Vēlreiz par laika prognozēm internetā

Zinot, ka daudzus cilvēkus šis jautājums interesē, vēlreiz vēlos pievērsties tēmai par tīmeklī atrodamajām laika prognozēm. Iepriekš par to rakstīju šeit.

Latvijas ziņu portālos (Apollo, Delfi, Tvnet u.c.) regulāri parādās LETAs ziņas par gaidāmo laiku. LETA, rakstot par gaidāmo laiku, vienmēr izmanto LVĢMA prognozes; un pie šiem rakstiem bieži parādās komentāri, kuros teikts, ka mūsu sinoptiķi galīgi neprot prognozēt laiku, ka LVĢMA vispār nevajag dot naudu laika prognozēšanai un labāk izmantot ārzemju laika prognozes, un, protams, cilvēki nereti nosauc tās tīmekļa lapas, kurās, viņuprāt, ir pieejamas pašas precīzākās laika prognozes. Visbiežāk tiek nosauktas adreses gismeteo.ru un windguru.com, reizēm arī wunderground.com vai kāda cita.

Tā kā pēdējās dienās laika apstākļi pie mums neizceļas ne ar ko īpaši interesantu, esmu mazāk sekojis līdzi pašiem laika apstākļiem un vairāk pievērsies dažādos meteoportālos publicēto laika prognožu apskatei. Ikdienā to nedaru, jo izmantoju plašākus skaitlisko modeļu datus, nevis pliku gala produktu, kas, manuprāt, nespēj dot pietiekami plašu priekšstatu par gaidāmo laiku.

Secināju, ka portāli gismeteo.ru, windguru.com un wunderground.com atspoguļo vienu un to pašu prognozi – nepārveidotu GFS modeļa prognozi. Īsa informācija par GFS modeli ir izlasāma šajā rakstā. Laika prognozes šajos trīs portālos tomēr nedaudz atšķiras. Pirmkārt, tāpēc, ka katrā portālā prognoze tiek atjaunota savā laikā. Pēc maniem novērojumiem Windguru prognozi atjauno vislaicīgāk, tad seko Gismeteo un kā trešais paliek Weather Underground. Visos trīs portālos pie prognozēm ir norādīts, kad tās ir atjaunotas (pirmajos divos pēc UTC jeb Griničas laika, Weather Underground – pēc vietējā laika, lai gan tas droši vien ir atkarīgs no lietotāja uzstādījumiem).

Otrs iemesls, kādēļ prognozes, kas nāk no viena un tā paša avota, atšķiras, ir dažādais datu atspoguļošanas formāts. Windguru un Gismeteo savās prognozēs atspoguļo attiecīgajam laika periodam prognozēto vidējo temperatūru, Weather Underground – maksimālo/minimālo temperatūru. Atšķiras arī nokrišņu atspoguļošanas veids. Un, visbeidzot, dažādi portāli, prognozējot laiku konkrētai vietai, var izvēlēties nedaudz atšķirīgus punktus, piemēram, prognozē Rīgai var prognozēt laiku gan pilsētas ziemeļos (pie līča), gan pilsētas dienvidos. Reizēm atšķirību nebūs, reizēm būs.

Portālos accuweather.com un weatheronline.co.uk pieejamās prognozes Rīgai ir nedaudz atšķirīgākas, lai gan tās, cik man zināms, arī ir balstītas uz GFS modeļa datiem (Accuweather, iespējams, izmanto arī kādu citu modeli – maksas prognozēm noteikti, īsti nezinu, kā ir ar bezmaksas produktiem). Šīs atšķirības attiecas galvenokārt uz temperatūras prognozi un nav diez ko būtiskas; tās varētu būt skaidrojamas gan ar iepriekš minētajiem iemesliem, gan ar koeficientiem, kurus piemēro atkarībā no vēja virziena un mākoņainības. Piemēram, GFS šorīt sarēķināja, ka piektdien Rīgā varētu pūst mēreni stiprs ZR vējš un gaiss varētu sasilt līdz +26 grādiem. Weather Online prognozēja tādu pašu mākoņainību, vēja virzienu un stiprumu, bet par pāris grādiem zemāku temperatūru – un tik tiešām pie ZR vēja Rīgā nevar būt īpaši silts, jo ūdens līcī ir samērā vēss, tātad šāda korekcija ir pareiza.

Ārzemju meteoportālos publicētajām prognozēm pluss ir tāds, ka tās tiek atjaunotas automātiski un regulāri. Tāpat cilvēkiem patīk konkrētība un plašs datu klāsts. Mīnuss ir tāds, ka vairumā gadījumu nav redzams konteksts, piemēram, ne vienmēr var saprast, vai prognozētais stiprais lietus paredzams no kādas plašas nokrišņu zonas vai no pērkona negaisa (otrajā gadījumā lietus varbūtība ir mazāka); ja Rīgā ir prognozēts sauss laks, tad nevar zināt, vai lietus gadījumā netiek prognozēts kaut kur tuvumā (tad ir liela iespēja, ka lietus trāpīs arī Rīgai) utt. Un, protams, mīnuss ir arī tas, ka vairums internetā pieejamo bezmaksas prognožu ir tikai GFS datu interpretācija, šis trūkums visvairāk jūtams tālākām prognozēm (2, 3 un vairāk dienas uz priekšu), jo diennakts prognozes visiem modeļiem ir vairāk vai mazāk vienādas.

Vietējā ražojuma (LVĢMA) prognožu pluss ir tāds, ka tās veidotas, balstoties uz vairāku modeļu datiem. Nezinu, vai faktu, ka gala prognozes sagatavo cilvēki, nevis datorprogramma, pieskaitīt plusiem vai mīnusiem – cilvēks nozīmē gan pieredzi un vietējo faktoru pārzināšanu, gan subjektivitāti un cilvēcisko kļūdu iespēju. LVĢMA prognožu mīnuss ir to lēnais un tālais ceļš līdz sabiedrībai. LVĢMA sinoptiķis priekšpusdienā pēta kartes, kurās atspoguļoti modeļu aprēķini uz pulksten 3:00, un uz pusdienlaiku sagatavo laika prognozi nākamajai diennaktij. Tad šī prognoze marinējas, un liela daļa Latvijas iedzīvotāju to uzklausa tikai vakarā pa TV – pēc LNT ziņām vai Panorāmas. Pa to laiku modeļi ir veikuši aprēķinus gan uz 9:00, gan uz 15:00 pēc Latvijas laika.

Ņemot vērā visu augstākminēto, tiem cilvēkiem, kuriem laika apstākļi neinteresē tik ļoti, lai pētītu kartes, es iesaku izmantot ārzemju meteoportālus pēc savas izvēles, neaizmirstot, ka prognozes ir tikai prognozes, kas mainās un kurām ir savi ierobežojumi. Ar šādu pašu pieeju jāizmanto arī LVĢMA prognozes, atceroties, ka LVĢMA darbība nav orientēta uz laika prognožu sniegšanu cilvēkiem tieši, – LVĢMA savas prognozes galvenokārt sniedz par maksu saviem klientiem, kas pārsvarā ir dažādi uzņēmumi, valsts institūcijas un plašsaziņas līdzekļi.

Plkst. 21:00
Vēl piebildīšu, ka paiet laiks, līdz modeļu aprēķini tiek publicēti un tos var sākt izmantot automatizētai vai manuālai prognožu sastādīšanai. Piemēram, GFS modeļa aprēķini tiek publicēti vismaz ar 3 stundu nobīdi, tas ir, GFS aprēķini uz plkst. 9:00 (jeb 06 UTC) kļūst publiski pieejami pēc 12:00, meteoportālos šīs jaunās prognozes parādās vēl vismaz par 1-2 stundām vēlāk. Piemēram šobrīd – plkst. 21:00 – tikai Windguru ir publicējis GFS datus uz 15:00 (pēc Latvijas laika), Gismeteo joprojām ir redzamas prognozes, kas balstītas uz rīta datiem (06 UTC), Weather Underground – vēl vecākas prognozes.

Advertisements

8 Atbildes to “Vēlreiz par laika prognozēm internetā”

  1. nn Says:

    foreca.com arī izmanto GFS??? agrāk prognozes bija diezgan precīzas un pārskatāmas…tagad gan ne visai 😦

  2. maikls Says:

    Foreca, manuprāt, neizmanto GFS, katrā ziņā ne kā vienīgo datu avotu.

  3. stratus Says:

    “Tā kā pēdējās dienās laika apstākļi pie mums neizceļas ne ar ko īpaši interesantu..”.
    Nezinu, kā citur, bet Jelgavā gan bija interesanti.
    http://meteo.times.lv/noverojumi/junijs2008.htm

  4. Fantazs Says:

    Es izmantoju http://www.meteoblue.com. Man patīk, ka šeit var redzēt konkrēto vietu (ir ļoti daudzas Latvijas apdzīvotās vietas) un var uzlikt dalījumu ik pa 3h. Pēc novērojumiem, man liekas daudz maz precīzi.

  5. scAvenger Says:

    Starp citu, lidostas meteoradars ir atsācis darbu!

  6. radars Says:

    to “scAvenger”
    Vai tiešām darbojas?

  7. rupucis Says:

    interesanti, kuru modeli izmanto bbc.com/weather, bet tie bija vinīgie, kas trīs ziemas atpakaļ mums piesolīja -28 un – bija, pat ūdens truba viena aizsala?

  8. maikls Says:

    BBC Weather lapā ir rakstīts, ka viņi izmanto Met Office datus, savukārt Met Office ir savs modelis. http://www.bbc.co.uk/weather/metoffice.shtml


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: