Skats no augšas

27. jūnijs, pirms 13.00 Man patīk satelītattēli; ceru, ka Jums arī! Šis attēls ir tapis šodien īsi pirms vieniem dienā, tas ņemts no Bernes universitātes mājas lapas (copyright 2008 RSGB, University of Bern and NOAA). Kā parasti, uzklikšķinot uz mazā attēla, var apskatīt attēlu pilnā izmērā.

Šajā satelītuzņēmumā virs Latvijas redzami skaisti gubu mākoņi, lielākie mākoņi, kas redzami uz austrumiem no Rīgas, droši vien kaut kur atnesa īslaicīgu lietu. Šie mākoņi radušies, saules sasildītajam gaisam piezemes slānī ceļoties augšup (konvekcija) un atdziestot un kondensējoties gaisā esošajam ūdens tvaikam.

Ūdens Baltijas jūrā ir salīdzinoši vēss – ūdens virsmas temperatūra ir vidēji 14-15 grādi, pie krasta līdz 17 grādiem – tas dzesē gaisu un tāpēc virs jūras gaiss saules ietekmē praktiski nesasilst. Un līdz ar to virs jūras šajā gadalaikā (un it īpaši pavasarī, kad ūdens ir auksts) nav izteiktas konvekcijas un konvektīvie mākoņi veidojas maz. Šajā attēlā labi redzams, ka virs jūras ir pārsvarā skaidrs laiks, vienīgi no dienvidrietumiem jūrā ir ieceļojuši daži mākoņi.

Protams, arī vasarās mēdz būt situācijas, kad Baltijas jūras reģionā ieplūst auksts gaiss un ūdens temperatūra jūrā ir augstāka par šīs gaisa masas temperatūru, līdz ar to var sākties konvektīvie procesi, bet šādas situācijas visvairāk raksturīgas rudenim un ziemai. Rudens sākumā, ja reģionā ieplūst auksta gaisa masas tad, kad ūdens vēl ir ļoti silts, virs jūras nereti vērojami spēcīgas konvekcijas radīti virpuļviesuļi un ūdensstabi, reizēm pat vairāki vienkopus.

Un vēl virs jūras vasarā var atrasties gubu, tajā skaitā negaisa, mākoņi, kas sākuši veidoties virs sauszemes un kurus vējš ienesis jūrā. Šajā attēlā redzams, ka virs Rīgas līča rietumiem atrodas gubu mākoņi, kurus rietumu vējš atnesis no sauszemes, bet virs līča tie izgaist.

Pretēji notiek piekrastē: vējam pūšot no jūras, piekrastē ir tāds pats saulains laiks kā jūrā. Attēlā redzams, ka mākoņu nav Kurzemes rietumu piekrastē un Vidzemes piekrastē. Pavasarī šīs bezmākoņu joslas mēdz iestiepties tālāk sauszemē, jo ūdens tad ir krietni aukstāks, tā atdzesētais gaiss konvektīvos procesus slāpē plašākā teritorijā. Liela loma ir arī vēja stiprumam.

Cita lieta ir plašās mākoņu zonas, kuras saistītas ar ciklonu frontēm. Attēla apakšējā kreisajā stūrī redzami spalvu mākoņi, kas saistīti ar tuvojošos zema spiediena apgabalu.

5 Atbildes to “Skats no augšas”

  1. stratus Says:

    Labi pasniegts, bet tomēr pašsaprotams raksts 🙂

  2. cumulus Says:

    Beidzot man izdevās ielikt nelielu daļu no saviem novērojumiem savā lapā, tātad ja kādam interesē – http://meteo.ucoz.lv/board/

  3. scAvenger Says:

    Kāpēc pašsaprotams? Ļoti labi viss paskaidrots!

  4. stratus Says:

    Spalvu mākoņi tomēr ir saistīti ar silto fronti, kas ir ciklona priekšā. http://meteo.times.lv/climate_files/atmosfera.htm Citēju rakstu no adreses: “Tuvojoties siltajai frontei, pie debesīm parādās augstie spalvu mākoņi, tad mākoņu sega sabiezē, tā pāriet lietus slāņmākoņos. Veidojas ilgstoši nokrišņi. Siltajai frontei uzvirzoties, laiks kļūst siltāks, it sevišķi ziemā.” Vispirms tiešām var izveidoties slāņu-lietus mākoņi, taču rakstā neesmu pieminējis, ka savukārt tie var pāriet gubu-lietus mākoņos.

  5. stratus Says:

    Starp citu, vakar no Jelgavas naktī varēja vērot izteiktus sudrabainos mākoņos.


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: