Reiz bija… III

Noslēdzot ieskatu 1930-to gadu Latvijas laikrakstu ziņās par negaisiem, piedāvāju fragmentu no avīzes “Zemgales Balss” 1936. gada 29. jūlija numura.

“Šī vasara bija bagāta viesuļvētrām un pērkona un krusas negaisiem Latvijā. Tie piemeklēja arī Zemgali, nodarot lauksaimniekiem daudz sāpīgus zaudējumus. Par negaisiem Latvijā stāsta arī hronikas un dokumenti arhivos, sevišķi Rīgā. (..) Negaiss, kāds šovasar plosījās Zemgalē, līdzīgs tam, kāds pirms 60 gadiem gāja pār Rīgu, Tukumu un Siguldu. Ir vēl dzīvi šī negaisa aculiecinieki. Viņi stāsta sekojošo.

1872. gada 10. maijā Rīgā un apkārtnē bija reti karsta diena. Ap plkst. 4 pēc pusdienas no dienvidaustrumiem tuvojās tumši negaisa mākoņi. Sāka graut pērkons, plosījās bargs krusas negaiss. Sākumā krusas graudi bija mazi, tad bira lieli un kā no maisa. Tie vairs nebija krusas graudi, bet dažāda veida ledus gabali vistas olas lielumā un asām šķautnēm. Tie vārda pilnā nozīmē bombardēja Rīgu un iznīcināja tās apkārtnē lauku un dārzu ražu. No viņu cirtieniem ūdens Daugavā mutuļoja un strūklām šāvās gaisā. Uznākusī tumsa, apžilbinošie zibeņi, pērkona nemitīgie grāvieni, plīstošu stiklu šķindoņa, viesuļa gaudošana un pārbiedēto cilvēku kliedzieni sacēla Rīgā īstu paniku. Jau pirms tam klīda baumas par pastardienas tuvošanos. Tagad daudziem šķitās, ka tā tiešam pienākusi. Kad negaiss bija pāri, sāka novērtēt zaudējumus. Vai visām ēkām bija izdauzīti logi. Bija cietuši jumti un jau otrā dienā dakstiņu cena no 17—18 rbļ. par 1000 cēlās uz 35—50 rbļ.

No Rīgas negaiss bij virzījies uz Tukumu un še krusai, pērkonam un lietus gāzēm vēl bija pievienojusies ārkārtīgi spēcīga viesuļvētra, kas visu iznīcināja, kur gāja pāri. Šlokenbekas muižā pilij norāva jumtu, izsita logus, parkā izgāza milzīgus kokus, bet no saimniecības ēkām pāri palika tikai drupu kaudze. Ja jau muižas ēkas, kas bij stiprākas, tā cieta, tad viegli iedomāties, kas notika ar zemnieku ēkām. Kādu sievieti viesulis iesviedis grāvī, tad pacēlis no grāvja, aiznesis labu gabalu pa gaisu un nometis apdullinātu zemē. (..) Allažu kapsētā bija nosisti divi bērinieki. Ievainotu visur bija ļoti daudz. Aculiecinieki stāstīja, ka pa gaisu lidojušas istabas lietas, izlauztas durvis, ēku un jumtu daļas, koku zari.”

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: