Kā veidojas cikloni un anticikloni

Visi atmosfēras procesi uz Zemes ir vienoti un savstarpēji saistīti. Gaisa masas atrodas nepārtrauktā kustībā, cikloni un anticikloni ir veids, kā notiek silto un auksto, mitro un sauso gaisa masu apmaiņa.

Ekvatora tuvumā saules sakarsētais gaiss ceļas augšup, tas izplešas un atdziest, gaisā esošais ūdens tvaiks kondensējas, veidojot mākoņus un radot lietusgāzes. Ekvatoriālajos apgabalos ir vislielākais nokrišņu daudzums pasaulē. Uz dienvidiem un ziemeļiem no ekvatora gaiss grimst (aptuveni pie trīsdesmitā dienvidu un ziemeļu platuma grāda). Šeit lielākoties valda anticikloni, ir salīdzinoši maz nokrišņu.

Gaiss ceļas arī ap sešdesmito ziemeļu un dienvidu platuma grādu, šajos apgabalos vairāk dominē cikloni. Savukārt polos gaiss atkal grimst, tam notiekot, ūdens iztvaiko, gaiss ir sauss un nokrišņu ir maz. Tātad dažās joslās gaiss lielākoties ceļas augšup un rodas cikloni, citviet tas lielākoties grimst un rodas anticikloni, un šis nogrimušais gaiss pa zemes virsmu aizplūst uz apgabaliem, kur gaiss ceļas augšup, un viss sākas no gala.

Vidējos platuma grādos Zemes ziemeļu puslodē cikloni galvenokārt veidojas uz robežas, kur satiekas siltās un mitrās dienvidu gaisa masas ar aukstajām un sausajām ziemeļu gaisa masām. Uz šīs robežas var izveidoties cirkulācija, kas ir pretēja pulksteņrādītāja virzienam un kas silto gaisu nes uz ziemeļiem, bet auksto gaisu – uz dienvidiem.

Gaisa masas plūst uz šīs cirkulācijas centru (notiek konverģence), kur gaiss ceļas augšup, jo citur tam nav kur doties. Ja augstākos gaisa slāņos notiek pretējais process – diverģence – tad ciklons turpina attīstīties, jo gaiss var turpināt celties augšup. Ciklonam augot, izveidojas izteiktas siltās un aukstās frontes – siltais gaiss tiek nests uz ziemeļiem, aukstais – uz dienvidiem. Kad siltais un aukstais gaiss ciklonā ir samaisījies, ciklons sāk izzust (ciklona mūžs ir 3-10 dienas).

Tātad ciklona siltais sektors atrodas uz austrumiem no tā centra, bet aukstais sektors atrodas uz rietumiem no centra (es parasti runāju par ciklona silto austrumu un auksto rietumu malu). Anticiklonos ir pretēji, jo tajos piezemes slānī ir vērojama diverģence, kad gaiss no centra plūst uz malām, tas notiek pulksteņrādītāja virzienā: aukstais gaiss no ziemeļiem plūst uz dienvidiem anticiklona austrumu malā, savukārt anticiklona rietumu malā valda pretējie dienvidu vēji.

Zemes ziemeļu puslodē visām atmosfēras sistēmām ir tendence virzīties pa labi – galvenais faktors, kas to nosaka, ir Zemeslodes rotācija. Tādēļ vairums ciklonu pie mums atnāk no rietumiem un valdošie ir rietumu un dienvidrietumu vēji. Nospiedošais vairākums ciklonu, kas apciemo Latviju, ir dzimuši virs Atlantijas okeāna – tie pārsvarā ir vairākas dienas veci, sāk zaudēt spēkus un tādēļ reti atnes stiprus nokrišņus un vētras. Visstiprākais vējš un nokrišņi Latvijā pārsvarā saistīti ar cikloniem, kuru vecums nepārsniedz trīs dienas.

Advertisements

11 Atbildes to “Kā veidojas cikloni un anticikloni”

  1. mobix Says:

    A kur bildītes? 😀 Ja tas būtu varbūt ar izlasītu ^^

  2. snake Says:

    interesants raksts,tā turpināt 🙂

  3. AIVARS Says:

    SAPROTAMI UN IZSMEĻOŠI.TĀ TURPINĀT!!!

  4. Gubumakonis Says:

    Loti interesanti,kas ciklons,anticiklons pats pa sevi it ka zinaju, bet seit var sakt isprast tas sistemas kopuma un globali,nekad nebiju lasijis tada rakursa, tencinu:) Ja ir iespeja,ta turpini,stasti vel smalkak. Gaidisu 🙂

  5. Gubumakonis Says:

    Vel interesanti butu uzzinat par dazadiem makonu veidiem un attistibu, piemeram gubumakonu veidi un pareizi nosaumi un jauki,ja klat kadas bildes,lai redz,ka izskatas,citadi sur tur komentaros lasu tos terminus,bet isti nau skaidrs:) Tas ta,nakosam temam,ja ir tada interese un iespeja,vai ari kadu i-neta adresi kur to var paskatit:)

  6. Gubumakonis Says:

    Paldies,Maikl:)

  7. lietusvīrs Says:

    Ar cikloniem, anticiklonien, zema spiediena un augsta spiediena apgabaliem šķiet tomēr tik vienkārši nav.

    1) Reku ir lieliska trīs šūnu globālas cirkulācijas skice:

    2) Tur kur satiekas Polārā un Ferela šūna gais ceļas uz uz augšu. Tur veidojas polārā fornte. Pie tam tur augšējos atmosfēras slāņos visu zemeslodi apiet jet stream:

    3) Polārai frontei nav nekāda sakara ar cikloniem (patreiz)

    4) Jet streem veido izliekumus (Rossby waves), kas izliec polāro fronti.

    5) Kur jet streem izliekums ir pa pulksteni veidojas anticikloniska cirkulācija (no jet stream pa labi), kur izliekums ir pret pulksteni (no jet stream pa kreisi) veidojas cikloniska cirkulācija.

    6) Šīs jet streem radītās cirkulācijas rada polārās frontes deformācijas, kuras var pašas sevi pastiprināt. Tikai tagad veidojas klasiskais ciklons ar siltto, auksto un oklūzijas fronti. Kad viss gais samaisījies ciklonam vairs nav enerģijas un tas izzūd. (2-5 dienas)

    7) Ciklona dzīves laikā tas attālinās no jetstream pa kreisi. Ciklona centrs NEKAD nešķērso jet streem.

    8) dažŗeiz jet streem izveodo noslēgtu virpuli. Šai gadījumā var veidoties vairākas gan aukstās gan siltās frontes. Šāds virpulis var dzīvot ilgi(pat 10 dienas), jo tas cirkulācijas enerģiju turpina saņem no jet stream, pat tad, kad aukstais un siltais gais jau sen ir samaisījies.

  8. lietusvīrs Says:

    Tātad veidojot prognozes vidējiem paltuma grādiem (mums) ļoti svarīgi ir skatīties tieši jet streem prognozes. Pēc tām var spriet:
    *) Kur var veidoties cikloni (vēl pirms tie ir izveidojušies)
    *) Cik stabilas ir prognozes. Ja jet streem ir komplicēts(atzari u.t.t) tad stabilas prognozes nav iespējamas, ja tā ir koncentrēta vidēji stipra vai stipra tad prognozes jau ir stabilākas u.t.t
    *) vasarā Jet streem milzīga nozīme ir stipru negaisu prognozēšanā.
    *) Pēc jet streem var prognozēt ciklona trajektoriju.
    u.t.t

  9. maikls Says:

    Bet cik esmu skatījies, GFS jet stream prognozes ir tikpat mainīgas kā ciklonu, anticiklonu prognozes. Varbūt es skatos nepareizi (200 hPa Stromlinien/Wind)? 🙂

  10. lietusvīrs Says:

    Labāk skatīties 300 hPa. To ka būs jet streem vilnis parasti ir diezgan ticami. Grūtāk prognozēt cik ātri tas virzīsies.


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: