Pārdomas par globālo sasilšanu

Ja kāds domā, ka klimata izmaiņas ir tikai pēdējo gadu diskusiju temats, tad viņš maldās. Meklējot interesantu informāciju par laika apstākļiem un meteoroloģiju vecajos Latvijas laikrakstos, atradu ne vienu vien brīdinošu rakstu gan par Golfa straumes virziena un stipruma maiņu un par jauna ledus laikmeta tuvošanos, gan par klimata pasiltināšanos.

Tātad mūsdienu diskusijās nav nekā būtiski jauna. Tie paši argumenti, vien klāt nākuši pa šiem 70-80 gadiem uzkrātie meteoroloģisko novērojumu dati. Un šie dati apliecina, ka kopumā visā pasaulē kļūst siltāks, lai gan ir atsevišķi reģioni, kur kļūst vēsāks, un ir atsevišķi ledāji, kas aug. Vai novērotās klimata izmaiņas ir daļa no dabiskā klimata mainīguma un cikliskuma vai arī tās ir sekas cilvēces saimnieciskajai darbībai?

Manuprāt, uz šo jautājumu atbildes joprojām nav. Nelielas izmaiņas no Saules saņemtā siltuma daudzumā varot atsvērt visas temperatūras izmaiņas, kas radušās uz Zemes. Viens ļoti spēcīgs vulkāna izvirdums īsā laikā atmosfērā varot iepludināt vairāk piesārņojuma nekā to ir izdarījusi cilvēce visā savā pastāvēšanas laikā. Es nezinu, vai šie apgalvojumi atbilst patiesībai, tāpat kā es nezinu, cik patiesas ir runas par cilvēces lomu klimata izmaiņās.

Latvijas masu mediji šo jautājumu atspoguļo visnotaļ tendenciozi un vienpusēji. Nedomāju, ka tas notiek kaut kādas sazvērestības ietvaros, vienkārši cilvēkiem ļoti patīk runāt par kataklizmām un pasaules gala tuvošanos; tā tas ir bijis vienmēr. Un tā kā jautājums par globālo sasilšanu ir pacelts emocionālā līmenī, tad nopietnas un zinātniskas diskusijas lielā mērā izpaliek.

Klimatu ietekmējošo faktoru ir tik daudz, ka es neticu, ka ir iespējams veikt kādas nākotnes prognozes. Cilvēki, piemēram, gandrīz neko nezina par garākajiem Saules aktivitātes cikliem (kaut cik izpētīts ir tikai Saules 11 gadu cikls). Tāpat maz kas ir zināms par cikliskajiem procesiem okeānos, kas stiepjas vairāku desmitu gadu garumā, un tāpēc tos ir grūti izpētīt. Un galu galā viens liels meteorīts vai vulkāna izvirdums var kardināli izmainīt laika apstākļus uz Zemes vairāku gadu un pat gadu desmitu garumā.

Turklāt, runājot par globālo sasilšanu, bieži vien tiek aizmirsts tāds faktors kā atmosfērā esošais ūdens tvaiks un mākoņi. Ūdens tvaiks veido lielāko daļu Zemes siltumnīcas efekta, un tas ir atbildīgs arī par lielāko daļu no pēdējos gados novērotā temperatūras pieauguma (National Geographic min skaitli 70%). Taču diskusija, vai palielinātais ūdens tvaika un tik bieži piesauktā CO2 apjoms ir iemesls globālai sasilšanai vai tās sekas, pagaidām turpinās. Iespējams, ka sasilšanas iemesls ir dabiski un cikliski procesi, un šobrīd uzsāktā cīņa pret globālo sasilšanu patiesībā ir cīņa ar tās sekām, nevis iemesliem.

Piebildīšu, ka es ļoti priecājos, ka šīs cīņas ietvaros tiek mazināts piesārņojums, jo piesārņojuma negatīvā ietekme uz visu dzīvo nav apšaubāma. Katrā ziņā cīņa pret globālo sasilšanu nav bezjēdzīga, neatkarīgi no tā, vai tiek skarti globālās sasilšanas iemesli. Manuprāt, viena no ticamākajām versijām ir tāda, ka globālās sasilšanas sākotnējie iemesli ir dabiskas izcelsmes, bet cilvēces saimnieciskā darbība visu šo procesu paātrina.

6 Atbildes to “Pārdomas par globālo sasilšanu”

  1. Rumpis Says:

    Jēdzīga ir cīņa ar visādiem piesārņojumiem. Ja tas palīdz arī pret nelabvēlīgām klimata izmaiņām, tad ir ļoti labi. Bet pilnīgi bezjēdzīga un cilvēcei kopumā ir pārspīlētā cīņa pret sasilšanu, jo tā atņem resursus citām, reizēm pat ļoti lielām vajadzībām. Laimīgā kārtā nupat sāk samazināt pārtikas audzēšanas platību izmantošanu biodegvielas ražošanai, kas ir viens (ne vienīgais) iemesls pārtikas cenu kāpumam pasaulē. Ja tā biodegvielas ražošana nebūtu tā forsēta un uzspiesta, iespējams, ka pārtikas cenas šobrīd būtu zemākas.
    Slikti ir visi pārspīlējumi. Un man ir aizdomas, ka Kioto protokols ir viens tāds pārspīlējums 😉

  2. Juris A. Says:

    Pilnīgi piekrītu iepriekšējam komentētājam. Pārspīlēto cīņu pret globālo sasilšanu balsta “zaļie” spēki un, domāju, ka zem tā slēpjas liela nauda, kura tiek virzīta “vajadzīgā” virzienā ar ne katreiz godīgiem mērķiem. Attiecībā par globālo sasilšanu – kādreiz strādāju Baldones Observatorijā un atceros, ko teica zinātniece N. Cimahoviča, Saules pētniece – absolūti viss, kas notiek uz Zemes ir atkarīgs no Saules. Sākot no cāļu izšķilšanās pieauguma līdz globāliem procesiem. Saulei ir ne tikai 11 gadu cikli, bet arī garāki. Bez tam, šie cikli dažādās kombinācijās pārklājās. “Sajūsmina” arī vaimanāšana par leduslauku kušanu polos. Man kādreiz mācīja, ka ūdenim sasalstot, tā tilpums palielinās. Atstājiet traukā sala temperatūrā pudeli ar ūdeni – stiklus pēc tam būs grūti salasīt. Un otrādi – ledus gabalam ar noteiktu tilpumu izkūstot, tas ūdentiņš aizņems jau mazāku tilpumu. Labi zināms, ka ledum peldot ūdenī, tikai 1 desmitā daļa ir virs ūdens (arī aisbergiem). Tad nu redz kā – ūdens līmenis no tā pasaules okeānos drīzāk kritīsies. Protams, izmaiņas nebūs manāmas, jo tās, savukārt, nokompensēs virszemes kūstošie ledi. Un viss paliks dinamiskā līdzsvarā un gaidīs nākošo Saules aktivitāšu ciklu superpozīciju, kad sāks atkal piesalt. Ļaužu ticība superkatastrofām ir apbrīnojama. Tāpat ir ar visādām teorijām par applūstošajām teritorijām, kur gan vairāk šo procesu, līdz pat Satversmes tiesai, ietekmē kaimiņu savstarpējā nenovīdība. Bet, tas nu tā. Paldies Maiklam par atgriešanos i-netā. Arī agrāk man patikuši Jūsu komentāri, Jūsu prognozes. Kā kādreizējais burātājs, jahtu kapteinis – navigators, joprojām analizēju meteoroloģiskos procesus. Kādreiz esmu lasījis arī meteoroloģijas kursu topošajiem jahtu kapteiņiem. Pats gan neesmu profesionālis meteoroloģijā, esmu radiofiziķis, elektroniķis, nu jau bijušais, bet tā lieta mani interesē. Paldies !

  3. gabis Says:

    prieks dzirdēt veselīgas domas par šo tēmu. Tiešām ir lasītas un dzirdētas daudzas pārsteidzošas lietas par to, kas īsti izraisa globālo sasilšanu. Pat tāds brīnums kā Co2, ko okeāns periodiski “izvemjot” laukā tādos daudzumos, kādu mēs cilvēki nespētu saražot dedzinot te visu vēl simts gadus.
    Protams, nav iespējams pierādīt, ka “zaļie” uzpūš šo lietu. Tomēr šķiet loģiski, ka no tā, ka ļaudis sajūt sevi vainīgus esam, ir iespējams labi nopelnīt. 🙂

  4. lietusvīrs Says:

    Ja jau par Glob. Sasilšanu, tad.
    1. Maikl, šogad ledus arktikā nav daudz lieāks kā 2007
    Salīdziniet paši:
    http://arctic.atmos.uiuc.edu/cryosphere/IMAGES/current.365.jpg.
    2. Nav globālas sasilšanas ? 🙂
    Papētiet:

    3. Juri, Arcticas ledus(neskaitot grenlandi) kušana okeāna līmeni nepacels, bet Antarctikas un grenlandes gan.

    4. Šodien neviens zinātnieks vairs neapstrīd faktu, par globālo sasilšana. Zinātnieki strīdas par tā iemesliem.
    5. Informācija(temperatūra u.t.t) par pagātni ir tīri labi zināma gan no ledus analīzes, gan okeāna nogulumiem u.t.t .Jau kopš Galileja laikiem tiek piefiksēta saules plankumu skaits, kas ir lielisks tās aktivitātes indikators.. Starp citu tagad jau oficiali sācies 24 cikls bet 24*11 = 260 gadi. un nevis 11g.

    6. Stiprs vulkāns (Piem, Tambora, Krakatoa) globālo klimatu var ietekmēt uz dažiem(1-5) gadiem. Bet ne ilgāk. Vienīgi tādi vulkāni, ka Toba (pirms 75 000gadu), vai yelowstone (Pirms ~600 000 gadu), var izraisīt ledus laukmetu.

    7. Runas par CO2 ietekmi ir spekulācijas un …. 🙂 CO2 dod no 9-20% . Ppalielinoties CO2 paliek enerģija kura netiek izstarota.

    8. Lēdāju atkāpšanās un to šļūdoņu ātruma palielināšanas u.t.t nav nemaz neuztrauc? 🙂 Ūdens absorbē 80% saules enerģijas, bet ledus tikai 20. Ja vasarār arktikā būs mazāk ledus, tad zeme saņems vēl vairāk enerģijas.

    9. Samazinās mežu masīvi. Tā dēl lietus ātri aiztek uz okeānu un samazinās iztvaikošana. Bet ūdens tvaikam ir liela nozīme siltumnīcas efektā(30-790%). Nemaz nesatrauc 🙂

    10. Paceļoties okeāna līmeni par 0.5-1M būtiski palielinās arī Latvijas krastu erozija. Tā jau notiek, bet būs vēl ātrāk. Nav vajadziigi 10m, pietiek ar 1, lai sekas būtu graujošas.

    Varētu vēl un vēl.

    Es neapgalvoju, ka CO2 ir visa ļaunuma sakne. Bet CO2 ir sava loma. Galvenā vai ne galvenā nezinu.

  5. lietusvīrs Says:

    Bet, ja runā par zaļajiem, tad tie “bļauri” piedodiet nenoturējos, nev nekādi zaļie. Tiešie šie pseido dabas mīlētāji piegānīja mazās upītes ar mazajiem HES, iezpostot ekosistēmu, u.t.t.

    Īstie dabas mīļi ar tiem … nasasienas.

  6. Maija Says:

    Es Tev piekrītu,lietusvīrs!Mūsu gauja drīz būs kā purvs,visa aizaug,ar kājām var staigāt.Gaujas augštecē ir 2 mazie HES.Vajadzētu dinamītu!


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: