Jautājums lasītājiem

Kādas meteoziņas Jūs interesē visvairāk? Par ko Jūs vēlaties lasīt šajā blogā? Atbildes ierakstiet komentāros.

33 Atbildes to “Jautājums lasītājiem”

  1. jki Says:

    man patīk kā ir, ļoti interesanti

  2. Līmeņrādis Says:

    man patīk laikapstākļu analīze, nevis plika prognoze.

    man patīk arī, kas attiecas uz šo analīzi, apstākļu prognozēšana tālākiem laika periodiem – ziemai, pavasarim u.tml.

    un vēl man patiktu redzēt te kaut ko izglītojošu, piemēram, kas tas tāds ciklons, anticiklons un kas nu vēl tāds ir.

    un vispār, dievinu šo blogu, bet to jau es laikam teicu agrāk 🙂

  3. Alberts Says:

    Tā turpināt. Viens no LV sakarīgākajiem blogiem. Parasti, ja TV laika prognozes atšķiras, apskatos šeit.

    Ja vēl Tu varētu nākt uz mix.lv un līdzīgi kā dravnieks.lv pārlikt savus rakstus pie mums (protams, ar atsaucēm uz savu wordpress blogu), tad būtu vnk ideāli. Uzskati šo komentāru par draudzīgu uzaicinājumu 🙂

  4. Gubumakonis Says:

    Sveiks,Maikl:)Turpini tada pat gara,ir interesanti uzzinat nevis pliku laika prognozi,bet sikak un uzskatami uzzinat par atmosfera notiekosiem procesiem, to celoniem un attistibu. butu interesanti vairak uzzinat par dazadam dabas paradibam un procesiem,cikloniem,anticikloniem,makonu veidosanos,negaisiem un tt. Protams ari laika prognozes :)ari garakam posmam.Tev iznak labi par to izskaidrot nespecialistam saprotama valoda. bija interesanta sadala,,reiz bija,, . Lai veicas:)

  5. evin Says:

    +1 analīzei (tā laikam to varētu nosaukt).

    plus varbūt dažādas zinātnes/tautas gudrības, kas var noderēt aktivitāšu plānošanai brīvā dabā. piem atkrita žoklis, kad tēvs sāka stāstīt, ka skaidrās naktīs temperatūra krītoties par 1 grādu kartu stundu, attiecīgi piem lienot teltī uz nakti, labāk laicīgi uzvilkt vilnas zeķes 🙂

  6. Rumpis Says:

    Apmēram tāpat varētu arī uz priekšu būt. Ir interesanti.

  7. snake Says:

    Tā tik turpini 😉 šeit varētu būt arī kāds forums 🙂

  8. Sedna Says:

    Čau Maikij:)
    Super ir tāpat, nevajag neko mainīt. Īpaši man patīk Tavs azarts, iestājoties interesantai situācijai debesu ganībās:) Tā turpini, un Es noteikti būšu tava saita fane.

  9. AIVARS Says:

    VISS IR VIENKĀRŠAM CILVĒKAM LABI SAPROTAMS.TĀ TURPINĀT!!!!!

  10. Juris A. Says:

    Piekrītu visiem rakstītājiem iepriekš. Mani, kā jahtu kapteini – navigatoru, senioru, vienkārši tracina LTV1 laika ziņās sniegtā laika apmuldēšana. Būtu kāds tai dāmai vismaz iemācījis nosaukt pareizos vēja virzienus. Piem.,grafiski rāda ZA, bet stāsta ZR, utt. . Dāma – “meteorologs” nezina arī, kurš debess pušu virziens saliktajos virzienos jāsauc pa priekšu. Tad nu arī tiek pasniegtas tādas “pērles”, kā Ziemeļaustrumu – Ziemeļu vējš uc. Bet tas nu tā, nekā nopietna šajās TV ziņās jau arī nav ko gaidīt. Cepuri nost, Jūsu priekšā par Jūsu meteo analīzēm, par uzņēmību caurskatīt tik daudzu adresu meteoinformāciju. Par cik arī pats to šad un tad daru, lai dotu vēja prognozes jaunatnei uz jahtas jūrās ( reiz pat Tall-Ship regatē) vai lai zinātu, kad un vai jālaista dārzs, tad zinu, cik daudz laika tas aizņem.

  11. elektroj Says:

    Te vel viens buratajs. Super lapa! Piekritu parejiem. Ta turpinat! Katru reizi pirms izeju uz udens apskatos Windguru, Polus un, protams, seit. Man nekas nebutu preti, ja analize butu vel detalizetaka un ja ta paraditos weba dienas rita puse.

  12. Maija Says:

    Arī es atkārtošos,vienreizēji!Es arī saku-tā turpināt!Interesanti un ļoti saistoši,visiem saprotamā valodā.Laika apstākļu analīzes ir plašas,domāju,ka neko vairāk arī nevajag.

  13. stratus Says:

    Forši būtu, ja šad un tad turpinātu ielikt arī tās meteoziņu detalizētās laika kartes (prognozi kādai dienai) 😉

  14. Ineta Says:

    Nevaru noturēties nepaslavējot – viss ir tiešām lieliski, patiess prieks un pateicība – ļoti vērtīga lapa!

  15. KGB Says:

    Es ar piekrītu tam, ka šis blogs ir vienreizējs!!! Pateicoties tam ir atgūta ticība laika prognozēm, neatceros nevienu reizi, kad šeit rakstītās laika ziņas neatbilstu patiesībai dabā.
    Visvairāk man šai blogā patīk:
    1. informācija ir pasniegta neprofesionālam cilvēkam saprotamā valodā!
    2. Maikls vienmēr atbild uz man interesējošiem jautājumiem, kas man kā šī bloga lietotājam ir ļoti ļoti svarīgi un protams arī patīkami.
    3.Pēdējā laikā laika prognozes’ tiek atjaunotas ar dažādiem jaunumiem un papildinājumiem – super!
    Vēl gribētu :
    1. Detalizētāku informāciju par laikapstākļiem Latvijas rajonos, kapēc kādu konkrētu rajonu nokrišņi, negaisi, vētras skar daudzreiz biežāk, bet citur tie aiziet garām, kas to ietekmē.
    PALDIES

  16. Žurks Says:

    Ļoti laba profesionāla, saturīga lapa, ko tur daudz slavēt. Taisni saturiski visvairāk apmierina Maikla analīze un viedoklis par laika apstākļu attīstības tendencēm un tad jau katrs pats teikto var attiecināt uz savu dzīves vietu un laiku.
    Lai veicas un sekmes tālākā darbībā!

  17. ABC Says:

    Jau tagad ir ļoti labi un interesanti, paldies, Maikl. Varbūt varētu ndaudz vairāk aprakstīt to, kādu iemeslu dēļ laiks ir tieši tāds, kāds tas ir. Tas, protams, jau tagad tiek darīts, bet varētu būt vēl vairāk. Piemēram, kad Latvijai tuvojas nokrišņu zona, varētu aprakstīt, kā tā ir radusies un attīstās. Tā teikt apgūt teoriju, skatoties uz pašreizējiem laika apstākļiem.

  18. Gubumakonis Says:

    Prieks, ka cilveki tevi atbalsta un pievienojos visam teiktajam:) Ja,KGB uzdeva interesantu jautajumu,tiesam,kapec ir tadas vietas kuras negaisi un lietus makoni biezi apiet rinkji,piemeram zinu tadu vietu Saulkrastos,bet citas vietas it ka pievelk klat,tur list ,zibeno biezak un intensivak?Piemeram Riga pardaugava sampetera ielas rajona parasti nolist vairak neka Zolitude,caur to vietu parasti iet negaisa intensivaka dala? Ko tu doma par tadu viena laika verotaja teoriju,ko uzzinaju pirms daziem gadiem ,ka javero,kur aiziet pirmais negaiss sogad tad taja gada pa to celu virzisies lielaka dala negaisu,lietusgazu ? cik to veroju, zinama sakariba tur tiesam ir.:)

  19. rupucis Says:

    Nu labi, uzprasījies uz komplimentiem, re kur ir 🙂 Manuprāt, vislabāk būtu, ja Tu darītu sev tīkamu lietu, nekaitējot savai pamatnodarbei, saviem tuvākiem utt. vienvārdsakot – esi līdzsvarā pats ar sevi! 🙂
    enīvei – mani visvairāk interesē, kāds laiks sagaidāms mums te Latvijā, un šķiet, ka tas intersē arī Tevi, tad viss OK!
    Katrā gadījumā – visu cieņu!
    Jūsu patstāvīgais lasītājs un informāciju gaidošs meteoloģiskais dūrainis –
    – rupucis 🙂

  20. Skochs Says:

    Gubumākoni, arī es dzīvoju vietā, kur ļoti reti līst lietus. 90% pērkona negaisu paiet garām, negaisa mākoņi vnk pašķirās un līst abās pusēs, bet pie manis nekā zona ir neliela aptuveni ovāls 10 km garumā un 4 km platumā:( Savukārt ja kāds negaiss tomēr uznāk, tad noteikti kaut kur tuvumā iesper. Es jau kuro reizi esmu mainījis apsardzes sistēmai elektroniskās plates, kuras ir sadedzinājis elektromagnētiskais impulss… Interesanti būtu zināt kāpēc tā notiek?

  21. ABC Says:

    Lielu ūdenstilpņu tuvums to varētu izskaidrot, vai tajās vietās, kur parasti nelīst kaut kāda iemesla dēļ gaiss sasilst mazāk nekā tur pat blakus un attiecīgi spiediens parasti ir augstāks.

    Maikl, nekautrējies un ieliec kādā malā textads.lv reklāmas (es gan nezinu, vai uz wordpress hosta tas ir atļauts, iespējams, ka nav).

  22. stratus Says:

    Skochs, nosauc vietu, kur tā notiek!
    Pievienošos visiem un pastāstīšu, ka arī Jelgavai pērkona negaisi ļoti bieži iet garām, tāpat arī lietusgāzes (gubu-lietus mākoņi). Un tā tas ir no visām debess pusēm, parasti visbiežāk negaiss Jelgavai pietuvojas no DR (tā tas arī bija šā gada jūnija pēdējā dienā, taču, kad negaiss beidzās, tas kaut kur citur kļuva vēl spēcīgāks). Ja arī negaiss pietuvojas, tad bieži vien negaisa intensīvākā daļa nolīst kaut kur citur. Tas ir saistīts ar to, ka Jelgava atrodas reljefa veidojumā, ko sauc par ieplaku. Ieplakās ir raksturīgs mazāks nokrišņu daudzums, lielākas temperatūras svārstības, un tas viss ir raksturīgs Jelgavai. Savukārt, ja virzas plaša slāņu-lietus mākoņu zona pāri Latvijai, nokrišņi Jelgavā var būt tikpat daudz, kā jebkur citur Latvijā. Un tikai ārkārtīgi retos gadījumos negaiss Jelgavā var būt stiprāks, kā kaut kur netālu apkārt, piemēram, naktī uz 2007.gada 23.augustu, visapkārt Jelgavai spēcīgi zibeņoja, un likās, ka atkal jelgavai nekas īpašs netiks, bet tad nakts otrajā pusē pēkšņi tieši virs jelgavas izveidojās tāds negaisa mākonis, ka nolija vairāk, kā mēneša norma. Ziemā tieši no Z vēja (no līča) var būt vairāk sniega, kā jebkur citur Latvijā, savukārt ZR vējš var atnest pa ļoti maz nokr.

  23. Gubumakonis Says:

    Skocham: Kad dzivoju Saulkrastos vasarnica,tur ari gaja tapat,dazreiz paskiras uz abam pusem,citreiz apgaja ar likumu,visapkart nolijis,bet tur sauss. Par tiem sperieniem man liekas ta,ka ja jau vins uznaca,tad tas bija loti stiprs un aktivs kuru laikam nespej ietekmet tie speki. un ja tev pari nak stiprs negaiss,tad nau brinums,ka iesper ari,mums ari gandriz katreiz zuda elektriba,vienreiz iespera tiesi ciema transformatora.

  24. Gubumakonis Says:

    Vispar jau jo es vairak interesejos un uzzinu faktu par negaisiem un zibeniem,jo vairak saprotu,cik sarezgita,kapriza,neprognozejama un vel isti neizzinata dabas paradiba ta ir:) viss ir daudz interesantak un savadak ka kadreiz macits. bet pedejos gados vispar pie mums liekas negaisi retaki un vargaki:(varbut tas saistits ar klimata izmainam? jo agrak ari ziema piem bija sniegs un sals.

  25. maikls Says:

    Atbildot uz dažiem jautājumiem, – pirmkārt, šis blogs ir mans hobijs, kuram es varu veltīt ierobežotu laika daudzumu, tāpēc, piemēram, prognozes katru rītu es nevaru solīt. Otrkārt, ar teoriju man pašam iet diezgan švaki, fizika nav mans mīļākais priekšmets, no meteoroloģijas es saprotu tikai tik, cik pats esmu iemācījies (galvenokārt internetā).

    Runājot par negaisiem un lietusgāzēm. Internetā atradu citātu; “Atbilstoši Latvijas hidrometeoroloģijas pārvaldes datiem, visbiežāk pērkona negaisi, tātad arī zibeņi, Latvijā plosās valsts austrumos, Latgales līdzenumu daļā, arī Vidzemes augstienes rietumu daļā. Vismazāk šādi laika apstākļi vērojami Latvijas ziemeļrietumos, Ventspils rajonā.”

    Vidzemes augstienes rietumos un dienvidrietumos daudz negaisu un stipru lietusgāžu ir tādēļ, ka pārsvarā pie mums valda R un DR vēji. Tātad gaisa masas no R, DR tiek stumtas pāri Vidzemes augstienei, tās tiek paceltas augšup par 100-300 metriem – tātad pastiprinās konvektīvie procesi, gaiss, ceļoties augšup, atdziest, palielinās tā mitrums un nestabilitāte – līdz ar to ir papildu spēks negaisam/lietusgāzei.

    Reljefs un lielas ūdenskrātuves laikam ir divi galvenie faktori. Bet vēl noteikti jāņem vērā, ka negaisa mākoņi ir augsti un tos var redzēt no tālienes, tāpēc vienmēr ir lielāka iespēja redzēt negaisu paejam garām nekā to uznākam virsū.

  26. Juris A. Says:

    Maikl, vakar Delfos un TVNET izraisījās diskusija par globālo sasilšanu un plūdiem, kurā, nenocietos, lasot drausmīgās aplamības, arī iejaucos un pastāstīju par globālo atdzišanu, kas sākusies. Ieteicu par to palasīt tuvāk Jūsu lapā. Piedodiet, bet nevilšus iznāca Jusu lapas popularizēšana. Vēlāk konstatēju, ka daļa manu komentāru ar skaidrojumu par visu šo lietu nodzēsti. Biju minējis šajos savos komentos, ka Zaļie nav ieinteresēti, lai jaunākos datus par Globālo atdzišanu publicētu, jo katastrofu paredzēšanas “projektos” , iespējams, ieguldīta milzu starptautiska nauda un tas draudētu ar šo projektu apturēšanu. Varbūt tas arī ir iemesls mana komentāra pazušanai. Maikl, ir apnicis lasīt tikai šausmu prognozes par Latviju nosedzošo 60 m ūdens slāni. Ka tā nebūs, neviens negrib dzirdēt. Jūsu rakstā, tēmā par šo sasilšanu – atdzišnu viss bija kolosāli pasniegts. Mans ierosinājums, mēģiniet sagatavot šādu pārskatu, pašā rakstā ievietojot vēl konkrētākus nopietnus zinātniskus datus, ar visu zinātnisko pētniecības institūtu pieminēšanu – no kurienes nāk šie dati UN MĒĢINIET TOS SĀKT PUBLICĒT kādos medijos. Par cik pats kādreiz strādāju ZA Baldones Radioastrofizikas Observatorijā, kas ļoti nopietni nodarbojās ar Saules pētniecību – tās uzliesmojumu prognozēšanas lietām (pats gan strādāju vairāk pie elektronikas lietām), domāju, ka šās silšanas – atdzišanas procesus noteikti ietekmē arī Saules aktivitāšu periodiskie cikli. Un ne tikai 11 gadu S. aktivitātes cikli, bet arī ar citu, daudz garāku periodu pastāvošie un to superpozīcijas. Kā sen atpakaļ teica Saules pētniece , zinātniece N. Cimahovīča: “Nekas bērniņi nenotiek mūsu pasaulē bez Saulītes ziņas”. Citādi cilvēki maļ vienu un to pašu – plūdi, katastrofas, šausmu filmas – pateicīga, naudu nesoša tēma. Bet varbūt neviens neņems pretī sādu apsktu – pretēju līdz šim publicētajām tendencēm, citādi izkūpēs naudas projekti?

  27. Ainars Says:

    Varu pievienoties pārējiem komentētājiem. Ieraksti ir interesanti un informatīvi. Tīri praktiski un tas ir svarīgi arī bitēm, mani interesē laika apstākļi Latvijā. (prasīt laika prognozes Ugālei būtu nepieklājīgi 🙂 ) Ar interesi lasu arī citus rakstus, kuri palīdz (mēģināt) izprast meteoroloģiskos procesus.
    Tā kā 2 vārdos -tā turpināt un nezaudēt/atrast motivāciju, resp. lai interesanti ne tikai mums, bet arī Tev.

  28. pyro Says:

    Interesē tas, kā veidojas laikapstākļi, kā tiek analizēti, kā nonāk pie tā ko redzam TV/radio/avizēs. Rezultātus kā tādus jau var iegūt pēc vēlmes daudz kur, bet daudz saistošāk ir pats process, ko +/- arī apskaidro. Attiecīgi – gribētos vairāk par pašu meteoziņu procesu, nevis rezultātiem.

  29. maikls Says:

    Atbildot Jurim –

    jā, informācija par klimata izmaiņām masu medijos tiek atspoguļota tendenciozi un ļoti vienpusēji. Kaut vai pēdējās dienās ir izskanējušas pāris ziņas par ledāju kušanas straujajiem apjomiem, bet es neesmu dzirdējis nekur pieminam, piemēram, faktu, ka šogad ledāju platība Arktikā ir lielāka nekā 2007. gadā (lai gan joprojām daudz mazāka par normu), vai to, ka Antarktīdā ledāju platība aptuveni atbilst ilggadējiem vidējiem rādītājiem.

    Tāpat nav vienprātības jautājumā par vētru biežuma/stipruma saistību ar gaisa temperatūru. Ja globālās sasilšanas dēļ polos kļūst daudz siltāks, tad zūd lielie temperatūras kontrasti, kas ir galvenais vētru iemesls. Visstiprākās vētras ir vērojamas tad, kad polos ir ļoti auksts un kad šis aukstums nāk uz leju un saskaras ar silto gaisu.

    Tā varētu turpināt, bet, kā jau rakstīju iepriekš, cilvēkus visvairāk interesē satraucošas ziņas par gaidāmām katastrofām, nevis nomierinoši stāsti par dabiskām klimata svārstībām un pašregulējošajiem mehānismiem. Un galu galā patiesībai (lai kāda tā būtu) nav vajadzīgi aizstāvji, patiesība agrāk vai vēlāk pati liks manīt par sevi.

  30. Skochs Says:

    Gubumakonim: fenomena epicentrs: Ģeodēziskās koordinātas (nejaukt ar ģeogrāfiskajām): 527385.0509; 297483.2975

  31. bize Says:

    Paldies par izglītošanu,bet īpašie lūgumi sākt izglītot sīki un smalki/gari būtu liekami atsevišķā sadaļā tiem,kam tie kārojas.Jau tā esmu pateicīga Tev par drošības apziņu,ka ir viens,kas var pateikt ar stipri lielu ticamības koeficientu.It kā nekas īpašs,bet tā kā brīvā laikā eju pie bitēm,Tavas prognozes ļoti noder. Tāpat ar nedēļas nogalēm.Iznācis slavinošs koments,bet paldies.

  32. Romāns Says:

    man ļoti patīk tas, ka ir sīki un smalki aprakstīts, kādi būs laikapstākļi , nevis tikai doti sausi fakti par t°C, nokrišņiem un vēju bet arī izskaidrots kas un kā un kad notiks.

    Gribētos redzēt arī vairāk ilglaicīgo prognožu vairākus mēnešus un nedēļas uz priekšu.

  33. maikls Says:

    Es jau šad tad publicēju rakstus par sezonālajām prognozēm, bet pēc savas pieredzes varu teikt, ka no tām mēneša un vairāku mēnešu prognozēm nav lielas jēgas.


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: