Sinoptiskās situācijas analīze


Pirmajā bildē redzams GFS modeļa prognozētais atmosfēras spiediens jūras līmenī (attēlots ar baltām līnijām) un augstums dekametros, kurā atmosfēras spiediens būs 500 hPa (attēlots ar krāsām), piektdien dienas vidū. Bildē pa labi ar baltām līnijām ir atainots prognozētais augstums, kurā atmosfēras spiediens būs 850 hPa, savukārt ar krāsām ir atspoguļota prognozētā temperatūra šajā augstumā jeb 850 hPa temperatūra. Uzklikšķinot uz mazajām bildēm, atvērsies attēli pilnā izmērā.

Redzams, ka augstākais atmosfēras spiediens – virs 1030 hPa – jūras līmenī piektdien gaidāms Somijas apkārtnē. Tas tātad nozīmē, ka šeit atradīsies anticiklona centrs, no kura uz visām pusēm pulksteņrādītāja virzienā plūdīs gaisa masas, jo anticiklonos gaiss piezemes slānī grimst un dodas prom no centra, turpretī ciklonos – ceļas augšup un dodas uz centru. Līdz ar to pa labi no anticiklona centra notiek gaisa masu virzība no ziemeļiem uz dienvidiem, un aukstums izplešas uz dienvidiem. Pa kreisi no anticiklona centra notiek pretējs process, gaisa masas no dienvidiem dodas uz ziemeļiem.

Tas labi redzams otrajā attēlā – anticiklona austrumu puse ir iekrāsota zaļā krāsā, kas nozīmē, ka temperatūra pusotra kilometra augstumā piektdien gaidāma nedaudz zem nulles. Šis aukstums ieplūdīs arī anticiklona dienvidos. Savukārt anticiklona rietumi ir iekrāsoti oranžā krāsā, kas apzīmē temperatūru virs +5 grādiem. Pēc 850 hPa temperatūras var spriest par piezemes slānī gaidāmo temperatūru (meteostacijās temperatūru mēra 2 metru augstumā). Prognozē redzams, ka 850 hPa temperatūra piektdien virs Latvijas gaidāma 0..-4 grādu robežās. Ja visu dienu spīdētu saule, tad pie zemes maksimālā gaisa temperatūra pēcpusdienā būtu par aptuveni 14 grādiem augstāka, tātad +10..+14 grādi. Taču sagaidāms, ka būs liels mākoņu daudzums, tāpēc temperatūra būs nedaudz zemāka, GFS to prognozē +7..+12 grādu robežās.

Pirmajā attēlā virs Latvijas redzams zaļā krāsā iekrāsots laukums. Tas nozīmē, ka prognozētais augstums, kurā atmosfēras spiediens būs 500 hPa, ir aptuveni 5,5 kilometri, un tas ir mazāk nekā citviet apkārtnē. Tas savukārt nozīmē ciklonu šajā – vairāku kilometru – augstumā. Šāda situācija, kad jūras līmenī ciklona nav, bet augstāk ir, gadās visnotaļ reti. Parasti ciklons jūras līmenī sakrīt ar ciklonu augstākos slāņos, un, ja ir anticiklons jūras līmenī, tad ir arī augstāk.

Šī augstāko slāņu ciklona centrs piektdien no ziemeļiem dosies uz dienvidiem, šķērsojot Latviju, un tā ietekmē piektdien daudzviet, it īpaši Vidzemē un Latgalē, tiek prognozēti nelieli vai mēreni nokrišņi. Zemo temperatūru dēļ vietām varētu būt neliela krusa. Naktī uz sestdienu un sestdien gan GFS, gan UKMO modelis prognozē lietu Latvijas dienvidaustrumu daļā.

Šis cikloniskais veidojums turpmākajās dienās uzkavēsies netālu no Latvijas, un laikam kalpos kā viens no faktoriem, kas noteiks lielo mākoņu daudzumu. Lai gan anticikloni rudeņos un ziemās bieži atnes pelēku laiku arī tāpat, tas ir tipiski laikā, kad zeme saņem maz saules siltuma. Atceros, ka vienu gadu novembrī divas nedēļas no vietas anticiklona dēļ bija nomācies laiks un brīžiem smidzināja, lai gan GFS modelis toreiz neatlaidīgi prognozēja skaidru laiku. 🙂

8 Atbildes to “Sinoptiskās situācijas analīze”

  1. evin Says:

    varbūtās pavisam dumš novērojums, bet ja pareizi atceros, Ulmaiņlaiku barometros augsts spiediens apzīmēts kā “saulains, pastāvīgs laiks”. savukārt pēc šī skaidrojuma sanāk, ka pat pie augsta atmosfēras spiediena var būt apmācies, pat uzlīt lietus?

    jautājumu varētu arī pārfrazēt tā: vai/kam un kā pielietot “istabas” barotmetra rādījumus? šamos laikos tādi pieejami pat vienā otrā rokas pulkstenī…

  2. maikls Says:

    Augsts atmosfēras spiediens nozīmē pastāvīgu laiku. Vasarā gandrīz vienmēr tas nozīmē arī skaidru laiku (vai nelielus gubu mākoņus pēcpusdienās). Citos gadalaikos mūsu platuma grādos anticiklons var sagādāt zemo mākoņu slāni – līdzīgi kā bija šo pirmdien (tad gan anticiklons nebija pie vainas). Un tie nokrišņi tad būs no šiem zemajiem mākoņiem, un no tiem iespējams tikai smidzinošs lietus, nekas vairāk.

    Ja nekļūdos, tad šādu zemu mākoņu slāni veido inversija – situācija, kad temperatūra pieaug līdz ar augstumu, kas ir pretēji normālai situācijai. Piezemes slānī atrodas aukstāks gaiss nekā slānī virs tā, ierastā gaisa apmaiņa nenotiek, un tāpēc šādas mākoņu segas mēdz saglabāties ļoti ilgi, tām nereti ir krasas robežas (vienā vietā nomācies, nedaudz tālāk – saulains), un tās iepriekš ir grūti prognozēt, modeļi bieži vien kļūdās.

    Jā, sanāk paradokss, bet reāli ir tā, ka visnomākušākās un drēgnākās dienas parasti atnes anticiklons vēlā rudenī vai ziemā. Ciklons parasti nozīmē nemierīgākus apstākļus un tāda nekustīga mākoņu sega tad nevar izveidoties.

  3. stratus Says:

    Kā zināms, arī vasarā anticiklona laikā var būt liels gubu mākoņu daudzums, nereti pat pērkona negaiss.

  4. Gubumakonis Says:

    Ja,interesanta situacija,ta teikt 2 viena,jeb ciklons virs anticiklona 🙂 Lai nu ka butu,bet skaidrs,ka mus sagaida mierigs pelecigs un visai rudenigs laiks,kas dregnuma zinja raksturigs oktobrim navis septembrim. Bet atceros,ka vairakus gadus atpakal(vismaz z kadus 15) Riga septembra beigas uz 1 dienu bija uzsnidzis sniegs,bet Latgale tas noturejas pat dazas dienas 🙂 Runajot par barometru,skiet izmantojot tikai ta raditajus laikapstaklus prognozet nevar,vien aptuvenas tendences.Bet man ir ari jautajums,vai raditaji var atskirties,ja barometrs atrodas piem. 2metri no zemes vai ka man 8 stava? Vai tas nau tik liels augstums,lai ietekmet to radijumus?Man vins kaut ka mainas ar mazaku amplitudu,neka spiediens isteniba,pie tam abos virzienos.

  5. lietusvīrs Says:

    Cb, ja pieņem ka 8 stavs ir 26 m augstumā, tad barometru starpība būs apmeram 0.3 mb, jeb 0.23 mm/Hg.

    Profesionālajiem barometriem šķiet šādas izsšķirtspējas nav :).

    Lai sajauktu galvu par spiedienu pieminēši, ka šogad 10 febr. pie 1030 mb un dienvidu vēja nolija virs 15 mm. Toreiz ciklona centrā (virs botnijas līča) bija 1028 mb.

    Bet nu toreiz bija reta atmosfēras situācija, un parasti pie 1030 mb ir vidēji stiprs anticiklons.

  6. raitis_sametis Says:

    Vienreiz pusaudža gados ir piedzīvots brīnums- anticiklonam ejot pāri, kad tas atm. spiediens bija visaugtsākais- dienas beigās uznāca nevājš negaiss… bet pirms un pēc tam bija skaidrs…

  7. lietusvīrs Says:

    Raiti,
    Kāpēc domā ka tas bija anticiklons ?
    Atm. spiediens visaugstākais bija dienas beigās gad bija negais, vai arī kaut kad pa dienu?
    Varbūt tas bija augsta spiediena apgabls ?
    Kur tas, bija un no kurienes pūta vējš.

    Ja tas bija anticiklons tad noteikti bija diverģence, un lai convekcija to pārvarētu jādabū liela enerģija. Lake effect šādu enerģiju var iedot, bet ar sasilušu zemi nepietiks, jo bez mitruma nekas nesanaaks.

  8. raitis_sametis Says:

    Atbildot- es jau brīnījos. Tas notikums bija pirms gadiem 20-mit, bet laiku jau tad biju novērojis 12 gadus. Biju mācīts, ka vasarā anticiklonos bija jauks laiks. BET: vienā jūlija dienas izskaņā, kad pirms un pēc (kā vēstīja toreizējās pad-latvijas “Radio1” laika ziņās…uz Latviju bija pārvietojies anticiklons) bija pa nedēļai jauks laiks. Barometrs rādīja spiediena kāpumu, tad uzkāpa līdz 780 milibāriem. Un tieši dienā, kad šis maksimums bija sasniegts un turējās visu dienu, vēlā pēcpusdienā samācās un DR malā sāka “rūkt”. Precīzi neatceros, bet ap plkst. 17:00 sākās zibeņošana un sāka līt. Pēc tam vakarā strauji noskaidrojās, un nākamās dienas rītā debesis bija tīras-kā izslaucītas.


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: