Par ledāju kušanu un nekušanu

Ledāju kušana Arktikā šobrīd turpinās ar vidējo intensitāti viena Latvija dienā – tas ir, Ziemeļu ledus okeāna platība, ko vismaz par 15% klāj ledus, katru dienu samazinās par 30-100 tūkstošiem kvadrātkilometru (Latvijas valsts ir 64,6 tūkstošus kv.km. liela). Vismazākā ledāju platība Arktikā parasti ir vērojama septembra sākumā – ap 6-7 miljoniem kv.km. – savukārt marta sākumā Arktikas ledāji aizņem vidēji 15-16 miljonus kv.km.

Pēdējos gados arktisko ledāju platības ir mazākas nekā agrāk, pagājušais gads bija rekordgads – vasaras mēnešos ledāji kusa ārkārtīgi strauji, 2007. gada septembrī tika novērta visu laiku mazākā arktisko ledāju platība: 4,25 miljoni kv.km. Pēdējo gadu dati ir atspoguļoti grafikā šajā lapā.

Šogad Arktikas ledāji nekūst tik strauji kā 2007. gadā, lai gan ledāju platības joprojām ir krietni mazākas par normu un daļu no tām veido jaunais ledus, kas izveidojās aizvadītās ziemas laikā. 2008. un 2007. gada salīdzinājums redzams šajā attēlā.

Savukārt pie Antarktīdas esošajiem ledājiem klājas daudz labāk. Šī gada pirmajā pusē to platības ir bijušas lielākas par 1979.-2000. gada vidējo rādītāju, augusta sākumā – mazlietiņ zem normas. Zemeslodes dienvidu puslodē ūdeni sedzošā ledus platība svārstās no aptuveni 2 miljoniem kv.km. februārī līdz aptuveni 15 miljoniem kv.km septembrī (jāpiebilst, ka šie aprēķini ir atšķirīgi, jo atšķiras viedokļi par to, ko pieskaitīt ledājiem un ko ne).

Pēdējo 30 gadu laikā Zemes dienvidu puslodē ledāju platības nav mazinājušās, tas redzams šajā grafikā. 2007. gada septembrī ūdeni sedzošo ledāju platība antarktiskajos apgabalos pārsniedza 16 miljonus kv.km., līdz ar to tika sasniegts augstākais rādītājs kopš novērojumu sākšanas.

Advertisements

4 Atbildes to “Par ledāju kušanu un nekušanu”

  1. Gubumakonis Says:

    Ja,interesanti:) Kaut ka biju palaidis garam to temu par globalu atdzisanu,tagad izradas ari ledaji nekust tik strauji.. tadu informaciju tiesam neviens nesteidzas isplatit.Toties tiesam papilnam dazadu draudigu prognozu un katastrofu scenariju un nervu kutinosu nakotnes viziju,ko it ka nesis ta sasilsana un no kuras zinama mera ietekmejos ari es:)Katra dabas anomalija,stihija,un tt. tagat tiek novelti uz to un tas it ka tikai sakums…Nezinu,neesmu tik liels specialists lai apstridetu to,bet kaut kas pasa laikapstaklu noverojumos liek pa to saubities.Piemeram latvija pedejas 2 vasaras nau nemaz tik karstas un bez kadam ekstremam laikapstaklu novirzem,temp. ir apm.normas robezas. ari Eiropa sovasar skiet nekadu lielu karstuma vilnu nebija,bet piem. Maskava un S.peterburga augusta augstuma vilni,t. zem normas,atseviskas dienas videja temp. bija atbilstosa septembra 3 dekadej(pec Gismeteo rakstiem)Tatad liekas nemaz tik traki nau un vismaz pie mums sis gads tiesam var sanakt jutami vesaks:) vienigi ziemas gan tadas neparasti siltas un bez sniega(gandriz) cik saprotu tadas gadijas ari agrak,bet vai bija vairakas pec kartas?Kaut kas jau tai daba mainas,bet vetras,katastrofas un anomalijas bija,ir un bus.. bet vai tiesam tas notiek stipri biezak,vai ari kadam izdevigi lai mes ta domatu,kartejais biznesa plans?

  2. Juris A. Says:

    Senos laikos, kad strādāju Baldones Radioastrofizikas observatorijā, turpat blakus 1971. gadā ierīkojām kalnu slēpošanas trasi (tagadējie Mežkalni). Tad nu ļoti interesējos vai sezonas laikā būs sniegs. Jau tai laikā, kad par kaut kādu globālo sasilšanu neviens pat nerunāja, bija ziemas, kad praktiski sniega trasē nebija. Jau toreiz novēroju, ka šai problēmai bija kādu 5 vai 6 gadu atkātošanās. Un tad Observatorijas Saules pētnieki man pastāstīja, ka tas saistīts ar Saules 11 gadu aktivitātes ciklu. Acīm redzot, par cik mans “sniega cikls” sastādīja apmēram pusi no šā S. cikla, tad bija svarīgi tieši šā cikla augšupejošās vai krītošās aktivitātes fāzes. Tieši šīs aktivitātes izmaiņas, abos virzienos, attiecībā pret max. un min. šķiet arī ietekmēja meteoroloģiskos procesus uz Zemes – jo seviški – ciklonu sākuma veidošanos. Pietiek būt kādam uzliesmojumam uz Saules, ar zināmu nokavēšanos korpuskulu plūsma (Saules vējš) nonāk līdz mūsu Zemei (ģeomagnētiskā vētra) un ietekmē tās ģeomagnētisko lauku. Tas, savukārt, nedaudz – mikroskopiski, bet pietiekoši, sabremzē Zemes rotāciju, liekot tai veikt nelielu nutācijas kustību ap Zemes rotācijas asi (iesitiet no sāniem ar knipi pa rotējošu vilciņu – tā ass veiks šo nutācijas kustību). Šo te Zemes rotācijas niecīgo nosvārstīšanos vien tik gaida jau augsti enerģētiki uzlādēta (mitrums, karstums) meteo zona Zemeslodes ekvatoriālajos rajonos. Un parādās neliels ciklona sākums, kas pa ceļam, uzlādējoties ar mitruma un temperatūras enerģiju, uzsāk ceļu pa savu ierasto trajektoriju, nonākdams līdz mums vētru, lietus vai sniega veidā. Tā kā, tiešām, liksim mierā šīs Globālās sasilšanas katastrofu teorijas un vairāk sekosim, ko dara Saulīte. Interesanti, ko mums ieteiks darīt šai nākošajā – Globālās atdzišanas fāzē – svilināt visu, ko vien var – jo redz, nākšot virsū Ledus laikmets.

  3. Maija Says:

    Cik cilvēku,tik viedokļu.Arī es esmu dabas vērotāja.Mans uzskats-klimats mainās!Vai tad Jūs domājat,ka ilggadējās džungļu izciršanas,lietus mežu iznīcināšana,mūsu visu cūciskās izdarības pret Dabu paliks bez sekām??? Tā vis nebūs!Jā,saulīte arī paliek aizvien kodīgāka!Un,ne jau tikai šogad.Ne par velti saka,ko sēsi,to pļausi!Var jau filozofēt,bet jāskatās realitātē…

  4. Gubumakonis Says:

    Daleji piekritu,daba un klimats mainas un nevar noliegt ne mezu izcirsanu,ne dabas piesarnosanu un vardarbibu pret to..cilveks tikai nem daudz nedomajot par sekam.. Bet nevar noliegt ari miljoniem gadu notiekosos procesus un cikliskas parmainas ko ietekme saule,kosmoss un citi faktori..bija ari ledus laikmeti ,gan siltaki un aukstaki periodi kad cilveki nemaz nebija. Piekritu viedoklim,ka cilveku darbiba varetu nedaudz paatrinat un varbut nedaudz pastiprinat,bet ne no nulles izsaukt tik globalus procesus.


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: