Beidzas ledus kušanas sezona Arktikā

Saskaņā ar ASV National Snow and Ice Data Center, ir beigusies ledus kušanas sezona Arktikā. Septembrī novērotā minimālā ledāju platība ir otra mazākā novērojumu vēsturē, tā ir par 33 procentiem mazāka nekā 1979.-2000. gada vidējais rādītājs, tomēr par 9 procentiem lielāka nekā 2007. gadā.

Līdz ar to nav piepildījušās šī gada sākumā izteiktās prognozes, ka ledāju platības Arktikā šogad saruks līdz jaunam rekordzemam līmenim, pārspējot 2007. gadu. Un tas ir pārsteigums, jo 2007. gadā ledāji kusa ļoti strauji, izkusa ledāji, kas bija veidojušies vairākus gadus un tātad bija biezi, līdz ar to liela daļa no ledus platībām, kas Ziemeļu Ledus okeānu sedza šā gada vasaras sākumā, bija trausls viengadējs ledus. Daudzi speciālisti paredzēja, ka šis plānais ledus vasaras laikā strauji nokusīs un ledāju platības saruks vismaz līdz tādam pašam līmenim kā 2007. gadā.

Tomēr ledus šajā gadā kusa lēnāk, daļa plānā viengadējā ledus neizkusa, tas nozīmē, ka Arktika šogad saņēma ievērojami mazāk siltuma nekā 2007. gadā. Pagaidām gan nevar spriest, vai tas skaidrojams ar laika apstākļu ikgadējām svārstībām vai arī ar globālās atdzišanas tendenci.

Par ziemas tuvošanos Zemeslodes ziemeļu puslodē liecina arī ziņas par pirmajiem sniegiem Sibīrijā. Jo ledus un sniegs klāj lielākas platības, jo lielāks aukstums ir iespējams. Pēdējos gados ziemeļu vēji Latvijai vairs neatnes tik aukstas gaisa masas kā agrāk, laikam jau tieši tādēļ, ka lielos ūdeņus uz ziemeļiem no mums reti kad pārklāj ledus. Virs vaļēja ūdens gaiss, protams, nevar īpaši atdzist. Tāpēc pēdējos gados visi lielie aukstuma viļņi, cik nu es spēju atcerēties, ir nākuši ar austrumu vējiem. Virs sauszemes gaiss var atdzist daudz vairāk, it īpaši, ja zemi klāj sniegs. Kamēr Arktikā ir plašas vaļēja ūdens platības un kamēr Sibīrijas plašumus neklāj sniegs, tikmēr bargam aukstumam nav kur rasties.

Advertisements

18 Atbildes to “Beidzas ledus kušanas sezona Arktikā”

  1. Juris A. Says:

    Kā jau daudzkārt teicu, Saule iziet supermierīgo aktivitātes pauzi dažāda garuma aktivitāšu (pareizāk neaktivitāšu periodu) jeb superpozīcijas (uzklāšanās jeb pārklāšanās) dēļ. Pareizi, Maikl, lēnām, ar milzu inerci gadu garumā, bet viss sāks iet uz auksto pusi.

  2. stratus Says:

    Ir taapat skaidrs, ka shis aukstums naacis ar Sibiirijas anticiklonu (gaisa masas iepluudushas taisni no A, ZA). Buutiibaa tas liek cereet uz siltaaku oktobri u.c meeneshiem, jo ne jau muuzhiigi shis anticiklons saglabaasies

  3. maikls Says:

    Lielā mākoņainība arī var būt plaša mēroga atdzišanas vēstnesis, it kā pēdējā laikā visā pasaulē ir pastiprināta mākoņainība un daudz nokrišņu – vismaz tā runā, es gan nezinu, vai ir kādi objektīvi mērījumi, kas par to liecinātu. Satelītu un sensoru mērījumi uzrāda konstantu atdzišanas tendenci augstākos atmosfēras slāņos – tās varētu būt tiešas sekas mazajai Saules aktivitātei.

  4. Juris A. Says:

    Palīdzu ar laika ziņām jahtai “SPANIEL” regatē Atlantijas okeānā jau lejpus Biskaja līcim – pie Spānijas/Portugāles. Arī tur – milzīgs anticiklons. Izskatās, ka anticikloni apvienojušies milzīgā virtnē – no Atlantijas pāri Āzijai līdz Klusajam okeānam. Laikam tas kaut ko tiešām liecina.

  5. Gubumakonis Says:

    Butiba ta atdzisana laikam ir visnotalj pozitiva tendence kas naks mums par labu 🙂 ja protams neiekritis otra galejiba..bet ka jau Juris piemineja visam pateicoties inercej vajadzetu notikt pakapeniski,vairaku gadu garumaa…

  6. Lietusvīrs Says:

    Situāciju var būtiski izmainīt spēcīgais ciklons kas ies gar arcticas dienvidiem.

  7. Maija Says:

    Cienījamais,Gubumākoni,ar ko gan laba tāda atdzišana?Man gan liekas,ka nav labi ne sasilšana,ne atdzišana!

  8. lietusvīrs Says:

    Maija, šķiet vairāk runa ir par interesanti no zinātkāres viedokļa (dabas procesi), un nevis par labs/slikts utt no ētikas utt viedokļa. Piem, spēcīgas vētras ir interesantas, bet tas nenozīmē, ka patīk cilvēkiem radītās skādes, vai pat traģēdijas.

  9. Maija Says:

    Skaidrs,Lietusvīrs!Mani arī ļoti interesē viss ,kas notiek dabā.Tāpēc vēlētos uzzināt,kas būs pozitīvi,ja sāksies atdzišana?

  10. lietusvīrs Says:

    Es vārdu pozitīvi nelietotu. Bet ja sāksies atdzišana un tā būtu pietiekoši stipra, tad mēs:
    * Iegūtu papildus zināšanas par globālo temperatūru. Cik liela ietekme ir saulei, cik cilvēku ietekmei.
    * Varētu uzlabot klimata modelēšanas modeļus.
    * Daba mazliet atkoptos, jo piemēram sen nav bijuši kārtīgi pali, kuri iztīra upes. Ja būtu aukstāks, tad sniegam vajadzētu sakrāties veirāk.
    * Ziemā samazinātos satiksme, kā dēļ uzlabotos gaisa kvalitāte. Vienīgi slikti, ka pilsētās vairāk kaisītu sāli.
    * Apstātos mūžīgā sasaluma kušana.
    * Palielinātos vai beigtu palielināties ziemeļatlantijas okeāna ūdens sāļums, kam ir būtiska loma ziemeļatlantijas staumei. Pārāk sasilstot tā var apstāties vai būtiski palēnināties, un tad atdzišana eiropā būtu pārāk ekstrēma. (-40C būtu parasta parādība). Bet tas pilnībā izmainītu tautsaimniecību.

  11. Gubumakonis Says:

    Par to pozitivo Maijai: es ar to biju domajis ka sakoties atdzisanai tiks pamazam neitralizeta pedejo gadu sasilsanas sekas un nepiepilditos tas dramatiskas prognozes ar ko mus pedeja laika daudzi biedeja(sakara ar to gl. sasilsanu) Daba mazliet atkoptos,pie mums atgrieztos normalas sniegotas ziemas 😉 Cita lieta,ja tas aizietu otra galejiba un naktos runat par globalo atdzisanu,bet patreiz jau laikam neviens isti nezin,kas mus gaida nakamos gadus,verosim :)Ja man ari visas stihijas patik ne jau to postijumu un zaudejumu delj,bet verot to ka varenas dabas paradibas,verot to attistibu,darbibu ,speku un mainigumu…. 🙂 Interesanti,ko var mainit ciklons kas ies gar Arktikas dienvidiem,vai vins tur atnesis siltumu?

  12. stratus Says:

    Turpmākās prognozes liecina, ka sākot ar nedēļas nogali gaisa temperatūra būtiski paaugstināsies, pārsniedzot +15 grādus un apmēram tā noturoties vairākas dienas.

  13. lietusvīrs Says:

    Cb, tam ciklonam vajadzeetu ledu ap svalbard salām izdzenāt. Pie tam ledus starp franča jozefa salaam un svaalnbardu var tikt padziits uz lielaakiem platuma graadiem. Pie tam tas ar viļņošanos un “silto” gaisu var ledu pakauseet.

    Ledus vēl var kust no apakšas. Dažreiz minimālais ledus daudzums tiek sasniegts septembra beigās vai pat oktobra sākumā.

  14. Maija Says:

    Jā,pilnīgi Jums piekrītu!Agrāk jau arī ziemās pie mums – 40 gr.nebija nekāds brīnums…Gandrīz visu mūžui esmu strādājusi MRS sistēmā,tātad mežs,krautuves/biju meistare/,-40 turējās ilgi,tad gan mums visiem bija ko turēt!Un,kur tad vēl sniegi…Paldies par ļoti labajiem skaidrojumiem!

  15. es Says:

    dzirdēju viena LU pasniedzēja lekciju par viņu modelētajām klimata izmaiņām…
    pēc cik tur tiem gadiem vasarās Latvijā būšot atsevišķas dienas, kad diennakts vidējā temperatūra sasniegs 30 grādus…
    īsti neticās…bet nu viņš tā domā

  16. stratus Says:

    Kāpēc neticās?
    Ja pieņem, ka
    Tmin naktī: +24, bet
    Tmax dienā: +36 (pašreiz absolūtais rekords), tad
    diennakts vidējā temp. iznāk +30.

  17. jelgavniekam Says:

    Kurš tā aprēķina diennakts vidējo temperatūru?

  18. lietusvīrs Says:

    Reku forsh raksts, globālās sasilsšanas noliedzeejiem:
    http://www.sciencedaily.com/releases/2008/10/081006130550.htm

    Vienkārši interesanti. Es neapgalvoju, ka pie sasilšana ir vainīgs cilvēks, bet arī nenoliedzu to.


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: