekā mūsdienu cilvēki. Nu kaut vai vairums cilvēku nespēj just atmosfēras spiediena vai elektromagnētiskā lauka pārmaiņas; kad tuvojas zemestrīce vai cunami, bez brīdinājuma no ārpuses cilvēki neprot sevi pasargāt, bet savvaļas dzīvnieki prot.

    Un tikai no šaura zinātniska skatījuma atmosfēras procesi šķiet stohastiski. Cilvēki vēl ne tuvu neprot konstatēt un izmērīt visu, kas eksistē, līdz ar to nevar noliegt iespēju, ka visa nākotne ir nolasāma tagadnē.

  20. lietusvīrs Says:

    Ja nekļūdos, tad arī tu Maikl izmanto “šaurā zinātniskā skatījuma” rezultātus, jo redz dažas dienas uz priekšu tie spēj tīri labi prognozēt, bet neesmu dzirdējis, ka kāds izmantotu piem. dzīvniekus, lai veiktu dažu dienu prognozes.

    Cilvēki piedēvē dzīvniekiem kukaiņiem u.t.t pārdabiskas spējas, jo tas ir vienkārši. Tad viņi var ieraudzīt ko gribētu redzēt un jūtas laimīgi.

    Starp citu visu par ko iz zināms, ka tas eksistē cilveki var izmērīt u.t.t. Zinātne ir tikusi tik tālu, ka reti kurš vispār saprot, par ko tagad cīnās.

    Zinātni nevajadzētu noniecināt tādēļ, ka tā neapstiprina kaut kādus fantāzijas augļus.

  21. Sedna Says:

    Ja blondīnei pajautā – vai dinozauri ir izmiruši? Viņa atbild – varbūt ir, bet varbūt nav. Tas ir varbūtiba 50% ka dinozauri nav izmiruši. Tieši tāpat ir ar ziemas prognozēšanu:)

  22. Lietusvīrs Says:

    🙂 Blondīne taču nokonkretizēja procentus. Tad no kurienes paķerti 50% 😉
    Tur jau tā lieta, ka tiek taisīti nepamatoti secinājumi.

    Piedodiet, ka varbūt izklausos piekasīgs. Vienkārši esmu no eksaktajiem cilvēkiem, kuri visam un visur meklē pamatojumu, pierādījumus u.t.t.

  23. + Says:

    Es arī domāju, ka dzīvniekiem piedēvē pārāk daudz spēju. Jo, ja viņi patiešām spētu prognozēt visu tad dzīvnieki neietnu bojā plūdos un vētrās, bet iet… vēl tagad atceros 2004.gada Ziemassētku lielo cunami DA Āzijā. Tur gāja bojā daudz dzīvnieku. Arī youtube bija video, kā cilvēki savč neskaitāmus mirušus dzīvniekus.
    Ar to dzīvnieku glorificēšanu ir līdzīg kā ar kristiešu dievu. Visu, ko nesaproti, novel uz viņu un tad ir mierīgāka dzīve, nevajag meklēt pārāk daudz skaidrojumu – tā taču dieva griba un cauri.

  24. Gubumakonis Says:

    Nedomaju,ka pagaidam sai pasaule var visu izskaidrot,paredzet,izskaitlot un ielikt ramjos.Negribu nemaz noniecinat zinatni,vai tai neuzticeties tai,bet skiet mes vel ne tuvu nepazistam so pasauli un to likumus pilniba un mus vel gaida daudzi atklajumi un parsteigumi,notiek dazadas lietas,ko ta vienkarsi fiziski mevar ne izskaidrot,nepieradit,bet jau daudzi zinatnieki sak par to aizdomaties,atzit..pastav it ka fiziski neredzama un neuztverama pasaule,kuras izzinasana skiet mums vel prieksa 🙂 Runajot par dzivniekiem,nevar tau vinus uztaisit par paregiem,tomer verojot to uzvedibu un ricibu kaut kadus secinajumus izdarit var. ja,vini ir daudz tuvak dabai un daudz labak un smalkakizjut tur notiekosos procesus un domaju,ka jut ari vismaz kadu bridi uz prieksu,jo nekas jau ta peksni nenotiek uz lidzenas vietas un pirms katra notikuma vai procesa notiek kadi citi,kas tos veicina vai vaibridina….Ari mes,cilveki dazreiz varbut nepielautu kadas kludas,ja ieklausitos sava intuicija,iekseja balsii,tas spejas kadreiz bija ari mums,bet tos zaudejam izveloties tehnokratisko attistibas celu 🙂


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: