Kas ir ‘lake-effect snow’ un kā jūra/līcis rada nokrišņus

Kad aukstas gaisa masas plūst pāri lielai, neaizsalušai ūdenstilpnei, rodas konvekcija jeb vertikāla siltumapmaiņa – aukstais gaiss virs siltā ūdens sasilst un ceļas augšup. Ja gaisa mitrums ir pietiekami liels un konvekcija ir pietiekami spēcīga, tad ir vērojama kondensācija, mākoņu veidošanās un daudzos gadījumos arī nokrišņi, atsevišķos gadījumos pērkona negaiss.

Amerikas Lielie ezeri (uz ASV-Kanādas robežas) ir viens no apgabaliem, kur šādā veidā radušies nokrišņi ir visspēcīgākie, un visbiežāk tie izkrīt sniega veidā (atsevišķos gadījumos ezeri pāris dienu laikā saražo pat vairāk nekā metru biezu sniega segu). Acīmredzot tāpēc šo procesu angļu valodā parasti apzīmē ar vārdu salikumu “lake-effect snow“.

Šķiet, ka vienīgais ezers Eiropā, kas ir pietiekami liels, lai varētu veidoties lake-effect nokrišņi, ir Lādogas ezers Krievijas rietumos. Lai rastos kaut nelieli nokrišņi, aukstajam gaisam jāšķērso vismaz 75 kilometrus gara ūdens platība, mērot paralēli vēja virzienam. Nokrišņi, kas rodas, aukstam gaisam dodoties pāri salīdzinoši siltam ūdenim, Eiropā parasti vērojami virs Norvēģu jūras, Ziemeļjūras, Baltijas jūras un tām piegulošajās sauszemes teritorijās.

Zemes ziemeļu puslodē, tajā skaitā Latvijā, šādi nokrišņi visbiežāk vērojami aiz aukstās atmosfēras frontes, kad ar ZR vai Z vējiem ieplūst auksts gaiss. Nokrišņu joslas stiepjas paralēli vēja virzienam, tās var ieiet tālu sauszemē, piemēram, mākoņu josla, kas izveidojusies virs Rīgas līča, var sasniegt Lietuvu un Daugavpili. Bieži vien visintensīvākie nokrišņi ir vērojami dziļāk sauszemē, nevis piekrastē, jo to intensitāti palielina gaisa masu celšanās virs sauszemes. Blakus redzams radara attēls, kas atspoguļo Rīgas līča mākoņu nestā sniega intensitāti 2006. gada 2. novembra vakarā (attēls ņemts no meteopirats.blogspot.com).

Visstiprākie nokrišņi ir tad, ja ir izveidojusies viena galvenā gubu mākoņu josla – šādā situācijā nokrišņi skar šaurāku teritoriju, bet tie ir  intensīvāki nekā situācijās, kad izveidojas vairākas nelielas mākoņu joslas. Lai rastos spēcīgu nokrišņu josla (kāda redzama attēlā virs līča un uz dienvidiem no līča), jāizpildās vairākiem specifiskiem nosacījumiem.

Pirmkārt, atšķirībai starp ūdens virsmas temperatūru un 850 hPa temperatūru jābūt lielai. Minimālā atšķirība, lai sāktos nokrišņu veidošanās, ir aptuveni 13 grādi, bet radara attēlā redzamie intensīvie nokrišņi radās situācijā, kad ūdens virsmas temperatūra Rīgas līcī bija aptuveni +6 grādi (skat. PDF datni), bet 850 hPa temperatūra uz to brīdi varēja būt ap mīnus 11 grādiem (skat. attēlu). Jāpiebilst, ka situācijās, kad tuvumā atrodas aktīvs ciklons, pietiek ar nedaudz mazāku temperatūras starpību.

Otrkārt, vēja ātrums nevar būt ne pārāk liels, ne pārāk mazs. Ja vēja ātrums gaisa slānī līdz pusotra kilometra augstumam pārsniedz 13 m/s, tad aukstās gaisa masas virs siltā ūdens atrodas pārāk īsu laika sprīdi un ievērojamu nokrišņu rašanās ir maz iespējama. Savukārt, ja vēja ātrums ir mazāks par 4-5 m/s, tad var sākt dominēt sauszemes brīze (vēja plūsma no sauszemes uz ūdeni), kas kavē nokrišņu joslu veidošanos.

Tiesa, pie lēna vēja var izveidoties stipri un ilgstoši nokrišņi piekrastē, kas neiet tālāk sauszemē, kā tas bija Rīgā naktī uz 2003. gada 27. oktobri, kad nakts laikā vietām uzsniga pat 39 cm bieza sniega kārta. Toreiz Rīgā bija vērojams arī pērkona negaiss, pūta lēns mainīga virziena vējš, 850 hPa temperatūra bija līdz -11 grādiem (skat. attēlu). Šādas situācijas ir retas un grūti prognozējamas pirms to sākuma.

Treškārt, lai rastos spēcīgu nokrišņu josla, kas iestiepjas sauszemē, svarīgs ir vēja virziens un tā sakritība  piezemes un augstākos slāņos: vēja virziena atšķirībai (angliski – directional shear) jābūt mazākai par 30 grādiem. Visstiprākos nokrišņus Rīgas līcis var saražot pie ZR vēja – tad, kad vējš veic garāko iespējamo ceļu pāri līcim. Šādā situācijā nokrišņu josla sākas virs līča vidus un stiepjas uz dienvidiem, dienvidaustrumiem no līča.

Jūras un līča radīti nokrišņi Latvijā iespējami teju visu gadu, izņemot vasaras vidu, bet, kā jau noprotams no pieminētajiem piemēriem, visintensīvākie tie mēdz būt oktobra beigās un novembrī, kad ūdens vēl ir salīdzinoši silts. Tiesa, vairākos pēdējos gados siltā laika dēļ nozīmīgākie lake-effect gadījumi bijuši ziemas otrajā pusē un pavasara sākumā, jo dažos gados tikai tad pirmoreiz sezonā Latviju sasniedz izteikti aukstas gaisa masas.

Garā raksta nobeigumā vēl pieminēšu, ka arī situācijās, kad nav vērojams aprakstītais lake-effect process, siltais jūras un līča ūdens var dot ievērojamu artavu nokrišņu veidošanā un intensificēšanā, ne velti augustā un rudens mēnešos vislielākais nokrišņu daudzums parasti ir vērojams Kurzemes un Vidzemes rietumos. Vairumā gadījumu nokrišņi ir saistīti ar cikloniem un atmosfēras frontēm, savukārt temperatūras atšķirība starp ūdeni un gaisa masām kalpo tikai kā nokrišņus veicinošs faktors (palielinās gaisa mitrums un pastiprinās konvekcija). Lake effect gadījumā nokrišņu izraisītājs ir temperatūru starpība, nevis ar ciklonu saistītie procesi, un lake-effect nokrišņi ir iespējami pat tuvu anticiklona centram.

Advertisements

8 Atbildes to “Kas ir ‘lake-effect snow’ un kā jūra/līcis rada nokrišņus”

  1. raitis_sametis Says:

    Paldies par šo rakstu, te smalki aprakstīts tas, ko es gadu desmitiem vēroju. Jo sevišķi rudeņos un “nestabilās” ziemās ar aktīvu rudens ciklonu dalību. Bieži (nu-apmēram katru otro/trešo ziemu) tieši “lake effect” rezultātā veidojošies gubu mākoņi dod virs Rīgas un piejūras apvidos (piem. Liepājā…) tās pērkona parādības, kas novērojamas aukstajos mēnešos… Savā mūžā redzēti (pareizāk sakot – dzirdēti) astoņi šādi negaisi.

  2. raitis_sametis Says:

    Arīdzan gada aukstajā pusē, jo sevišķi ziemas sakumā, kad no Zantes, kas ir uz DR no Rīgas apm. 90km- novērojama parādība, kad A pusē-tātad virs Rīgas ir verojama nepārtraukta gubu-lietus (cb) mākoņu rinda, kas dod sniega nokrišņus… kamēr mītnes vietā ir daži cm sniega, tikām Rīga pat cm 20 sasnieg naktī. tas ir tad, kad iepriekšējā diena aizgājis aktīvs ciklons, spiediena fons aug, ir Z vai ZR vējš. R pusē no novērojuma vietas ir skaidras debesis, kamēr A-mos virs metropoles ir nomācies…

  3. raitis_sametis Says:

    Gaidīsim jaunu ciklonu. Kā tas redzams attēlā… saitē: http://content7-foto.inbox.lv/albums76134670/maksaaju/laiks_2008/laiks280808a.jpg, tad patreiz vēl virs Atlantijas okenāna – uz rietumiem no Zviedrijas redzams jauns virpulis (ciklons), kas pie mums atnesīsies apmēram uz pirmdienas vakaru. Kādus pārsteigumus tas dos?

  4. Gubumakonis Says:

    Ja,interesanti,kaut ari lasiju un dzirdeju par tadam paradibam sakara ar lici<tagad bilde paliek skaidraka:) Riga so paradibu vareja noverot samera biezi,ipasi rudens velos menesos un agra pavasari<kad uz salidzinosi mieriga fona izveidojas gubu makonu josla<kas nes intensivas sniega brazmas un krusu/graudus kad dazu stundu laika izveidojas bieza sniega sega vai ari stipras rudens lietusgazes 🙂 LAikam vasara si paradiba neizpauzas T. kontrastu trukuma delj 🙂

  5. lietusvīrs Says:

    Raiti, tas ko tu redzi bildee (kreisā stūrī augšā zem datuma) ir polāras frontes perturbācija, kura pati sevi pastiprinās. Pie tam tur labi redzams trīskāršais punkts (kur saiet aukstā, silta un oklūzijas frontes). Bet tas nevirzīsies uz rietumiem. Tur veidojas jet stream virpulis, kurš to ciklonu “iesprostos”. CIKLONI NEVAR ŠĶĒŖŠOT JET STREEM. Nieieslīgšu fizikālā pamatojumā, bet šo faktu var pieņemt par aksiomu.
    Pirmdienas vakarā tas virpulis būs apmēram tur pat (netālu no islandes). Pie tam tas būs pamatīgi samaisījies. Varbūt tas jau būs pavisam izzudis.
    Tā ka mums tas nekādus pārsteigumus nedos 🙂

  6. raitis_sametis Says:

    1) no vienas puses- man garlaiciigi, ka debesīs nekas nenotiek (trakoti mīlu visādus laika ekstrēmus), 2) bet- manai tantei vēl dārzeņu raža jānovāc… tagad ir viss ielijis, vēlētos drusku mierīgākus laika apstāķļus…3| bet šim ciklonam sekošu ar interesi…vai tiešām tas noslāps? (to patiesībā neviens nezin…)

  7. maikls Says:

    Ja patīk ekstrēmas dabas parādības, tad neklātienē var sekot viesuļvētru attīstībai Atlantijas okeāna baseinā: http://www.nhc.noaa.gov (angļu valodā), satelītattēli šeit: http://www.nhc.noaa.gov/satellite.shtml

  8. lietusvīrs Says:

    Priekš tropiskajiem cikloniem bez maikla minētā linka es izmantoju arī:
    http://www.nrlmry.navy.mil/tc_pages/tc_home.html
    http://www.solar.ifa.hawaii.edu/Tropical/tropical.html


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: