Par prognozēm

Par tīmeklī atrodamajām prognozēm

Lielākā daļa prognožu, kas ir pieejamas dažādos ārzemju laika ziņu portālos, ir balstītas uz vienu un to pašu laika apstākļu prognozēšanas modeli – Global Forecast System jeb GFS – jo tas ir vienīgais globālais modelis, kura dati pilnā apjomā ir pieejami bez maksas. Arī tādos Latvijas iedzīvotāju iecienītos meteoportālos kā gismeteo.ru un windguru.com prognozes ir balstītas uz šī modeļa aprēķiniem.

Atšķirības starp dažādos portālos, kuri datus ņem no GFS, publicētajām laika prognozēm ir skaidrotas šajā rakstā.

GFS modelis jaunus aprēķinus ģenerē ik pēc 6 stundām. Reizēm modelis svārstās starp dažādiem scenārijiem. Piemēram, otrdienas rītā veiktajos skaitļojumos tiek izsecināts, ka Rīgā sestdien ciklona dēļ būs apmācies un lietains laiks ar maksimālo gaisa temperatūru +10 grādi, bet dienā veiktajos aprēķinos modelis jau ir nosvēries par labu citam scenārijam – ka ciklons atradīsies tālāk, Rīgā nelīs un saule gaisu sasildīs līdz +20 grādiem. Tā kā dažādas prognozes tiek atjaunotas dažādos laikos, tad šis ir viens no iemesliem, kādēļ prognozes, kas balstītas uz vienu un to pašu informācijas avotu, var būt ļoti atšķirīgas.

Šis piemērs arī lieliski parāda, ka nav droši balstīties tikai uz viena modeļa aprēķiniem. Katram modelim ir savas stiprās un vājās puses. GFS ir pasaulē plašāk izmantotais laika modelis, taču tas neņem vērā vairākus lokālus faktorus, jo tā izšķirtspēja ir salīdzinoši maza; šis jautājums plašāk apskatīts šajā rakstā. Šo robu palīdz aizpildīt vai nu personiskā pieredze, kas ļauj pareizi interpretēt GFS datus, vai arī modeļi ar lielāku izšķirtspēju.

Tomēr tīmeklī var atrast bezmaksas prognozes, kas veidotas, izmantojot citu modeļu datus. Plašāka informācija pieejama šeit.

Es gan neizmantoju gatavas prognozes un priekšroku dodu modeļu datiem, kas atspoguļoti ērti pārskatāmās kartēs, piemēram:
GFS modelis (alternatīva adrese)
Polijas modeļi
Lietuvas modelis

GFS modeļa datus var aplūkot arī, piemēram, šeit: www.westwind.ch, www.wetter3.de. Savukārt Igaunijas modeļa dati pieejami šeit (ja atveras tukša lapa, tad jādodas uz sākumlapu, augšējā labajā stūrī jāizvēlas angļu valoda, tad kreisajā pusē jāizvēlas sadaļa “Weather forecasts” un “HIRLAM model”).

Lai prognozētu laiku vairāk nekā 3 dienas uz priekšu, poļu, leišu un igauņu modeļi neder, jo tie paredzēti tikai īstermiņa prognozēm, tādēļ jāizmanto citi. Šajā vācu meteoportālā bez GFS var aplūkot arī citu modeļu kartes (alternatīva adrese).

Par prognozēm Latvijas plašsaziņas līdzekļos

Radio, TV, laikrakstos un Latvijas ziņu portālos galvenokārt ir pieejamas Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras (LVĢMA) sagatavotās laika prognozes. Plašsaziņas līdzekļiem par šīm prognozēm ir jāmaksā, laikam šī iemesla dēļ daži mediji prognozes iegūst citos veidos – vai nu atrod kaut kur tīmeklī (tajā skaitā LVĢMA mājas lapā, nedodot atsauci) vai, kā man reizēm šķiet, izdomā paši.

LVĢMA prognozes izmanto arī ziņu aģentūra LETA, no tās laika ziņas nonāk gan TV, gan radio, gan vietējos ziņu portālos. Tādēļ Latvijas plašsaziņu līdzekļos dominē vienas un tās pašas prognozes un cita meteoroloģiskā informācija, un tikai pēdējā laikā situācija uzlabojas, galvenokārt tāpēc, ka cilvēki arvien vairāk izmanto internetu, kā arī tāpēc, ka ziņu aģentūra BNS piedāvā alternatīvu informāciju (paldies Tomam Bricim!).

Daudzi Latvijas iedzīvotāji ir ļoti kritiski pret LVĢMA prognozēm, taču liela daļa kritikas nav pamatota. Daudzos gadījumos plašsaziņas līdzekļi prognozes interpretē pa savam, reizēm tiek publicētas vecas prognozes. Laika prognozes, kuras vakaros piedāvā TV kanāli, ir sagatavotas jau priekšpusdienā, tātad pēc “Panorāmas” un LNT ziņām mums tiek piedāvātas pat 10 stundas vecas prognozes. Diennakts prognozei tas ir ļoti daudz, it sevišķi, ja ir gaidāmi īpaši nelabvēlīgi laika apstākļi. Tas, ka šī prognoze tiek nolasīta tiešraidē (LNT), neuzlabo tās kvalitāti.

Es diezgan droši varu teikt, ka LVĢMA prognozes laika gaitā ir uzlabojušās. Runa nav par mēneša prognozēm, jo ideja veidot samērā detalizētu prognozi veselam mēnesim pati par sevi ir absurda. Un arī ar dekādes un nedēļas prognozēm neiet diez ko labi; manuprāt, galvenā problēma ir tā, ka šīs prognozes tiek rakstītas pārāk detalizētas, tādējādi radot ilūziju, ka ir skaidrs, kāds būs laiks visas nedēļas/dekādes garumā. Parasti tā nebūt nav un ilgtermiņa prognozes pieļauj lielas variācijas. Protams, katrs modelis vai apkopotie modeļu dati konkrētajā brīdī dod vienu prognozi nedēļai, taču šī prognoze tiek regulāri atjaunota un vairāk vai mazāk mainās.

Es ceru, ka mans blogs palīdzēs gūt pilnīgāku priekšstatu par laika apstākļiem un to prognozēšanu. Izprotot laika apstākļu un prognožu mainīgo raksturu, paveras plašākas iespējas prognozes izmantot savā labā un atkrīt vilšanās par greizām prognozēm.

Raksti, kas palīdz izprast atmosfēras procesus un iztulkot prognozes, tiek publicēti sadaļā “Prognozēšana”.