Kā veidot laika prognozi

Es uzskatu, ka cilvēkiem, kuriem ir svarīgi zināt gaidāmos laika apstākļus, nevajag paļauties uz laika ziņām TV, radio vai populārākajos interneta portālos un vajag mācēt izveidot savu laika prognozi, izmantojot skaitlisko laika modeļu datus. Šajā rakstā paskaidrošu, kā sastādīt prognozi, izmantojot GFS modeļa (Global Forecast System) datus, kas atspoguļoti kartēs. Esmu jau rakstījis, ka uz GFS datiem balstās liela daļa internetā pieejamo bezmaksas prognožu.

Es daru tā. Vispirms atveru šo lapu (ja tā nedarbojas, var izmantot šo alternatīvu). Lai saprastu, kāda ir situācija atmosfērā, es vispirms parasti apskatos atmosfēras spiediena prognozi šim brīdim. Atmosfēras spiediens jūras līmenī ir atspoguļots kartēs zem nosaukuma “500hPa,Bodendruck” (tabulas augšējā kreisajā stūrī). Tabulas apakšējā rindā jāizvēlas termiņš; piemēram, izvēloties “30”, tiks parādīta prognoze 30 stundas uz priekšu, skaitot no attiecīgās prognozes ģenerēšanas laika.

Piemērs. Šeit redzama prognozētā situācija uz trešdienas, 2008. gada 20. augusta, pulksten 12:00 pēc Griničas laika jeb pulksten 15:00 pēc Latvijas laika. Prognoze veidota pulksten 6:00 pēc Griničas laika (prognozes kļūst pieejamas ar aptuveni 4 stundu nobīdi). Kartē atspoguļoti 3 dažādi parametri, galvenais ir atmosfēras spiediens jūras līmenī, kas iezīmēts ar baltām līnijām. Uz rietumiem no Spānijas redzams plašs anticiklons ar atmosfēras spiedienu tā centrā vismaz 1025 hPa (lai iegūtu spiedienu milimetros, šis skaitlis jāpareizina ar 0,75, tātad 769 mm). Starp Lielbritāniju un Norvēģiju redzams ciklona centrs ar spiedienu 995 hPa. Latvija atrodas starp šo ciklonu un anticiklonu uz dienvidaustrumiem.

Tālāk es parasti aplūkoju prognozi temperatūrai 850 hPa augstumā. Raksts par šo visnotaļ svarīgo rādītāju ir izlasāms šeit. Tā prognoze atspoguļota zem nosaukuma “850hPa Temperatur”. Blakus ir redzama prognoze uz pulksten 15:00 20. augustā (pēc Latvijas laika). Ar baltajām līnijām ir iezīmēts augstums dekametros, kādā ir prognozēts 850 hPa liels spiediens. Ar krāsām ir attēlota pati temperatūra. Šajā konkrētajā prognozē redzams, ka 850 hPa liels spiediens virs Latvijas atrodas 1440-1500 metru augstumā, un šajā augstumā gaisa temperatūra ir +10..+14 grādi. Tātad virs Latvijas atrodas siltas gaisa masas, kas atnākušas no dienvidiem. Vasarā skaidrā laikā un pie lēna vēja gaisa temperatūra uz zemes pie šādas 850hPa temperatūras sasniegtu +25..+30 grādus.

Zem nosaukuma “Mittl.Wolken” slēpjas mākoņainības prognoze. Pie reizes tur attēlots atmosfēras spiediens jūras līmenī un vēl kāds man nesaprotams parametrs. 🙂 Melnā krāsā ir attēlotas skaidras debesis, baltā krāsā – bieza mākoņu sega. Šo karti es izmantoju reti, jo tai ir maza izšķirtspēja un par mākoņu klātbūtni var nojaust arī pēc min./max. temperatūras un nokrišņu prognozes.

Tālāk zem nosaukuma “Niederschlag” slēpjas nokrišņu prognoze. Ar krāsām ir attēlots prognozētais nokrišņu daudzums milimetros 6 stundu periodā. Piemēram, kartē blakus ir attēlots prognozētais nokrišņu daudzums no pulksten 9:00 līdz 15:00 pēc Latvijas laika; Vidzemes augstienē, mērot uz aci, tiek prognozēti līdz 15-20 mm nokrišņu, citviet Latvijā mazāk. Ar punktēto sarkano līniju ir iezīmēti konvekcijas procesu izraisītie nokrišņi – šādas izcelsmes nokrišņu prognozes ir vismazāk precīzās un visvairāk mainīgās.

Tālāk pārlēksim uz “CAPE+Lifted Index” jeb negaisu prognozi. CAPE ir saīsinājums no Convective Available Potential Energy – tātad šis rādītājs vēsta par konvekcijas procesiem pieejamo enerģiju, kartē tas ir atspoguļots ar krāsām. Tumši zilā krāsa nozīmē, ka negaisi nav iespējami (bet jāatceras, ka tā ir tikai prognoze, kas mainās ik pēc 6 stundām). Dzeltenie un sarkanie toņi nozīmē, ka ir potenciāls spēcīgam negaisam, bet, ja nav pietiekama gaisa mitruma, tad pie augsta CAPE var nebūt pat neviena mākoņa. Tāpēc šo prognozi vajag apvienot ar nokrišņu prognozi – ja teritorijās, kurās ir prognozēts vērā ņemams CAPE (vismaz 200 J/kg), ir prognozēti nokrišņi, tad ir diezgan liela iespēja, ka tur būs pērkona negaiss.

Svarīgi zināt arī vēja virzienu un stiprumu, tāpēc jāskatās prognožu kartes zem nosaukuma “10m Wind (Mitteleur.)”. Tajās ir atspoguļota vēja prognoze (10 metrus virs zemes) Centrāleiropai, un augšējā labajā stūrī redzama arī Latvija. Vēja virziens attēlots ar baltām strīpiņām – kartē blakus redzams, ka Latvijai prognozēts dienvidu puses vējš. Vēja stipruma prognozi visvieglāk nolasīt no krāsām, taču jāņem vērā, ka mērvienība ir mezgli. Lai iegūtu metrus sekundē, lielums mezglos jāpareizina ar 0,515 (jo viens mezgls ir 0,514444 m/s). Kartē blakus redzams, ka prognozētais vidējais vēja ātrums Latvijā uz pulksten 15:00 ir 3-7 m/s. Līdz ko parādās dzeltenā krāsa, tā var runāt par brāzmām ar vētras spēku. Ja vēja vidējais ātrums ir 10 un vairāk metri sekundē, tad vēja maksimālais ātrums brāzmās parasti ir par 8-13 m/s lielāks.

Jāuzzina arī gaisa temperatūras 2 metru augstumā prognoze. Es parasti izmantoju kartes zem nosaukuma “Min/Max-Temperaturen”. Tajās attēlota minimālā gaisa temperatūra laikā no plkst. 18:00 līdz pusnaktij un no pusnakts līdz plkst. 6:00 pēc Griničas laika, kā arī maksimālā gaisa temperatūra laika periodā no plkst. 6 līdz 12 un no plkst. 12 līdz 18 pēc Griničas laika. Blakus kartē redzama maksimālās gaisa temperatūras prognoze laikā no 9 rītā līdz 15 pēcpusdienā pēc Latvijas laika. Latvijas teritorijā prognozētā maksimālā gaisa temperatūra šajā periodā ir no +16 grādiem vietām Vidzemē līdz +28 grādiem Latgales dienvidos.

Pārējās kartes, kas pieejamas minētajā adresē, manā skatījumā ir mazāk svarīgas vai arī pārāk specifiskas (attaino situāciju augstākos atmosfēras slāņos). Protams, ideālā gadījumā šīs GFS prognozes vajag salīdzināt ar citām, piemēram, Lietuvas modeļa prognozēm. Jāņem vērā arī prognožu neprecizitātes, kas rodas pārāk mazās izšķirtspējas dēļ un kuras esmu pieminējis šajā rakstā. Un, protams, jāņem vērā, ka šīs prognozes mainās ik pēc 6 stundām (jaunākās prognozes var sākt skatīties ap plkst. 7:00, 13:00, 19:00 un 1:00 pēc Latvijas vasaras laika) – un tieši šī iemesla dēļ vislabāk ir pašam apskatīties jaunākās modeļu ģenerētās prognozes, nevis gaidīt laika ziņas pa TV vai radio, jo masu mediju sniegtās laika prognozes to nolasīšanas brīdī visbiežāk vairs nav pirmā svaiguma, lai neteiktu vairāk.

Advertisements

13 Atbildes to “Kā veidot laika prognozi”

  1. nu zini Says:

    rodas iespaids, ka tu citiem centies uzspiest vienu GFS.
    jo ne vienmēr šī modeļa prognozes ir tās labākās.
    un vispār tu tik bīdi savu domu un centies nopelt citu sagatavotās ziņas.
    man tas nepatīk

  2. Maija Says:

    Man šis raksts ir tumša bilde.Tomēr jau vajag kaut kādas zināšanas,lai visu to saprastu,pārāk sarežģīti!

  3. dAvi Says:

    Normaali, esu jau skatiijis shiis kartes. Bish jaapadomaa liidzi, jaapalasa graamats un bilde skaidra.

  4. maikls Says:

    GFS ir vienīgais modelis, kura dati pilnā apjomā ir visiem brīvi pieejami, tāpēc loģiski, ka šim modelim tiek veltīta vislielākā uzmanība; GFS atrodas ārpus konkurences.

    Savukārt runājot par sarežģītību – gaisa temperatūras un nokrišņu kartes ne pavisam nav sarežģītas, pat TV laika ziņās reizēm rāda līdzīgas kartes.

  5. palīgs Says:

    līdzīgas ir arī www2.wetter3.de vai www2.wetter3. de/fax prognostiskie modeļi. Un lietderīgi arī ir izprast lokālās īpatnības Latvijai, ko nosaka jūra…šīs īpatnības, diemžēl vairums modeļu neņem vērā.

  6. bize Says:

    katram ir derīgi kustināt pelēko vielu :),kas savukārt dod zināmu neatkarības sajūtu no tv un radio ziņām

  7. Toms Says:

    GFS tiešām piedāvā plašāko informāciju, lai arī ne vienmēr precīzāko, bet, manuprāt, spēja pašam sagatavot ticamu un drošu prognozi tomēr ir ļoti nedaudziem cilvēkiem, pat no to cilvēku loka, kam laika prognozes ikdienā ir ļoti svarīgas. Risinājumu tam gan nezinu, labākais variants,laikam tomēr ir apskatīt un uzzināt pēc iespējas vairāk dažādas prognozes, to izklāstus un pamatojumus un pēc tam sekot līdzi notiekošajam debesīs.

  8. Gubumakonis Says:

    Jauki:) bet lai visu izprastu tomer jutami pietrukst zinasanu saja joma,bet meginat var.Pasam vairak patik petit satelitbildes,to analizi ka ari sekot laika zinjam no vairakiem avotiem un ari komentarus,rakstus par tuvojosiem laikapstakliem,to celoniem un attistibu un tad no ta visa izsecinat ,tateikt izlobit videjo variantu. ari nokrisnu radars daudz ko pasaka. Piekritu Tomam,ka daudzas pazimes un iezimes var saskatit verojot debesis,makonus,dabu,biezi vien var diezgan precizi noteikt laikapstaklus un nokrisnus vairakas stundas uz prieksu.Ari negaisi nerodas uzreiz,parasti debesis jau vairakas,vismaz dazas stundas pirms tam paradas vestnesi un pazimes..

  9. stratus Says:

    Bet, vai var pietuvināt tās GFS kartes? Tā parasti Latvija tālu saskatāma

  10. stratus Says:

    Un es ieskau labāk šo izmantot http://91.121.93.17/topkarten/fsavneur.html, jo šeit http://www.wetterzentrale.de/topkarten/fsavneur.html ikreiz “lec virsū” uzmācīgas reklāmas.

  11. maikls Says:

    Man Firefoxā nekādas reklāmas nekur nelec.

  12. maikls Says:

    Pa radio SWH tikko nolasīja laika prognozi sestdienai, kas gan pēc temperatūras, gan nokrišņu prognozes atbilst LVĢMA mājas lapā publicētajai laika prognozei svētdienai. Laikam diktors kļūdījās un sajauca dienas. Un šādas kļūdas es ievēroju regulāri, tāpēc arī es neuzticos laika ziņām, kas izskan masu medijos.

    Iepriekš pa Latvijas radio 1 laika prognozi diktore nolasīja tādā veidā, ka tā vairs neatbilda LVĢMA oriģinālajai prognozei – prognoze tika saīsināta tā, ka mainījās visa būtība.

  13. lietusvīrs Says:

    Reklāmas var atslēgt nobloķējot popup. To var gan Firefox gan IE.

    Maikl, tas ka CAPE ir 0 un LI mazs vēl nenozīmē, ka negaisi nav iespējami 🙂
    CAPE – Raksturo enerģiju, kura virszemes gaisa daļiņai pieejama paceļoties līdz 500 hPa (apm 5km).

    Bet ja CAPE ir 0, tad var būt nestabilitāte zemākos atmosfēras slāņos, kā piemēram ir “lake effect” nokrišņu gadījuma, kad spēcīga konvekcija ir tikai līdz 3-4 km augstumam.

    GFS izmanto režģi ap 35 km.
    Tādēļ arī lokālie efekti izpaliek. Piem. “Lake effect” GFS vispār nemāk noķert. Gaidu rudeni, lai redzētu, ka ar to tiks galā jaunais *poļu* modelis.


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: